Latvijas jaunie programmētāji guvuši lieliskus panākumus Varšavā notikušajā 21. informātikas olimpiādē. Mūsu komandas dalībnieki Aleksejs Popovs (Rīgas valsts 1. ģimnāzija) un Aleksejs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) 60 dalībnieku konkurencē absolūtajā vērtējumā ieņēma attiecīgi trešo un sesto vietu, izcīnot zelta un sudraba godalgas, bet Kristaps Čivkulis (Rīgas valsts 1. Ģimnāzija) ieguva bronzas medaļu. Savukārt jau vasarā labākie programmētāji dosies uz Vispasaules olimpiādi Kazahstānā (Almati).

Atzīstamu sniegumu demonstrēja arī pārējie Latvijas komandas dalībnieki Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. Vidusskola, Ingus Jānis Pretkalniņš Rīgas valsts 1. ģimnāzija) un Pēteris Pakalns (Cēsu Valsts ģimnāzija), taču šoreiz līdz medaļām neizdevās aizsniegties.

Olimpiādē uzvarēja mājinieks Artūrs Puzio, otro vietu izcīnīja Fēlikss Baukholts (Vācija), bet ceturto un piekto vietu ieņēma Joakims Blikstads (Norvēģija) un Jans Tabaževskis (Polija). Sacensībās piedalījās dalībnieki no 9 valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Vācijas.

“Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) pēdējos gados aizvien vairāk integrējas visdažādākajās nozarēs. IKT joma no atsevišķas biznesa nozares kļūst par dzinējspēku visā ekonomikā, jo nozaru konkurētspēja aizvien vairāk kļūst atkarīga no darbinieku IKT zināšanām. Tāpēc patiess prieks, ka mūsu jauno programmētāju zināšanas un prasmes tiek augstu novērtētas starptautiskā mērogā, turklāt, lai noskaidrotu Latvijas izlases sastāvu dalībai šajā olimpiādē, tika rīkotas pat vairākas atlases kārtas. Tas parāda Latvijas jauno programmētāju augsto sagatavotības līmeni,” uzsver Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

„Man ir prieks, ka mūsu jaunie informātikas censoņi ir spējīgi konkurēt šāda līmeņa olimpiādē. Tas pierāda, ka jaunieši, viņu vecāki un izglītības nozares pārstāvji redz un novērtē IT nozīmīgumu. Es ticu, ka jaunieši, kuri sasniedz labus rezultātus olimpiādē iedvesmos citus pievērsties IT nozarei padziļināti, tādējādi nodrošinot sev veiksmīgu karjeru nākotnē,” uzskata „Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs.

Pēteris Krastiņš, Exigen Services Latvia valdes loceklis: “Prieks atbalstīt izcilu nākošo IT nozares papildinājumu! Laikā, kad IT jau ir kļuvusi par ikdienu gandrīz katrā nozarē, aizvien vairāk ir vajadzīgi cilvēki, kas saprot programmēšanu un prot ar to darboties. Latvijas komandas lieliskie rezultāti Varšavā pierāda, ka šādi talanti ir un ka mūsu pulks aug. Patiess prieks par komandas lieliskajiem rezultātiem un medaļām Baltijas olimpiādē!  Ļoti ticu, ka Latvijas jauno programmēšanas entuziastu panākumi iedvesmos arī citus jauniešus un palīdzēs “saslimt” ar nerimstošo vēlmi apgūt šo moderno un perspektīvo programmētāja specialitāti.”

„Man ir patiess prieks, ka jau vairākus gadus Latvijas jaunie programmētāji parāda izcilu sniegumu Baltijas IT olimpiādē. Mums jādara viss iespējamais, lai šo talantīgo jauniešu panākumi būtu kā paraugs viņu vienaudžiem. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare ir viena no perspektīvākajām ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas ekonomikā. Tāpēc ir būtiski, lai jauniešos attīstos interese par digitālo sfēru, jo tas nodrošinās iespēju veiksmīgi iekļauties darba tirgū pēc mācību beigšanas,” uzsver Anita Mertena, Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja.

Baltijas informātikas olimpiāde ir algoritmu programmēšanas sacensības, kuras formāts ir līdzīgs Vispasaules informātikas olimpiādes IOI formātam. Katrā no trijām sacensību dienām dalībniekiem piecu stundu laikā risināšanai tika piedāvāti trīs uzdevumi. Katrs uzdevums bija jāatrisina kādā no datorprogrammu programmēšanas valodām – Pascal, C++ vai Java.

Baltijas informātikas olimpiādes notiek katru gadu kopš 1995. gada. Šī iniciatīva sākās kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projekts, un sākotnēji olimpiādēs piedalījās tikai šo trīs valstu dalībnieki. Pirmā Baltijas informātikas olimpiāde notika Tartu (Igaunija) 1995. gadā, un Latvijas izlase ir piedalījusies visās notikušajās olimpiādēs. Līdz šim visvairāk – četras reizes – olimpiāde notikusi Igaunijā (Tartu – 1995., 1998., 2003. un 2010.gadā) un Latvijā (Rīgā 1996. un 1999., Ventspilī – 2004. un 2012.gadā), un Lietuvā – Viļņā 1996. un 2002.gadā, Pasvālē – 2005. gadā un Palangā 2014.gadā.

Savukārt Polijā Baltijas labākie jaunie programmēšanas talanti pulcējās 3. reizi – pirms tam 2001. gadā olimpiāde notika Sopotā, bet 2008.gadā – Gdiņā. Šī gada olimpiādes goda patroni ir Polijas Izglītības ministre Joanna Kluzika-Rostkovska (Joanna Kluzik-Rostkowska) un Polijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andrejs Malinovskis (Andrzej Malinowski).

Baltijas informātikas olimpiāde ir svarīgs posms, gatavojoties Vispasaules 27. informātikas olimpiādei, kas no 26. jūlija līdz 2. augustam norisināsies Almati (Kazahstānā).

Latvijas izlase uz olimpiādi varēja doties pateicoties olimpiādes galveno partneru “Accenture Latvia”, “Exigen Services Latvija”, “Lattelecom”, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), partneru: “ABC Software”, “Datakom” un “Progmeistars”, “Tom Sawyer Software“, “SigmaNet” un “Reklāmas un Zīmogu fabrika” sniegtajam atbalstam.