larboard-semifinal
 

Gudrā lode pati koriģē savu lidojuma virzienu, lai nekļūdīgi sasniegtu mērķi

Lode, kas veic korekcijas savā lidojuma trajektorijā, lai trāpītu tieši mērķī… Tā vairs nav zinātniskā fantastika.

Snaiperu darbs var kļūt ievērojami vieglāks, pateicoties gudrajai lodei, kas izmanto nelielās, grozāmās “spuras”, lai veiktu korekcijas savā lidojuma virzienā. Lode nosaka savu mērķi pateicoties lāzera staram.

Gudrā lode ir 10 centimetrus gara. Nepārtrauktā virziena pielāgošana ļauj lodei gana precīzi (maksimālā nobīde 20 cm)  sasniegt lāzera atzīmēto mērķi līdz pat 2 kilometru attālumā. Parastas lodes nobīde šādā attālumā var sasniegt sasniegt 9 metrus.

Parastās lodes precizitātes uzlabošanai lidojuma laikā griežas ap savu asi. Šo efektu panāk izmantojot vītni ieroča stobrā. Gudrās lodes lidojuma trajektoriju koriģē ar savu “spārniņu” palīdzību un tās jāizšauj no gludstobra ieroča, tāpēc šīs lodes nevar tikt pielāgotas vairumam esošo šaujamieroču. Saprotams, šādām lodēm īpaši piemērota ieroča izgatavošana nebūs nekāda problēma.

Lodes priekšā atrodas neliels optiskais sensors, kas nodrošina lodē esošo elektroniku ar spēju “redzēt” uz mērķi vērsto lāzera staru. Attiecīgi, elektronika var veikt korekcijas lodes lidojumā, grozot lodes nelielos spārnus. Lodes elektronika ļauj veikt 30 virziena korekcijas sekundē.

Zemāk apskatāmajā attēlā nofotografēts lodes ceļš. Lai lode attēlā būtu labāk saskatāma, tai tika pievienots neliels LED gaismeklītis.

 

 

Pievieno savu komentāru

Lietotājvārds:
Komentārs:



27 komentāriatpakaļ uz rakstu

#1AnonymousNovember 30, -0001, 00:00


#2batzackMay 29, 2012, 10:25

filma wanted, nāk prātā :D


#3FufelisMay 29, 2012, 10:56

Afganistānas okupanti un algotie slepkavas varēs izmēģināt šo ieroci slepkavojot Afganistānas iedzīvotājus.


#4lulzMay 29, 2012, 11:02

Nu i nah šitas vajadzīgs?


#5lolMay 29, 2012, 11:02

#1 vane, un cilveeki vel domaaja, ka taa ir sci-fi :D


#6DiezMay 29, 2012, 11:19

Diez cik ātri šī lido?


#7UldzhaMay 29, 2012, 12:24

diez cik ātri neizklausās... jo optiskais sensors elektronika ar iespēju koriģēt trajektoriju 30x sekundē... kas ir sekunde normālai lodei? parasti paiet daudz īsāks laiks par sekundi kad lode jau sasniedz savu mērķi...


#8MiniMeMay 29, 2012, 12:35

To Uldzha (#6)
nu nez par tiem 30x.
Jau senajā Matrixā kameras filmēja ar daudz, daudz lielāku kadru skaitu sekundē.

Paskaties youtube "Slow motion"
Un tad padomā, ja mājas filmētājam ir tāda kamera, tad kādas ir ASV armijai!


