Red Ierakstīts Jūnijs 14, 2011 Share Ierakstīts Jūnijs 14, 2011 Labas dienas, Tēma pati par sevi nestandarta, jo runa iet gan par tīkliem, gan pamatplatēm, etc. tāpēc liku šeit. Tajās dienās, kad Latvijā plosījās negaiss, vienam klientam visticamāk atnācis pārsteigums pa telefona līniju/elektro tīklu. Bojājumi - LTK modems, kompja bar. bloks, plates defekti un monitors. Vārdusakot, manas aizdomas - iespēra pa modēmu, tas caur tīkla vadu padva toku uz plati (tīklene ir ārējā!). Jocīgi liekas, ka viss īsti nelīmējas kopā - Defekti sīkākā izklāstā - platei izskatās, ka nosviluši visi PCI porti (nav reakcijas liekot jaunu PCI tīkleni + beigts audio ( varētu būt čipseta mikroshēmas defekts?) Taču dīvainākais, ka tajā pat laikā USB strādā. Jocīgi arī tas, ka strādā AGP video, lai gan monitors ir mēms - nav pilnīgi nekādas reakcijas uz strāvas pievienošanu. Nosvilis barošanas bloks teorijā nav savienots ar monitoru. Ja īsais aizgāja pa VGA uz monitoru, tad vajadzēja būt čupā arī tai. Tajā pat laikā elektrotīklam pieslēgts bija printeris, tas nav cietis. Tad nonāku pie versijas nr. 2 - Iespēra tieši elektro līnijā, modems svilstot caur savu barošanas slēgumu padeva toku uz tīklu, kas nodedzināja uz PC portus un skaņu, no tā paša pagarinātāja aizgāja pārspriegums uz PC barokli un monitoru, kurš visticamāk tajā brīdī bija Standby režīmā. Par printeri pieļauju iespēju, ka bija izslēgts ar slēdzi aizmugurē, līdz ar ko toks nepienāca, jo to nelieto visu laiku :> Jūsu domas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Manas domas ir tādas, ka zibens sekas ir mistiskas. Pirms pāris gadiem (kādiem 4-5) pašam bija frīkains atgadījums pa Jāņiem. Kamēr es laukos līgoju, tikmēr pilsētā negaiss plosās. Vienā rozetē bija iesprausts wireless routerītis un 2 PC. PC bija izslēgti. Nosvila vienam PC tīkla karte, un routerītim atbilstošais ports (PC ar vadiem bija piesprausti abi). Tas pēc deguma pazīmēm. Tam pašam PC bija ieslēdzies monitors (kurš arī bija sākumā izslēgts) un rādīja kaut kādas bezsakarīgas švīkas (pats PC joprojām izslēdzies). Monitoru vajadzēja noraut no strāvas, pēc tam aizgāja kā jauns. Routerīti vajadzēja izmest, lai arī sviluma pēdas bija tikai pie tās vienas rozetes. Viss pārējais strādāja bez problēmām. Ej nu un saproti... Link to comment Share on other sites More sharing options...
