Jump to content

Diapozitīvu digitalizācija


Tā pat vien
 Share

Recommended Posts

Labdien!

 

Ir ap 1000 diapozitīvu (rāmīšos un kastītēs pa 36.gab), kā arī nesaprotams lērums negatīvu. Un ir baigā vēlme to visu padarīt baudāmu ar mūsdienu tehniku. Foto darbnīcu pakalpojumu izmaksas tādam daudzuma būs tuvu astronomiskām. Budžets tomēr ir ierobežots. Internetā pieejami dažādi kopētāji un pat adapteri slaidu pārfotogrāfēšanai.

Kādas ir Jūsu domas (arī pieredze) par zemāk esošas uzpariktes izmantošanu:

http://www.crazysales.com.au/usb-negative-slide-35mm-film-digital-image-copier-5-megapixel-scanner.html

 

Līdzīgas ierīces ir arī citur atrodamas.

Īsti nesaprotu, vai diapozitīvus var ievietot ar visiem rāmīšiem, jeb tie būs jāņem ārā?

Vēl uztrauc visu šo iekārtu tehniskās prasības - nevienam nav pieminēts Windows 7 atbalsts! Ir Windws XP/Vista. Vai tas var radīt problēmu?

Labi saprotu, ka darbs būs uz ilgu laiku, bet tas nav šķērslis.

Vai šādas ierīces ir nopērkamas vai iznomājamas Latvijā (Rīgā).

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Tas ielinkotais ir negatīviem. Var jau kaut kādā šopā pēc tam "pārrēķināt" uz pozitīvu, bet nu vēl viens ņemšanās solis klāt. Turklāt kvalitāte būs atbaidoša.

 

Mājās mētājas Nikon Coolscan V ED un ir ienācies arī Canon 9000F ar filmiņu un rāmīšu adapteri. Nav gluži diena pret nakti, bet nu Nikon dod ļoti jūtami labāku rezultātu, cik nu no 20-gadīgiem dipiņiem var izžmiegt. Un jau šādām ierīcēm ir mānāma kvalitātes atšķirība. Tur tam 50$ brīnumam... nu tur būs tikai ļoti aptuvena nojausma par bildes saturu.

 

Vispār ja ir baigā vēlme, tad varu te dažus piemērus iemest par Nikon vs. Canon.

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien
(labots)

Boldriks, Tu domā, projicēju uz ekrāna vai baltas sienas un spiežu fotoaparāta slēdzi? Izklausās jau vienkārši, bet ņemot vērā mana projektora "ЭТЮД" ražību ar divu rāmīšu ietilpību, šis process draud pārvērsties "nebeidzamā stāstā":wacko2: ! Un, vai fotokamera FinePix 2500HD ir īsti piemērota šādām izvirtībām?

Vai var nedaudz sīkāk par prasībām un nepieciešamo nodrošinājumu (diennakts laiku un gaismām), fotoaparāta uzstādījumiem?

Ja vari, ieliec kādu pārfotografētu bildi.

Labots - Tā pat vien
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nu rekur

 

http://foto.inbox.lv/jackamo/Canon-vs-Nikon

 

Malā redzami EXIF. Canon taisa vienkārši štruntu. Uz 10x15 papīra jau neko diži nemanīs, bet uz lielākas izdrukas atšķirība jūtama.

 

P.S. bildēm tikai 1/4 palikusi, pārējais nav tik būtisks, jo tur neparādās tik daudz detaļu un salīdzināmu vietu.

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien

Boldriks

 

Kvalitāte it kā būtu pieņemama. Problēma ir ar telpas aptumšošanu - ir tikai plānie, dekoratīvie aizkari, bet guļamistabā man neviens neļaus ākstīties. Vai vēlā vakarā/naktī to ir iespējams darīt?

 

Jebkurā gadījumā paldies Jums abiem. Lūkošu atrast/aizņemties advancētāku projektoru un uz priekšu!

