Jump to content

Līdzstrāvas svarka, kā?


Kamielis
 Share

Recommended Posts

Sveiki, skatos, ka šeit ir cilvēki skoloti elektrības lietās. Tāpēc esmu te.

Lieta tāda, ka būtu forši ac svarku uzķīlēt par dc. Aparāts mazjaudīgs, viena fāze, ~70A, 43V tukšgaitā (ja nekļūdos). Tie 70A nav tukšgaitā :D

Ok, pašmācības ceļā ir šis tas elektrības sakarā izzināts. Saprotu, ka parastais variants ar tiltu+kondesātori ir garām. Pie tādas strāvas izskatās, ka kapacitāti vajag kosmosā. Ir dzirdēts, ka virknē aiz tilta liek droseli. Par šo nav zināšanu. Es ņemu transformātora serdi un tinu vadu līdz lūpai? Par daudz var satīt? Jēga ir.

Link to comment
Share on other sites

Ja vajag metināmo aparātu - labāk nopirkt ķīniešu inventoru pa nedaudz virs 100 ls.

 

Ja ir vēlme kaut ko konstruēt.... Hmm domājams normālam (lietojamam) paštaisītam aparātam izmaksas būs krietni virs 100 ls....

Link to comment
Share on other sites

Nez, es savulaik uzliku vienkārši tiltu. Aiz tilta virknē bija kaut kāda bandūra strāvas ierobežošanai ar pārslēdžiem - laikam vienkārši jaudīga pretestība.

Pēc tam tika nopirkts invertors (tiesa gan ne lētākais ķīniešu, bet normāls Stokerā ap 200 Ls izmaksāja) un par tām lielajām bandūrām aizmirsts...

Link to comment
Share on other sites

Link to comment
Share on other sites

Kaut kāda apsēstība? Jo cilvēks mazāk zin, jo lielāka tieksme piem. metināmo aparātu pašam būvēt.Nav tagad nabadzīgie krievu laiki, kad vismaz es tiku uzbūvējis visus iespējamos "svarkas".

Tagad, kā kolēģi raksta, tikai invertors.Vēl vienu bodi varu minēt, kur ķīniešus tirgo t.i. kā pagriežās uz Argus v-la pagalmu pa labai rokai.

Link to comment
Share on other sites

Nu pag, ja cilvēkam nagi niez uztaisīt līdzstrāvas svarku, tad nafig viņam tērēt 100-200Ls. Skaidrs, ka nav profesionalis un diendienā nemetinās, tātad svars, gabarīti, elektrība spatēriņš nav svarīgi. Ja vēl veci dzelži garāžas stūrī mētajās, kapēc nē. Ja viss jāpērk no jauna, tad protams neatmaksāsies. Miņstrāvas svarkai galā jāliek jaudīgs diožu tiltiņš un aiz tā drosele. Cik tīt vijumus droselē, tas jau "labratorijas darbs" un atkarīgs no serdes. Ja vads gana resns, tad pardaudz uztīt nevar.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Nu principā man viss vajadzīgais arī mētājas apkārt. Aparāts ir 100% stacionārai un retai lietošanai.

par ~200ls būvēt nu galīgi netaisos un auto metioāšanai ir pavisam cita tehnika.

Ārā mest un pirkt vietā cilvēkam lietošanai ar kaut kā negribas.

 

cik resnu vadu plānot droseles tīšanai?

Link to comment
Share on other sites

cik resnu vadu plānot droseles tīšanai?

Šeit tad kā jau Didzis raksta, kas tev par velti pieejams teiksim >10mm²?

