Televīzijas tāluztveršana (analogā, digitālā TV - pagātne un tagadne)

[Blue daba dee]

vai Digo tv der lai nodarbotos ar tāluztveri???

 

kurš dekoders rāda signāla līmeni dBi nevis procentos?

[Volters]

Jā, protams!

 

kurš dekoders rāda signāla līmeni dBi nevis procentos?

 

Tad Tev vajadzīgs datorpuļķis.

[Blue daba dee]

konkrēti kāda antena vajadzīga lai nodabotos ar tāluztveri???

[Volters]

Ļauj minēšu... Liela antena?

Vispirms ir jāzina, ko tad Tu tur īsti gribi tāluztvert un kur atrodies ģeogrāfiski.

[Blue daba dee]

atrodos vidzemē Mazsalacā un gribu uztvert no latgales un vidusgaugavas raidītāja LV kanālus un arī lietuvas FrEE kanālus.

[Volters]

LTC Rēzeknes raidītājs? Vai Viesīte?

Praktiski neiespējami dēļ tā, ka starpā atrodas Vidzemes centrālā augstiene. Tas pats arī Lietuvas sakarā. Vienīgi ja nu Igauņi tur tuvāk.

[Blue daba dee]

rezeknes raidītājs. igauņus visu laiku rāda bez problēmām stiprums - 100 procenti un kvalitāte 97 procenti. dazreiz esmu redzējis no rēzeknes un vidusdaugavas bet tikai pāris reizes kamēr man ir nopirkts dekoders. tas ir divus gadus.

[Volters]

Tad tas visticamāk ir bijis ziemā, kad Latviju klāt augsta spiediena apgabals. Par tāluztveršanas atnetām, manuprāt, konkrētajai situācijai (Mazsalaca - Rēzekne) visdrīzāk būtu jārunā atsevišķā topikā.

[Blue daba dee]

varbūt var tepat parunāt par tām antenām vismaz uz ātro kāda tipa antena te var derēt??

[Volters]

Gatavu normāli strādājošu rizinājumu nebūs.

[janispauls]

Palasi par antenām http://www.boot.lv/f...-lv-programmam/

Labots Septembris 5, 2011 - janispauls

[Didzis]

http://fotki.lv/lv/Mimivat/comments-31678293/ Ar šito lērumu es šo to redzu , bet vispār par digitālās TV tāluztveršanu vajag uztaisīt jaunu tēmu, jo šis ir vairāk par Flexbox uztvērēju. Man tagad sakrājusies pieredze par digitalās TV tāluztveršanu, bet tur ir tik daudz nianšu, ka pāris teikumos neizstāstīšu.

[Dexs]

Pēc biedra Didža ierosinājuma (kā arī tāpēc, ka daudziem cilvēkiem, ieskaitot mani, šis temats interesē un forumā uzvīd dažādās tēmās jautājumi) diskutējam par un ap digitālās televīzijas tāluztveršanu, panākumiem, antenām, dažādiem knifiem utt.

 

Tā kā man nav laba uztvērēja, kā Flexbox (kā es noprotu, šis ir labākais tāluztveršanai), bet tikai USB puļķis, tad nav izdevies gūt ļoti lielus panākumus digitālās TV tāluztveršanā.

 

Taču, arī ar šo necilo (un ļoti nejūtīgo) ierīci ir izdevies uztvert, gan Kuldīgas FTA MUXi (220km taisnā līnijā), gan arī dažus Lietuvas TEO MUXus (ar bezmaksas Lietuvos Rytas TV, Sport1, BBC News un Balticum). Diemžēl lielo - Lietuvas FTA MUXi traucē uztvert mans vietējais Viesītes raidītājs, jo tas atrodas tikai viena decimetru kanāla attālumā. Arī vārgais signāls nepalīdz. Atliek tikai gaidīt 2012.gadu, kad arī leiši atslēgs analogo televīziju un pārnesīs digitālos kanālus uz zemākām frekvencēm.

Kā antena tika izmantota veca padomju laika (skat. attēlu) decimetru antena, ar pastiprinātāju, kurš iemontēts vadā (viņš gan salija un sāka gļukot )

Tāds ir mans stāsts. Dalieties ar savējiem!

