Opel Insignia vācu ražotāja darbībā pāršķīra jaunu lappusi, modeļu klāstā parādoties auto, kas uzrunā ne tikai prātu, bet arī sirdi. Par nelaimi ražotājam tā flagmanis iznāca ekonomiski nelabvēlīgā laikā, toties tagad tas ir visai izdevīgs pirkums.

„Quadratisch, praktisch, gut.” Šis šokolādes ražotāja Ritter reklāmas sauklis ir tik trāpīgs, ka uzsvērti praktiskās dabas dēļ neviļus tiek attiecināts arī uz citiem vācu produktiem. Opel Vectra, ko ražoja līdz 2008. gadam, bija ja ne taisni kvadrātveida, tad kantaina un praktiska gan. Vienīgā ekstravagantā atkāpe bija Signum – neparasts hečbeks ar pagarinātu riteņu bāzi. Komerciāli Vectra pārāk neveicās un mājas tirgū tā atpalika ne tikai no VW Passat, bet arī no Mercedes C klases, Audi A4, 3. sērijas BMW un Škoda.

0212151144-latauto-noderigi-20151202

Insignia, kas dīleru salonos nonāca 2008. gada beigās, visu vajadzēja mainīt. Viena joma, kur tas izdevās bez kādām iebildēm, bija dizains, kas uz Opel marku lika palūkoties citām acīm. Jauno modeli apbēra ar dažādiem tituliem, un tas kļuva par 2009. gada Eiropas gada auto laureātu.

2009. gadā Opel sāka izgatavot Insignia OPC ar 2,8 litru V6 benzīna turbodzinēju un 325 ZS. Tehniskie dati solīja 0–100 km/h sprintu 6 sekundēs.

2013. gadā rudenī klajā nāca Insigina modernizētā versija. Ārēji to viegli sazīmēt pēc citādiem lukturiem, taču bija arī tehniska rakstura jaunumi: motoru paletei pievienojās jaudīgi benzīna turbomotori un dīzelis, konstruktori bija pieķērušies piekarei. Arī kabīni skāra izmaiņas – bargi kritizēto viduskonsoli ar daudzajām pogām nomainīja vienkāršots risinājums ar lielu, skārienjutīgu ekrānu.

2013. gadā bija kārta Country Tourer universālim ar nedaudz palielinātu klīrensu un plastmasas uzlikām – tā bija Opel atbilde uz Passat Alltrack, A4 Allrad un Outback.

Lai gan prese auto uzņēma atzinīgi un toni pazemināja pat skaļākie Riselsheimas spēkratu kritiķi, panākt pieprasījuma izmaiņas tā īsti neizdevās. Tomēr 2012. gada pavasarī Opel bija izgatavojis 500 000 Insignia, no kurām 40% bija universāļi.

Otrās paaudzes Opel Insignia plānots izlaist 2017. gadā.

Kā tas būvēts

Insignia tika radīta uz platformas Epsilon II, kas paredz šķērsām novietotu dzinēju un līdztekus priekšējai piedziņai arī pilnpiedziņu. Platformas biedri bija Saab 9-5 II un dažādi General Motors ASV marku modeļi.

Auto ražoja ar trim virsbūvēm: universāļa, sedana un hečbeka. Divi pēdējie izskatās vienādi – pluss, ja patīk sedana stils, bet negribas upurēt praktiskumu.

Tāpat kā konkurents Volkswagen, arī Opel saviem pircējiem piedāvāja plašu, kaut ne pilnīgi harmonisku dzinēju klāstu. Līdz modernizācijai 2013. gadā Insignia varēja izvēlēties ar 1,6 litru benzīna dzinēju (115 ZS), 1,4 litru turbodzinēju (140 ZS), 1,6 l turbo (180 ZS), 1,8 litru atmosfērisko (140 ZS), 2 litru turbo (220 vai 250 ZS), 2,8 litru V6 turbo (260 ZS) un 2,8 litru V6 ar 325 ZS, kas bija rezervēts OPC. Dīzeļu flangā 2 litru dzinēji ar 110, 131, 160 ZS, kā arī paaugstinātas jaudas biturbo motors ar 195 ZS un 400 Nm.

Pilnpiedziņas transmisija bija paredzēta diviem jaudīgākajiem dīzeļiem, benzīna mašīnās – ar 220 vai 250 ZS motoru. V6 mašīnām pilnpiedziņa bija standartā.

Tiem, kas pārnesumus nevēlas slēgt paši, Opel piedāvāja sešu pārnesumu automātisko kārbu, kas nebija pieejama vienīgi ar pašiem vājākajiem dzinējiem. Savukārt, izvēloties sistēmu FlexRide, vadītājs varēja pārslēgt piekares un citus iestatījumus.