#9dreebeMay 29, 2012, 12:48

Gribētos redzēt kā aģents smits no šitām izvairās :D:D:D


#10batzackMay 29, 2012, 13:25

filma wanted, nāk prātā :D


#11UldzhaMay 29, 2012, 13:27

To #7 MiniMe
es jau nerunāju par pašu kameru, bet gan to ka pašā rakstā jau minēts ka lode spēj izmainīt savu trajektoriju 30 reizes sekundē... kas manuprāt priekš lodes tomēr ir par lēnu, bet ja tas darbojas - tad jājautā cik liels ir ātrums šādai lodei -un vai sasniedzot mērķi tai vēl ir kaut kādas caursišanas spējas... un vēl jau fakts kā tāds ka visas darbības kas notiek caur kameru (neskatoties uz kadru skaitu sekundē) notiek ar nelielu aizkavi... ok šajā gadījumā noteikti mazāka aizkave kā Xbox un Play Station kamerām, un tomēr tas signāls ir jāapstrādā un jāanalizē... vēl mehānikas ātrums mazajiem spārniņiem...
Domāju ka šādas lodes pagaidām varētu pielietot vien miegazāļu šautrām...


#12FufelisMay 29, 2012, 13:56

Afganistānas okupanti un algotie slepkavas varēs izmēģināt šo ieroci slepkavojot Afganistānas iedzīvotājus.


#13lulzMay 29, 2012, 14:02

Nu i nah šitas vajadzīgs?


#14lolMay 29, 2012, 14:02

#1 vane, un cilveeki vel domaaja, ka taa ir sci-fi :D


#15lvardsMay 29, 2012, 14:16

sēžu vakarā laukā, dzeru alu, skatos - johaidī, jāņtārpiņš baigi ātri lido!


#16DiezMay 29, 2012, 14:19

Diez cik ātri šī lido?


#17YoMay 29, 2012, 15:03

Pfff .indijāņi jau tādus 5 gadsimtā izmantoja


#18UldzhaMay 29, 2012, 15:24

diez cik ātri neizklausās... jo optiskais sensors + elektronika ar iespēju koriģēt trajektoriju 30x sekundē... kas ir sekunde normālai lodei? parasti paiet daudz īsāks laiks par sekundi kad lode jau sasniedz savu mērķi...


#19MiniMeMay 29, 2012, 15:35

To Uldzha (#6)
nu nez par tiem 30x.
Jau senajā Matrixā kameras filmēja ar daudz, daudz lielāku kadru skaitu sekundē.

Paskaties youtube "Slow motion"
Un tad padomā, ja mājas filmētājam ir tāda kamera, tad kādas ir ASV armijai!


#20dreebeMay 29, 2012, 15:48

Gribētos redzēt kā aģents smits no šitām izvairās :D:D:D


#21UldzhaMay 29, 2012, 16:27

To #7 MiniMe
es jau nerunāju par pašu kameru, bet gan to ka pašā rakstā jau minēts ka lode spēj izmainīt savu trajektoriju 30 reizes sekundē... kas manuprāt priekš lodes tomēr ir par lēnu, bet ja tas darbojas - tad jājautā cik liels ir ātrums šādai lodei -un vai sasniedzot mērķi tai vēl ir kaut kādas caursišanas spējas... un vēl jau fakts kā tāds ka visas darbības kas notiek caur kameru (neskatoties uz kadru skaitu sekundē) notiek ar nelielu aizkavi... ok šajā gadījumā noteikti mazāka aizkave kā Xbox un Play Station kamerām, un tomēr tas signāls ir jāapstrādā un jāanalizē...+ vēl mehānikas ātrums mazajiem spārniņiem...
Domāju ka šādas lodes pagaidām varētu pielietot vien miegazāļu šautrām...


#22zzMay 29, 2012, 17:15

Būtu kāda atsauce uz avotu ielikta...
Nācās meklēt patstāvīgi informāciju...

Testing has shown the electromagnetic actuator performs well and the bullet can reach speeds of 2,400 feet per second, or Mach 2.1, using commercially available gunpowder.

30 reizes sekundē nostrādā actuatori, nevis elektronika un kamera. Teorētiski tur vajag zemas izšķirtspējas IR kameru lai atrastu lāzera stara punktu uz mērķa.

Tātad trajektorijas korekcija notiek ik pēc 2400/30=80 pēdām. Tātad ik pēc ~ 25 metriem. Nevajag šaut uz pretējo pusi ja grib trāpīt. Jānotēmē aptuveni uz mērķi. Tie 25 metri ir vajadzīgi lai kartdināli izmainītu trajektoriju. Jo precīzāk notēmēts un izšauts jo mazāk vajadzēs koriģēt trajektoriju lidojumā. Neredzu problēmu realizācijā ar dotajiem datiem.

