smartdevil Marts 18, 2014 Share Marts 18, 2014 (labots) Pirmais - apgalvojums par cirkulācijas sūkņiem - sore, bet nu tādu sviestu sarakstīt.... Runāju pēc redzētā, nevis pēc teorijas. Tu vari stāstīt nu rādīt gudras formulas, ja tev tā patīk, es labāk dzīvē apskatos, kā tas darbojas. Nu tu dod! Esi redzējis kā deg skurstenis? Es esmu un savā mājā neko tādu redzēt negribu.... Daža hāta šī iemesla dēļ ir nodegusi, ja kas... Skursteņa netīrītājs.... Savā mājā dari kā gribi, bet ieteikt citiem ka nevajag tīrīt skursteni.... Kas jātīra skurstenī, ja ķieģeļi redzami? Cements? Deg darva, kura aplīp gar skursteņa sieniņām. Tā, kura nekrīt nost un var aizdegties ir kondensāta rezultāts. Tas attiecas uz jebkuru katlu. Parādi man kaut vienu čuguna katlu kurš nav bijis ražošanas brāķis un sācis pēc pāris gadiem tecēt. Zinu cilvēkus kam čuguna katli pat ar pilnīgi aplamiem pieslēgumiem gadu desmitiem strādā. Pretēji tam internetā ir kaudze ar aprakstiem ka sveces tipa katls ir bijis metams pēc dažu gadu lietošanas.... Ar tevi kā ar sienu. Tu vispār lasi, ko es esmu komentējis? Varu trešo reizi atkārtot, cerībā, ka tomēr neesi marazmātiķis. Svece katls metams, ja nenovērš kondensāta rašanos. Galvenais un visizplatītākais iemesls - pārāk liela caurplūsma katlā. Rezultātā kondensāts - katls metams. Kas vēl tev tajā nav skaidrs? Problēma ir santehniķu profesionalitātē, kuri instrukcijas nelasa. Paskaidro man kā tas ir iespējams - normālam malkas katlam ir vismaz 60% lietderības koeficients. Ja 2x mazāks malkas patēriņš iznāk ka sveces tipa katlam ir 120% lietderības koeficients... Es nerunāju par teorijām, bet par dzīvē redzēto. Mēs malku iegādājamies uz pusi mazāk kā tas bija priekš parastā katla un tad vēl paliek pāri. Tas ka esi nopircis sveces tipa katlu un visiem zināmais fakts ka sava lieta ir 100x labāka kā kaimiņa lieta, nekādi nenozīmē ka šis ir tas ideālākais apkures veids! Nu skaidrs vismaz tavs viedoklis par tavu sistēmu. Es neuzskatu malkas apkuri par labāko. Svece ir vidusceļš starp parastu katlu un ar aķi un tas viss un nekas vairāk. Kā lai tev ieskraidro, ja nelasi, tikai atkārtoti ber sviestu? Ja kas apkures katli kur kurināmais gruzd šur tur pasaulē ir vispār aizliegti jo viņiem ir zems lietderības koeficients un netīras dūmgāzes (ar ļoti augstu CO saturu) Tad jau mans būs izņēmums, jo lietderība pēc nomaiņas ir augusi dubultā. Nu tad es priecājos, ka nedzīvoju ārzemēs. Bet te arī ir viens sīkums, par kuru aizmirst pateikt, ka tām uzlādes reizēm jāsakrīt ar pilnu ciklu. Ja katls izdeg naktī, tad jāceļas naktī un jāpiekurina vai arī jāsalst līdz rītam, jo šo katlu nevar ik pa laiciņam piemest. Es šādu līdzīgu katlu ar augšējo ielādi esmu redzējis dabā vienā garažā. Cikla garumu var regulēt tikai ar pielādētās malkas daudzumu, kas atkal tuvina kačigāra nodarbei. Jāpiebilst, ka tīrīšana tiešām ir tizla un tikai tad, kad katls ir izkurējies un pagājušas tās 24h. Tā kā šim katlam nav nekādas akumulācijas, tad dubars apkures sistēmā iestājās diezgan ātri, jo ar 30l iekšējo tilpumu, metāla korpusu bez siltinājuma (nekur par tādu neatradu informāciju) var aizmirst par kādu siltuma akumulāciju. Man gan gribētos no sākuma uzzināt, no kurienes tāda informācija, ka nevar piemest? Palasot šādus apgalvojumus uzreiz kļūst skaidrs, ka ir darīšana bijusi ar to, kuram nav ne mazākā nojausma par katla darbību. Par tīrīšanu nepieleca un nemēģināšu iedziļināties. Pēc sviest ož. Nu un nevajag sākt piekasīties vārdiem. Ideāls nozīmē to, kā viņam paredzēta doma darboties. I-nets pilns ar sūdzībām, bet katrā no viņām figurē kāda cilvēciskā kļūda, nevis katlā problēma. Jā, es varētu piekrist vēl tam, ka cilvēkiem par sarežģītu ir apgūt pat elementāras lietas. Ja ir apstākļi, kādi nepieciešami katlam, tad katls darbojas bez problēmām. Nu un kaut vai beigās kopīgais saucējs tomēr būtu, ka kurināšana sarežģīta, neviens jau neliek viņu iegādāties. Kāpēc vispār kaut ko rakstu ir tur, ka visi īdētāji nav saskārušies ar katlu vai nu dara kaut ko nepareizi un pēc tam noliek to, par ko nav līdz galam saprašana.Jā ok, piekrītu par sūkņiem man nav 100% zināšanas, bet esmu redzējis, ka pat 2,5stāvu māja ar silto grīdu un radiatoriem nodrošina 1 sūknis. Bet es ne vārda neesmu minējis kaut ko par akumulatoru