Labots Septembris 6, 2011 - Multimediju maniaks

[Dexs]

Didzi - aiziet, lūk arī tēma...

http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/141786-digitalas-tv-taluztversana/

 

Diskutējam!

[Volters]

Tāluztveršanā neiztikt bez labiem laika apstākļiem. Dažādas anomālijas var gan veicināt, gan traucēt radioviļņu izplatīšanos.

 

Vislabāk radioviļņi izplatās, ja virs visas teritorijas atrodas anticiklons un ir paaugstināts atmosfēras spiediens.

Pozitīvs moments ir brīdis, kamēr nav modusies visa pārējā industriālā pasaule, kas rada visādus traucējumus. Tie ir agrie rīti.

 

Kombinējot šos apstākļus, novērots, ka vislabāk tāluztveršana darbojas agri no rītiem, līdz pusdienlaikam ziemas mēnešos, kad ārā ir pamatīgs sals un augsta spiediena ietekmē radušās ļoti skaidras debesis.

 

Vasarā anomālijas reizēm konstatējamas pašos karstākajos vasaras mēnešos, kad virs visas terotorijas ir skaidrs laiks, liels atmosfēras spiediens un šur tur regulāri veidojas negaisi. Agrie rīti vairs nav tik izteikti.

Labots Septembris 6, 2011 - IpMan

[Mezavecis]

IpMan, pēc tava teiktā sanāk, ka tv pieejams tikai labos laika apstākļos

 

Maniak,

 

Ne jau uztvērējā, bet antenā ir spēks. Ja signāls švaks, tad atliek palielināt antenas efektivitāti. Te viens biedrs minēja, ka visi tie pastiprinātāji kropļo digitālo signālu, jo tie sākotnēji bija paredzēti tikai analogai apraidei.

[Volters]

Mežaveci, parādi, kur kaut kas tāds ir rakstīts

 

Citēju sevi:

Dažādas anomālijas var gan veicināt, gan traucēt radioviļņu izplatīšanos.

 

Runa ir par faktoriem, kas veicina (uzlabo) tāluztveršanu. Jebkurš, kas ar to nodarbojies, to saprot. Kurš grasās ar to nodarboties - ātri vien sapratīs uz savas ādas.

 

Uztvērējā arī ir spēks. Pietam ļoti liels. Uztvērēja jūtība ir puse no panākuma.

Labots Septembris 6, 2011 - IpMan

[Mezavecis]

IpMan,

 

Pauti arī traucē staigāt, ja uz to tik ļoti iespringst. Es tomēr palieku pie sava, ka efektīvāk ir uzlabot antenu nevis gaidīt ideālus laika apstākļus.

 

P.S. Savulaik ar radiouztveršanu ņēmos.

Labots Septembris 6, 2011 - Mežavecis

[Volters]

Ah! Nav tak runa par antenas uzlabošanu, vai neuzlabošanu! Runa ir par faktoriem, kas veicina signāla izplatīšanos! Antena un viss pārējais savu svarīgumu nav mainījis! Tu tagad āksties, vai esi zem grādiem?

 

Ja tiešām esi nopietni nodarbojies ar tāluztveršanu, man Tev nav jāstāsta, ka tomēr ir tādi brīži, kad šādu tādu apstākļu sakritības dēļ var uztvert raiditājus, kas ar visām lielajām un specializētajām antenām standarta laika apstākļos pat sapņos nerādās. Vasarās, piemēram, ir tādi momenti, kad kādā konkrētā vietā FM diapazons pēkšņi ir pils ar Rietuimeiropas raidītāju frekvencēm. Pāris soļi sāņus un viss pazūd. Vai paiet pāris minūtes un neskan vairs itin nekas ne ar vienu antenu. Vasaras rītos pagājšvasar, kad bija lielais karstums un sausums, pāris rītus klausījos Vāciju un Franciju un skatījos visus leišu FTA ar parasto režģi. Stacijas burtiski pārklājās. Šādi brīži nav bieži, toties eksistē. Priekš tāluztveršanas entuziasma ļoti interesanti papētīt.