Link to comment
Share on other sites

Nu ja garāžā viss mētājās , tad jā. Tik šaubos vai mētājās 10mm2 vads ko tīt uz droseles. A jā jāpērk, tad sākas jautājumi kas ir izdevīgā? Nu pat diodes ja nav, kautko maksā+ radiators . Kad tie invertori maksāja 200-300Ls, tad bija jēga ķepāties, bet pie tagadējām cenām ir divreiz jāpadomā. Starp citu, cilvēki piemirst ka laiks arī nauda. Nu nedēļu ņemās. Parēķinām cik maksā 1stunda ja strādātu un beigās tas lētais sanāk , īstenībā, baigi dārgi. Izņemums ja bezdarbnieks vai patīk brīvā laikā kautko paskrūvēt. A tas ka negribās mest ārā... nu es arī kādu laiku pēc padomju cilvēka ieradumam taupiju, bet beigās saņemos un izmetu ārā visādus hlamus, kurus nelietoju gadiem.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

Nu gan jau vada galu uz 10-16 kvadrātiem var no vietējā elektriķa "Vasjas" pa polšu, uz pohām, notirgot. 200Ls ir jānopelna, bet dzelži garāžā jau stāv. Es vienkārši saprotu cilvēkus, kuri kautko taisa ar savam rokām, jo tas patīk. Pirkt pa 200Ls invertoru, ja to izmanto reizi gadā, arī ir pilnīgi garam. Tad jau pasauc Vasju, lai sametina pa polšu. Visu dzīvi varēsi izmantot Vasas pakalpoumus un 200Ls neiztērēsi :sarkasms: .

Link to comment
Share on other sites

Ja pirks bodē jaunu kapara tinamo šinu, tad droši vien sanāks dārgi. Var tak notīt no kāda veca transformātora. Nav tur nekas sarežģīts un nemaz tik daudz vada nevajag. Pats esmu krievulaikos tinis nost tinumus no lielā transformātora un taisījis svarku. Toreiz gan nebija nolādēto krāsaino metālu vācēu un dabūt vara vadu nebija nekādu problēmu.

Link to comment
Share on other sites

Tur jau tā nelaime ka ja krākumos nemētājas Latvenergo transformators, tad šitādas kvadratūras nedabūsi, jo vis jau notirgots uzpircējiem. Protams , ja krājumos emaljētais tinumu vads ar diametru kādi 1mm tad var likt paralēli un to bunti tīt virsū. šitā es dariju jaunībā kad bodēs tirgoja tik tievos vadus. Bet joprojam lai būtu normāla drosele, vajag krietnu daudzu (nu nosacīti)

Link to comment
Share on other sites

Ja arī sanāk no garāžā atrastajām detaļām svarku salikt tad viņai būs vismaz 3 lieli trūkumi salīdzinot ar lēto ķīniešu izstrādājumu:

 

1.Metināšanas strāvas regulēšana - to nebūt nav viegli uztaisīt

2. Īssavienojuma aizsardzība - ja elektrods pielīp - lētajam ķīnietim nostrādā aizsardzība, bet transformatora svarkai elektrods kļūst sarkans potenciāli kaut ko nodedzinot.

3. Elektrības patēriņa lēkāšana - kondensatori inventorā izlīdzina patēriņa pīķus, kamēr transformatora aparātam patēriņš stipri lēkā prasot jaudīgu elektrības pieslēgumu

Link to comment
Share on other sites

Ta kādas problēmas strāvu mainīt. Ieliec vienu nihroma spirāli no veca troleibusa vai tramvaja un regulē uz nebēdu. Elektrodi pioelīp tikai neprasmīgam metinātājam, bet par pieslēguma strāvu taisnība. Man speciāli stāv uz trim fāzem vecie labie kūstošie drosinātāji. Stulbie automāti nostrādā, liec kaut C klasi. Ar to visu es negribu teikt, ka invertors ir slikts, bet sliedes un armatūras dzelžus var metināt mierīgi ar tādu paštaisītu svarku. Ja jāmetina beleķi, tad tāpat pusaitomātu vakjag,

Link to comment
Share on other sites

Visu rezumējot.Nakuj autoram, to tādām sāpēm izmocīto līdstrāvas svarku vispār vajag?Tagadējā elektrodu izvēle atļauj ļoti labi iztikt ar ~ svarku.Normālai metināšanai tāpat lieto visvairāk Mig/Mag(stieples) svarku.Es gan nevarētu iedomāties, kaut vai tikai mājas saimniecības uzturēšanu, bez TIG(argona) svarkas.Ko arī visiem silti iesaku!Pieradīsiet un neko citu rokā negribēsiet ņemt.