EuropNCAP triecientestā Insignia saņēma piecas zvaigznes. No drošības jomas vēl jāpiemin sānu drošības spilveni aizmugures pasažieriem, adaptīvie lukturi un Opel Eye sistēma, kas prata nolasīt dažas ceļazīmes un brīdināt, ja auto novirzās no joslas.

Komforta ziņā Insignia pircējiem sevi nevajadzēja ierobežot – bija pieejama pat priekšējo sēdekļu ventilācija. Priekšējie sēdekļi vispār bija īpašs Opel lepnums, jo tos kā ļoti ergonomiskus bija apstiprinājuši Vācijas muguras veselības speciālisti.

Kāpēc izvēlēties

Pat septiņu gadu vecumā Insignia labā joprojām runā dizains. Līdzīgu spēju pretoties laika zobam ar kvalitāti un noformējumu demonstrē arī salons.

Gaitas īpašību un vadāmības ziņā Insignia nepiedāvā neko vienreizīgu, tomēr tas ir drošs, stabils un gariem braucieniem piemērots auto.

Cena! Teorētiski Insignia iespējams iegādāties par 6500 eiro, tomēr gudrāk piemest pāris tūkstošu un skatīties uz auto, kas nav nobraukti vai pavisam „pliki”, kā arī vērtēt kandidātus, kuri izgatavoti pēc 2010. gada jūlija.

Kaut ne klusākais, no dzinējiem par optimālo izvēli uzskatāms 160 ZS dīzelis, it īpaši kombinācijā ar sešu pārnesumu automātisko pārnesumkārbu.

Tehnisko apskašu rezultāti Vācijā liek domāt, ka Opel ir izdevies uzticams auto, kas necieš no rūsas un kam nav izteiktu defektu.

Viena joma, kur Insignia atpaliek no konkurentiem, ir universāļa Sports Tourer bagāžas ietilpība: 540–1530 litru (Passat B7 603–1731 l). Hečbeks uzņem gandrīz tikpat daudz, taču zemāks jumts placina frizūras aizmugures pasažieriem, kuriem jau tā ir pašauri gan platumā, gan garumā. Pārredzamība arīdzan nav Insignia stiprā puse.

Cenas un pieejamība

LATAUTO.lv sludinājumu sistēmā šobrīd reģistrēti 212 automobiļu ar cenu diapazonu no nepilniem 8000 līdz 22 900 eiro. No tiem 190 ir ar dīzeļmotoru, 146 ar universāļa virsbūvi.

170 auto aprīkoti ar automātisko klimata iekārtu, 130 ir navigācija, 74 automātiskā pārnesumkārba, bet pieci braucamie ir ar pilnpiedziņu.

Automobiļu pirmā reģistrācija visbiežāk bijusi Vācijā, Lietuvā, Francijā, Itālijā un Beļģijā. To pirmie īpašnieki nav pūlējušies izcelties ar ekstravagantu krāsu: visbiežāk sastopamas sudrabainas, melnas un zilas mašīnas.

Piecas lietas, ar ko var būt jārēķinās

Bagāžnieka slēdzis Insignia īpašnieki sūdzas, ka nācies mainīt bagāžnieka slēdzi. Iemesls – ziemas apstākļos bojāti kontakti. Jauna detaļa maksā 22 eiro, maiņa – 36 eiro.

Pilnpiedziņa Bojāts blīvslēgs starp Haldex sajūgu un aizmugurējo reduktoru var izraisīt eļļas noplūdi, kā rezultātā pilnpiedziņas Insignia kļūst par priekšpiedziņas. Potenciālās izmaksas ir no 280 līdz 1200 eiro.

Virpuļvārsti Ieplūdes kolektorā uzstādīto vārstu uzdevums ir pie noteikta režīma radīt gaisa turbulenci. Līdz 2010. gada vidum ražotajos dīzeļos vārstu detaļas varēja doties „brīvsolī”, no sākuma „padzīvojoties” starp vārstiem un virzuļiem un tad sabojājot turbīnu. Daļu maiņa un darbs šajā gadījumā maksā 400 un 190 eiro.

Elektriskā sistēma Līdz 2010. gada ražotajos auto programmatūras kļūme varēja izraisīt akumulatora izlādēšanos.

Navigācija Navi DVD 800 navigācija var būt grūti izturams pacietības tests. Labāka un ātrāka ir 900. navigācija, ko sāka piedāvāt 2011. gada augustā.

Komentāri 14

Leave a Reply

  • AERO
    December 3, 2015, 16:21

    Insigia ir labs, bet SAAB 9-5II ir vēl labāks! Zviedri 2 gadus turpināja pilnveidot šo auto, un turpināja apgalvot, ka GM Opelis ir pārāk slikts, lai to tirgotu pircējiem. Gala rezultātā pārbūves prasīja milzu resursus un klusi un nemanot piezagās bankrots!
    Toties produkts gan bija pa pirmo! Žēl ka tik maz paspēja saražot!