[Dexs]

Jup. Ir (FM diapazonam) bijis tā, ka BBC Radio 2 nāk virsū vietējiem raidītājiem. Vai arī klausies visas Viļņas un Polijas radiostacijas (tas gan biežāk)!

Uz analogās TV vēl pagājšvasar skatījos krievus no agra rīta.

Labots Septembris 6, 2011 - Multimediju maniaks

[Didzis]

Pats tāluztveršanas process digitālajā TV stipri atšķiras no analogā signāla uztveršanas. Ja anlogo signālu ķer reālā laikā, uzslēdz TV uz kādu kanālu un griez tik antenu pa rinķi. Kā bilde parādās, tā pārstāj griezt un pieregulē antenu uz maksimālo signālu.Diemžēl digitālo TV tā uztvert nav iespējams. Digitālajā TV nekas nenotiek reālā laikā. Pagriez antenu par grādiem pieciem un tad gaidi sekundes desmit, kamēr uztvērējs „sagremos” uztverto signalu. Citādāk vienkārši nav iespējams, jo uztvērējs nu dikti lēnu apstrādā vāju signālu. Vispirms izmainās uztvertā signāla līmenis, bet vēl pēc sekundēm piecām parādās signāla kvalitāte. Paši varat iedomāties,cik laika vajag lai pa 360 grādiem tā noskanētu „gaisu” no 21-69 kanālam . Tas vienkārši nav reāli. Protams, spēcīgus signālus uztver arī ar neprecīzi pagrieztu antenu, bet runa ir par tāluztveršanu kad cīņa ir par pāris dB. Te vēl var piezīmēt, ka DTX-92F antenai uz apakšējiem decimetru kanāliem ir plašāka virziendiagrama, bet, kaut uz tā paša 50 TV kanāla no Valmieras, antena jāieregulē ar dažu grādu precizitāti. Tā gan ir ar visām platjoslas antenām- jo lielāks pastiprinājums, jo šaurāka virziendiagrama un otrādāk. Antenām maksimālais pastiprinājums parasti ir uz augšējiem kanāliem. Vārdu sakot,ar veco tāluztveres metodiku „nav aršana”. Vispirms internetā izpētam visus tuvākos kaimiņvalstu raidītājus, kurus var mēģināt noķert. Balticmaps.eu kartē sazīmējam virzienus, kādos jāgriež antena un tad tā lieta aizies. Uzslēdz uztvērējā vajadzīgo kanālu, uzgriež antenu pēc SAT bildes uz kādu tuvāko orientieri un tad taisa precīzo pieskaņošanu jau pēc signāla kvalitātes rādītāja. Īpaša „sporta”, kā analogajā TV, gan nav, bet nav jau ko cerēt digitāli uztvert Itālijas vai Spānijas televīziju. Būs vien jāapmierinās ar tuvākajiem raidītājiem, kuri visi ir zināmi. Otra problēma digitālajā uztveršanā ir tas, ka nav redzami traucējumi uz ekrāna. Analogajā signālā uzreiz var redzēt, ka pastiprinātājs ierosinās, ka signālam traucē kāds cits raidītājs, vai ka elementāri štekerī nav kontakta. Digitālajā signālā nu neko saprast nevar. Kapēc vienu vakaru Valmieras 50 kanāls, pie vāja signāla, rāda, bet kapēc otrā vakarā pie specīgāka signāla nē, to tik laikam var pateikt Dievs tas kungs.

Pie vāju signālu uztveršanas ļoti liela nozīme ir antenas pastiprinātājiem. Es gan principā esmu pret pastiprinātāju izmantošanu, bet tas attiecas uz spēcīgu signālu uztveršau. Tāluztverē bez pastiprinātāja nu nekādīgi neiztikt. Acīm redzot, rūpnieciski nav iespējams uzbūvēt uztvērēa ieejas kaskādes ar lielu dinamisko diapazonu un mazu trokšņu līmeni. Labs pastiprinatājs palielina uztverēja jūtību par dažiem decibeliem. Esmu pārbaudījis vesalu kaudzi dažādu pastiprinātāju un secinājums ir tikai viens- uztveršanu uzlabo tikai pastiprinātāji, kuru pastrokšņu līmenis ir zem 2dB. Vēl jāņem vērā, ka platjoslas pastiprinātāja tuvumā nedrīkst būt neviens spēcīgs raidītājs. Ja tāluztveršana notiek tuvu vietējam TV tornim, blakus Triatel bāzes stacijai, vai tuvumā ir kaut mobilais telefons, par tāluztveršanu ar platjoslas pastiprinātaju var aizmirst un jāizmanto šaurjoslas pastiprinātājs ar filtriem ieejā.