Ir vēl 101 parametrs ballistikā par kuriem ražotājs nestāsta...


#23lvardsMay 29, 2012, 17:16

sēžu vakarā laukā, dzeru alu, skatos - johaidī, jāņtārpiņš baigi ātri lido!


#24Pavels RemigolskisMay 29, 2012, 17:21

To #9Uldzha
Tavprāt, lode sasniedz mērķi ātrāk, nekā vienā sekundē? Tā kā mēs runājam par snaipera ieročiem, varu Tevi apgaismot, ka mūsdienu snaiperu ieročiem lodes ātrums, izejot no stobra (vēlāk tas vēl samazinās), ir ap 900-1200m/s. Tātad, lode pagūs mainīt trajektoriju vismaz reizi 40 metros. Tā kā snaiperi bieži strādā vairāk kā 1km attālumā, un pieņemot, ka lidojums ir snaipera lodes ātrumā, "lodei" būs iespēja mainīt trajektoriju 30 - 60 reizes. Un bieži pietiktu, ja izmaiņa būtu kaut vai viena ;)

Ja Tev šķiet, ka 900m/s der tikai miega kapsulai, pasaki to krievu snaiperiem, viņu SVD nomināls, ja nemaldos, bija tieši tāds.

Ieteikums, palasi wikipēdiju, paņem kaut reizi mūžā rokā karabīni un tad izsaki savu "viedokli" onkuļu kompānijā. :)


#25aMay 29, 2012, 17:40

Pec saviena stobrs vienalga noraustas un ja pienem ka merkis ir kaut vai 1 km attaluma tad bus bezmazvai 2 sekundes laika lidz lode nonaks lidz merkim. Tatad snaiperim pec saviena japagust jau atkal nomerket lazera staru pilnigi precizi, nu nez es anv snaipers tacu pa merkiem ar kaujas ieroci savis esmu gana, manuprat sita ierice ir domata drizak ne snaiperiem, bet gan automatizetajam sistemam - temetajs noteme lazera staru un automatika kaut kur blakus izsauj lodi, lazera stars no saviena nenodreb, bet gan paliek uz vietas kamer lode atrod isto vietu kur piezemeties. Ar sitadu joku varetu aprikot piemeram zenitlozmetejus un taml.


#26_May 29, 2012, 17:45

Nez cik tāda lode maksās?? :)


#27YoMay 29, 2012, 18:03

Pfff .indijāņi jau tādus 5 gadsimtā izmantoja


#28zzMay 29, 2012, 18:53

#14
Vai tad snaiperis vienmēr ir viens? Cik rādīja pa sicovery, tas snaierim ir palīgs vai tml cilvēks brlakus. Strādā divatā. Palīgs parasti kaut ko skatās savā binoklī/tēmeklī un saka snaiperis vēja datus vai tml. Attiecīgi: palīgs notēmē lāzeru, snaiperis šauj...

Jā arī automātikās sitēmās šitādu lietu var izmantot. Uzliek uz MQ-1 vai tml šitādu sistēmu. Čāli notēmē no sava busiņa un... lieta darīta. Paliek baisi, ja tāds MQ-1 pats sāks tēmēt bez cilvēka palīdzības... Nebūs tālu no Rise of Machines un Judgement Day. :D


#29zzMay 29, 2012, 20:15

Būtu kāda atsauce uz avotu ielikta...
Nācās meklēt patstāvīgi informāciju...

Testing has shown the electromagnetic actuator performs well and the bullet can reach speeds of 2,400 feet per second, or Mach 2.1, using commercially available gunpowder.

30 reizes sekundē nostrādā actuatori, nevis elektronika un kamera. Teorētiski tur vajag zemas izšķirtspējas IR kameru lai atrastu lāzera stara punktu uz mērķa.

