Lai dotos īsākā vai garākā pasaules apceļošanā, sēžot motociklā, nepietiek vien ar labu braucamrīku, tā vadīšanas prasmēm un navigācijas ierīci. Tehnoloģiju zīmols “Garmin” sadarbībā ar pieredzējušo motociklistu moto piedzīvojumu kluba “apPasaule” vadītāju Mārtiņu Silu, kurš nobraucis vairāk nekā simtiem tūkstošu kilometru ekspedīcijās, dalās pieredzē: iesaka, kas jāņem vērā, lai veiksmīgi ceļotu ar motociklu, jaunatklājot pasauli.

  • Komanda un tās mērķis. Lai motoceļojums izdotos, svarīga ir ne tikai kompānija, kura ceļā dodas kopā, bet arī brauciena mērķis. Ceļojums var iegūt pievienoto vērtību un aizraujošāku noskaņu, ja tam piešķirsiet kādu papildu funkciju: piemēram, Mārtiņš Sils ar Andžu Ūbeli, apceļojot Āfriku un Ameriku, iesaistījās izglītojošā ceļošanā, ziņojot par savu maršrutu skolēniem Latvijā, tā ļaujot viņiem iepazīt ģeogrāfiju caur pašu braucienu, ne tikai no mācību grāmatām. Turklāt, lai netērētu laiku ceļā, ir vērts, vēl esot mājās, vienoties ar komandas biedriem par pienākumu un atbildību sadali: kurš būs fotogrāfs, kurš filmētājs, kurš finanšu pārraugs utt.
  • Maršruts. Neatkarīgi no tā, vai tas ir nedēļas vai trīs mēnešu brauciens, svarīgi pirms došanās ceļā izvēlēties sev svarīgākos pieturpunktus ceļā. Taču ne mazāk svarīgi ir atstāt brīvo laiku iespējai atkāpties no ieplānotā maršruta, lai piedzīvotu jaunatklāšanu vietās, par kurām ceļvežos neraksta, bet kurp prot aizvest vietējo iedzīvotāju ieteikumi. Stratēģisko maršruta plānošanu pārskatāmāk ir sākotnēji veikt uz papīra kartes. Kad tajā atzīmēti galvenie pieturpunkti, tad noderīgi ir ielādēt viedtālrunī arī tādas kartes, kas darbojas bez interneta pieslēguma, atzīmējot tajā paredzamo maršrutu, piemēram, lietotni “Galileo”. Līdzi noder papīra karte, elektroniskā karte, kas darbojas bez interneta pieslēguma, un navigācijas ierīce, kurā vērot visu svarīgāko informāciju paša brauciena laikā.
  • Dokumenti. Pirms došanās pārrobežu motobraucienā, noteikti jāizpēta konkrēto valstu ieceļošanas un izceļošanas noteikumi. Neizpildīts mājasdarbs var radīt nedēļas un pat ilgāku dīkstāvi vai neplānotus izdevumus, ja, piemēram, kādai valstij nebija sagādāta vīza, kuru var nokārtot tikai Beļģijā, nevis turpat uz vietas. Ja plānots ilgāks motobrauciens ārpus Eiropas, ir vērts Vācijā nokārtot starptautisku dokumentu “Carnet de Passage”. Tas palīdzēs ietaupīt gan laiku uz robežām, gan arī naudu vietējo īslaicīgās uzturēšanās vai caurbraukšanas dokumentu kārtošanai motociklam.
  • Finanses. Dodoties ceļā ar komandas biedriem, ērtāka ir kopīga maciņa turēšana, saliekot finanses kopā, jo izdevumi ceļā vairāk vai mazāk ir tie paši. Lai arī apceļojot pasauli Mārtiņš Sils secinājis, ka norēķinu karšu sistēma un bankomātu tīkls ir samērā pieejams, tomēr ir vērts ceļā ņemt dažādas norēķinu kartes (piemēram, VISA, MAESTRO, MASTERCARD utt.), jo tas palielina iespēju, ka karte būs derīga. Noteikti, iebraucot jaunā valstī, pierobežā ir vērts iemainīt arī mazāku naudas summu skaidrā vietējā valūtā.