jarajara Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 ko dos domas par to, kas kur un cik stipri iespēra? jāpiedzen skāde no lattelecom vai energo? pafilozofēt jau var, bet vieglāk nepaliks, un tad tās būs tikai versijas. mazliet nesaprotu tos cilvēciņus - iepērkam visādus dzelžus, maksājam par pieslēgumu, bet skuju iepirks kaut parastu surge arrest latu divdesmit vērtībā. žēl naudas, rrauj visu no elektrības ārā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
(...) Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 ...jāpiedzen skāde no lattelecom vai energo... Interesanti zināt kā tu to izdarīsi, jo pa laika apstākļiem pa lielam viņiem ir viss dziļi po* Autoram, neesi tāds vienīgais, ka nekas nelīmējas kopā. Ja ir iespēja tikt pie gudrākiem upšiem tad pīķus var papētīt Bet pa lielam secinājums viens, dabas spēki ir neizdibināmi un piedzīt no kaut kā mistiska kaut ko ir nereāli. Noraksti zaudējumos un pērc vien jaunu kasti + UPS derētu klātī arī, bet ne lētais gals. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zh Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 pasen atpakaļ ar tieši tāpat parāva kompi cau LTK tel. aizgāja uz labākajiem medību laukiem modems,tīkla karte kompī un visi PCI sloti un monitors, AGP laikam izturīgs, izdzīvoja, bilde bija, bet kompim zuda jēga jo palika bez tīkla iespējām, jo USB liekas ar aizlidoja Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 ko dos domas par to, kas kur un cik stipri iespēra? jāpiedzen skāde no lattelecom vai energo? pafilozofēt jau var, bet vieglāk nepaliks, un tad tās būs tikai versijas. mazliet nesaprotu tos cilvēciņus - iepērkam visādus dzelžus, maksājam par pieslēgumu, bet skuju iepirks kaut parastu surge arrest latu divdesmit vērtībā. žēl naudas, rrauj visu no elektrības ārā. Surge arrest bez atbilstoša zemējuma kontūra ir lūznis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fils Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Nu es esmu iepircis APC SurgeArrest (zemējuma lampiņa pat deg ) priekš TV un kinozāles. Visa datora un tīkla manta (rūteris, AP, switch) iet caur UPS. Tomēr negaisa laikā tāpat labāk visu izrauju. Sieva greizi skatās, kad es arī virtuvē plīti un mikreni atslēdzu. Viens veļasmašīnu meistars ar sabaidīja, ka jaunajām mašīnām vadības bloki dikti jūtīgi uz elektrību. Tad nu to iespraužu tikai tad , kad mazgāju. Paranoja Link to comment Share on other sites More sharing options...
markei Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Te nu ir pluss bezvadu interneta lietotājiem- vienam vadam mazāk, pa kuru zibens var ienākt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Verneris Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 99. gadaa iespeera LTC liinijaa, paldies dievam kompis bija izrubiits un nosvila tikai modeems. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Inetresanti, LTC optiskajam kabelim ir kāds metāls, vai cits strāvu vadošs materiāls sastāvā, pa kuru varētu "klejot" pārspriegums? Labots Jūnijs 14, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Optiskajam kabelim nav nekā metāliska, tikai no tā maz jēgas. Ja Dievs tur augšā gribēs ar zibeni nokaut Tavu kompi, tad iespers elektrotīklā. Ja kāds te domā, ka bezvadu varianti pasargā, tad rūgti maldās- Dievam jau nav kur steigties un viņš pagaidīs, kad pieslēgsi laptopu lādēties Nav ko vainot ne Lattelekomu, ne Latvenergo, pats vien esi vainīgs, ka neizrāvi visu elektronioku no elektrotīkla un neatvienoji visus tīkla vadus. Citu variantu vienkārši nav. Visi krutie upši zibenim ir pilnīgi pofig- ja Dievs, par kādiem grēkiem, "nolēma" saspert tavu kompi, tad jau nu upsis nebūs šķērslis Tikai nedomājiet, ka esmu ticīgs, bet pērkona laikā labāk tomēr Dievu palūgt