[Mezavecis]

Gribētos dzirdēt, kā šos faktorus tu vai kāds cits spēj ietekmēt. Tēma ir par to, kā iespējams pēc iespējas labāk kaut ko uztvert nevis kurā diennakts stundā var uz 5 sekundēm redzēt kādu dienvidķīnas kanālu.

Runa ir par faktoriem, kas veicina signāla izplatīšanos!

Labots Septembris 7, 2011 - Mežavecis

[Didzis]

Ar uztveršana suzlabošanu gan viss ir klasiski. Izmantojam jūtīgu uztvērēju, pie antenas augšā uzliekam maztrokšņu pastiprinātāju, pati antena ar lielu pastiprināšanas koeficientu un pacelta maksimāli augstu. Neko jau vairāk nevajag. Ja pirmos nosacījumus ievērot ir salīdzinoši viegli, tad pacelt antenu virs koku galiem, tā lai brīvi redz hprizontu, ir lielas problēmas. Kamēr antena būs zemu un meža biezoknī, tikmēr nekāda tāluztversana nesanāks.

[Mezavecis]

Didzi, tu kā specs varētu pastāstīt, vai daudzzaru Jagi antenēm ir lielāka nozīme. Savā laikā viena otram kaimiņam bija decimetru antene 3m garumā uz jumta. Nez vai arī daudzstāvu antenes ir izmantojamas.

 

Ja reiz izvairāmies no pastiprinātājiem, tad jāupurē gabarīti.

Labots Septembris 7, 2011 - Mežavecis

[Didzis]

No pastiprinatājiem izvairīties nevajag un tos jāliek pie pašas antenas. Cita lieta,kā jau teicu, platjoslas antenas pastiprinatājus nevar izmantot tuvu jaudīgīem raidītājiem un nav jēgas likt pastiprinataju ar lielu trokšņu līmeni. 3m jau nav nemaz gara antena Tomēr, pie vājiem signāliem galvenā ir antena. To var salīdzinat ar teleskopiem. Tagad tak katrai ziepjutrauku kamerai zūms ir 300kartīgs, bet zvaigznes ta redzēt nevar, jo vajag spoguli, kurš pastiprina gaismu. Tāpat ir ar antenām. Var jau uzlikt pastiprinātāju ar 50dB un bildes vienalga nebūs uz TV ekrāna, bet palielinot antenas pastiprināšanas koeficientu par dažiem dB , bilde var parādīties. Nekā labāka pasaulē par Yagi tipa antenām neviens vēl nav izgudrojis un vājus signālus tikai ar tādām antenām var noķert. Ja saliek divas antenas sinfāzē, tad dabū +3dB, bet ja četras tad +6db un tas jau ir ļoti būtiski. Man bija doma salikt vairākas DTX92 antenas sinfāzē, bet nu Yota aizgāja ciet un neviens tik lētas un labas antenas kā Iskra DTX92 nepiedēvā. Viss tirgus mums jau vērsts uz vidusmēra skatītaju, kurš antenu perk tirgū par piečuku

[Dexs]

Tad DTX92 un 48 vairs nopirkt nevar?

[Didzis]

Neesmu gan Yotā bijis kādu mēnesi, bet vasaras vidū DTX antenas nebija. Viņiem laikam pavisasm švaki jo banka piežmiegusi. Jaunu preci nav par ko iepirkt. Solīt jau solija.

[guguce]

Un arī ciparu signāls nobīdās no pamatfrekvences - peld. Reizēm pat tā, ka uztvērējs ir jāpārskaņo.

Signāla līmeņa un kvalitātes rādītāju iestatījumi ir maināmi programātiski.