sistēmu. Jā, ja kas ir Stropuvas vienkāršota shēma ar silto grīdu. Neesmu gan redzējis tādu dzīvē. Labots Marts 18, 2014 - smartdevil Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 18, 2014 Share Marts 18, 2014 Redzi, kad kāds kaut ko sāk celt debesīs kādu mantu un pārējos dēvēt par idiotiem, tad ir gandrīz vienmēr ir apakšā reklāma ar zemūdens akmeņiem un kaudzi buļļkakām. Nu tad pastāsti kā kā tajā ideālā katlā var papildināt kurināmo, ja tas izkurējies pa 50%. Pēc tām burvīgajām shēmām ne velna nevar saprast, bet dabā tas nozīmē mest iekšā karstās oglēs par tām miniatūrām durtiņām. Arī par kurināmā prasībām neko nepateici, tikai nolēji bezjēdzīgu žulti. Tavi izteikumi par skursteņiem lieliski parāda "zināšanas" par apkuri. Tā tik turpināt. kuram nav ne mazākā nojausma par katla darbību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 18, 2014 Share Marts 18, 2014 smartdevil, es saprotu, ka tev tas sveces katls ir, darbojas un tu esi ar to apmierināts. Nu i labi. Cik es palasījos par tiem sveces katliem, negribētu sev tādu. Ir čakarīgāk ar to. Bet galīgi nolikt, nē. Tas ir liels pluss, ja var to katlu darbināt, kā tu stāsti, tā ir ērtāk, nekā ar vienkāršu malkas katlu, ir priekšrocības svecei (vismaz teorijā) redzamas. Bet nav viņš, kā viss šajā dzīvē, bez trūkumiem. Ja kāds atrod laimi tā katla priekšrocībās un spēj sadzīvot ar tā trūkumiem, lai lieto. Tomēr, ļoti plaši tas katls tautās neaizgāja. Ja būtu tas tāds brīnums, masveidā visi rautu savus čugunniekus no mājām ārā un liktu tos brīnumus sev. Padomā, ja divreiz mazāk malkas tērē, kā tu saki, atmaksātos man viņš pāris gados. Bet es labāk palieku ar savu sistēmu, ar kuru esmu apmierināts, un savu sistēmu ieteikšu arī citiem kā labu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
smartdevil Marts 18, 2014 Share Marts 18, 2014 (labots) Mežavecis Ap 20cm kurināmā jebkurā laika var uzmest, ja ir izveidojušās ogles. Neesmu izbaudījis ne reizi, ka Stropuvai durtiņas būtu miniatūras. Ja tu domā par metāla oderi, tad patiešām, neesmu redzējis tādu praksi likt uz ugunsķieģeļiem oderi. Man senču māja ir virs 100 gadi veca un skurstenim nav problēmu. Varbūt tad vajadzētu sākt lietot tam paredzētus ķieģeļus, nevis krītu? vvv Es, protams, ka aizstāv katlu, bet ne tāpēc, ka man tas katls ir, bet tāpēc, ka esmu saskāries ar santehniķiem, kuri nekā nejēdz un lietotājiem, kuri negrib neko vairāk iemācīties. Un tās muļķības, kuras nes tik pārliecinoši un profesionāli, reizēm izbesī. Ja es celtu māju, tad izvēlētos tikai starp aķu sistēmu, parastām akmens krāsnīm vai siltumsūkni. Un vispār jau tikai silto grīdu un vienu stāvu. Bet ja jāizvēlas starp malkas apkurēm un ja vēl nav līdzekļi kaut kā pievienot aķi, tad Stropuva ir jēdzīgs variants. Par aizaugšanu varu piebilst vēl. Parastam katlam aizaugšana bieži vien ir lielāka, kā svecei. Svecei, ievērojot instrukciju, neveidojas kondensāts un netiek izmantota mitra malka. Labots Marts 18, 2014 - smartdevil 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Marts 18, 2014 Share Marts 18, 2014 Es savukārt neesmu redzējis skursteņus no ugunsdrošiem ķieģeļiem. Jebkura nelīdzena virsma veicina kvēpu uzkrāšanos un samazina vilkmi, tāpēc liek pa vidu metāla trubu. Tomēr vieglāk nekā uzbūvēt no jauna. Tām 100 gadīgām mājām skurstenis bieži vien no iekšpuses sen jau ir izdrupis. Zinu tāpēc, ka pats līdu laukos 200 gadīgai ēkai uz jumta tīrīt skursteni un palīdzēju mūrēt ciet caurumus, kas radušies gadu gaitā. Tur gan ir neiespējami kaut ko uzlabot, jo skurstenis iet ar līkumu blakus manteļkskurstenim, un bija jālieto tāds, kāds viņš ir. Un jātīra skurstenis jebkurai apkurei, kas izmanto cieto kurināmo. Man granulu katlam arī itkā lietderība augsta, sodrēju procents mazs, bet skurstenis tāpat ar visu metāla oderi aizaug un izdeg. Protams, ne tik bieži kā malkai vai oglēm un pietiek reizi divos gados to darīt. Pa esošo 1.5 ekspluatācijas laiku kādu 5l ar pelniem no skursteņa apakšas izgrābu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MoYo Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Par cik malka ir pa brīvu, laukos vecākiem paliels mežš, sliecos uz kārtīgu apkurs katlu ar malku un papildus akumuācijas toveris, lasot pa tiem ilgdegšanas katliem, kaut kas līdz galam tā arī neapmierina. Kāds var padalīties ifo ar akumulācijas toveru lielumu pret attiecīgā kurināmā katla jaudu un cik ilgi akumulācijas toveris nodrošija siltumu. Paldies. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Dažus vārdus varu bilst. Čuguna katls Viadrus U26, Sekciju skaits sākot ar 7, jo ķēpāties ar īsāku malku par 50cm ir mazohisms.http://www.viadrus-shop.lv/apkures-katli-viadrus/viadrus-hercules-u26/?tx_wbprcat_pi1%5Bproduct%5D=10&tx_wbprcat_pi1%5BbackPid%5D=250&cHash=60e64c2601666fc58334f117a48b80a8 Akumulatora tvertnes izvēlamies pērkamas pa sekcijām uz vietas sametināmas, iekšā iemetot nerūsējošu tvertni karstajam ūdenim. Normāli 2+2m³ http://www.siltumnieks.lv/pub/pub.catalogue.php?cat=25 Mēs neko nezinām par tavu māju, tāpēc nevaram precizēt, lai gan ~8sekcijas katlam un tie ~4m³ derētu daudzās situācijās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Varu padalīties, kā ir man. Ir divi pa 750 l akumulatori (kopā 1500 l jeb 1.5 m^3). Apkurināmā platība 230 m^2. Katls - čuguna 32 kW (tas pēc pases, ja kurina ar oglēm, attiecīgi, ja kurina ar malku - 25 kW). Kad ir lielais sals, kā bija šogad tās pāris nedēļas janvāra otrajā pusē ( -20°C līdz -25°C), kurināju no ap deviņiem rīta līdz kādiem diviem trijiem pēcpusdienā, tad vakarā pirms gulētiešanas no kādiem deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem. Akumulatori noturēja siltu māju līdz rītam. Kad ārā mazāks sals, teiksim līdz mīnus 10°C, kurināšana katru dienu vienā piegājienā, kādas 6 stundas no vietas, akumulatori notur siltumu līdz nākamās dienas kurināšanai. Kad ārā ap nulli, tas pats, tik kādu stundiņu mazāk jākurina. Tā kā šodien, kad ārā visu dienu plusi zem 10°C, vakar kurināju no desmitiem rītā līdz diviem pēcpusdienā. Šodien iekurināju tikko, tas ir piecos pēcpusdienā, tātad akumulatori siltumu notur vairāk par diennakti. Kad pavasaris ieskriesies un ārā būs jau ap 15°C, varēs kurināt caur dienu. Uzskatu, ka man akumulatoru tilpums varēja būt nedaudz lielāks, teiksim 2 kubikmetri. Vienkārši telpā, kur liku akumulatorus, vairāk vietas nebija - pagrabs, griesti zemi, būtu augstāki griesti par 20 cm, ieliktu divus vienkubīgos bunduļus. Pagaidām, kamēr māja nav siltināta, ir tā. Ceru, kad nosiltināšu mājai ārsienas, esošais akumulatoru tilpums būs kā reiz. Esmu dzirdējis viedokli, ka uz manu apkurināmo platību būtu labi 3 m^3 akumulatora tilpums. Nezinu, es domāju, ka tad būtu par lielu, jo ir tā, jo lielāks akumulators, jo vairāk laika vajag, lai to piekurinātu. Man liekas sakarīgāk ziemā kurināt katru dienu, nu tā, vidēji tās 6 līdz 8 stundas dienā, nevis kurināt caur dienu bet kurināt 12 līdz 15 stundas no vietas, lai uzkarsētu tos akumulatorus. Kaut kā tā. Par vienu pakāpi jaudīgāku katlu varētu es gan uzlikt, bet te atkal nekur neieskriesies, jaudīgākam katlam vajag lielāku skursteni, man cukas lielums ir viens ķieģelis, esošā katla jauda ir tieši tāda, lai tā cuka būtu laikā. Nezinu, vai jaudīgākam katlam neprasītos lielāku skursteņa cuku. Diezgan nopietni jāpavērtē visi lielumi sistēmā katls + akumulators. Ieteiktu gudrību šajos jautājumos meklēt pie apkurniekiem. Vislabāk būtu sameklēt kādu inženieri, kas visas lietas sarēķinās, pamatos. Ieteiktu arī ar zināmu skepsi uztvert šādu tādu apkures meistaru padomus, jo zinu, ka tādi "meistari" pēdiņās ir diezgan daudz. Apkure ir tā lieta, kur ļoti viegli daudz ko salaist dēlī, pēc tam jāmokās vai ar lielām pūlēm jālabo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Lai šo pateiktu precīzi jāzina daudz lietas Mājas sienu platība un konstrukcija. Tas pats par logiem, pēdējā stāva pārsegumu, pirmā stāva grīdu. Jā, mājas platība precīziem aprēķiniem nav vajadzīga. Bet nu aptuveni mājai ar platību apmēram 140 m2, normāli siltinātai pietiek ar 7sekciju viadrus katlu (vai līdzīgu) +1tonna aķis. Aķis tur ap 12h, māja dziest vēl 12h līdz temperatūra nokrīt zem 20 grādiem un jākurina atkal. tas pēc sievastēva pieredzes, pie -10 ārā. Katls kurās 4h un patērē 4 lielus klēpjus malkas. Ja māja ļoti labi siltināta un tai siltumu ekonomējoša konstrukcija varētu pat 2 diennaktis izvilkt, bet ja māja caura iespējams ka pat 2x dienā būs jākurina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Biedrs jacobs pieminēja siltā ūdens