Maksimums ko cilvēks ir sasniedzis ir aizsardzība lai māja nenodeg, bet elektroniku no elektromagnētiskā impulsa pasargāt ir ļoti dārgi. Visādā ziņā nopietns zemējuma kontūrs un aizsardzības shēmas maksās daudz dargāk par pāris nokautām tīkla kartēnm, modemu un rūteri. Labots Jūnijs 14, 2011 - Didzis 5 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Didzim ļoti liela daļa taisnības. Gan tik traģiski arī nav ar visu. UPS tomēr to strāvas sitienu, kas nāk pa elektrotīklu, tālāk neizlaiž. Protams, līdz zināmam līmenim. Un jā, ekranēt no elektromagnētiskā impulsa visu ir sarežģīti. Pietiek ar pagarāku vadu starp divām iekārtām, lai tīklenes izsistu vien vadā inducētais spriegums. Esmu redzējis arī dažus, kas paņem tīkla vadu ar rezervīti un aiz datora satin to smukos lokos. Ļoti laba spole, kurā inducēt spriegumu. Gana droši tiešām ir atvienot visus vadus no elektroierīcēm, risks - minimāls. Ja tādā gadījumā kaut ko nokurina, tad ir ļoti neveiksmīgi tuvu tas spēriens bijis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
edd999 Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Jup. man tāda spole ir , bet, ja godīgi grūti iedomāties magnētiskā lauka spēku, lai tur kaut kas tik traks veidotos. Es vairāk uztraucos par kakta kantoru savilktiem tīkla vadiem, kas karājas no mājas uz māju, parasti šiem arī nekādas aizsardzības nav, tā, ka mājas lietotājiem arī būtu vēlams UPSis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Labs upsis var "mēģināt" palīdzēt pret pārspreigumu tikai tad, ja tam ir pareizi iekārtots zemējums. 99% zemējums nav pareizi iekārtots un labākā gadījumā sadales skapī uz zemējuma vada padod nulli, jeb kā tagad moderni sauc neitrāli. Ja tādā elektrotīkla slēgumā iebliež zibens, tad nabaga upsītis neko nevar izdarīt, jo zemējuma ta nav Lai gan, ja būs tiešais zibens trāpijum, tad nekāda aizsardzība nepalīdz un jāpriecajas, ka māja nav nodegusi Link to comment Share on other sites More sharing options...
scorp Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Nu sestdienas vakarā man zibens nogalināja rūteri un tīkla karti. Arī monitoram uz uz laiku bija dīvaina uzvedība - stipri mirgoja ekrāns, labi gan, ka pārgāja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Tiešs zibens trāpījums elektrotīklā ir retums. Cik zinu, parasti zibens iesper kaut kur blakus, tīklā inducējas pārspriegums un viss "notiek". Pret to vismaz daļēji palīdz pārsteiguma aizsardzības automāti - piemēram šādi http://www.elektro24.lv/lv/katalogs/shop/automatization/modularas-vadibas-ierices/parsprieguma-aizsardziba/ Darbojas viņš sekojoši - ja spriegums pārsniedz normu saiet uz īso un izsit korķus. Bet protams pret tiešu zibens trāpījumu viņi nepalīdz! Ja ir gari ethernet vadi pa gaisu novilkti, tad vislabākā aizsardzība (pa pieejamām cenām) ir lētais switch - tas nodeg, bet datortehnika paliek vesela (parasti ) (Bet nu labāk vilkt optiku - nemaz tik dārgi nav!) Un protams ka vajag maksimāli labu zemējumu sadales kastē! Bet vislabākais ir raut visus vadus ārā, bet kurš gan to dara? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Ja Dievs tur augšā gribēs ar zibeni nokaut Tavu kompi, tad iespers elektrotīklā. Dzirdēju, ka zibens pārsvarā sabojā pr0n kačātāju un spēļu zagļu kompjus, bet arī windulis ir zagts, tad iesaku negaisa laikā pc atslēgt no strāvas, neta un nonest to pagrabā ietītu vilnas segā. 