Rozigais Ierakstīts Maijs 8, 2009 Share Ierakstīts Maijs 8, 2009 Chau, cieniitie, Soreiz nav jautajums par vinilu kaa stila lietu Djiem un tamlidzigiem lauzhiem. Sakiet ludzu - perkot muslaikos izdotu vinila plati, kas ir vismaz 2x dargaka par cd, ir noverots atskiribas skanas kvalitaatee? butibaa veel vienkarsojot - vai ir verts un kapec ir verts pirkt "sodien" izdotu vinila plati? cienjaa, GRC Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 (labots) Skaņa, protams, būs citādāka. Tu te salīdzini digitālu un analogu nesēju. Tikai jautājums - vai ir nepieciešamība iegādāties LP, ja mūsdienās cilvēki pat CD no 256-nieka mp3 nevar atšķirt uz savām 150Ls kinozālēm. Pie attiecīgas aparatūras atšķirība būs. Bet ir kreņķis ar nolietošanos, tīrīšanu, uzglabāšanu, LP specifiskajiem trokšņiem u.t.t. Piedod! Nepamanīju! Faktiski jautājums ir par mātster-rekordingu. Kā tas tiek realizēts un vai vienkārši digitālu šitu neiedzen platē un nepārdod jau kā ūberkrutu lietu. Labots Maijs 8, 2009 - Žaks Kustō Link to comment Share on other sites More sharing options...
zuhast Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 ja informācija nav novecojusi, tad nekur kvalitatīvāku skaņu kā uz vinila platēm nav iespējams ierakstīt. tā vismaz esmu dzirdējis ka saka, bet dzīve nēesmu plates skanējumu baudījis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
GGp Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 Dabigaku jaa bet kvalitativaku nee! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vitalii Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 (labots) :arrow: var palapot, droši vien būs kas piemirsies.... http://www.boot.lv/forums/index.php?showtopic=86684 Tātad - salīdzini veco vinilu ar pārizdotajiem vinilldiskiem...manā kollekcijā ir vairāki pārizdotie 2005/2007 g. vinildiski...un skaņas kvalitātē labāk patīk vecie_Orginālie diski. p.s - pat sīkie knakšķi netraucē baudīt Vinilldiska skanējumu pie nosacīti labas un speciāli piemeklētas analogās audio aparatūras. Ir citi viedokļi...lūdzu autorus studijā uz pārrunām! (TanCo) - sen neesi sniedzis kādu komentāru par iesākto tēmu. Labots Maijs 8, 2009 - Vitaalijs Kalninsh Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 tad nekur kvalitatīvāku skaņu kā uz vinila platēm nav iespējams ierakstīt. Kāds pamatojums šādam apgalvojumam? Vai te ir sikspārņi kam pamaz ar 44100 Khz/16-bit? Link to comment Share on other sites More sharing options...
zuhast Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 pareizāk jau laikam ir ka dabiskāku skaņu nevis kvalitatīvāku :oops: bet nu kaut kas uz to pusi bija, kādēļ vēl izmanto vinila plates, jo diskā nevar dabūt to skanējumu Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 ... pamaz ar 44100 Khz/16-bit? Ar šo par tevi un tavu izpratni par skaņu izteikts viss . Pirms izrādi savu nekompetenci - varbūt painteresējies. Neviena sevi cienoša studija 44100/16 neizmanto - gatavo materiālu uz šādu, viszemāko kvalitāti pārkodē CD vajadzībām. Bet ir jau cilvēki, kuri pat MP3 uzskata par kvalitatīvu . Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 man jau liekas, ka mūsdienās lielākās nepatikšanas kvalitatīvam skanējumam rada nepietiekamais dinamiskais diapozons, ko ierakstu studijas apzināti samazina, lai pielāgotos autoradio un ipoda klausītājiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