tvertni akumulatorā. Tāds risinājums ir. Man ir savādāk - atsevišķs kombinētais siltā ūdens boileris, ziemā silst no apkures, vasarā no elektrības. Vasarā negribu ņemties ar kurināšanu. Izvērtē šo lietu, ja būs sistēma ar siltā ūdens boileri akumulatorā, jākurina būs arī vasarā. Ja kādreiz gadīsies temperatūra akumulatoros nokritīs zemāk (kādu dienu nedabūsi laikā iekurināt), siltais ūdens vairs nebūs siltais, bet remdenais. Zinu ciemā pazīstamam cilvēkam ir tas siltā ūdens bundulis akumulatorā. Kurina viņš arī vasarā, lētāk jau viņam sanāk, kā man ar elektrību vasarā, bet es kā viņam negribētu. Vasara man ir no kurināšanas brīvā sezona. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Ja siltā ūdens bačoks akumulatorā ļoti mainās siltā h2o temperatūra. To gan var risināt uzliekot pie patērētājiem parasto elektrisko boileri. Ja nav siltuma apkures sistēmā, piesilda ar elektrību. Man tā ir un strādā ideāli. Kas attiecas uz apkures shēmu, tad tur jau viss izdomāts un izduskutēts. Kā jātaisa jau sen ir zināms un nekādu noslēpumu tur nav. Liekas ka arī šeit esmu shēmu devis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 (labots) Labi nosiltināts krietns akumulators ar nopietnu siltā ūdens tvertni tajā, tāpat neapkures sezonā, vēl vasarā piesildot no saules kolektora, arī ar retām kurināšanas reizēm nodrošinās silto ūdeni vienmēr, it sevišķi elektrības cenām tikai neprognozējami augot. P.S. Mainīgā karstā ūdens temperatūra nav nopietni, jo tā jau nemainās lēcienveidīgi... Labots Marts 23, 2014 - jacobs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Lēcienveidīgi protams ka nemainās. Vakarā kad aķis ir sakurināts - siltais ūdens 80 grādi, no rīta var arī būt atdzisis līdz 30 grādiem un pirms darba dušā nomazgāties nevar... Ja svarīgi lai siltais ūdens būtu 24x7, vajag virknē papildus elektrisko boileri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Nē, Ronald, vajag vienkārši visu sistēmu jaudīgāku, lai ir kur atsperties. Bet, diemžēl, un manuprāt mūsdienu mājas tiek būvētas izcili stulbas ar ļoti minimālām mājas saimnieciskajām telpām utml., tāpēc nekādu nopietnu apkures sistēmu ar akumulatoriem un lai vēl ērti būtu to apkalpot, nemaz nav kur novietot.Bet vēl darbnīca mājās sava hobijam un pieaicinātajiem meistariem , kur apgriezties, vispār ir sapnis... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Ja nonāksi līdz sistēmas malkas katls + akumulators izbūvei, vēl viena lieta, uz kuru gribu vērst uzmanību. Sistēmas izplešanās trauks. Kad es liku sev izplešanās trauku, biju dabūjis informāciju, ka vajag to izplešanās trauku lielumā 10% - 15% no sistēmas tilpuma. Es uzliku tā ap 10%, vajadzēja tomēr visus 15% likt. Ir tā, ka spiediens aukstā sistēmā no spiediena karstā sistēmā man atšķiras vairāk par 1 atmosfēru. Domāju, ka šeit ir tā, jo mazāk tas spiediens mētājas, jo veselīgāk. Nevajag klausīt nevienu, kas teiks, ka tik lielu izplešanās trauku nevajag, bija arī man gudrīši, kas šausminājās par manu izplešanās trauku, teica, ar 5% pietiks un tamlīdzīgas muļķības. Tā kā man ir viencauruļu sistēma uz pašteci, cauruļu diametri katla tuvumā lieli, kopējais sistēmas tilpums ir ap 1700 l. Uz šito tilpumu izplešanās trauku (divi man ir) tilpums man ir 180 l. Teikšu, tā tik tā, paknapi. Kad dzenu akumulatoros 80°C, spiediens sakāpj uz 2,5 atmosfērām. Priecīgāks būtu, ka maksimālais spiediens būtu ap divām atmosfērām. Šo ņemiet vērā. Te arī viela pārdomām, ja grib ekstra lielus akumulatorus. Nu tie paši 4 m^3 akumulators, lai būtu izplešanās trauks atbilstošs - 400 l vismaz vajag, neskaitot pārējo sistēmu (caurules, radiatori, katls). Labi ja tam ir vieta. Un vēl, atcerieties, akumulators ir padārgs prieks, nevajag skatīties uz plika akumulatora cenu, vēl nāks vate akumulatora siltināšanai, ja gribēsi pareizu vati, tā ir dārga. Siltā telpā siltina akumulatoru ar vismaz 10 cm biezu vati, ir dzirdēti varianti, kad akumulatoru liek aukstumā (šķūnis, nojume), tad izolācijas biezums krietni lielāks (dzirdēju, vienam bija 30 cm). Tā pati apsaiste akumulatoram. Uzskatu, ka noteikti vajag automātiku, bez automātikas var kurināt pliku katlu, katlam + akumulatoram automātiku vajag, citādi būs ik pa brīdim jāstaigā grozīt trīsceļu vārsts. Ierēķiniet arī to, nav