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Boldriks, nav zināms kāds bija diapozitīvs, bet nu bildīte gala rezultātā diezgan šļurīga izdevusies. Piedod! Bet reāli jau tā ir, ka trīs reizes var noiet greizi ar fokusēšanu - pie oriģināla uzņemšanas, tad projektorā un arī pārfotografējot. Diezgan jau nu riskants pasākums. Bet krāsainie dipiņi ir jāpārskanē, pēdējais laiks!!! Pats uzmetu kritisku aci no saviem jaunību gadiem sabildētajam, jopcik copcok kā krāsas sagājušas šreijā. Un vēl trakāk ar krāsainajām bildēm - tur asinssāls ir pilnīgi visu samaitājusi, pēc 2...3...4 gadiem nekas vairs nebūs pāri palicis, tikai tukša papīra lapa. Diemžēl.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nelielas pārdomas darba dienas vakarā.

 

Vispār jau digitalizācija arī nav nekāds superrisinājums. Digitālā info ir samērā trausla lieta, jātaisa bekapi, tie jātur dažādās vietās, failu čupas krājas u.t.t. Arī traucē tas, ka nav taustāma rezultāta, tikai tik cik uz displeja appētīt vai ielikt telefona bekgraundā. Man, piemēram, besī ārā kad kaut kāds draugs atbrauc no ceļojuma un man visu vakaru jājūsmo par 5000 digitālām bildēm, no kurām varbūt 0.5%, varbūt 1% ir apskates vērtas. Fuj! Šī digitālā neierobežotība un nežēlīgi plašā pieejamība ir totāli sačakarējusi cilvēku prātus. Katram ir iespēja nobildēt sākot ar telefonu un beidzot ar visādiem kanon-markiem, māmijām u.c. vājprātiem. No šīs publikas kādi 30% uzskata sevi par baigajiem fotoģēnijiem un uzmācas ar savām "spējām" kur tik tiek klāt. Pēc tam apgrūtina mani un vēl visu Flicker sabiedrību ar nolādētajām 5000 štrunta bildēm. Hellllppppzzzz! Glābiet mani!!!! Vispār bija interesants pētījums cik lieli atmiņu apjomi tiek piekakiņāti ar nevienam nevajadzīgām bildēm katru dienu.

 

Visfeinākā lieta tomēr ir riktīga m/b fotogrāfija uz riktīga fotopapīra. Ir ko apskatīt, ir ko apčamdīt un ja nesadeg, tad būs arī bērniem un bērnubērniem ko redzēt.

Link to comment
Share on other sites

Didzis

Žaks Kustō, 100% taisnība. diemžēl digitalizacija fotografijā visu pasauli ir sačakarējusi. Filmiņas vēl ierobežoja fotogrāfus-mīletājus, bet tagad maisam gals vaļā, tikai kad vajag atrast konkrētu bildi, tad fig tais tūkstošos atradīsi :sarkasms: Beigās cietais disks nobeidzies un visi tūkstoši bilžu beigti, bet varbūt arī labi :sarkasms:

Arī dipiņus skanējot jataisa nežēlīga revīzija un jēga skanēt ir tikai pašus labakos. Tad tā nodarbe nebūs nemaz tik gara. Gala rezultātam jābūt kā mana vecātēva lbūmam- katrā lapā pa pāris bildēm, bet visa dzīve redzama :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

aigarello2

Un vēl trakāk ar krāsainajām bildēm - tur asinssāls ir pilnīgi visu samaitājusi, pēc 2...3...4 gadiem nekas vairs nebūs pāri palicis, tikai tukša papīra lapa. Diemžēl.

Kā ir ar mūsdienu krāsu foto kvalitāti ? Vai ir vērts digitālo izlasi pārvietot uz papīru darbnīcās ?

Link to comment
Share on other sites

Didzis

Man piemērs, par bilžu glabāšanos, iz dzīves. Ir man pazīstams fotografs vēl no krievu laikiem. Tad nu šis sabildēja vienu dēla pasākumu deviņdesmito gadu sākuma. Es prasu, vai tad bildes zaļo krāsu nezaudēs kā krievulaiku, a šis - ko Tu, tagad tak importa papīrs un tehnoloģijas. Pēc desmit gadie fotogrāfēja atkal vienu pasākumu, a es šim saku, ka tās deviņdesmito gadu bildes palikušas sarkanas. Fotogrāfs atkal- nu tagad vel jaunāki papīri un ķīmijas un nu točna bildes nedzeltēs. Varat jau paši iedomāties, ko es par to visu viņam atgādināju šogad :sarkasms:

Starpcitu. man kaimiņš sakopēja bildes uz specializēta fotoprintera(ne parastā ar fotopapīru)

tad nu vienu bildi jau trīs gadus saulē turu un tak nemaina krāsu.