Man pirmajā variantā rādīja 5-20% signāla līmeni pat bez kvalitātes (un tad jau zini, ka grozot ko sameklēsi)

un nebij jāgaida 10s.

Pēc otrās atjaunošanas šitās ''fiškas'' beidzās, bet kvalitāti rādija pārspīlēti daudz.

Pēc trešās it kā rāda pareizi, bet bez ''fiškām''.

Slinkums heksā salīdzināt, jo tur ir arī citi uzlabojumi.

Vēl ir pieejamas iekšas Čehijai - droši vien diapazona izmaiņas, varbūt kāds zin smalkāk?

[Didzis]

Par kādu uztvērēju Tu runā. Flexboxsim nevar pāršūt programnodrošinājumu, jo nav jaunas versijas un visdrīzāk arī nekad nebūs . Toties signāla stipruma un kvalitātes indikātors strādā perfekti. Žēl tikai ka rāda % no saviem papagaiļiem, toties visiem aparātiem vienādāk.

[RimaNTSS]

Neesmu gan Yotā bijis kādu mēnesi

Nesen biju Yotas bāzē un tieši jautāju antenu tāluztveršanai - nebija tāda. Likās, ka bāzei paliek nu jau labāk, jo atkal plaukti ir pilni ar preci.

[guguce]

strong

[Džons Loks]

Dažreiz vasarā ir gadijies analogajā tv metru viļņos uztvert Itālijas un Vācijas tv, bet radio FM diapazonā pusi rietumeiropu un gandrīz visu skandināviju.

Vai vēl kāds ko zina par tādu lietu.

[jacobs]

 

Vai vēl kāds ko zina par tādu lietu.

Supratāluztvere.

Tā bija daudzu mūsu jaunība, kad rietumu televīziju(visi tad arī raidīja pirmajos metru kanālos, Londona, piemēram 45Mhz) tikai tā epizodiski vasarās varēja skatīties.

Vienreiz pat izdevās, pateicoties dubultai atstarošanai no jonosfēras, redzēt TV ar hiroglifiem.

Tāluztverē tālākais uztverts Oslo-Alūksne, aukstā ziemas dienā.

[Didzis]

Precīzak to nosaukt par supertāluztveri. Tāda radioviļņu izplatīšanās ir tieši saistīta ar saules aktivitāti. Krievu laikos ar nepacietību tika gaidīti saules aktivitates gadi, lai varētu uz acs kaktiņu rietumu TV paskatīties. Mūsdienās jau to grūti saprast. Tāluztveršana ir līdz dažiem simtiem kilometru tālu TV raidītāju uztveršana. Latvijas vidienē parasti skatijās Lietuvas TV un no turienes raidīto krievijas pirmo kanālu. Padomju savienības pierobežā speciāli šī programa tika raidīta ilgāk, lai tak neskatās TV no rietumu puses. Tad vēl diezgan stabili varēja uztvert Polijas TV uz piektā metru viļņa kanāla, bet bija problēma ar Cesvaines raidītāju, kurš darbojās uz tā paša kanāla. Kurzemē savukārt regulāri tika uztverta Zviedrijas TV. Tāluztveršana bija diezgan prognozējama. vajadzeja tikai sekot laika apstākļiem. Vot ar supertāluztveršanu gan nekad neko nevarēja zināt. Toreiz jau interneta nebija un nebija jau speciāla satelīta kurs visu laiku kontrolē sailes aktivitāti.

Ja par digitālās TV supertāluztveršanu, tad tāda praktiski nav iespējama, jo no jonosfēras decimetru viļņi neatstarojas.

[Džons Loks]

A kāds ar to sakars ir FM ??? Zinu to ka FM raida gandrīz uz metru viļu frekvences, bet pa radio klausīties Vācu un Itāļu tv dīvaini. Ar digitālo TV ir ķerts uz 3 kanāla bezmaksas Italijas tv RAI 1, RAI 2, RAI 3, RAI 4, RAI NEWS , RAI TRADE.

Labots Septembris 30, 2011 - Džons Loks

[raiviic]

1. FM ir nevis "gandrīz metru", bet tieši metru diapazonā. Krievu UKV ja atceros pareizi, starp 4. un 5. TV kanālu, FM - kaut kur ap septīto. Ar FM uztvērēju mierīgi var klausīties TV skaņu.