lēti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Man ir tie ~4m³ un vaļējais izplešanās trauks ~200l un es savus akumulatorus reizumis uzdzenu arī ~100°C. Nav ne vaina.... Kas mūsu laikos, ko neizolēt... Vajag tikai to racionāli darīt un lai ir vieta kur apgriezties. Arī automātikā nav pēc pilnības, ko dzīties.. Kādam jau tās visas sistēmas arī ir jāapkalpo, ja pats to nevari veikt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Labi nosiltināts krietns akumulators ar nopietnu siltā ūdens tvertni tajā, tāpat neapkures sezonā, vēl vasarā piesildot no saules kolektora, arī ar retām kurināšanas reizēm nodrošinās silto ūdeni vienmēr, it sevišķi elektrības cenām tikai neprognozējami augot. P.S. Mainīgā karstā ūdens temperatūra nav nopietni, jo tā jau nemainās lēcienveidīgi... Ir jau, ir labi, ja siltam ūdenim elektrību var netērēt. Bet es neesmu sajūsmā par to sistēmu, ja siltā ūdens boileris vienā akumulatorā. Jāvaktē tad ir lai tajā akumulatorā ūdens nenokrīt zem tiem 40 grādiem. Pašam cik bieži sanāk ziemā, nu jāaizbrauc kaut kur, nav kad izkurināt laikā, ūdens no akumulatoriem turpina cirkulēt, kaut arī vēsāks kļūst, ir bijis, kad akumulatoros ūdens nokrīt uz 20 grādiem, istabās temperatūra par kādu grādu nokrīt, tas ir sīkums, iekurinu un pēc pusstundas mājā atkal silts, bet ūdeni sasildīt, lai var mazgāties, tur vajag ilgu laiku, turklāt, ūdens iekš kubīga akumulatora, paies dažas stundas, kamēr tiksi pie silta ūdens. Te uzskatu ir priekšrocība atsevišķi stāvošam siltā ūdens boilerim. Atsevišķi stāvošs boileris karst, kamēr kurās katls vai no akumulatoriem nāk pietiekoši karsts ūdens, ja uz boilera apkures čūsku sāk iet vēsāks par 60°C ūdens, termovārsts man aizver to čūsku, un sasilušais boileris stāv silts, cik vien tur siltuma zudumu caur izolāciju tam boilerim. Boileris akumulatorā gadījumā tā nebūs, ūdens no akumulatora visu laiku ies uz radiatoriem un dzisīs, dzesējot silto ūdeni boilerī. Arī automātikā nav pēc pilnības, ko dzīties.. Kādam jau tās visas sistēmas arī ir jāapkalpo, ja pats to nevari veikt. Šeit gribētu nepiekrist. Automātiku vajag, turklāt uzticamu. Man ir liels prieks, ka visa sistēmas darbība notiek pati par sevi, telpās temperatūra konstanta, nav atkarīgs ne no kā, kaut ārā temperatūra mētājas, telpās vienādi silts. Nedomāju, ka vieglāk apkalpot sistēmu bez automātikas kā sistēmu ar automātiku. Pa šiem 5 gadiem kopš man ir automātika, nav noticis ar viņu nekas, pilnīgi nekas, kas būtu prasījis kaut kādu darbību no manas puses. Vienreiz baterijas nomainīju telpas sensoram. Pie sistēmas ar automātiku tik tupo kurini, pēdējā blondīne tiks galā, nekas nav jāzin, ne par ko nav jādomā, pie sistēmas bez automātikas (ir redzēts) viskautkas jāgroza, jāver ciet, jāver vaļā utt., utt., utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Vvv, par siltā ūdens sagatavošanu tev nevar nepiekrist. Tomēr kombinētie boileri ir padārgi, iespējams ka lētāk sanāk bundulis iekš aķa + elektriskais. Par automātiku gan nepiekrītu. Bez viņas var iztikt. Protams ka ir forši, ja viņa ir, bet nu ņemot vērā cik viņa maksā... Man ir iesākts taisīt pašam atomātiku uz arduino bāzes, bet nu kā vienmēr nesanāk laika pabeigt... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 vaļējais izplešanās trauks Vaļēju sistēmu mūsdienās gan neieteiktu. Ir taču nopērkami izplešanās trauki (senāk viņu nebija), slēgta sistēma tikai, ūdens nejauksies ar gaisu regulāri, turklāt tas ūdens kas sistēmā slēgts, nemainās, tas ūdens ar gadiem kļūst arvien labāks, visi kaļķi izkrīt, parunājiet ar zinātājiem, man šito izstāstīja Jānis Kleins, kad pie viņa konsultējos. Vo, jautātāji, šis ir gudrs vecis apkurē, nekad neatsaka padomus, viņa padomi ir zelta vērti. Saldū viņam firma Sinvia KB, savā laikā Vācijas tirgum ražoja malkas katlus, zem vācu brenda Kunzel, par skaistām acīm tāds Kunzel tādā Latvijā savus katlus nedod ražot nevienam. Akumulatorus ražo, pirku tieši viņu ražotos akumulatorus. Par automātiku gan nepiekrītu. Bez viņas var iztikt. Var jau var iztikt, to nu nenoliegšu. Bet bez automātikas ar akumulatoriem ir čakarīgi gan. Plus vēl tādi gadījumi, kas mūsu klimatā ir bieži - pa dienu silts, saregulē tu tos grādus, kas iet uz radiatoriem tā mēreni, aizej gulēt, a naktī stukņī baigais