SeeJay Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 Atšķiras pat no vinila plates noripots MP3(skan daudz patīkamāk) no pārējiem! Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 Neviena sevi cienoša studija 44100/16 neizmanto - gatavo materiālu uz šādu, viszemāko kvalitāti pārkodē CD vajadzībām. Neizmanto tāpēc, ka liekot dažādus efektus utt virsū rodas kļūdas dēļ tā ka 44100/16 skaņa ir nokodēta ar veseliem skaitļiem (int) tāpēc ka visi DAC/ADC kas ir mājas elektronikā operē tikai ar veseliem skaitļiem... Visiem "dabiskā skanējuma" faniem - palasieties šo te: http://en.wikipedia.org/wiki/Nyquist%E2%80...ampling_theorem If a function x(t) contains no frequencies higher than B cps, it is completely determined by giving its ordinates at a series of points spaced 1/(2B) seconds apart. Izmantojot samplēšanas frekvenci 2x lielāku par max signāla frekvenci var to nokodēt bez zudumiem - tā ka visas "dabiskās skaņas" ir audiofīlu buļļsviests - tāpēc arī vinils un normāli ierakstīts digitālais ieraksts no tā skanēs identiski... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 Tas, ka analogs skaņu ieraksts, īpaši, ja analogs tas jau ir kopš paša sākuma - pie ieraksta, skan daudz organiskāk un "siltāk"nav nekāds matemātisks aprēķins vai teorēma - tas ir ar ausi dzirdams fakts... Arī uz digitāla nesēja izdots ieraksts, kura māsters (īpaši pirmējais ieraksts) ir bijis analogs, piedod šo analogajam audio raksturīgo skanējumu. Ja kāds to nespēj sadzirdēt, nenozīmē, ka citi nedzird Pats esmu par to ar savām ausīm pārliecinājies un vēl arī par šo tēmu runājis ar vairākiem ļoti kompetentiem un pieredzējušiem skaņu inžnieriem ar 20+ gadu pieredzi, kas apliecina manis iepriekš minēto. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 Arī uz digitāla nesēja izdots ieraksts, kura māsters (īpaši pirmējais ieraksts) ir bijis analogs, piedod šo analogajam audio raksturīgo skanējumu. To es arī saku - ka digitāli var saglabāt oriģinālo skanējumu bez zudumiem. Tas arī ir vienīgais veids kā var objektīvi novērtēt kvalitāti - cik precīzi tiek reproducēts oriģinālais signāls (nevis kas "labāk skan")... Tas ka kādam labāk patīk analogās tehnikas izmainīts oriģinālais skanējums, nenozīmē ka analogie ieraksti ir labāki... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 (labots) Ja runā par jaunajiem viniliem, neesmu dzirdējis, bet, zinot to, ka mūsdienās mūziku kompresē bezjēgā, tad gribētos gan dzirdēt, kā ir. Ar šo kompresijas un skaļuma sviestu ikdienā saskaros uz CD - viens albūms divos dažādos izdevumos - viens 80to gadu CD izdevumā, otrs 90to otras puses vai 2000šo gadu edišens. Vecākais, lai arī kopumā klusāks, tomēr ar lielāku dinamisko diapazonu - daudz dzīvelīgāks un baudāmāks. Tas, ka klusāks - pofig - kas traucē pagriezt skaļāk pie atskaņošanas? A jaunie izdevumi (remasteri) 99% gadījumu ir pārkompresēti bezjēgā - pīķis ir gandrīz pie digitālās nulles un klusākā vieta 3 - 5 dB klusāka par skaļāko - kopumā ieraksts skaļš bezjēgā, sakompresēts vājprātīgi un dinamiskais diapazons izvarots - skan pēc nedzīvas putras. Un tā ir ar gandrīz jebkuru vecāka albūma pārizdevumu/remāsteru, par jaunajiem albūmiem nemaz nerunājot - tie jau tādi tiek māsterēti pažizņi. Mūsdienās reti var atrast mūzikas ierakstus, kuri nav izvaroti ar kompresoru. Un jā - iemesls visai piezemēts - lai ieraksts labāk skanētu uz darbaļaužu sūdīgās aparatūras - uz kaut kāda lēta rādžiņa, TV un štruntīgiem mūzikas pleijeriem. Bet nu uz kaut cik sakarīgas aparatūras (tur pat nevajag neko dārgu un ekskluzīvu - pietiek ar normālu atskaņotāju un sakarīgām austiņām vai tumbām) tur ir dziļā