2. "Ar digitālo TV ir ķerts uz 3 kanāla" - khmm, tiešām digitālo ? Kaut gan var jau raidīt (un raida) DTV arī metru viļņos. Pārāk nopietni ar tāluztveršanu neesmu ņēmies, bet senos laikos Liepājas pusē nereti vasarās itāļus, somus, norvēģus redzēju, par zviedru, poļu, leišu kanāliem pat nerunājot.

Labots Septembris 30, 2011 - raiviic

[Willy]

Cilvēki jau ļoti bieži jauc troposfērisko tāluztveršanu, kuras rezultāti 95% atkarīgi no uztverošās aparatūras jūtības: sinfāzi saslēgtām 25-35elementu Jagi antenām,maztrokšņojoša antenas pastiprinātāja(vēlams uz lauktranzistoriem un ar filtriem ieejā) un kvalitatīva koaksiālā kabeļa ar maziem zudumiem un biezu ekrānu kurš neļauj inducēties industriālajiem trokšņiem. Maksimālais rezultāts apmēram līdz 400-450km. Un jonosfēras supertāluztveršanu kura gandrīz tikpat kā nemaz nav atkarīga no sistemas jutības.Un ir novērojama tikai zemākajāsTV frekvencēs 40-50mhz un tikai konkrētos laika apstakļos kad uz saules veidojas plazmas uzliesmojumi kā rezultātā zemes atmosfēras augšējos slāņos veidojas magnetizēts sporadisks slānis no kura radioviļņi atstarojas kā no spoguļa.Un viss atkarīgs tikai no atstarotā signāla lenķa. Rezultāts tikai sākas apmēram no 900km un līdz -3000km. Ar pliku dipolu ir skatīta Itālijas TV.Un interesantākais bija tas ka šim slānim kustoties uz tā paša 1.tv kanāla varēja redzēt no sākuma Itāļus, pēc kāda laika Dienvidslāvus, tad Austriju un Čehus.Vienīgi ir baigie fedingi kad visu laiku lekā dažādu valstu TV . 80os gados stradāju Siguldas RRS, un ar divam sinfāzi saslēgtām 30 elementu decimetru antenām (Pēc Špindlera) regulāri skatījos divas Zviedru programmas no Visbijas Gotlades salas, Stokholmas un Norčepingas.Ar divām 13elemetu 9. kanāla antenām bija regulāras TV pārraides no Somijas Helsinkiem un Turku. Antenas tika gatavotas no jaudīga elektriskā kabeļa o(apaļajām zemējuma) dzīslām,decimetru antenas pastiprinātaji uz KT3132, KT3115,KT391 tranzistoriem, kurus no Padarmijas praporščikiem nācās izmangot par polšu.Priekš Poļiem 5. kanālam no Suvalkiem tika izmantoti lauktranzistori KP-312 un KP-350.Priekš Somiem pārskaņojamu vienkanāla kaskodes pastiprinātāju ar 50-60 db pastiprinājumu uz KT382 un KT3120 . Par labu koaksiālo kabeli varēja tikai pasapņot.Ja izdevās dabūt RK-3 , tad no priekiem varēja stāvus lekt gaisā. Ja interesēja prognozes uz supertāluztveršānu tad nācās zvanīt meteorologiem un prasīt Volfa skaitli, ar kuru izsaka saules aktivitāti.Teorētisko pusi mācījos pašmācības ceļā no grāmatām un Latvijā zināmās aprindās pazīstama elektronikas guru Zaķa Kārļa.(Lai viņam vieglas) Vairāk nav ko piebilst. Daudz ko perfekti jau aprakstīja Didzis.

Labots Septembris 30, 2011 - Willy

[guguce]

Piebildīšu, ka diapazons 40-50MHz ir augstākais, kurā signāls vēl apliec zemeslodi.

Ne tik labi kā vidējos vai īsajos viļņos bet tomēr.

Un vēl šajā diapazonā vairs nav tik liels diennakts iespaids uz viļņu izplatīšanos.

Tāpēc arī viena daļa armijas rāciju u.c. strādā šajos viļņos.