sals, pamosties, māja atdzisusi. Nogulēji to brīdi, kad būtu bijis jāpagriež trīsceļu vārsts vairāk vaļā. Ja būtu automātika, neko nenogulētu. Nenožēloju to izdoto naudiņu automātikai ne par kapeiku. Iesaku visiem, ja tik ir iespējas, ieplānojiet automātiku apkures sistēmai. Var jau uzreiz nelikt, pēc tam, kad rocība ļaus, nopirksiet. Bet ielieciet trīsceļu vārstu, uz kura var uzlikt motoriņu pēc tam, nevis tādu uz kura nevar, tas neko nemaksā, vairāk jau neko nevajag sākumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Zinu, zinu to Jāni K. ,kādreiz viņu es ar savu visu nerūsošajā tēraudā izpildīto sistēmu utml. krietni izbrīniju.... un viņam diez ko pretim likt nebija. Man tas kaļķis nedaudz vairāk mazāk jau nu gan neko nemaina... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Istabās +/- vienmērīgu temperatūru uztur termogalvas radiatoriem. Tās gan vajag obligāti. Arī tad ja ir automātika. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 (labots) Sapratāt, visi, kam jautājumi par malkas apkuri, uzmeklējiet droši Jāni Kleinu. Viņš jums palīdzēs, viņa zināšanām var uzticēties. Kamēr šeit forumā tusēju, uzkarsa mani akumulatori, biju tikko pagrabā, pēdējo katla uzlādi veicu, pa stundu izkurēsies. Tātad, iekurināju šodien piecos, beigs kurēties šodien deviņos. Četrās stundās būs akumulatori karsti. Redz, ārā šodien silts, tagad skatos termometrā +7°C ārā. Uz māju siltums maz tika ņemts, viss siltums pārsvarā gāja akumulatoros. Ja laika apstākļi nemainīsies, kurināšu rīt vakarā. Vēlreiz atgādināšu, man māja nav siltināta, tas vēl priekšā, kad nosiltināšu, varbūt būs kā dažam labam šeit, kurināt varēšu caur dienu. Termogalvas radiatoriem ir ļoti laba lieta. Atzīšos, man nav termogalvas radiatoriem, ir tikai dažiem. Ar parastiem radiatoru vārstiem visu reiz esmu saregulējis, tā arī stāv. Temperatūras devējs stāv mājās vienā vietā, tādā vidusmēra vietā. Ir manā gadījumā (termogalvu trūkums) šādas tādas neērtības, kad atbrauc ziemas laikā lielāks daudzums viesu uz kādu jubileju, visi sanāk ēdamistabā pie galda, katrs cilvēks izdala ievērojamu siltuma daudzumu, kļūst par siltu tajā telpā, termogalvas to atrisinātu. Neuzliku uzreiz, kad būvēju sistēmu, jo meistars ļoti neuzstāja, tāpat pie sistēmas izbūves, tie likās lieli izdevumi, bez kuriem var iztikt, tagad tās termogalvas salikt būs diezgan liels pasākums, nezinu kad vēl uz to saņemšos, bet vajadzētu, laba lieta. Bet, ir viens bet, salikt visiem maniem 22 radiatoriem termogalvas nav lēts prieks, te vēl jāpaskaita, kas izejas pozīcijā man būtu bijis lētāk, uzlikt automātiku vai uzlikt termogalvas uz visiem radiatoriem. Labots Marts 23, 2014 - vvv Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dzonijs Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 (labots) Es savukārt neesmu redzējis skursteņus no ugunsdrošiem ķieģeļiem. Jebkura nelīdzena virsma veicina kvēpu uzkrāšanos un samazina vilkmi, tāpēc liek pa vidu metāla trubu. Man mājai kā reiz ir skurstenis no ugunsdrošajiem kieģeļiem. Vecāks par mani. Aptuveni varētu skurstenim būt ap gadiem 50. Man ir nācies pārmūrēt tikai vairākas augšējās kārtas. Lai neuzkrātos sodrēji šat tad pakurinu ar apses malku. Kurinu ar lapu koku malku, skujukokus pielietoju tikai iekuršanai. Esmu pārliecinājies, ka ugunsdrošie kieģeļi ir ļoti labs ieguldījums. Cita lieta. ka tos nevar pielietot piemēram sildmūrim. ir savādāks siltumvadītspējas koeficiens. Labots Marts 23, 2014 - Dzonijs Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Ja runa aizgāja par skursteņiem, te mani 2 centi. Ja vajadzētu jaunu skursteni, izvēlētos Schiedel vai schiedelveidīgos. Mūrēts ķieģeļu skurstenis parādījis sevi kā labu gadsimtiem, ja ne gadu tūkstošiem. No kvalitatīviem ķieģeļiem kvalitatīvi uzmūrēts ir labs, ja iet runa par malkas katlu kurināšanu pilnās liesmās, kurināšanu bez slāpēšanas. Citādi, arī, piemēram, gāzes apkurei šādu skursteni oderē ar nerūsējoša tērauda skārda caurulēm. Mūrēts ķieģeļu skurstenis varētu būt viens no dārgākajiem pasākumiem, ja ņem vērā meistara izmaksas. Virs jumta izskatās vislabāk. Kā pēdējo rindā liktu skārda skursteni (nerūsējošais skārds iekšā, tad vates izolācija, pa ārpusi skārds). Ļoti ātri uzstādāms, viegls, laikam, vislētākais, bet, šeit mans viedoklis - herņa, sev tādu negribētu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Termogalvas radiatoriem ir ļoti laba lieta. Viņiem ir tikai 1 mīnuss, precīzāk nianse. Ja vēdina telpu, jāaizgriež ciet, jo citādi, kad vēsais gaiss nāk virsū radiatoram, termogalva atdziest. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 23, 2014 Share Marts 23, 2014 Viņiem ir tikai 1 mīnuss, precīzāk nianse. Es domāju, termogalvām kā tādām kaudzēm to mīnusu var salasīt. Ļoti labi, ka ar termogalvām ietaupās kaut kāds siltums. Bet te viens piemērs, piemēram, mājā ir malkas katls (nav akumulatora), visiem radiatoriem ir termogalvas. Kurās tas malkas katls, māja uzsilusi, termogalvas izdara savu, katls vēl nav beidzis kurēties, bet radiatori vairs siltumu nenoņem. Katls turpina kurties, liekam siltumam nav kur palikt. Nav labi. Ja nebūtu termogalvu, māja vienkārši uzsiltu vairāk par kādu grādu un viss. Termogalvas sevi labi parāda pie, piemēram, gāzes apkures, arī granulu apkures gadījumā. Malkas apkurei, tas ir, kad ir katls, bet nav akumulatora, kas tā kā tāds buferis, lieko siltumu paņem, tad, lūk, malkas apkurei tās termogalvas jāliek prātīgi. Zinu vienu cilvēku ar malkas katlu brīvdienu mājā. Māja viņam divstāvīga, pirmā stāvā viņam nav tās termogalvas radiatoriem, otrā stāvā ir. Ar gudru ziņu. Viņš ierodas savā dāčā, iekurinā katlu, siltums ceļas uz augšu, 2. stāvs sasilst ātrāk, tad tur tās termogalvas saregulē, ka otrais stāvs ņem mazāk siltuma vienā brīdī, pirmais stāvs iesilst lēnāk, tas ņem visu siltumu. Bez termogalvām 2. stāvā viņam bija tā, kad viņš deva žaru, sakarsa par daudz tas otrais stāvs, kamēr pirmo stāvu uzsildīja. Tāds, lūk, gadījums, tāda, lūk, pieredze. Aizmirsu vēl vienu būtisku mīnusu termogalvām pieminēt. To man apkurnieks viens stāstīja. Sabiedriskās vietās likt uz radiatoriem termogalvas ir diezgan štruntīgi, zog viņas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
J0CKE Septembris 23, 2014 Share Septembris 23, 2014 (labots) Vēršos pie jums pēc padoma. Tuvojas ziema, ir tirdzniecības telpas 100m2 ar centrālapkuri, ziemā silda švaki, saimniece saka, ka aukstumā būs +10 grādi Aiz sienas ir skurstenis un ir iespēja uzstādīt krāsni/apkures kamīnu utt. Ja skursteņslauķis/eksperts dos piekrišanu, tad būs jāuzstāda. Krāsnij būtu jāapsilda tikai kādi 70-80m2 + paralēli centrālapkure. Budžets uz krāsni/kamīnu/katlu 600eur Telpās būtu jāuzturas plkst 9-20 un būtu iespēja visu laiku piemest kādu pagali. Pagaidām skatos uz šo variantu - bullerjan ps. Māja ir 5stāvu, krāsns atradīsies 1 stāvā Varbūt kāds zin pie kā rīgā pakonsultēties Labots Septembris 23, 2014 - J0CKE Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 23, 2014 Share Septembris 23, 2014 Saki, kur ir problēmas. Ir centrālapkure, kuru nepietiekoši kurina, vai arī telpas ir tik "cauras", ka nespēj piekurināt. Vai arī centrālapkure pati par sevi ir kritiskā stāvoklī. Ja ir pa ziemu krāsns kurināšana, malkas gādāšana krāsnij, vai ir pieredze tādām lietām. Tas prasīs zināmu noņemšanos, ar kuru nevar nerēķināties. Vai tiešām centrālapkuri nevar sakārtot tā, lai atkristu vajadzība pēc tās krāsns? Link to comment Share on other sites More sharing options...
J0CKE Septembris 23, 2014 Share Septembris 23, 2014 (labots) Saimniecei nav lieki līdzekļi, lai sakārtotu apkuri, mājā vēl papildus kādi 40 dzīvokļi. Komerctelpu sienas visas ir uz āru. Un mani radiatori ir pēdējie apkures ķēdē. Tūlīt, tūlīt jau būs apkure pieslēgta, kur var griezties šādā gadījumā ? Piedevām radiatori būs daļēji aizsegti un siltums nevarēs brīvi cirkulēt. Principā nepieciešams kāds tiešām zinošs cilvēks, kurš pret atlīdzību var palīdzēt izvēlēties optimālāko variantu Labots Septembris 23, 2014 - J0CKE Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Krāsnij būtu jāapsilda tikai kādi 70-80m2 bullerjans šo telpu apsildīs, bet nav slēdzams klāt pie centrālapkures, tikai jāskatās, kas ir ar skursteni Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Tas bullerjans ir tas pats palielināta izmēra Jotul, kas paredzēts monolītām ražošanas telpām, angāriem. Vai ir jāapsilda tikai šī viena telpa? Tam arī tendence smirdēt (kā jau visām plikām metāla krāsnīm), līdz ar to telpās, kur nāk apmeklētāji, nebūtu vēlams likt. Tomēr derētu šo lietu risināt, lai