Tātad trajektorijas korekcija notiek ik pēc 2400/30=80 pēdām. Tātad ik pēc ~ 25 metriem. Nevajag šaut uz pretējo pusi ja grib trāpīt. Jānotēmē aptuveni uz mērķi. Tie 25 metri ir vajadzīgi lai kartdināli izmainītu trajektoriju. Jo precīzāk notēmēts un izšauts jo mazāk vajadzēs koriģēt trajektoriju lidojumā. Neredzu problēmu realizācijā ar dotajiem datiem.

Ir vēl 101 parametrs ballistikā par kuriem ražotājs nestāsta...


#30Pavels RemigolskisMay 29, 2012, 20:21

To #9Uldzha
Tavprāt, lode sasniedz mērķi ātrāk, nekā vienā sekundē? Tā kā mēs runājam par snaipera ieročiem, varu Tevi apgaismot, ka mūsdienu snaiperu ieročiem lodes ātrums, izejot no stobra (vēlāk tas vēl samazinās), ir ap 900-1200m/s. Tātad, lode pagūs mainīt trajektoriju vismaz reizi 40 metros. Tā kā snaiperi bieži strādā vairāk kā 1km attālumā, un pieņemot, ka lidojums ir snaipera lodes ātrumā, "lodei" būs iespēja mainīt trajektoriju 30 - 60 reizes. Un bieži pietiktu, ja izmaiņa būtu kaut vai viena ;)

Ja Tev šķiet, ka 900m/s der tikai miega kapsulai, pasaki to krievu snaiperiem, viņu SVD nomināls, ja nemaldos, bija tieši tāds.

Ieteikums, palasi wikipēdiju, paņem kaut reizi mūžā rokā karabīni un tad izsaki savu "viedokli" onkuļu kompānijā. :)


#31aMay 29, 2012, 20:40

Pec saviena stobrs vienalga noraustas un ja pienem ka merkis ir kaut vai 1 km attaluma tad bus bezmazvai 2 sekundes laika lidz lode nonaks lidz merkim. Tatad snaiperim pec saviena japagust jau atkal nomerket lazera staru pilnigi precizi, nu nez es anv snaipers tacu pa merkiem ar kaujas ieroci savis esmu gana, manuprat sita ierice ir domata drizak ne snaiperiem, bet gan automatizetajam sistemam - temetajs noteme lazera staru un automatika kaut kur blakus izsauj lodi, lazera stars no saviena nenodreb, bet gan paliek uz vietas kamer lode atrod isto vietu kur piezemeties. Ar sitadu joku varetu aprikot piemeram zenitlozmetejus un taml.


#32_May 29, 2012, 20:45

Nez cik tāda lode maksās?? :)


#33zzMay 29, 2012, 21:53

#14
Vai tad snaiperis vienmēr ir viens? Cik rādīja pa sicovery, tas snaierim ir palīgs vai tml cilvēks brlakus. Strādā divatā. Palīgs parasti kaut ko skatās savā binoklī/tēmeklī un saka snaiperis vēja datus vai tml. Attiecīgi: palīgs notēmē lāzeru, snaiperis šauj...

Jā arī automātikās sitēmās šitādu lietu var izmantot. Uzliek uz MQ-1 vai tml šitādu sistēmu. Čāli notēmē no sava busiņa un... lieta darīta. Paliek baisi, ja tāds MQ-1 pats sāks tēmēt bez cilvēka palīdzības... Nebūs tālu no Rise of Machines un Judgement Day. :D


#34mmmMay 30, 2012, 06:10

Skaists rakststs par lodi, tikai aizmirsts pieminēt, ka tā domāta cilvēku nogalināšanai...


#35youmanMay 30, 2012, 06:26

Izraēlā jau sen ir izveidotas automatizētas sistēmas kuras bez cilvēka klātbūtnes spēj atpazīt pretinieka transportu un to iznīcināt


#36mmmMay 30, 2012, 09:10

Skaists rakststs par lodi, tikai aizmirsts pieminēt, ka tā domāta cilvēku nogalināšanai...