ānī... Labots Maijs 8, 2009 - Krishius Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 8, 2009 Share Maijs 8, 2009 Jā - dinamiskā diapazona kompresēšana ir sāpīgs jautājums... Tā vietā lai mūziķi un ierakstu studijas pilnībā izmantotu digitālo formātu iespējas mēs dabūjam pārkompresētu popsu - jo skaļāk tak == labāk... Tas ka tikai sakompresē nav tas trakākais - daži iet vēl tālāk un vienkārši brutāli nogriež signālam augšu: http://i12.tinypic.com/865m0i9.jpg Muse - "Map of the Problematique"... Brīnums kāpēc paši mūziķi pret šito neprotestē - viņiem tādas šausmas tiešām patīk? Un vēl - Metallica faniem - NEPĒRCIET oriģinālo CD - ņemiet Guitar Hero ripu... http://www.wired.com/listening_post/2008/09/does-metallicas/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Maijs 9, 2009 Share Maijs 9, 2009 Manuprāt, lai kā arī diskutētu par to, ka vinils skan labāk, patiesā skaņas atšķirība slēpjas saskaitāmo summā - ja vēlies iegūt īstu "vinila" skaņu, nepietiek plāceni uzpresēt presformā. Ne velti pirms gadiem 20 parādījās uz diskiem trīs burtu kombinācija - AAD, vai ADD vai DDD (recording - matering - distribution). Tipiskam 1982. gada kompaktdiskam tas bija AAD - tātad tikai digitāls nesējs - disks, bet ieraksts un posproduction veikts analogi. Tipisks vinils bija, tātad, AAA. Bija gan arī izņēmumi - tā, 1978.gada Giorgio Moroder disks e=mc2 bija pirmais disks pasaulē, kas tika ierakstīts gan analogi, bet pilnībā no datora audio izejas (ADA laikam sanāk), bija arī Ry Coder disks, kas tika izdots uz vinila, bet ierakstīts digitāli - sanāk DDA. Jebkurā gadījumā, ja pa vidu signāls ir nociparots, tad ir nociparots, un dies' nedo', kāds maniaks ar soundforgi ir pieklupis klāt pamēģināt pluginus ... Kā teica Ingus Baušķenieks, kad es jamam reiz uzdāvināju The Beatles to vinilu sarkano - "Ja kāds uz rūpnīcu ir atsūtījis e-mailā wavus un no tiem ir iztaisīts vinils, tad tas vairs nav vinils". ... stāsta, ka pa bargu naudu varot vēl atrast "nespēlētu" PF darksaida vinilu... ebajā... man nāksies iztik ar MFSL Original Master Recordings... uz CD... bet mūsdienās pārizdoto vinilu pirkt ir jēga tikai tad, ja patīk vecie, lielie albumu vāki. Dažus pat var ierāmēt un pie sienas pielikt, piemēram, kādu Rodžera Dīna YES vāku Link to comment Share on other sites More sharing options...
xexe Maijs 9, 2009 Share Maijs 9, 2009 +1 par šo, jo paklausoties vecus gabalus, kautvai nodrāztos nesējos ir pavisam cits skanējums, nekā šobrīd izdotajos, protams to vislabāk var just Krishius aprakstītājā variantā Ja runā par jaunajiem viniliem, neesmu dzirdējis, bet, zinot to, ka mūsdienās mūziku kompresē bezjēgā, tad gribētos gan dzirdēt, kā ir.Ar šo kompresijas un skaļuma sviestu ikdienā saskaros uz CD - viens albūms divos dažādos izdevumos - viens 80to gadu CD izdevumā, otrs 90to otras puses vai 2000šo gadu edišens. Vecākais, lai arī kopumā klusāks, tomēr ar lielāku dinamisko diapazonu - daudz dzīvelīgāks un baudāmāks. Tas, ka klusāks - pofig - kas traucē pagriezt skaļāk pie atskaņošanas? A jaunie izdevumi (remasteri) 99% gadījumu ir pārkompresēti bezjēgā - pīķis ir gandrīz pie digitālās nulles un klusākā vieta 3 - 5 dB klusāka par skaļāko - kopumā ieraksts skaļš bezjēgā, sakompresēts vājprātīgi un dinamiskais diapazons izvarots - skan pēc nedzīvas putras. Un tā ir ar gandrīz jebkuru vecāka albūma pārizdevumu/remāsteru, par jaunajiem albūmiem nemaz nerunājot - tie jau tādi tiek māsterēti pažizņi. Mūsdienās reti var atrast mūzikas ierakstus, kuri nav izvaroti ar kompresoru. Un jā - iemesls visai piezemēts - lai ieraksts labāk skanētu uz darbaļaužu sūdīgās aparatūras - uz kaut kāda lēta rādžiņa, TV un štruntīgiem mūzikas pleijeriem. Bet nu uz kaut cik sakarīgas aparatūras (tur pat nevajag neko dārgu un ekskluzīvu - pietiek ar normālu atskaņotāju un sakarīgām austiņām vai tumbām) tur ir dziļā ānī... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vitalii Maijs 11, 2009 Share Maijs 11, 2009 Vecais vinilss...tāpat kā vecais Vana Tallin_Starii Tallin...bij vēl saglabājies no 80. gadiem ar veco simboliku un aizvalcēto aluminija korķīti. - neizturēju un nogaršojām par godu svētkiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rozigais Maijs 12, 2009 Author Share Maijs 12, 2009 mans it kaa primitivs noverojums ar ausim - vecaa vinila skana skan mikstak, smukak ausiis liist, pluust, un stereo efekti daudz patikamaki. naacies ari kaut kadas musdienu dj plates paklausities - ir it kaa kaud kads fiiliings, bet iespejams tas rodas vienkarsi galvaa - es tachu uzliku vinilu ok, var nodalit - pop muzika, rok muzika, klasiskaa utt remasterets materials - protams, jau ir vairak digitaals, nedz jau kads rok aaraa Elvisa laika aparatus un kaut ko megina chubinat. bet nu tas neatbild uz jautajumu - kapec vinili maksaa dargak? vai vienkarsi tapec, ka tos razo mazaak, attiecigi - pasizmaksas un retail cena lielaka? vai tapec, ka vairak darba ieguldits skanaa? luk tadi pigori... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vitalii Maijs 12, 2009 Share Maijs 12, 2009 (labots) mans it kaa primitivs noverojums ar ausim - vecaa vinila skana skan mikstak, smukak ausiis liist, pluust, un stereo efekti daudz patikamaki. naacies ari kaut kadas musdienu dj plates paklausities - ir it kaa kaud kads fiiliings, bet iespejams tas rodas vienkarsi galvaa - es tachu uzliku vinilu ok, var nodalit - pop muzika, rok muzika, klasiskaa utt ...kā gan savādāk, primāri - klausītājs vai klausītāju grupa ar ausi izjūt...vai nesajūt atšķirību starp testējamo vinilldisku. kāda gan vēl tur mēraparatūra... - ar tās pašas vinillplates, bij ieraksti ar izcilu kvalitāti un pat nebaudāmi mākslas darbi. (apmēram kā tagad, nekas jau nav mainijies) Kā veicu testu, lai būtu objektīvs rezumē: 1. divi vienādi vinilvertaki - JVC QL-Y3F - (mans gadijums) 2. divi vienādi katridzī - A.K.G P8ES (Austrija) 3. labs pastiprinātājs ar 2-vām Phone ieejām ( acumirklīga komutācija_ms. un atšķirības jau tūlīt izlec) laba akustika, vai pat austiņas. remasterets materials - protams, jau ir vairak digitaals, nedz jau kads rok aaraa Elvisa laika aparatus un kaut ko megina chubinat. bet nu tas neatbild uz jautajumu - kapec vinili maksaa dargak? vai vienkarsi tapec, ka tos razo mazaak, attiecigi - pasizmaksas un retail cena lielaka? vai tapec, ka vairak darba ieguldits skanaa? luk tadi pigori... ...pats jau atbilildēji uzdotajam jautājumam. Vinildiski vairs netiek masveidā ražoti, ja nu vienīgi pēc pasūtijuma un ne mazāk kā gab.100 (labākajā gad.) pa vienam jau laikam ar raksta, bet tas jau ir digitāls masterings. Labots Maijs 13, 2009 - Vitaalijs Kalninsh Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 12, 2009 Share Maijs 12, 2009 vecaa vinila skana skan mikstak, smukak ausiis liist, pluust, un stereo efekti daudz patikamaki. Pārrakstot šo vinilu digitālā formātā (ar normālu aparatūru protams) - atšķirības nebūs nekādas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Maijs 12, 2009 Share Maijs 12, 2009 Visa sāls slēpjas