Link to comment
Share on other sites

Pikinsh

Filmiņas gan es ieteiktu aiznest uz darbnīcu, pastaigāt pa vairākām un atrast skaistu dāmu ar kuru parunāties un sarunāt kad viņa 10 min laikā izlaiž cauri tavas filmiņas pa 5ls :D vis maz es, treknajos gados varētu atļauties fočēt ar analogu kameru, kad attīstīju filmiņas vienmēr sanāca sarunāt kad man bez papildus maksas iemet bildes flashkā :D, vienriez bija aizņēmies skaneri ar rāmīti kur var saknēt iekšā negatīvus tas bija ilgi un besīgi

Link to comment
Share on other sites

Ronalds
(labots)

Savā laikā nācās diezgan daudz strādāt ar fotofilmu skaneriem. Galvenā atšķirība starp RGB/CMYK, pozitīvu/negatīvu skaneri bija iebūvētie (iespējams draiveros) filtri kas veica pārveidošanu. Jo skanējot negatīvo filmu bija jāpasvīst lai dabūtu normālas krāsas. Bet bija skaneri, kas to izdarīja tavā vieta, bija tik vien kā jānorāda filmas tips.

 

Kas attiecas uz topika autora jautājumu, tad liekas ka lētākais variant tomēr būs pārfotografēšana, kā Boldriks iesaka!

Ar visiem lētajiem filmu skaneriem rezultāts būs vēl bēdīgāks.

Bet pirkt normālu filmu skaneri......

 

 

Un protams var pamēģināt Pikinsh variantu.

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Kā ir ar mūsdienu krāsu foto kvalitāti ? Vai ir vērts digitālo izlasi pārvietot uz papīru darbnīcās ?

 

Viennozīmīgi NĒ, ja runa ir par lietošanas laiku vairāk kā 5 gadi! Nu nav krāsainā tehnoloģija ilglaicīga. Lūk Canon Slephy tehnoloģija esot 100-gadīga, bet tur ir sīciņš papīrītis (laikam 10x15 ja nemaldos) un 1 izdruka pavelkas uz 16 - 18 sant. neskaitot printera iegādi, kas ir ap 80 - 120Ls. Esmu vienā pasākumā niekojies ar Selphy un bildes iznāk ārā izcilas, tiešām nav kur piesieties. Savulaik tēvs ņēmās ar m/b foto lietām, pats attīstīja, kopēja. Bija ieviesis arī nelielu eksperimentu ar krāsainajām un ~36h skalojis bildes, lai tās būtu ilgdzīvojošākas, bet nebija labi rezultāti. Nu krāsu foto ir uz organiskās bāzes un ar laiku čau un fizģec pienāk tāpat. M/b iet uz sudraba sāļiem (laikam tā saucās) un tie ir ļoti ilgmūžīgi.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nu nezinu... man tā pārfotografēšanas ģela liekas šaubīga. Salīdzinot ar torrentu video lietām - riktīgs skrīneris :sarkasms: Ja ir interese ņemties un kāds strēķītis laika, tad noteikti piemeklē ciešamu skaneri ar fotoslaidu turētāju un pa vakariem, uz kompja lūrot filmas, paņem un saskanē. Kaut vai tos pašus Canon, it īpaši ja dipīši nav pārāk veiksmīgi saglabājušies, tad vidēji lēts skaneris būs OK. Diapozitīvam tas manējais Nikon aparāts ir daudz par smalku.

 

http://www.canon.lv/For_Home/Product_Finder/Scanners/Flatbed_with_Film_Scanning/index.aspx

 

http://www.salidzini.lv/search.php?q=Canon+5600F&cn=&cl=

 

Salīdzinot ar to ko tev par līdzīgas kvalitātes un izšķirtspējas digitalizāciju noplēsīs salonā - nieks vien ir.

Link to comment
Share on other sites

Long John

Līdzīga tēma nupat bija Fotoblogā.

Atļaušos vienkārši iekopēt šeit savu variantu:

 

"...Man ir šāds verķītis (dēls atveda no USA), maksāja ap 60 Ls.

 

secure.serverlab.net...

