Apskatām un testējam Gigabyte Z77X-UD3H mātesplati

Jau vairāk nekā mēnesi BOOT.Lv redakcija aktuāla bija ideja, salīdzināt Latvijā pieejamās Z77 mATX mātesplates, kuras iegādājamas par mazāk kā 80 latiem. Diemžēl, ar ražotāju atsaucību ir kā ir un ne vienmēr izdodas testiem saņemt to, ko varētu vēlēties. Pēc vairāku nedēļu gaidīšanas, Gigabyte mums prasītās Z77M-D3H vietā ir atsūtījuši Z77X-UD3H mātesplati, kuru tad nu arī apskatīsim.

Raksta autors: TaPaKaH

Papētot Z77 produktu līniju, Z77X-UD3H nebūtu labākā izvēle, par 20 latiem lētākās Z77X-D3H mātesplates fonā. Nedomāja, ka kādam lietotājam būtu tik ļoti kritiska ieslēgšanas un restartēšanas poga uz pašas plates, kā arī HDMI un DisplayPort pieslēgvietas uz aizmugurējā paneļa, kaut vai tā fakta dēļ, ka šāda cenu segmenta platēs reti kurš izmanto iebūvēto grafisko procesoru.

Tātad, pati mātesplate pie lietotāja nonāk jau ierastajā baltajā iepakojumā, kura virsma pārpildīta ar mārketinga saukļiem.

Kārbā, izņemot pašu mātesplati, ir atrodami dažādi aksesuāri – lietošanas instrukcijas, draiveru disks, daži SATA kabeļi, CrossFire tilts un IO panelis. Ar šādu komplektāciju būtu jāpietiek vairākumam potenciālo pircēju, tomēr no 100 Ls vērtas plates varētu gaidīt arī vairāk, tieši komplektācijas ziņā.

Sākot apskatīt pašu plati, rodas jautājums, kāpēc tikai puse no procesora barošanas elementiem dzesējas ar radiatoriem? Jebkurā sakarīgā konfigurētā sistēmā, slodze vienmērīgi dalīsies uz visiem elementiem, tāpēc kādu no tiem atstājot pliku, pārkaršanas risks tikai palielinās. Runājot par pašu procesora barošanas ķēdi, tā ir izpildīta pēc 6+4 shēmas, ar ko pilnīgi pietiek pat virstaktēto Ivy Bridge procesoru enerģijas patēriņam.

Uz plates atrodamas trīs pilna izmēra PCI-Express pieslēgvietas, bet tikai procesora ligzdai tuvākā var strādāt ar X16 caurlaidību, pārējās divas ir fiziski ierobežotas līdz X4 un X8. Tāpat arī pieejamas sešas par 90 grādiem pagrieztas SATA pieslēgvietas, no kurām divas var strādāt SATA3 režīmā, USB portu skaits ir astoņi. No ventilatoru pieslēgvietām pieejamas piecas 4-pin, viena atrodas blakus procesora ligzdai, viena pie operatīvās atmiņas pieslēgvietām, savukārt pārējās trīs – plates apakšējā daļā.

Pie nestandarta komponentēm varam minēt POST indikatoru, jau minētās ieslēgšanas/izslēgšanas un BIOS atiestatīšanas pogas, kā arī blakus RAM ligzdām speciāli iznestos spriegumu mērīšanas laukumus. Protams, šīs lietas patiks entuziastiem, bet kā jau minēju, nav papildus 20 latu vērtas.

Plates dzesēšanas sistēma sastāv no diviem atsevišķie radiatoriem, viena procesora barošanas ķēdes daļai un otra Z77 mikroshēmojumu dzesēšanai un tukšās vietas čipseta apkārtnē slēpšanai. Abi radiatori patīkami atšķiras no pārējiem ar to, ka tiem ir pēc iespējas lielāka kontaktvirsma un abi pie mātesplates turas ar skrūvju palīdzību, kas mūsdienās ir retusm.