Link to comment
Share on other sites

oxygen

Zini, alumīnijs nav tas pēc kā tik ļoti jātiecās.Tāpat liela daļa tā salūzušo detaļu ir mēslu sakausējumi, kuri negarantēti metinās(ja jau org. detaļa pat salūza).Ne jau ikdienā gadās metināms Mercedes auto kartera vāks, kur vērts pūlēties.Tāpat Al prasa piešautu roku, sakarā ar vieglu siltumvadāmību un zemu kuš. t°.Es arī nereti gribētājus sūtu pie profiem, kuriem tā ir ikdiena.Tomēr daudz biežāk lietotiem materiāliem -dzelzs,ner. tērauds,kapars,misiņs utml. pietiek ar parasto DC TIG

Loģiski TIG aparāti Al sākās ar 200A.Tāds, jau ņemams, universāls TIG AC/DC invertors maksā, teiksim 385Ls(Ķīna) DC aparāts jau par ~100Ls lētāks.Firmas(kempi,esab,migatronic utml.) aparāti tev jau nav vajadzīgi.

Būtībā daļai lēto invertoru jau ir TIG funkcija.Labāk gan, ka jau ir iebūvēts gāzes vārsts un aizdedze.

Kaimiņš pieņemamu aparātu poļos nopirka par~250Ls.

Universāls amatnieks bez paša "inteliģentākās metināšanas" , kā TIG nav nopietni :) ...

Link to comment
Share on other sites

Vadi ir visādi. Jēdzīgā daudzumā gan šķiet bija 2mm diametrā . Ja var paralēli likt, nav problēmu. Lietotājam šis aparāts būs baigi ok.

Kāpēc nedarīt, ja var iegūt kaut par kapeiku labāku rezultātu un par velti?

Tas, ka savu brīvo laiku mēra naudā, vispār ir amizanti. Grūti tādiem cilvēkiem.

 

Ar metināšanu uz jūs gluži neesmu. Pats lietoju kemmpi migu. Metinu pārsvarā autiņus.

Prieks, ka daudzi, kas dalās pieredzē par aparātiem utt., tiešām ir ar kaut vai kaut kādu pieredzi metināšanā :)

Bet nu, ja svarka nav turēta rokās vai tikai pāris stundas lietota, nav korekti izteikties par metināšanu, pašu procesu ;)

Link to comment
Share on other sites

Ja ir vads , tad aprēķini cik apmēram garu vajag lai uz serdes uztītu vajadzīgo skaitu. Atrodi kādus divus āķus (kaut vai divus sētas mietus vajadzīgā attālumā ). Aptin , bunti nedaudz sagriezs (savij) lai pārāk nespurojās tā bunte. Galos notīri to lakas izolāciju , uzspied klemmes un aplodē. Rezultātā būs vads ar vajadzīgo kvadratūru un pietiekami lokans lai tītu uz serdes. Nu ir arī otrs variants: dabū vajadzīgas kvadratūras metināšanas kabeli. Noplēš to biezo gumijas izolāciju un paņem ''sķoč'' līmlenti un notin apkārt kā izolācijas lenti. Nu būs plāna izolācija . Kāpēc ne parasto izolācijas lenti?- tā netur temperatūru, bet škočs ir no poliēstera , kuram arī 120 grādi neskādē ( tik pat tur arī parastie tinumu vadi , kuri ir ar laku). Nu pārāk smuki nebūs, toties izturīgi un ērti uztināms uz serdeņa droselei. Principā ja droseles serdenim ir liels logs, tad var tīt to metināšanas kabeli ar visu gumijas izolāciju, tik ne ja ir plastmasas, jo tā galigi netur temperatūru. īsti labi jau nav, jo drosele reāli izdala siltumu, bet ja nemetināsi 12 stundas no vitas, domāju ka gumija neaizdegsies. Bet parasti šis variants neiet cauri ja tiek izmantota kā serde parastā transformatora serde. Nu logi mazi un vajadzīgo vijumu skaitu nesanāk uztīt.