Labots Septembris 30, 2011 - guguce

[Didzis]

Raivic, nejauc galvu cilvēkim un radiotehnikā visas frekvences vajag dot precīzi. Krievu UKV diapazpns bija 68-73MHz un tas bija starp otro un trešo krievu TV sistēmas kanalu. Rietumu FM ir 88-108MHz un tas ķer ceturto un piekto TV kanālu. Visur, kur bija krievu tanki, apraide notika pēc krievu kanālu sadalījuma. Digitālā TV neraida pirmajos piecos TV kanālos un es vismaz nezinu uztvērēju, kurš darbotos tik zemos kanalos. Tas kāreizi saistīts ar zemo TV kanālu supertālo izplatīšanos. Ja analogājā TV var redzēt, ka uz bildes klājas virsū piemēram itāļi, tad digitālajā vienkārši pieaug beri un fig sapratīsi, kapēc TV nerāda. Vārdu sakot, pirmajos trīs kanālos nav ko darīt, bet tālāk jau sākas FM diapazons.Digitālajai apraidei daļēji ir atvēlēti 6-12 kanāls, bet reāli šo diapazonu parasti cenšas neizmantot, jo tad cilvēkam vajag uz jumta divas antenas. Vienu metru 6-12 kanalam, otru decimetru viļņiem. Tā kā nekādas digitālās TV supertāluztveršana nav iespējama.

Willy, tad jau mēs no viena praporšķika tranzistorus pirkām Man arī bija Špindlera 30 elementu antena, bet nu ar zviedrijas ķeršanu bija kā bija. Laikam vieta nebija sevisķi piemērota, lai gan antena stāvēja kalnā 120m virs jūras līmeņa, bet uztveršana bija visai epizodiska Toties poļus es skatījos regulāri. Man gan bija problēmas ar Cesvaines piekto kanālu un bija pat speciala kompensacijas sistēma. lai dabūtu cesvaines signālu pretfāzē un tas netraucētu. Dzīvē normelu bildi varēja dabūt, kad Cesvaines raidītāju izslēdza. Jaunatne jau nezin, bet toreiz neviena TV naktī neraidīja un lampu raidītājus slēdza ārā. Protams, Lietuvas TV jau bija kā vēl viena programa. Willy, Tu gadījuma nebiji radiokluba TV tāluztveršanas sekcijas biedrs?

[Willy]

Didzi arī man Siguldā skatoties Suvalkus traucēja Cesvaines TV raidītājs.Un tā iemesla dēļ dabūju pārvietot antenu mazliet zemāk un mājas ēnā. Jo trauceklis nāca kādus 90 grādus no kreisās puses, un tā tiku no tā diezgan veiksmīgi vaļā.Tavā gadījumā ja skatījies Poļus no Lielvārdes Cesvaines raidītājs Tev nāca iekšā no antenas aizmugures, un viens no labākajiem variantiem būtu bijis divas identiski vienādas antenas viena virs otras ne mazāk kā viļņa garuma attālumā, tikai izbīdītas par ceturtdaļvilni viena pret otru.Un antenu kabeli no priekšējās antenas līdz savienojuma punktam par ceturtdaļvilni garāku nekā aizmugurējai antenai.Protams ņemot vērā konkrēta kabeļa saīsinājuma koeficientu.Rezultātā signāls no priekšas kopējā savienojuma punktā nonāk vienā fazē, bet no aizmugures pretējā, un vājinājums no aizmugures ir vairāki desmiti decibuļļu. Man atkal tieši Somi un Zviedri labāk nāca iekšā.It sevišķi ziemā salā bieži bilde bija daudz labāka nekā LTV no Rīgas.Attiecībā uz Tavu pēdējo jautājumu:Esmu kādus trīs vai četrus gadus ar saviem pašbūvētajiem antenu pastiprinātājiem piedalījies Republikāniskajās radioamatieru izstādēs Kr. Valdemāra 35. Tur bija tāds Sīpols Ēriks.Un ar Tevi liekas esam tikušies arī klātienē LVRTC kādus 15-20 gadus atpakaļ kad sāki ar SAF tehniku.

Labots Septembris 30, 2011 - Willy