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Verneris Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Dzirdēju, ka zibens pārsvarā sabojā pr0n kačātāju un spēļu zagļu kompjus, bet arī windulis ir zagts, tad iesaku negaisa laikā pc atslēgt no strāvas, neta un nonest to pagrabā ietītu vilnas segā. es atkal ietiktu nodedzinaat kompis pirms zibens ir to paspeejis Reaali apchakareejot vinju! Labots Jūnijs 14, 2011 - Verneris no Rīgas Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Man arī no ltc izblieza datoru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Didzim ļoti liela daļa taisnības. Esmu redzējis arī dažus, kas paņem tīkla vadu ar rezervīti un aiz datora satin to smukos lokos. Ļoti laba spole, kurā inducēt spriegumu. Nebūs taisnība, jo tādā "spolē" ir vienādā daudzumā vadu, par kuru strāva plūst vienā virzienā, ar vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējā virzienā. Kā rezultātā EDS kompensējas un ir 0. Varbūt neveiksmīgi izteicos. Bet pamēģini garu elektriskā tīkla kabeli (pagarinātāju) satīt spolē, ielēgt rozetē, otrā galā pieslēgt jaudīgu patērētāju. Un redzēsi, ka tāda spole nerada nekādu magnētisko lauku. Tin kaut vai uz magnētiska serdeņa. Ne velti ir tāds jēdziens "vītais pāris" Labots Jūnijs 14, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Corey Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Tas ir tas pats variants, ka clamp meter nerādīs nekādu strāvu, pa taisno uz tv vada uzmetot. Labots Jūnijs 14, 2011 - Corey 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Tieši tā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Jā, protams, tas viss ir skaisti, kamēr notiek normāla vada darbība. Skaidrs, ka magnētiskais lauks superpozīcijas dēļ pazūd. Bet vads kā vads joprojām ir vads. Ja ir ļoti stiprs magnētiskais lauks, tas inducēs pa abiem savītajiem vadiem viena virziena EDS. Ne jau nu zibens inducēs "normālu" tīkla komunikāciju, kas tiešām rada minimālu magnētisku lauku. Tā nu tas ir. Kā tad var nosvilt divas tīkla kartes, savienotas ar pagaru tīkla vadu, kas ir novilkts iekštelpās un apslēpts sienā (ir pieredzēts praktisks piemērs)? Skaidrs, ka tīkla vadā var inducēt spriegumu. Otrs variants - tīkla karte satrakojas un izsit otru? Magnētiskais lauks var būt stiprs, ja zibens iesper ļoti tuvu. Nu bieži tas nav, bet nepaveikties var. Savukārt kā darbojas UPS aizsardzība, to tik smalki nezinu. Zemējumam vajadzētu būt, bet arī bez zemes datora pievadu ekstremālā gadījumā vajadzētu varēt izolēt no tīkla. Labots Jūnijs 14, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 (labots) Zibenim ir eletromagnētiska daba. Vairāk uz elektrisko lauku tendēta. Par UPS/pārsprieguma novadītājiem piekrītu, ka tas aizsargā no sprieguma svārstībām kurus izraisa pārejas procesi pašā elektrotīklā. Bet zibens ir ārējais faktors, līdz ar ko tā iedarbība ir mazāk prognozējama. Labots Jūnijs 14, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zoom Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 Bet ja dzīvoju mikrorajona daudzstāvenēs. Kāda varbūtība, ka caur rozeti iziet zibens? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 14, 2011 Share Jūnijs 14, 2011 99% zemējums nav pareizi iekārtots un labākā gadījumā sadales skapī uz zemējuma vada padod nulli, jeb kā tagad moderni sauc neitrāli. Nezinu, varbūt skaņu ierakstu studijās, televīzijā, vai medicīnā arī izmanto „pareizo zemējumu” (zemējums ir atsaistīts no neitrāles vada) bet visā pārējā elektrotehnikā Latvijā izmanto vienīgi „nepareizo zemējumu”, kad zemējuma vads vienā punktā ir savienots ar neitrāles vadu. Elektrotehnikā, zemējuma galvenā funkcija ir īsā laika sprīdī izsit drošinātāju, ja izolācijas bojājuma rezultātā fāzes spiegums ir nonācis uz elektroiekārtas metāla korpusa. „Īss laika sprīdīs” ir tad, ja īsslēguma strāva ir vismaz 3x lielāka par drošinātāja (automāta) atslēgšanās strāvu. Ja zemējums, vienā punktā ir savienotos ar neitrāles vadu, tad īsslēguma strāvu nosaka vienīgi instalācijas vadu pretestība, kas kabeļiem, (ja vien tie nav km gari) ir ļoti maza, un līdz ar to īsslēguma