Tā kā teorētiski Z77 mātesplates ir domātas centrālajā procesorā integrētā grafikas kodola izmantošanai, uz IO paneļa ir atrodamas četras pašas izplatītākās pieslēgvietas – D-Sub, DVI, HDMI un DisplayPort, caur kurām signālu vienlaikus var saņemt trīs monitori. No pārējām lietām, varam saskaitīt vienu PS2 pieslēgvietu, sešas USB 3.0, no kurām divas realizētas ar čipseta spēkiem, četras ar VIA VL800 kontrolieri, divas eSATA (Marvell 9172 kontrolieris), iebūvētas VIA VT2021 skaņas kartes izejas, optisko SPDIF un 1Gbit LAN pieslēgvietu (Atheros AR8151 kontrolieris).

Tā kā uz paneļa vairs nav dzimto otrās paaudzes USB pieslēgvietu, izrādījās, ka četru portu darbināšanai, kurus nodrošina papildus kontrolieris, nepieciešama speciāla draivera instalēšana. Ar diviem USB portiem tomēr būtu jāpietiek, lai nonāktu līdz draiveru instalēšanai, tomēr šis sīkums var radīt arī dažas nepatikšanas.

Ieslēdzot mātesplati un nospiežot pogu “Del” pirmo reizi, lietotājs nonāk tā saucamajā UEFI 3D režīmā, kurā atbilstošajās sadaļās ir sakārtotas primārās opcijas. Ja nu lietotājs ir pieradis pie vecā izkārtojama un vēlas kontrolēt sīkākas funkcijas, tad pieejams “Advanced” režīms.

Kā vienmēr, interesantākās lietas atrodas sistēmas virstaktēšanas sadaļā, no kuras tiek mainītas svarīgākas frekvences un spriegumi. Laikam jau, cenšoties neatpalikt no konkurentiem, Gigabyte atļāvuši lietotājam individuāli noteikti ne tikai “cik” sprieguma grib iebarot katrai komponentei, bet arī “kā” viņš grib to izdarīt, atsevišķām opcijām veltot veselu apakšsadaļu. Teorētiski viss izklausās labi, bet kā jau teicu iepriekšējos rakstos, pat pie ekstremālās virstaktēšanas, jēga no šīm opcijām ir minimāla.

Vienīgā parastiem lietotājiem būtiskā opcija no visa saraksta varētu būt Vcore Loadline Calibration, kura nosaka cik “smagi” mātesplatei ir jākontrolē procesora sprieguma krišana zem tā slodzes. Tās ietekme uz CPU-Z rādījumiem un ar multimetru mērītiem procesora spriegumiem uzskatāmi parādīta šajā tabulā:

Kā var redzēt, automātiskais iestatījums, kas atbilst “High” režīmam, ļauj procesora spriegumam krist par apmēram 0.02V, pie smagas slodzes. Šis rādītājs mūsdienu mātesplatēm ir ļoti labs, tomēr to iespējams vēl uzlabot, lietojot “Turbo” vai “Extreme” opcijas.

K-sērijas procesoru virstaktēšana Z77 čipseta mātesplatēm notiek mainot divus galvenos parametrus – procesora reizinātāju un spriegumu. Zinot, ka mūsu Core i7-3770K eksemplārs ir spējīgs stabili darboties 4.6GHz frekvencē pie 1.2V spriegumu, šī rezultāta atkārtošana uz Gigabyte mātesplates notika ar pirmo mēģinājumu

Atceroties, ka smaga slodze uzkarsē ne tikai pašu procesoru, bet arī tā barošanas sistēmu, no kā cieš liela daļa mātesplašu, es nolēmu ar infrasarkano termometru pārbaudīt kāda situācijas rodas uz Gigabyte mātesplates, brīžos kad barošanas ķēde ir izolēta no gaisa plūsmas.

Lai arī kādā punktā veiktu mērījumus, augstāku rezultātu par 44 grādiem pēc Celsija procesora ligzdas apkārtnē neredzēju. Pozitīvs rezultāts, ņemot vērā, ka vēl nesen pat uz high-end mātesplatēm varējām redzēt rezultātus, karstākus pat par 100 grādiem.