  • Cieņa pret vietējiem. Zinot valstis, kurp plānots doties, ir vērts apgūt kaut vai dažas pamatfrāzes vietējā valodā, jo tas var pavērt durvis uz vietējo iedzīvotāju sirdīm vai pat veidot vienkāršāku komunikāciju ar muitas darbiniekiem. Neatkarīgi no savas motocikla vadīšanas pieejas, ir svarīgi spēt pielāgoties vietējai satiksmei. Pat ja ceļu satiksmes noteikumi konkrētā valstī saka vienu lietu, bet visi brauc ātrāk vai agresīvāk, var par to dusmoties, bet drošāk ir pielāgoties vietējai braukšanas kultūrai.
  • Tehnoloģijas. Izvēloties tehnoloģijas par ceļabiedriem, jāizvērtē to funkcionalitāte, uzlādes iespējas, svars un drošība. Piemēram, “Garmin” motociklam paredzētā saules gaismā viegli nolasāmā navigācijas ierīce “Zumo 590”, kas iztur degvielas izgarojumus, UV starus un sliktus laikapstākļus, ļauj vadīt arī kameru – uzņemt fotoattēlu vai uzfilmēt video – uzspiežot pogu turpat navigācijas ekrānā, neatraujot roku no vadības paneļa. Dažreiz maza tehnoloģiska nianse kā, piemēram, “Garmin” gaisa spiediena uzraudzības sensori motocikla riepām, var pasargāt paša braucēja dzīvību no neparedzama riska: par to Mārtiņš Sils pārliecinājās, braucot Āfrikas ceļus, kad, traucoties krietni virs simts kilometriem stundā, ekrānā ieraudzījis sensoru raidītu paziņojumu par strauju spiediena krišanos priekšējā riepā.
  • Bagāža. Lai ceļasomas būtu vieglākas, nav vērts ņemt līdzi daudzveidīgu apģērbu, jo to sliktākajā gadījumā varēs nopirkt jau esot ceļā. Taču profesionālo motobraucēju apģērbu un galvenās rezerves daļas motociklam gan jāved līdzi jau no mājām, jo ceļā to nepieciešamības gadījumā būs grūtāk atrast un iegādāties.
  • Drošība. Lai brauciens būtu tehnoloģiski drošs, labāk līdzi ņemt divas navigācijas ierīces. Ja iespējams, ar atšķirīgu uzlādes iespēju vai bateriju darbību. Tehniskā ziņā vērts bagāžā likt arī mazu darbarīku komplektu, pumpīti vai mazu kompresoru, maiņas kameras riepām, motociklam nepieciešamos šķidrumus maza tilpuma iepakojumos, kā arī universālu un praktisku lietu – parastos plastmasas savilcējus, kuri dažkārt īslaicīgi vai ilglaicīgi palīdz atrisināt pēkšņi radušos sarežģījumus. Ikdienas drošībā pašiem jāizvērtē, kurp doties un kur ne, jo pieredze liecina, ka daudz riskantāk ir doties uz tūristu iecienītām un plaši apmeklētām vietām, jo turp dodas arī ļaunprātīgi garnadži, bet mazos ciematos ir gan drošāk, gan īstāk piedzīvot konkrētās valsts kultūru. Lai cik saistoši nešķistu apciemot kādu eksotisku valsti, tomēr nav ieteicams doties uz nemiera skartiem reģioniem.
  • Testa brauciens. Pat tad, ja šķiet, ka viss ir pārdomāts un sakravāts, ir vērts pirms došanās tālākā motoekspedīcijā plānotajā komandā un ar plānoto bagāžu izbraukt īsākā vairāku dienu piemājas izbraucienā. Tas ļaus iepazīt un izprast komandas līdzbraucēju braukšanas manieres un to saderību ar savējām un notestēt vienam otru arī psiholoģiskā ziņā, lai dotos garākā ceļā būtu vieglāk saprasties un sadarboties.
  • Ziņošana. Šis ir laikmets, kad, eksotiskām pastkartēm pienākot, visi jau zinās košākos ceļojuma mirkļus pateicoties sociālo tīklu pasaulei. Mārtiņš Sils iesaka atrast pa brīdim katru dienu, lai gan piefiksētu rakstiski iespaidus vai pieredzēto ceļojuma dienasgrāmatā, kas var būt gan privāta, gan publiskota tiešsaistē, gan lai sašķirotu un augšuplādētu fotogrāfijas jau paša ceļojuma laikā, jo vēlāk šai nodarbei tik drīz var neatrasties laiks.