faktā, ka digitāls ieraksts pēc sava rakstura ir labāks realitātē esošās skaņas (objektīvāks) atspoguļojums, taču savā ziņā arī sausāks un plakanāks. Protams, tas ir pie noteikuma, ka ir izmantots kvalitatīvs ADC, pietiekama diskretizācijas pakāpe un ieraksts nav sačakarēts ar kompresiju utt. Analogam ierakstam savukārt piemīt organisks un silts skanējums, kurš digitālā ierakstā pats no sevis nevar rasties. Protams, var izmantot visādus digitālos filtrus utt, bet tā pa īstam tādu skaņu nedabūs. Rezumē ir tāds, ka šo organisko analogo skaņu digitalizējot (pie augstākminētajiem tehniskajiem nosacījumiem) iegūstam ļoti korektu analogā skanējuma atveidojumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 12, 2009 Share Maijs 12, 2009 gribas īstu skaņu - koncerts. ja nu vienīgi akustiskā izpildījumā. Esmu bijis varbūt uz kādiem trim, teiksim, populāras mūzikas koncertiem un man ar to ir pilnīgi skaidrs, ka es tādos vairs savu ausi nebāzīšu. Tas ir, ja mēs runājam par skaņas kvalitāti. Pareizi novietots stereo akustiski normālā istabā ir vismaz piecas galvastiesas pārāks par tādiem koncertiem. Skaļums pārāk liels, viss strāda ar pārslodzi uz kropļojuma robežas, plus pats vēl atrodies ne tajā optimālākajā vietā. Paldies, nevajag. Faktiski, es ar nemaz neticu, ka kāds tur iet ar mērķi baudīt mūziku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Maijs 12, 2009 Share Maijs 12, 2009 +1 , lielākā daļa koncertu spiež uz basu un skaļumu nevis kvalitāti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Maijs 12, 2009 Share Maijs 12, 2009 (labots) Kuš, kuš, Arča... Tu nedzirdi atšķirību - tev pofig - tādā gadījumā iesaku par to vienkārši nerunāt. Par koncertiem un īstu skaņu - tikai tad, ja koncerts ir relatīvi mazs, atbilstoša lieluma auditorījā, lai nevajadzētu lietot pastiprinājumu pat sitamajiem instrumentiem. Lielajos končos visās arēnās, stadionos utt - tas ir fanu pasākums, kur svarīgāka ir mūziķu saikne ar publiku - skaņa tādos pasākumos ir otršķirīga (lasi: ānusā). Diez vai tu par mūzikas baudīšanu nosauksi spiešanos spiedzošu fanu pūlī. Ok - mazā koncertā, kur iztiek bez elektroniska pastiprinājuma akustiskiem instrumentiem un visa publika tiešām klausās mūziku, nevis ķērc, lēkā un ārdās nonstopā - tur mēs varam runāt par dzīvās mūzikas baudīšanu. Gan digitālajam, gan analogajam ir savi plusi un mīnusi - viss atkarīgs no pielietojuma. Muļķīgi un absolūti nekompetenti ir teikt, ka abi skan vienādi. Ir situācijas, kurās analogais nospēlēs labāk un ir situācijas, kurās digitālais. Āmen. Vienu lietu gan es varu droši apgalvot - mūziķu, skaņu inženieru un citu industrijas profesionāļu vidū analogais ieraksts joprojām tiek turēts lielā cieņā un ļoti bieži tiek uzskatīts par audio ierakstīšanas etalonu. Joprojām daudzas grupas ierakstās analogi vai vismaz digitālam ierakstam ar digitālu filtru vai analogu lampu filtru palīdzību cenšas piedzīt skanējumu analogajam. Tiesa, mūsdienās īsts analogs ieraksts ir kļuvis ļoti dārgs. Un tie, kuri do no la nevar atšķirt, diez vai par kaut ko tādu vispār var runāt. Parasti tādiem mūzika arī aprobežojas ar EHR hītiem 128kbps mp3 kvalitātē no DC++ un viņiem pie kājas jebkas, kas saisīts ar skaņu ierakstiem. Labots Maijs 12, 2009 - Krishius Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Digitalajam ierakstam nav ne vainas, tikai ar 44100 Khz/16-bit ir krietni par maz. Neaizmirstiet, ka CD formāts radās laikā, kad PC datoros vēl pat skaņukartes nebija un paši datori bija galīgi