strāva vienmēr būs tās 3x lielāka par drošinātāja (automāta) atslēgšanās strāvu. Ja zemējums ir pilnībā atdalīts no neitrāles, tad tādā gadījumā nodrošināt atbilstošo aizsardzību būs ļoti grūti. Pat, ja izbūvējot zemējumu ir izdevis sasniegt zemējuma pārejas pretestību 1 oms, tad privātmājai varbūt arī šāda aizsardzība derēs, bet tā nederēs rūpnieciskas objektam, vai palielam veikalam. Īsslēguma strāva šādam zemējuma I = 230/1=230A Kā 3-kārša īsslēguma strāva tā derēs patērētājam ar drošinātāju 230 / 3 = 77A. A ko tad darīt, ja vajag, piemēram, 250A pieslēguma strāvu? Dzīt zemē vagonu ar metāla stieņiem, lai varētu dabūt nepieciešamos 0,3 omus? Diezin vai tas būtu prātīgi. Tai vietā, lētāka un arī drošāk ir ierīkot „nepareizo zemējumu”, kam nav vajadzīgs tik mazas zemējuma pārejas pretestības (4,10,30 omi). Eletrotehnikā šādu „nepareizo zemējumu” saucu par atkārtoto zemējumu. Protams, šāds zemējums pildīs savas funkcijas vienīgi tad, ja zemējuma vadam būs tikai viens pievienojuma punkts ar neirāles vadu. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 15, 2011 Share Jūnijs 15, 2011 Firza, kur es teicu, ka zemējums nav savienots ar nullesvadu? Tu jau kāreiz apraksti pareizi iekārtotu zemējumu. Tieši tā, zemējuma kontūrs mājas galvenajā sadalē ir jāsavieno ar nullesvadu, bet cik tad ir tādu māju, kurām būtu speciali veidots zemējuma kontūrs. Krievulaiku daudzdzīvokļu māja neviena Jā, daudzdzīvokļu mājā ir mazāka iespēja, ka zibens iespers elektrotīklā, bet elektromagnētisko impulsu neviens nav atcēlis, bet zemēt iekārtas pret nullesvadu, kurš iet caur daudzām sadalēm, kur savienojumi jau daudzreiz karsuši, nez vai ir īpaša jēga.Privātmājā un ja vēl gaisvadu līnija, ir pilnīgi bezjēdzīgi "zemēt" iekārtas pret nullesvadu. Jā, pret to, ka veļmašīna nenositīs saimnieci, nullēšana palīdzēs, bet avārijas situācijā var glābt tikai zemējuma kontūrs. Tak nav zemējuma kontūrā nekā pārdabiska un jebkurš mājas saimnieks, ar taisnam rokām, to var pats izveidot. Neizmaksā tas nemaz tik dārgi. Nav nepieciešams pirkt specializētus zemē dzenamus stieņus, bet var vienmēr saimniecībā atrast kādu nevajadzīgu dzelzi, kuru norakt un izveidot zemējumu. Ja runa par spolē satītu lieku tīkla vadu, tad tāda spole darbojas kā "antena". Jā, tīri teorētiski simetriskā vadā tiek dzēsti visi signāli kuri inducejas tajā. Praksē gan pierādījusi, ka tīkla karte pa 2Ls nespēj dzēst zibens "traucējumu" ar simtiem tūkstošu voltu spriegumu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Jūnijs 15, 2011 Share Jūnijs 15, 2011 (labots) Bet ja dzīvoju mikrorajona daudzstāvenēs. Kāda varbūtība, ka caur rozeti iziet zibens? Ja Latvenergo pievads rajonā ir pa zemē ieguldītiem kabeļiem, tad pārāk satraukties nevajag. Ja arī sprieguma šūpošanās būs, tad ne pārāk dramatiski. Vajag pašam apskatīties, kur stāv transformatora būda. Vai augstsprieguma līnija ir gaisa. Toties starp māju jumtiem ir savilti dažādi TV un interneta tīkli. Es nezinu kā ir Baltkomam. Lattelekom noteikti velk pa pazemes komunikācijām. Pavisam cita situācija var būt privātmāju rajonos. Tur visdrīzāk Latvenergo zemsprieguma kabeļi un Lattelekom kabeļi tiek vilkti pa gaisu. Vienmēr pastāv varbūtība, ka mājai nekvalitātīvi var būt pievienots nulles vads. Tad notiek fāzu sprieguma šūpošanās, atkarībā no fāzu noslodzes. Vienreiz jau tas tika runāts tēmā par zemējuma pareizu ierīkošanu. Šajā gadījumā pa nulles vadu staigā lielas strāvas. Man šajā gadījumā nav skaidrs, cik ir droša zemējuma aizstāšana ar "nullēšanu". Zinu vienu gadījumu, kad elektriķis veicot remontu aizmirsa pieskrūvēt nulles vadu. Daudzos dzīvokļos nosvila elekroierīces. Labots Jūnijs 15, 2011 - Aigars Link to comment Share on other sites More sharing options...