 

www.amazon.com...

 

Nekas dižs nav, vajag arī bik pielāgot, lai ruļļu filmiņas var vilkt cauri, bet iet ātri un WEB formāta arhīvam tīri pieņemami..face-smile.png .."

 

Konstruktīvi tas aprātiņš ir 5 mP digiziepis, kas bildē dipus/negatīvus, apgaismotus no aizmugures, makrorežīmā.

Iekšā ir pat maziņš procesoriņš, kas ļauj konvertēt un grozīt. Saglabā rezultātu SD kartē.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Izklausās drusku ne tā maksāt 60Ls par nezināmu ražotāju vai 90Ls par Canon...

Link to comment
Share on other sites

raiviic
(labots)

Es arī jau kādu laiku apsveru domu par digitalizāciju. Tiesa, vairāk par negatīvu - to man ir sakrājies krietni tūkstoši, gan krāsu, gan M/B. Lielākā "ziepe" - diezgan liels daudzums 6x6, ir arī 4,5x6 un 6x9 M/B un krāsaini negatīvi - bet par tādiem laboratorijā cena stipri lielāka :(.

Skatos uz šo:

http://www.epson-europe.com/content/EU/en_GB/products/scanners/product_spec/EU-Product-Specification-V500-EN.ilocal.htm

Varbūt kādam kas labāks iesakāms, protams, par cenu krīzes laiku veselā saprāta robežās :sarkasms:.

Labots - raiviic
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Krāsu filmas (vecās) jau ir diezgan čābīgas un tur lielākā daļa flatbedi ar adapteriem derēs. Cita runa par m/b - tur jāvērtē cik tāds flatbeds labs. Jebkurā gadījumā neviens velns nepateiks cik labi der/neder attiecīgam filmiņas materiālam. Izveicu ar ~88. gadā uzņemtiem diapozitīviem testu, nu tur nav daudz ko iespringt uz kvalitāti un izšķirtspējām. Konkrētajā gadījumā izspriedu, ka 1600dpi horizontāli un vertikāli ir max ko tāds draņķa dipis ir līdz mūsdienām atnesis. 2400dpi jau bija par daudz un bezjēgā tērēt MB uz HDD arī nav gudri. Karoč - tikai eksperimenti, bet 99% gadījumu flatbeds būs pilnīgi pietiekams.

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien
(labots)

Paldies par komentiem un ieteikumiem :hi: !

Laika ziņā steigas nav, varu pa drusciņai ilgi un dikti "gurķoties". Protams, visus 1000 diapozitīvus pat netaisos pārveidot - daudzu saturs man nav ne zināms, ne saprotams :meeting: ! Didzis rakstīja: "...Gala rezultātam jābūt kā mana vecātēva lbūmam- katrā lapā pa pāris bildēm, bet visa dzīve redzama...". Tāds ir arī mans mērķis.

Kvalitātes ziņā, izskatās, ka ir ļoti labi saglabājušies. Cik zinu, pēdējo reizi diapozitīvu miers tika traucēts pirms gadiem divdesmit (lielākai daļai ir 30 - 40 gadu). Visu savu mūžu tie sēž savās "Ausma" un "Salvo" plastmasas kastītēs, kuras novietotas mājas tumšākajās vietās.

Muļķīgs eksperiments: Tikko mēģināju dažus dipiņus noskanēt ar parasto Samsung SCX-3200 režīmā 2400 dpi, high quality (iespējams vēl bija 4800 dpi un maximum quality). Rezultāts - ļoti ilgi un iznākums nav apspriešanas vērts ;( . Domāju, ka varēšu pagatavot kādu uzparikti, lai neskrāpētu skenera stiklu, bet saprotu, ka ar šo tehniku nav vērts ķēpāties.

Gints_lv ieteikums arī tiek izskatīts, bet cik saprotu, tad redzamā konstrukcija ir pieskrūvējama pie kameras (ciparu spogulene?). Man ir tikai FinePix 2500, kurai objektīvi nav maināmi un kaut ko klāt var tikai pielīmēt :rofl: ..., un tikai pie nekustīgās daļas.

Meklēšu pie draugiem un paziņām nopietnāku tehniku.

 

EDIT: Kas ir Pikinsh?