#37youmanMay 30, 2012, 09:26

Izraēlā jau sen ir izveidotas automatizētas sistēmas kuras bez cilvēka klātbūtnes spēj atpazīt pretinieka transportu un to iznīcināt


#38smthMay 30, 2012, 09:39

nu neticās, ka tā lode varētu būt kaut kas nopietns. Nav daudz tādu mērķu pa kuriem varētu šaut ar 10'000 $ vērtām lodēm.


#39DainutēvsMay 30, 2012, 11:18

Priekš 700 miljardu ikgadēja USA militārā budžeta lode kura nekļūdās pa 10.000 ir vēl pa lēto.


#40smthMay 30, 2012, 12:39

nu neticās, ka tā lode varētu būt kaut kas nopietns. Nav daudz tādu mērķu pa kuriem varētu šaut ar 10'000 $ vērtām lodēm.


#41paralelogramsMay 30, 2012, 12:51

turklāt, šitādas lodes jau neizmantos kkādu čečenu zīdaiņu šaušanai. droši vien tikai kādas 10 tiks darbā izšautas, kādas 6 nogāzīs katra pa diktatoram


#42DainutēvsMay 30, 2012, 14:18

Priekš 700 miljardu ikgadēja USA militārā budžeta lode kura nekļūdās pa 10.000 ir vēl pa lēto.


#43Čaks NorissMay 30, 2012, 15:16

Čaks Noriss.


#44paralelogramsMay 30, 2012, 15:51

turklāt, šitādas lodes jau neizmantos kkādu čečenu zīdaiņu šaušanai. droši vien tikai kādas 10 tiks darbā izšautas, kādas 6 nogāzīs katra pa diktatoram


#45Čaks NorissMay 30, 2012, 18:16

Čaks Noriss.


#46zzMay 30, 2012, 19:33

Gudrā lode neseko Čakam Norisam, jo tā ir gudra uz zin ar to var beigties sekošana Čakam Norisam...


#47zzMay 30, 2012, 22:33

Gudrā lode neseko Čakam Norisam, jo tā ir gudra uz zin ar to var beigties sekošana Čakam Norisam...


#48Čaks NorissMay 31, 2012, 10:25

zz. respect


#49Čaks NorissMay 31, 2012, 13:25

+ zz. respect


#50wuwuJune 1, 2012, 06:20

Un viss šis noved tuvāk pie iznīcības!
Fantastisks izgudrojums :(


#51wuwuJune 1, 2012, 09:20

Un viss šis noved tuvāk pie iznīcības!
Fantastisks izgudrojums :(


#52trubadūrsJune 1, 2012, 13:07

varēs šaut ap stūri tā pat kā krietnais kareivis Šveiks :)


#53trubadūrsJune 1, 2012, 16:07

varēs šaut ap stūri tā pat kā krietnais kareivis Šveiks :)


#54:)June 6, 2012, 20:53

Šitas ir ok, bet kad beidzot viņi izgudros tādu kā aimbotu saviem karavīriem. Nu tādu, kā CS 1.6, kur griežas kā vilciņš. :D
Tas tik būtu skats, iet kaut kur Afganistānā un griežas kā elles!


#55:)June 6, 2012, 23:53

Šitas ir ok, bet kad beidzot viņi izgudros tādu kā aimbotu saviem karavīriem. Nu tādu, kā CS 1.6, kur griežas kā vilciņš. :D
Tas tik būtu skats, iet kaut kur Afganistānā un griežas kā elles!