mickys Jūnijs 15, 2011 Share Jūnijs 15, 2011 Tad šāda zemējuma shēma privātmājā skaitās pareiza? Mājā viss atsevišķi - zemējums un nulle, tā viss līdz sadales skapim. Sadales skapim piemetināta dzels stieple - resna - un tā savienota ar kādiem 5 zemē iedzītiem stieņiem. Sadales skapim sānā skrūve pie kuras tiek vienoti gan nulles, gan zemējuma vadi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 15, 2011 Share Jūnijs 15, 2011 Principā pareiza shēma. Skrūve sānos skapim bija krievulaikos. Tagad katrā skapī ir atsevišķas spailes zemējumam un nullesvadam. Protams, arī pats skapja korpuss jāsazemē. Vārdu sakot, galvenajā sadalē visus zemesvadus un nullesvadus savieno kopā. Par pieciem stieņiem nekad nevar zinat. Zemejuma pretestība ir jāmēra un tā atkarīga no konkretas grunts. Var jau izmantot kā zemējumu kādu gatavu konstrukciju. Man mājā, vecā akā, neveiksmīgi iedzīta spice un tā ļoti labi kalpo ka zemējums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
erikonkulis Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Kad sīks biju, atceros, ka pie vecmuteres laukos negaisa laikā pa kontaktu izšāvās zilgan-baltas taisnas dzirksteles. Kopš tā laika negaisa laikā nesēžu pret rozetēm Link to comment Share on other sites More sharing options...
All-marss Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Arī man pirms gada tā nosvila iebūvētā tīkla karte.Nāca negaiss un es atvienoju datoru un visu pārējo no strāvas.No rūtera atvienoju arī pienākošo tīkla vadu,bet štekerītis bija apmēram kādus 10cm no ligzdiņas.Kaut kur,ne pārāk tuvu, iespēra zibens,lādiņš bija tik spēcīgs,ka no tīkla vada štekerīša izlēca sprīdi gara dzirkstele uz rūtera ligzdu.Tas notika manu acu priekšā.Uzreiz nodomāju,nu kompītim beigas.Kad negaiss pārgāja,sāku apzināt skādi.Izrādījās,beigta bija tikai datorā iebūvētā tīkla karte,viss pārējais darbojās,pat rūterītim nekas nekaitēja.Tā,ka patiešām tie zibens ceļi ir neizdibināmi.Vēl svaigs piemērs,liekas Delfos bija,ka kādai sievietei zibens iespēra caur elektrorozeti.Viņa guvusi nopietnus apdegumus un nogādāta slimnīcā.Jā,vēl gribēju pateikt pāris vārdus par Upsi.Upsis nevar aizsargāt pret zibeni,lai cik tas "kruts" būtu.Jā,tas labi aizsargā pret strāvas pārtraukumu,pret pārspriegumiem un strāvas svārstībām,bet ir bezspēcīgs pret 100 000 un vairāk voltiem.Tā,ka gandrīz jāpiekrīt Didzim,ja būs nolemts tavu datoriņu iznīcināt,nekādi zemējuma kontūri nepalīdzēs.ĀMEN! Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) Vecs topiks, bet ja jau pacelts, tad var paturpināt. Bet pamēģini garu elektriskā tīkla kabeli (pagarinātāju) satīt spolē, ielēgt rozetē, otrā galā pieslēgt jaudīgu patērētāju. Un redzēsi, ka tāda spole nerada nekādu magnētisko lauku. Gan mani personīgi, gan simtiem celtnieku šis apgalvojums ne visai spēj pārliecināt. Vadi gan ar dūmiem deg (neatgriezenisli bojāti), gan vienkārši karst (vēl ir izmantojami), taču attinot vaļā nekādu problēmu. Kādreiz ar neticēju, kamēr uz sava pagarinātāja