Labots - Tā pat vien
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

piezūmēties vajadzīgajā attālumā ar macro

 

Un kāds būtu tas macro stikls, kas neveidotu optisku kropli - t.s. spilvena formu. Nezinu kā to zinātniski sauc... Tad tam ir jābūt kādam lineāram 35 vai pat 50mm makro. Vismaz man tā sķiet...

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Kaut kad lasīju par skaneriem un gaismām, tur tā problēma laikam bija arī nepareizā, neprecīzā baltajā gaismā. Un tikko ir nepareiza gaismas krāsa, tā viss aiziet šreijā. Tā ka nepietiks vien ar 2x300W lampām, bet tur ir jābūt kaut kādam zinātniskam pamatojumam par gaismas K un sazin ko vēl. Bet šis jautājums jau ārpus manām interesēm, iztieku ar skaneriem un varu pateikt, ka man būtu slinkums kaut ko mega būvēt, ja par 90Ls jau varu savu vajadzību apmierināt un iegūt automātisku 6 kadru skanēšanu. Kā iepriekš minēju, tad pats nesējs (dipis un negatīvs) ir kritiski jāizvērtē un varbūt tur nemaz nav tās informācijas tik daudz virsū, lai saspringtu uz superprecīzas tehnikas iegādi vai pasarg dies izgatavošanu.

 

Karoč pīs! Esmu slinks un tās ir tikai manas domas.

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien

Es takš esmu klauns :jester: !!! Kas ir Pikinsh? Es biju iedomājies, kas tas ir kāds foto apstrādes veids.... Skaidrs, pietiek dzert un sēdēt pie datora! Jāiet dzert...

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien

Sveiki!

 

It kā esmu ticis skaidrībā ar to, ko vēlos digitalizēt no saviem diapozitīvu krājumiem. Par laimi, mani saistošu attēlu nav pārāk daudz. Tikko veicu eksperimentu ar pārfotogrāfēšanu no sienas - būs labi...

Izmantoju:

1. Gaiša, gandrīz balta siena;

2. Projektors "ЭТЮД";

3. Fotokamera FinePix 2500 HD (trīskājis, auto uzstādījumi);

4. Stabils pamats abām ierīcēm.

 

"+" ātri;

"-" kvalitāte ir tāda, kāda ir;

čakars ar dipiņu mainīšanu projektora specifikācijas dēļ.

 

Pievienotie attēli ir no 80.gadu diapozitīviem. Interesanti, ka viena daļa no 70.gadu sākuma diapozitīviem ir kvalitatīvāki krāsu ziņā par 80.gadu attēliem. Cik saprotu, izmantotās filmiņas bija ORWO, Agfacolor, Svema. Iespējams, ka kvalitāte atkarīga no ražotāja?

Attēli samazināti uz 800x600.

 

Paldies visiem par ieteikumiem :hi:

post-68565-0-83533100-1299495650_thumb.jpg

post-68565-0-99157900-1299495661_thumb.jpg

post-68565-0-73520700-1299495677_thumb.jpg

post-68565-0-94429700-1299495687_thumb.jpg

post-68565-0-98723200-1299495697_thumb.jpg

post-68565-0-25156500-1299495709_thumb.jpg

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Njā, pirmā bilde izskatījās daudzsološa, bet pārējās gan ir stipri sūnainas. Manuprāt šādam pasākumam konkrētais projektors ir nederīgs (nekāda optika, pilnīgi manuāla pārlādēšana, švaks gaismas avots). Būtu vismaz kāds ar kaseti daudziem dipiņiem un autofokusu... Jebkurā projektoru izmantošanas gadījumā iespēja kļūdīties ar fokusiem ir 2x lielāka, nekā skanera gadījumā pie vienāda izejas materiāla, jo var kļūdīties projektora fokusā un arī fotoaparāta fokusā, pēdējam gan var uzlikt fiksētu fokusu. Kaut gan arī skaneris nav nekāda panaceja dēļ diapozitīvu un negatīvu izliekšanās. Šobrīd pats ņemos ar ne pārāk gluda materiāla taisnošanu. Diapozitīviem vēl izliekšanās ir diezgan maza problēma, bet pilnīgi dimbā ir ar ruļļos glabātiem negatīviem, jāpārtin visas filmas uz otru pusi, jāglabā kādu nedēļu vai divas, tad jāgriež gabalos un vēl jātur kādu nedēļu zem grāmatu :sarkasms: prese. Tas gan gadījumā, ja ir vēlme izžmiegt maksimumu no skanējamā materiāla.