    • nesaab
      December 3, 2015, 20:59

      saab ir dīvainīšu braucamrīks. Tāpēc jau tas bankrotēja. Ja būtu tik labs, tad brands eksistētu vēl šodien. Drīzāk tas ir mazliet modificēts opelis, par premium klases limuzīna cenu.

  • mkm
    December 3, 2015, 11:23

    Labāk pirkt Zafira Tourer tur vairāk vietas un cena tā pati un tehnika tā pati.

    • kmk
      December 3, 2015, 21:36

      Labāk nepirkt nekādu opel. ;)

  • Sir G
    December 2, 2015, 19:17

    Tātad, ja pērk, tad jāpērk tāda Insigna, kura ražota pēc 2010 gada.

    • opelaizers
      December 2, 2015, 21:02

      Jāpērk opelis, kas ir JAUNS. Nekādā gadījumā nedrīkst pirkt nobrauktu mēslu. 2010.gadā ražotam opelim uz šo brīdi jābūt jau vismaz 4 gadus kā pārkausētam.

      • siga
        December 3, 2015, 10:02

        Varu iedot izbraukt ar 2011g sigu ar 80000km, kurai nekas negrab, nav rūsas, un pie dīlera var pārbaudīt, ka šo gadu laikā uz atsaukuma pamata nomainīta tā bagāžnieka poga, kā arī ap 60000 nomainītas pr. bremžu uzlikas., tas arī viss.Būs pieredze.

        • sausā spirta cienītājs
          December 3, 2015, 21:03

          Noliecu galvu tavā priekšā! Es atdzīstu, ka tu esi bezbailīgs karstgalvis, ja riskē braukt ar transporta līdzekli, kam vismaz 3 gadu kā bija jātrodas scrapyard. Vienu lietu gan tev var pārmest – tu esi dikti bezatbildīgs, ja apdraudi apkārtējos pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem ar bīstamu lūžņu kaudzi. Jācer, ka vismaz nebraukā ar to lamatu pa apdzīvotām vietām un nepārvadā pasažierus.

  • sausā spirta cienītājs
    December 2, 2015, 18:24

    Ar vienvārdsakot – visi auto, pat fordi reiz kļūst par opeļiem/vauxall-iem/holden-iem.

    Smuki jau tie opeļi ir, to noliegt nevar, bet jābūt ļoti drosmīgam, lai pirktu LIETOTU opel. Jaunu jā, mierīgi – pabrauc gadu, pusotru, tad bez nožēlas izmet scrapā, un pērc nākamo. Vairāk par 40000km neviens opelis nevar noripot, un nevajag nevienu mānīt. Gandrīz tas pats attiecas arī uz fordiem.

    • Opels
      December 2, 2015, 22:28

      Interesanti cik Opeļus pats esi nodevis Tolmetā, ka tik pārliecināti raksti?
      Ģimenē ir pieredze ar vairākiem Opel – no jaunas 98. gada Vektras (8 gadi ~250 K km) līdz 2005. gada Merivai. Neko īpaši sliktu nevaru teikt – jā, bundža rūse, bet tāpat rūsē arī Meršiem – pilna Rīga ar tādiem…
      Manā skatījumā ļoti normālas mašīnas. Katrā ziņā daudz uzticamākas par francūžiem…

      • sausā spirta cienītājs
        December 2, 2015, 23:09

        Es nemaz nepērku opeli. Kāpēc man vajag dranduļetu, kas pēc gada vai ~40000km jau pārvērties par gruvešu kaudzi? Neesmu tik bagāts, lai pirktu lētus mēslus. Es dodu priekšroku Audi/VW. Tiesa, tagad braucu ar Toyota, kmforta līmenis ir kā ’70.gada VW, toties izturīga gan.
        Arī francūžiem, jo īpaši Citroen/Peugeot nav ne vainas. Protams, tie nav lietojami pa latvijas bezceļiem.

    • tm
      December 2, 2015, 19:21

      Paziņa nopirka jaunu Mercedes. Pirmais garantijas remonts bija pie 4 000 km. 2 gadu laikā auto apmēram 2 mēnešus pavadīja servisā un nebija braucams.

      • zinātājs
        December 2, 2015, 20:59

        Nav nekāds brīnums. Uz 3.pasaules valstelēm, kāda ir arī latvija sūta TIKAI nelikvīdu produkciju – tas attiecināms uz pilnīgi visu grupu produkciju. Tur nopirktās “automašīnas” patiesībā ir paredzēts utilizēt, jo neatbilst nekādiem standartiem. Tomēr utilizēšana ražotājam nozīmē zaudējumus, tad nu pārdod tur kur neeksistē reālas patērētāju aizsardzības struktūru. Tas jūsu “PTAC” ir bezjēdzīgs sūds uz kociņa. Samierinieties ar to.

  • Tas pats Jānis
    December 2, 2015, 16:42

    Pēc tām piecām lietām vien jau jādomā vai maz vajag… un tās vēl nav visas…