Tāpat arī es pārbaudīju cik labi čipseta radiators pilda savus pienākumus, kā izrādās, kopējot failus starp SSD diskiem, bez apkārtējas gaisa plūsmas, rezultāts nepārsniedz 39 grādus pēc celsija.

Pārliecinājies par to, ka mātesplate spēs apmierināt arī prasīgākus lietotājus, sāku to aplūkot no ekstremālā virstaktētāja skatu punkta. Lietojot mūsdienu plates, parasti nav problēmu procesoru uzdzīt līdz tā maksimālajai stabilajai frekvencei. Pirmās lielās atšķirības sāk rasties pie atmiņu virstaktēšanas. Operatīvā atmiņa, kas stabili strādā DDR3-1600 režīmā nav nekāds īpašs pārsteigums, tam pietiks pat tad, ja mātesplata “māk” salikt subtaimingus no SPD. Tomēr lielākas frekvences prasa individuālas optimizācijas priekš katra čipu tipa, kas inženieru nodaļām ir ļoti laikietilpīgs jautājums. Piemēram, mātesplašu ražotājs Asus jau sen ir atklāti atteicies no atmiņas virstaktēšanas optimizācijas ne-ROG sērijas mātesplatēs. Gigabyte gadījumā situācijas ir labāka – lētā gala mātesplates spēj virstaktēt operatīvo atmiņu tikpat labi kā dārgākie produkti. Z77X-UD3H mūsu testējamās atmiņas spēja stabili darbināt DDR3-2400 režīmā, kas pat tuvu nebija iespējams, izmantojot dažas P8Z77 sērijas mātesplates.

Proti, jēga no lielākām atmiņas frekvencēm parādās tikai esktremālajos režīmos, kad cīņa ir par katru procentu desmitdaļu….kas, kā reiz, ir šī raksta nākamais punkts.

Zinot, ka testa Ivy Bridge procesoram nav tādu parādību kā coldboot un coldbug, to var virstaktēt ar šķidro slāpekli, bez temperatūras rādītāja izmantošanas. Procesora temperatūrai nokrītot līdz -190 grādiem pēc Celsija, maksimālā frekvence, uz kuras izdevās iziet CPU-Z validāciju sastādīja 6949MHz.

Pārējos testos sasniegti šādi rezultāti:

  • SuperPi 1M = 5.250s, procesora frekvence 6858MHz;

  • SuperPi 32M = 4min 54.610s, procesora frekvence 6670MHz;

  • Hexus PiFast = 10.47s, procesora frekvence 6812MHz;

  • wPrime 32M = 3.562s, procesora frekvence 6447MHz;

  • wPrime 1024M = 113.375s, procesora frekvence 6410MHz

Par vēl vienu Gigabyte nopelnu virstaktēšanas ziņā varētu nosaukt programmu Gigabyte Tweak Launcher (GTL), ar kuru lietotājs var ērtā veidā no operētājsistēmas vides mainīt bāzes frekvenci, galvenos spriegumus un atmiņas taimingus. Salīdzinoši ar citu mātesplašu ražotāju speciālajām programmām, GTL nav nepieciešami nekādi Framework vai servisi, kā arī tās vienkāršais grafiskais noformējums nodrošina ātru darbību.

Kā redzams pirmajā rindkopā, mana noskaņa pirms raksta, nebija tā labākā, jo konkrētā plati nebija tā, par kuru vēlējos rakstīt, tomēr Gigabyte Z77X-UD3H izrādījās daudz labāka, nekā es biju gaidījis. Vienīgā sliktā lieta ko varu pieminēt, ir tās cena, tomēr prātīgi lietotāji var UD3H vietā iegādāties D3H modeli ar līdzīgu izskatu un labām virstaktēšanas iespējām.