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien

Par gaismas avota stiprumu piekrītu. Arī čakars ar asuma noregulēšanu ir nogurdinošs. Vēl kāds mīnuss apgaismojumam - uz ekrāna ir redzamas projektora lampas kvēldiegs, kas ļoti smuki palielinās caur esošo linzu komplektu. Jāatzīst, ka spuldze ir vēl no padomju laikiem. Varbūt jāpamaina.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Papētīju arī pēdējo bildi ar meža zemeni, arī tur viss ir ļoti ļoti slikti. Nosacīts asums ir tikai pašā centrā un malas ir galīgi neasas. Riktīgi jūt, ka darbojies filmu fotoaparāta objektīvs un līdzdarbojas projektors.

 

ivo, tam izstrādājumam jau arī gaismas avots jāpiemeklē. Un, protams, fotoaparāts.

 

Autor, varbūt vari iemest kaut kur oriģinālus, ko iegūsti no digikameras (interesē DSCF0499, 0502 un 0486)? Diemžēl ir jāatzīst, ka pagaidām izskatās, ka nemaz diži lielākas tās bildes glabāt nav jēgas, jo nav jau informācija ko tiem daudzajiem megapikseļiem nest... Kādi 3 megapikseļi (ap 2000x1500) varētu būt optimums failu izmēra un redzamā satura attiecībā. Nu vāāāārbūt kaut kāds 4mpix līdzinieks, bet par to atļaujos šaubīties.

 

P.S. kāpēc liec ISO800 pie fotografēšanas? Tev tak ir statīvs (vismaz vajadzētu būt).

Link to comment
Share on other sites

ivo, tam izstrādājumam jau arī gaismas avots jāpiemeklē. Un, protams, fotoaparāts.

 

Kā gaismas avots der visparastākā kvēlspuldze (kamerā tik jāieregulē atbilstošs baltās krāsas balanss), arī adapteri priekš dažādiem aparātiem ir pieejami - ir man tāds, esmu paniekojies ar viņu. Man konkrēti ir gredzens priekš Canon S3 IS, varu uzskrūvēt arī Pentax kit objektīvam, droši vien var piemeklēt pāreju jebkuram aparātam.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

ivo, iemet, lūdzu, kādu digitalizētu dipi te apskatei! Tīri intereses pēc ko tāda uzparikte spēj uztaisīt!

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Mājās pie lielāka kalibrēta monitora izpētīšu.

Link to comment
Share on other sites

Mani paraugi. Aparāts pirms pieciem gadiem pirkts HP scanjet 3800 ap 50 Ls un acdsee softs. Darbs bija viena ziema kādiem 400 gb.

post-65915-0-01837900-1299507729_thumb.jpg

post-65915-0-60671100-1299507741_thumb.jpg

post-65915-0-68004400-1299507751_thumb.jpg

post-65915-0-35920400-1299507763_thumb.jpg

Link to comment
Share on other sites

raiviic
(labots)

Nu lai ar ko arī ciparotu - pēcapstrāde fotošopā (vai kas nu kuram tuvāks) ir nenovēršama - asums, krāsu balanss, piesātinājums (nereti ne tikai Saturation bet arī Hue, jo krāsas nobīdījušās šķērsam), defektu un grauda (īpaši, ja krievu filma) noņemšana - bez tā neiztikt. Cik esmu ciparojis - arī ja pasūta laboratorijā - vienalga puse dienas paiet ieskanētā pēcapstrādei.

Šāda apstrāde pilnīgi noteikti prasās arī Tā pat vien un gnu bildēm - tas ir nepārprotami.

Labots - raiviic
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Atļāvos darbā uz 19" apskatīt, nu vecīt, tur jau ir pilnīga putra tai bildē. 3000x4000 izmērs ir pilnīgi un galīgi lieks. Es izvēlētos 2000pix garāko malu, varbūt 2500pix, bet ne jau 4000, tur vienkārši nav ko redzēt. Arī ISO800 ir nepareizi, liec kaut kādu 100 vai 200, jo tad mazāk iejaucas visādi softi, kas mēģina notušēt augstas jūtības radītos gļukus un nevajadzīgi mīkstina bildi. Piestrādā pie projektora asuma regulēšanas katrai bildei.