Citas ziņasBOOT.Lv sākumlapa

Pētījums: Datorspēļu spēlēšana aktivizē vairākus smadzeņu reģionus; metodi varētu izmantot medicīnā

Pētījums: Datorspēļu spēlēšana aktivizē vairākus smadzeņu reģionus; metodi varētu izmantot medicīnā(0)

Sadarbojoties Maksa Planka institūta (Vācija) un Charite medicīnas universitātes (Vācija) darbiniekiem jauna pētījuma izstrādē, atklājies, ka datorspēļu spēlēšana aktivizē konkrētus smadzeņu apvidus. Pētījuma ietvaros 23 pieaugušie saņēma Nintendo XXL un viņiem tika dots uzdevums spēlēt Super Mario 64 spēli 30 minūtes katru dienu divus mēnešus. Tāpat tika izveidota kontrolgrupa ar cilvēkiem, kas datorspēles tajā pašā

Jau tuvākajā laika zinātnieki varētu revolucionizēt tehnoloģiju pasauli, uzsākot grafēna 3D printēšanu

Jau tuvākajā laika zinātnieki varētu revolucionizēt tehnoloģiju pasauli, uzsākot grafēna 3D printēšanu(0)

Nav šaubu, ka 3D printeri spēj apstrādāt visdažādākos materiālus – sākot no akmeņiem un metāla, beidzot ar plastmasu un pārtikas precēm. Tagad gan zinātnieki gatavojas izprintēt grafēnu. Grafēns ir vērtīgs materiāls, tam ir noderīgas fizikālās īpašības – laba elektrovadītspēja un siltumvadītspējā, kā arī augsta cietība. Rezultātā, ja izdotos šo materiālu iegūt masveidā, tas radītu revolūciju

Samsung patentējuši viedpulksteni ar lokanu ekrānu

Samsung patentējuši viedpulksteni ar lokanu ekrānu(0)

Samsung, tāpat kā citi ražotāji, patentē katru savu ideju, neatkarīgi no tā, vai tās tiek realizētas dzīvē. Tieši šī iemesla dēļ, nav skaidrs, vai nesen pamanītais Samsung patents aizsargā jau tuvākajā laikā sagaidāmo Samsung ierīci. Korejā patentētajai ierīcei, pēc visa spriežot, ir lokans ekrāns, Android vadības pogas (atpakaļ un izvēlne), ieslēgšanas poga, USB ports, skaļrunis

Atklāta jauna mobilo sakaru ierīču ievainojamība – šoreiz tā ir SIM kartē

Atklāta jauna mobilo sakaru ierīču ievainojamība – šoreiz tā ir SIM kartē(0)

Ievainojamības viedtālruņu programmatūrā jau ilgāku laiku ir zināms kā viens no apdraudējumiem, ar ko saskaras daļa mobilo telefonu lietotājiem. Tagad apdraudējumu sarakstam pievienojusies pavisam negaidīta problēma – ievainojamības SIM kartes drošībā. Vācu šifrēšanas risinājumu speciālists Karsten Nohl 3 gadu laikā esot atklājis veidu, kas ļauj attālināti piekļūt informācijai, kas uzglabāta SIM kartēs vai arī likt tām

LG prezentējuši īpaši plānu FullHD ekrānu, kas paredzēts mobilajiem telefoniem

LG prezentējuši īpaši plānu FullHD ekrānu, kas paredzēts mobilajiem telefoniem(0)

LG izrādījuši jaunu 1080 x 1920 punktu izšķirtspējas ekrānu, kas paredzēts mobilajiem telefoniem. Šis ekrāns izceļas ar ļoti nelielu – 2,2mm biezumu un nieka 2,3mm mazu apmali. LG apgalvo, ka šādi rādītāji padarot šo ekrānu par plānāko telefoniem paredzēto FullHD ekrānu. Šo ekrānu izmantošana palīdzēšot nākotnē veidot vieglākus telefonus, ar mazākām malām ap ekrānu, ļaujot

Reklāmas izvietošana

Tehnoloģiju portāls BOOT.Lv ir vadošais šīs nozares interneta medijs Latvijā, kas katru dienu nodrošina lasītājus ar jaunākajām tehnikas, auto, spēļu un izklaides ziņām.

Portāls BOOT.Lv ir atvērts nestandarta reklāmas kampaņu risinājumiem.

Sociālie tīkli un saziņa

Populārākās sadaļas

© 2001 - 2014 BOOT.Lv Visas tiesības aizsargātas. Jebkādas informācijas pārpublicēšana pieļaujama tikai ar BOOT.Lv rakstisku atļauju.