Igaunijas parlamentā otrdien, 19. aprīlī, pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts par izmaiņām sabiedriskā transporta likumā, kas paredz ridesharing jeb dalīšanās brauciena izmaksās pakalpojumu legalizēšanu un regulēšanu. Ja likums tiks pieņemts, Igaunija kļūs par pirmo valsti Eiropā, kurā ieviesta digitālā platforma kopbraukšanas pakalpojumiem un kurā kopbraukšana tiek regulēta likumā noteiktā kārtībā. Līdzīgs likums šobrīd ir izstrādes stadijā Lietuvā. 

Igaunijas premjers Tāvi Reivass jau iepriekš uzsvēris, ka Eiropai ir jārēķinās ar digitālo revolūciju, un Igaunija ir gatava būt priekšējās rindās, paužot aktīvu atbalstu tādiem uzņēmumiem kā Uber, Taxify un AirBnB. “Dalīšanās ekonomikas biznesa modeļi ne tikai nodrošina labāku konkurenci un augstāku pakalpojuma kvalitāti, bet arī iedrošina aizvien vairāk cilvēku kļūt par uzņēmējiem,” savā runā par godu Igaunijas 85. pauda Reivass. Pēc PriceWaterhouseCoopers datiem, dalīšanās ekonomikas piecu lielāko nozaru uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gadā sasniedza 335 miljardus dolāru.

“Mums jau tagad vajadzētu pieņemt dalīšanās ekonomiku kā jauno realitāti. Mēs nevaram „izslēgt” internetu. Tāpēc mums ir jābūt atvērtiem pieņemt inovācijas, radīt labvēlīgu augsni ekonomiskai izaugsmei un jaunajām iespējām, ko tā sniedz. Ļausim cilvēkiem dalīties savā īpašumā un gūt papildu ienākumus,” iesniedzot augstākminēto likumprojektu uzsvēris Kalle Pallings, Igaunijas parlamenta Ekonomikas jautājumu komitejas loceklis un likumprojekta virzītājs, “Dalīšanās ekonomika balstās uz tehnoloģijām, un ļauj cilvēkiem efektīvi izmantot sabiedrības resursus.”

Kopš tādu digitālo platformu kā Uber un Taxify pakalpojumu ienākšanas tirgū tūkstošiem patērētāju ir pavēries vairāk iespēju un simtiem cilvēku radusies izdevība strādāt pēc elastīga darba grafika, kas varētu ievērojami palielināt valstij nomaksāto nodokļu apmēru, jo dalīšanās ekonomika rada pilnīgi jaunas tehniskās iespējas, lai cilvēki varētu vienkāršā veidā iesniegt godīgas nodokļu deklarācijas; piemērs tam ir Uber sadarbība ar Igaunijas nodokļu pārvaldi. Pallings uzsvēra to, ka, lai gūtu labumu no dalīšanās ekonomikas, politiķiem ir jābūt proaktīviem, un tas ir veids, kā ekonomēt resursus – mājsaimniecību automašīnas vidēji atrodas dīkstāvē 23 stundas diennaktī, turklāt katru automašīnu lieto vidēji tikai 1.3 cilvēki. Tajā pašā laikā transporta izmaksas veido vidēji 12% no mājsaimniecību izdevumiem. Ar tehnoloģiju palīdzību šīs automašīnas var izmantot daudz efektīvāk un pārdomātākā veidā.

“Es zinu kādu šoferi Tallinā, kurš izmantoja dalīšanos brauciena izmaksās, lai apmaksātu 300 eiro rēķinu par zobārstniecības pakalpojumiem, turklāt šo naudu viņš nopelnīja nedēļas laikā. Pat politiķi sniedz kopbraukšanas pakalpojumus, kamēr bērni atrodas skolā. Kādas veiksmīgas sieviešu basketbola komandas treneris savā brīvajā laikā izmanto Taxify. Un tad vēl jāpiemin iemīļotā leļļu teātra aktrise, kura gūst papildu ienākumus, izmantojot Uber. Šie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas piedalīties dalīšanās ekonomikā,” teica Pallings.

Komentāri 3

Leave a Reply

  • :P
    April 21, 2016, 16:17

    Interesanti, ka pie Igauņiem teiktais “vairāk cilvēku kļūt par uzņēmējiem” ir normāla un pašsaprotama lieta. Pie mums turpretī viss tiek darīts, lai iznīdētu tos un neuzrdrošinātu kļūt par uzņēmēju.
    Ko mēs ar saviem mazajiem kulaciņiem vicināsimies zem liela lāča VIDa purna, vai ne?. ;)

  • as
    April 20, 2016, 18:31

    Kāds varētu vienkāršoti izstāstīt/iztulkot, ko tie bāleliņi ierakstījuši likumprojektā? Kādas ir galvenās iezīmes – tipa individuāls komersants, kas nomaksā 21% no katra EUR, ko saņem no kopā braucošā pasažiera vai kā?

  • Bils
    April 20, 2016, 17:51

    Šis likumprojekts gan labs, igauņi malači. Pie mums jau neizies cauri šis “veiksmes stāsts”…