lūžņi. Mūsdienās skaņu var ierakstīt digitāli pat ļoti kvalitatīvi un nevajag nemaz studiju. Cita lieta, ka nevienam tak to nevajag. Tauta klausās MP3, interneta radio un jūtas apmierināti ar skaņas kvalitāti. Kāds tur analogais ieraksts visam tam tuc-tuc troksnim. Kam to vajag? Tad nu mūzikas tirgu nosaka masu produkts un tas ir pat daudz nekvalitatīvaks par 44100 Khz/16-bit CD kvalitati. Kādas tur vēl skaņuplates :-D . Tā ir skarbā realitāte. Ja iet runa par augstas kvalitātes skaņu, tad moderns digitāls ieraksts var mirtīgi konkuret ar skaņuplates analogo ierakstu. Cita lieta, ka analoga ieraksta kvalitāti panāca ar ļoti vienkaršām metodēm, bet digitalajā ierakstā jāatrisina ļoti daudz tehnisku problēmu, lai skaņu nesačakarētu. Tehniski tas ir iespējams, bet es jau teicu, ka nevienam nav vajadzīgs. Nu labi,tas vajadzīgs ļoti maz cilvekiem :-D . Tak paskatieties, cik lēnu ienak tirgū jaunie digitālie skaņas formāti(salīdzinājuma ar mobilo telefonu attīstību). Tad vēl visādas formātu cīņas starp DVD audio un super audio CD. Tautai šos kvalitatīvos skaņas formātus vienkarši nevajag, jo apmierina MP3 un iespeja mūziku kačāt internetā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Varu ieteikt interesantu CD- gan digitālo ierakstu atbalstītājiem, gan vinila cienītājiem. Manuprāt tas varētu būt kompromiss: http://www.firstimpressionmusic.com/product_p/limdxd038.htm Dažos vārdos par šo CD- tas ir pārrakstīts no "tieši iegrieztā" vinila, kurš ilgi glabājās Toshibas galabātuvēs un netika licencēts CD ierakstam, jo Toshiba atbalstīja MD formātu. Tieši griezts nozīmē vis īsāko signāla ķedi- klavieres- mikrofons- konsole- vinila "rakstītājs". Kad FIM ieguva tiesības izdot šo disku, tika izveidota "super" analoga sistēma un, ar visjaunākās digitālās tehnoloģijas palīdzību, pilnīgā atbilstībā 'CD Red book", tika ierakstīts šis CD. Katrs gabals rakstīts 2 reizes- atskaņojot ar dažādiem, visaugstākās klases kārtridžiem (Van den Hool un pašu FIM). Vārdu sakot, var baudīt vinīlu uz CD balstītas sistēmas. Man personīgi patika 2 variants (FIM kārtridžs). Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 (labots) kurš digitālā ierakstā pats no sevis nevar rasties. Protams, jo tas skaņu nekropļo... Digitalajam ierakstam nav ne vainas, tikai ar 44100 Khz/16-bit ir krietni par maz. Vēl viens sikspārnis? Lūdzu nesakiet ka kāds no jums dzird augstāk par 22050 Hz... Tauta klausās MP3 Un kas konkrēti slikts mp3 formātam pie 320 kbps bitreita? Tak paskatieties, cik lēnu ienak tirgū jaunie digitālie skaņas formāti Loģiski - jo 44100/16-bit pilnīgi pietiek ja vien neatskaņo priekš sikspārņiem. Vienīgais ko tie formāti var piedāvāt vairāk par CD ir 5.1 atbalsts - lai gan ir pieejami arī 5.1 CD kur skaņa ir DTS formātā... Labots Maijs 13, 2009 - serioussam909 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mieris Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 serioussam909 Tev ir sviests galvā, tu nesaproti kas digitalaja ierakstā ir 44100 Khz/16-bit Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 serioussam909, tak galīgi neiet runa par sikspārņu ausīm :-D . Matemātiķi tak izdomāja, ka ar 44kHz pietiek un tīri teorētiski jau ta arī ir(no diviem punktiem var izveidot sinusoīdi-jāsmejās), bet dzīvē kā vienmer viss savādāk. Tak pamēģini ierakstīt kaut visparastāko danču blici ar nodzērušos bundzenieku uz 24-bit/96kHz un 16bit/44kHz. Tur uzreiz varēsi sajust starpību uz drobenes vai šķīvju skaņu. Ar 16bit un 44KHz skaņa ir sausāka