Citas ziņasBOOT.Lv sākumlapa

LG G Flex – elastīgs viedtālrunis, kurš aprīkots ar lokanu displeju

LG G Flex – elastīgs viedtālrunis, kurš aprīkots ar lokanu displeju(2)

Jau labu laiku varam lasīt ziņas par to, ka lokāmi viedtālruņi nemaz nav tik tāla nākotne. Lai arī tādas ierīces, kuras varētu, piemēram, pārlocīt uz pusēm nav pieejamas, tomēr piedāvājam aplūkot viena no šīs tehnoloģijas pioniera apskatu – LG G Flex. Ierīce ir veidota izliektā formā, taču bez tās traumēšanas varam to iztaisnot. Viedtālrunī iebūvēts lokans OLED

Samsung Galaxy Tab Pro 8.4 – īstais izmērs un jauda

Samsung Galaxy Tab Pro 8.4 – īstais izmērs un jauda(1)

Ik pa laikam ir mēģinājumi iebrist kāda ražotāja iemītā lauciņā, piedāvājot līdzvērtīgu produktu un arī Samsung Galaxy Tab Pro 8.4 būtu uzskatāms par vismaz daļēji šādu gadījumu. Parasti gan šie mēģinājumi tiek skaļi saukti par iPad/iPhone killer un pastāv pamatotas aizdomas, ka arī šoreiz ir runa par planšetdatoru, kas veido starpposmu starp klasiskajiem 7 collu

Huawei Ascend G740 viedtālruņa apskats

Huawei Ascend G740 viedtālruņa apskats(0)

Huawei ir viens no retajiem Ķīnā bāzētajiem ražotājiem, kuri izstrādā viedtālruņus ne tikai savam iekšējam tirgum, bet arī pamatīgi strādā ar Eiropu un ASV. Par lielu grāvēju kļuvis iepriekš apskatītais Huawei Ascend P6. Huawei, kā jau telekomunikāciju ražošanas milzis, izstrādājis arī savu mobilo procesoru līniju, kas bieži tiek izmantota paša ražotajos viedtālruņos, bet Huawei Ascend

Planšettelefons Nokia gaumē jeb Nokia Lumia 1520 apskats

Planšettelefons Nokia gaumē jeb Nokia Lumia 1520 apskats(1)

Samsung aizsāka planšettelefonu, jeb viedtālruņu, kuri aprīkoti ar īpaši lieliem ekrāniem, ēru. Nu jau šādas ierīces ir daudzu populārāko ierīču ražotāju arsenālā. Ja līdz šim esam pieraduši apskatīt Android darbinātus planšettelefonus, tad šodien kārta kādai Windows Phone darbinātai ierīcei – Nokia Lumia 1520. Pateicoties pēdējam Microsoft mobilo ierīču operētājsistēmas jauninājumam varam iegūt šādu ierīce, jo

Nokia Lumia 1020 – 41 megapikseļa fotokamera Windows Phone viedtālrunī

Nokia Lumia 1020 – 41 megapikseļa fotokamera Windows Phone viedtālrunī(6)

Pavisam nesen mūsu rokās bija nonācis Nokia Lumia 1020 viedtālrunis, kurš aprīkots ar iespaidīgu 41 megapikseļa kameru. Šajā apskatā pastāstīsim gan par pašu viedtālruni, gan arī nodemonstrēsim ar tā kameru uzņemtos attēlus: Nokia Lumia 1020 galvenie tehniskie parametri: 4.5 collu 1280×720 pikseļu AMOLED displejs Qualcomm MSM8960 Snapdragon divu kodolu 1.5 gigahercu Krait procesors 32/64 gigabaitu

Reklāmas izvietošana

Tehnoloģiju portāls BOOT.Lv ir vadošais šīs nozares interneta medijs Latvijā, kas katru dienu nodrošina lasītājus ar jaunākajām tehnikas, auto, spēļu un izklaides ziņām.

Portāls BOOT.Lv ir atvērts nestandarta reklāmas kampaņu risinājumiem.

Sociālie tīkli un saziņa

Populārākās sadaļas

© 2001 - 2013 BOOT.Lv Visas tiesības aizsargātas. Jebkādas informācijas pārpublicēšana pieļaujama tikai ar BOOT.Lv rakstisku atļauju.