 

Ārkārtīgi grūti novērtēt iegūto attēlu, ja neredz izejas materiālu. Tas attiecas uz gnu veikumu. Bet jebkurā gadījumā ir jāsagatavo filma skanēšanai - jānotīra pie nepieciešamības, jāizgludina. Nu nekad nekas nesanāks, ja tika skanēta vai projicēti pārfotografēta līka un netīra filmiņa. Ja materiāls ir saskrāpēts, tad jālabo ciet ar f-šopu vai jāļauj to darīt moderniem skanera softiem. Tie gan arī nav nekāda superģela, bet ja ir lieli apjomi, tad ar roku visu lāpīt ir neprāts. Labāk iegūt mazliet sliktākas kvalitātes digitālas bildes, bet jau softiski automātiski notīrītiem matiņiem u.c. nepilnībām.

Link to comment
Share on other sites

Tā pat vien

Kā jau iepriekš rakstīju, tas bija pirmais mēģinājums un tika lietoti kameras automātiskie uzstādījumi. Noteikti turpināšu, jo ir interese digitalizēt apmēram 50 attēlus (visus 1000 nu noteikti nevajag :nono: ). Nu jau jāmeklē cits projektors - savai relikvijai slaukot putekļus, sasitu vienu no linzām ;( ...

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

OK, visu saprastu, bet nu ISO800 pie statīva esamības pilnīgi statiskai bildei ir nepiedodami.

Link to comment
Share on other sites

Reku iekopēju dažus no digitalizētajiemm savas bērnības dipiņiem - turpat 40 gadus veci.

http://fotki.lv/lv/ivog/797679/

 

Jāņem vērā, ka pati materiāla kvaitāte arī nav nekāda superīgā - tēvs bildējis ar Smena-2 uz ORWO filmiņām + laika zobs. Pēcapstrāde - ļoti minimāla pārsvarā automātiskā korekcija. Pārbildēti ar Canon Powreshot S3 IS, lietojot Opteka slide copier - aparāts uz statīva, dipiņš kopētājā, pareizais zoom, autom. asums, galda lampa gaismošanai.

Ciparoju kādus 4 gadus atpakaļ, tad vēl nebija spogulene, nebija iemaņu apstrādei. Tagad gribētos nopietnāk pieķerties visai dipu kolekcijai - toreiz kādas 3 kastītes tik nociparoju.

Link to comment
Share on other sites

Ārkārtīgi grūti novērtēt iegūto attēlu, ja neredz izejas materiālu. Tas attiecas uz gnu veikumu. Bet jebkurā gadījumā ir jāsagatavo filma skanēšanai - jānotīra pie nepieciešamības, jāizgludina. Nu nekad nekas nesanāks, ja tika skanēta vai projicēti pārfotografēta līka un netīra filmiņa. Ja materiāls ir saskrāpēts, tad jālabo ciet ar f-šopu vai jāļauj to darīt moderniem skanera softiem. Tie gan arī nav nekāda superģela, bet ja ir lieli apjomi, tad ar roku visu lāpīt ir neprāts. Labāk iegūt mazliet sliktākas kvalitātes digitālas bildes, bet jau softiski automātiski notīrītiem matiņiem u.c. nepilnībām.

 

Izejmateriāls no tā HP bija draņķīgs. Blāvs un ar krāsu nobīdēm, kas bija uz dipiņiem. Tad softiski laboju galvenokārt expozīciju un baltā balansu. Dīvaini, ka daži vienkrāsaini kļuva krāsaini kā ar mūsdienu fotoaparātu bildēti, bet daži tādi paši dipiņi ne. Vispār jau nav labi izdarīta tā skanēšana, bet es pareizo tehnoloģiju sapratu, kad biju beidzis to bilžu digitalizāciju. Tagad izdarītu 5x ātrāk un 2x labākā kvalitāte. Bet laikam otreiz neskanēšu, iztikšu kā ir.

Bet tie piemēri ar screena bildēšanu nu ir nelietojami. Un apskatījos parējos piemērus, visiem nav labots baltās krāsas balanss.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...