nebūtu par siltumu jāizmet nauda vējā. Piedevām radiatori būs daļēji aizsegti un siltums nevarēs brīvi cirkulēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Tam arī tendence smirdēt smirdēšana ir tikai pirmajā brīdī, ja uzkarsē par daudz, un tie kas smird ir parasti putekļi, kas nostājušies uz krāsns, pēc tam vis ir kārtībā Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 J0CKE, šeit galvenā problēma ir īrētās telpas. Gan jau ka pārējos dzīvokļos radiatori ir nomainīti iespējams ka bez projekta. Un pēdējai telpai nepietiek siltuma. Risinājums būtu sakārtot apkures sistēmu - nomainīt radiatorus, pa galvu kaimiņiem par nelegālu radiatoru maiņu. + siltināšana un logu maiņa. bullerjanim kā jau jebkurai citai ilgdegošai krāsnij obligāti vajag skursteni ar čaulu. Vecais 5 stāvu mājas skurstenis visticamākais tāds nav. Čaulu var ielikt privātmājas skurstenī. Bet nu kā ielikt čaulu 5stāvu mājas skurstenī man nav ideju..... Kā jau teica - šīs krāsnis mēdz smirdēt. Un malka. Ir kur glabāt - šķūnis, nojume vai sliktākā gadījumā zemes pleķis kur kaudzi sakraut un ar plēvi apsegt? Vai taisies pirkt malku maisiņos būvmateriālu veikalos vienai dienai pa kosmisku ciparu? Vēl jau ir variants gaiss-gaiss siltumsūkni (kondiška) uzlikt, bet tur ar 600 EUR būs par īsu. Un lielos mīnusos viņa efektivitāte būs pagalam zema. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 alusbundža Tur smird ne tikai putekļi. Ja krāsnij ir metāla dūmvads, it sevišķi, ja tāds pagarāks, tad viņš smird visu laiku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 bullerjanim kā jau jebkurai citai ilgdegošai krāsnij obligāti vajag skursteni ar čaulu ja krāsnī nemet zaļu malku, un gaisa padevi neaizver līdz minimumam, tad bullerjanam nav nekāda atšķirība no parastas lauku plītis, un skurstenim nevajag metāla čaulu, ir man pieredze ar bullerjan krāsnīm 14 gadi, tiek apkurinātas siltumnīcas un citas telpas dūmvads smird, ja rodas kondensāts , ja skurstenis ir uzsildīts līdz normālai temperatūrai, tad vis ir kārtībā..... tāpēc sākot kurināt, vienmēr vajag palaist uz pilnu klapi, kādas 30 - 40 min., un nevajag krāsni piestūķēt pilnu ar malku, bet biežāk piemest.... 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Man vienbrīd bija Bullerjan, nekas nesmirdēja. Tas pat ar visu lēno degšanu. Bet čaulu vajag tik vai tā. Ja tiešām darbojas lēnajā režīmā, darva būs. Varbūt vienīgi, ka tāda telpā, varēsi kurināt visu laiku tā normāli ... tad varbūt arī labāk kādu čuguna krāsniņu paņemt. Nelielu, un lai kurās tā normāli visu laiku. Un malkas jautājums, gan iegāde, gan glabāšana, tas ir svarīgs. Gaisa siltumsūknis nepalīdzēs, jo to ja visvairāk vajadzēs, kad ārā ir tiešām auksts. Un tad siltumsūknis neko nedos, tas vienkārši nestrādās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
J0CKE Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Esmu izpētījis visus iespējamos piedāvājumus, braukšu rītdien pakonsultēties par krāsnīm pie šiem par šo krāsni http://www.termomax.lv/baltika-augsta-ar Es galīgi nesaprotu to jaudu krāsnīm piemēram 8kw bullerjan piesildīs tikpat cik šāda 8kw ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Uz tiem vatiem īpaši jēga nav skatīties - jo lielāka kurtuve jo jaudīgāka krāsns. Bet sākumā noskaidro par skursteni vai vispār var ielikt čaulu un ja var tad cik tas maksās.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
J0CKE Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Runāju ar saimnieci, pakonsultējās ar skursteņslauķi. Teica, ka mājā darbojas 2 krāsnis 2 un 4 stāvā, tākā čaula atkrīt un nav pretenzijas, ja pievienojos konkrētajam dūmvadam Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 24, 2014 Share Septembris 24, 2014 Kādas krāsnis darbojas? Ir pamatīga atšķirība vai tās ir vecās mūrētās krāsnis ar augstu dūmu temperatūru vai ilgdegošā. Un pēc jaunajiem būvnormatīviem pie vienas skursteņa ejas drīkst slēgt tikai vienu krāsni. Jebkurā gadījumā es pirms slēgties pie tā skursteņa kā minimums dabūtu kaut kādu oficiālu papīru lai sūdu gadījummā būtu ar ko piesegties. Nosvilināt 5stāvu māju nav joka lieta un problēmu gadījumā ātri atklāsies ka nēsi ievērojis būvnormatīvus un krāsns ražotāja ieteikumus.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!