un nav tik dzidra un par to jau ka reizi sūdzas analogā ieraksta cienītāji. Es uzskatu,ka tieši tur visa sals slēpjas. CD formātu jau radīja inženieri nevis muzikanti un inženierim- matematiķim viss liekas OK. MP3 formatu tak arī radīja programetaji :-D , bet matematiska domāšana nav savienojama ar muzikanta dzirdi. Es mūsdienās neredzu pilnīgi nekadas tehniskas problēmas izmantot ierakstus ar 24 bit 192 kHz(ui cik tādas kvalitātes mūzikas var ierakstīt vienā jaunā cietajā didkā), vai pat augstākiem parametriem. Domaju, ka analogā ieraksta mīļotājiem būs visai grūti atšķirt šādu ierakstu no analogā. Nu jā, visu nosaka tirgus un tirgum pietiek ar MP3. serioussam909, nu neskanēs Mp3 ar 320 kbps tik labi kā nekompresets audio ar 24 bit 192 kHz! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vitalii Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Tur jau tā lieta, ka ar diviem atskaites punktiem sinosoidu neizveidosi...ar ko tad atsķiras analogais sinosoids no digitālā sinosoīda lielākajai daļai jaunatnes tā ar neizprast. ( apmēram tāds pats princips digitālajā attēlā - 0' grādu horizontālas un 90' gr. vertikālas līnijas līnijas attelo monitorā jauki, tikko aiziet liektas līnijas, līnijas 45' leņķos jau ir problēmiņas...prasās pēc spēcīgas grafiskās videokartes (iznākums - jo vairāk pikseļu, jo labāk) 24 bit un 192KHz digi ieraksts...labs risinājums. Tač Tauta nav iecienījusi šo formātu nezkādu apsvērumu dēļ, vairāk vietās uz cietņa vajadzīgs, no DC++ diez vai pumpējas...nav haļavnais gabals Un ir jau vinilplates ierakstītas ar 45.rpg un 12' diska vienā pusē 2-vi singli...kvalitāte super. (formāts MP3) ir un paliek tikai mp3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 ar ko tad atsķiras analogais sinosoids no digitālā sinosoīda Ar to ka satur frekvences virs 20 kHz ko tāpat neviens cilvēks nedzird? Tak pamēģini ierakstīt kaut visparastāko danču blici ar nodzērušos bundzenieku uz 24-bit/96kHz un 16bit/44kHz. Man ir 24/96 ieraksti - pārkodējot uz 16/44 nav nekādas atšķirības - jo nevajadzētu arī būt (atšķirība parādās tikai pie 32kHz un 24kHz - kas arī ir loģiski jo tie attiecīgi nogriež pie 16 un 12 kHz) serioussam909, nu neskanēs Mp3 ar 320 kbps tik labi kā nekompresets audio ar 24 bit 192 kHz! Piemēru studijā - 192 kHz vispār ir overkill - 81 kHz pat sikspārņi nedzird... Tur jau tā lieta, ka ar diviem atskaites punktiem sinosoidu neizveidosi Cik tad vajag? iznākums - jo vairāk pikseļu, jo labāk Arī tikai līdz robežai pēc kuras vairs nevar izšķirt atsevišķus pikseļus - cilvēka acij nav bezgalīga izšķirtspēja - tieši tāpat kā audio - 44kHz ir robeža (ar rezervi) pēc kuras vairs nekas nemainās... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 serioussam909, ko Tu uzsēdies uz to sikspārņu skaņu visrs 20kHz :-D . Tak ne jau frekvence nosaka skaņas kvalitāti, bet gan signāla forma un kropļojumu. Tad nu es uzskatu, ka ar 44kHz ir krietni par maz, lai precīzi atskaņotu kaut vai šķīvju skanēšanu. Jā, signāla amplitūda pie 44kHz ir lineāra līdz 20kHz, bet kāda ir realā signāla atbilstība orģinālam. Protams ar sinusoīdu viss ir OK, bet bunģirtis tak no šķīvjiem nesit tīru sinusoīdu. serioussam909, starpība starp 24/96 un 16/44 ir pat ļoti pamanāma. Protams ja klausās uz plastmasas datortumbām un lācis uz ausīm uzkapis(nekā personīga), tad satpība nebūs. Ja godīgi, tad nav vērts strīdēties. Tevi apmierina CD un MP3 kvalitāte un Tu esi laimīgs cilvēs. Mani MP3 neapmierina un CD es pieciešu, bet gribētos ko labāku klausīties, jo tehniskas iespējas jau tagad ir. Kaut arī šad tad paklausos skaņuplates un man patīk to skanējums, es uzskatu, ka digitālajam ierakstam ar 24 bit 192 kHz nav ne vainas. Žēl, ka tādu ierakstu praktiski nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Protams ar sinusoīdu viss ir OK, bet bunģirtis tak no šķīvjiem nesit tīru sinusoīdu. Bet jebkura viļņu forma taču sastāv no sinusoīdām - par Furjē analīzi nekas nav dzirdēts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zin... Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 par to 320 kbps mp3 un parastu audio cd runajot vairakus gadus atpakalj biju Anglija un nopirku tur originalo The Prodigy - always outnumbered, never outgunned disku un kad atbraucu majaas, intereses pec pamegjinaju kas notiks ja parkonvertes uz mp3 formaatu, tad man bija laikam 16 gadi un pat tad es ar savu ausi sadzirdeju atskiribu starp to originalo un mp3, vienkārši truuka kkaaadas nianses vai detaljas.. ja jau pat taadam muuzikas zhanram pie kaa pieder The prodigy var sadzidet atskiribu starp mp3 un audio cd tad man bail pat iedomaaties kas ir ar klasisko muuzik vai kko taadu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 serioussam909, protams, par Furjē esmu mācijies un no matemātikas un inženiertehnikas viedokļa tur teorētiski viss ir pilnīgā kartībā, bet dzivē tak skaņuplate tomer skan labāk par CD :-D :-D :-D . Nu jā, matemātiķi jau mūziku neklausās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 intereses pec pamegjinaju kas notiks ja parkonvertes uz mp3 formaatu Pie reizies derētu arī encoderi, bitrate un pārējos parametrus (CBR, VBR utt) nosaukt... Ja kodēji uz kkādu 128 kbps cbr tad nebrīnos... no matemātikas un inženiertehnikas viedokļa tur teorētiski viss ir pilnīgā kartībā Tad kur problēmas? Vienkārši pašlaik man tie visi vinils>cd teksti izklausās pēc reliģijas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
falck Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Nu kā, pēc Furjē jebkādu signālu var salikt no dažādām sinusoīdām... bet ja skatās uz to 44.1khz, tad sinusoīdas līdz ~20kHz netiks kropļotas, bet pastāv taču arī augstāku harmoniku sinusoīdas, kuras tiek čakarētas. Iespējams ka cilvēki jūt atšķirību, vai šīs augstākās harmonikas ir vai nav nogrieztas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Vienkārši pašlaik man tie visi vinils>cd teksti izklausās pēc reliģijas... Atvaino, bet Tavi teksti pat neizklausās pēc analfabētisma šajā jomā, bet gan tādi ir. Ko ātrumā atradu! Vispirms palasi šo, un tad pameklē papildus informāciju, lai neizskatītos nesmuki šo zinošāko ļaužu pulciņā. Un ja Tu tā esi uzsēdies uz skaņas frekvencēm (kas gan šajā gadījumā tādas nemaz nav), tad varu izsāstīt, ka dabīgās skaņas kvalitāti nosaka nevis pašas frekvences, bet gan to harmonikas. Un skaņas kvalitāti nosaka pāra harmonikas (2., 4.,...). Tad izrēķini pats, kāda frekvence būs 4.harmonikai augstākajai skaņas frekvencei. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 ka dabīgās skaņas kvalitāti nosaka nevis pašas frekvences, bet gan to harmonikas Nu jā fundamentālā frekvence + harmonikas skan savādāk kā tīra frekvence - bet kāds tam sakars ar kvalitāti? Tu gribi apgalvot ka cilvēki var sadzirdēt frekvences virs 20 kHz tikai tāpēc ka tās ir kkādas zemākas frekvences harmonikas? Tad izrēķini pats, kāda frekvence būs 4.harmonikai augstākajai skaņas frekvencei. 20 000*4 = 80 000 Hz, un tad? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!