nenotestēju. Labots Augusts 9, 2011 - superKrona Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tubus Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 protams, ka karst, caur viņiem tak tek strāva!!!! Tāpēc jau ir normas, cik resniem jābūt elektrības kabeļiem atkarībā no slodzes Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) Un kāpēc pārstāj karst turpinot darbināt to pašu patērētāju (zem 2kW), ja smuki satīto vadu iztin un tāpat nosviež zemē kā pagadās? Pie kam šeit ir runa par standarta pagarinātāju garo 20 - 30m, kas nemaz nav pieejami biezākā variantā? Labots Augusts 9, 2011 - superKrona Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) Tu par māti es par meitu. Vadu karšana (vainīga aktīvā pretestība) un vadu radītais megnētiskais lauks (vairāk tākā uz reaktīvās pretestības pusi, bet stipri nosacīti) ir pilnīgi dažādas fizikālās parādības. Ja vads silst un to satin spolē, protams, ka vadi, kuri atradīsies spoles viducī (ne centrā) karsīs visstiprāk. Ne velti kvēlspuldzes kvēldiegs visbiežāk pārdeg viducī, jo tur ir visaugstākā temperatūra. Tapē elektriķi guldot spēka kabeļus nekad nesamet tos čupā. Labots Augusts 9, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 superKrona, gan spole satīts, gan iztīts kabelis karst vienādāk, tikia brīvā gaisa tas labi dzesējas, a spole nedabū videjie vijumi atdzist. Man vienreiz ziemā sanāca filmēšana uz 0,75 kvadrāta vada uzkraut laikam kādus 5kw prožektoru. Tak viss darbojās. Tikai pēc tam to vadu bija problēmas satīt. Vads bija iekusis sniegā un ap to bija apsalusi pamatīga ledus kārta 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) Nu re, Didzis pareizi pastāstija, ka tas dēļ ventilācijas trūkmuma. Bet ne tikai. Spoles viducī esošie vadi karsē vins otru un to izdalītā siltumenerģija summējas ierobežotajā spoles šķērzgriezuma telpā. Tāpēc elektriķi starp spēka kabeļiem cenšas atstāt spraugas ventilācijai. Ja tas nav iespējams dēļ ierobežotajiem gabarītiem, tad nākas izvēlēties lielāka šķērsgriezuma vadus, un tas nav lēti. Labots Augusts 9, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
DJWoX Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) te ir nelieli materiāli par zibens novedējiem kas man bija pieejami uz sitiena, vēlāk atradīšu vairāk kā tieši jāsazemē, pret zibeni un kā ir jāievelk zemējums jo tās ir divas dažādas lietas http://www.failiem.lv/list.php?i=kzofrz Labots Augusts 9, 2011 - DJWoX 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dundurs Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Cik zinu pareizs zemējums ir iekš Latvenergo apakšstacijām un lielākās daļas viņu saimniecības. Tur gan pa nopietno, visa brīvgaisa sadale, trafi, vadības ēkas, palīgēkas pat žoga vārtiņi ir sazemēti. Tiesa gan tur tas zemējuma kontūrs ir nepajokam. Pirms pāris nedēļām mērījām, bija savi 0,3-0,2Om Lai privātmājā tādu dabūtu, droši viss pagalms un pie reizes arī kaimiņa būtu jāsarok Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!