Link to comment
Share on other sites

to Kamielis

Es Tevi ļoti labi saprotu,jo arī esmu bijis no tiem "trakajiem",un,kā liekas,arī Didzis tevi saprot.Taču,ja neesi kaut ko tādu darījis,man ir Tev ir daži ieteikumi.Es arī reiz ķēros pie šāda darba,bez kādām priekšzināšanām,lai gan toreiz netrūka iespēju sagādāt trafu,labu labo,jo rūpnīcas gāja gaisā ar tādu skubu,ka...labi,lai nu paliek.

Teikšu tā,trafu es uztaisīju kādās divās nedēļās,bet nepieciešamā teorija un aprēķini man paņēma pusi ziemas.Un kā jau Mērfijs to ir paredzējis,tad,kad to visvairāk vajadzēja,izbeidzās kalkulātors un labu laiku man nācās iztikt vien ar zīmuli. Bet cipari tur tādi nežēlīgi un nelīdzjūtīgi - piem. Fī (magnētiskā plūsma)vērtību kāds ir izgudrojis ar četrām vai piecām nullēm aiz komata.Bez tam izrādījās,ka teorijā ir arī melnie caurumi.Piemēram,pat spēcigi teorētiķi nevarēja paskaidrot,kā aprēķina serdes jaudu,tāpēc dažus parametrus nācās izvēlēties tīri intuitīvi.Ir pagājuši gandrīz 20 gadi un, ja ar to vairs nesaskaras,tas pamazām izkūp no atmiņas.Lai iekļautos normālos gabarītos,man drosele nebija paredzēta.Es vienkārši tinumos taisīju izvadus uz klemmēm,kuras attiecīgi savienojot var iegūt vajadzīgo režīmu.Lai to panāktu ir jāatceras pamatformula kur I/2 pret I/1 = w/1pret w/2, t.i.strāvas tinumos ir apgriezti proporcionālas tinumu vijumu skaitam.Vēl.Atšķirībā no strāvas pārveidotājiem,kam sekundāro tinumu tin koncentriski virs primārā,metināšanas trafiem primāro un sekundāro tin katru uz savas spoles (lai panāktu krītošu raksturlīkni).

Un sekundārajam pa virsu no te jau pieminētās šiniņas uztin tinumu ar izvadiem 12,14,16V. Ja strāvu aprēķināsi uz 400A, varēsi pielaist arī traktoru.

Cits variants.Kādreiz rūpnīcās bija tādi 3fāzu trafiņi,kam izejā bija 36V. Ja izdodas tādu atrast,tad to nav grūti pārtaisīt,bet ja grib pavisam labu aparātu tad no tā izmanto tikai serdi,jo parasti tam tinumi bija no alumīnija.Tev ir 2mm stieple,tieši tas,kas vajadzīgs primārajam tinumam.Kādreiz Vagonu rūpnīcā bija tāda laboratorija,kas nodarbojās tieši ar metināšanas trafiem,un viņi izveidoja trafu tieši uz šīs serdes.Es redzēju to darbībā,man liekas,ka pat nemākulim tur elektrods nepieliptu.Taisngriezim vajadzīgi 4 tiristori ar radiatoriem.Man kaut kur vēl ir ši transformātora shēma,kurā ir arī viens knifs - netradicionāls pirmais vijums.Arī šim trafam ir auto startēšanai paredzēts tinums.

Lai Tev veicas.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...

 Pakustināšu vecu tēmu t.i.  ''svarka'' paša rokām.

Manās rokās nonāca mūsu pusē reti sastopamas vācu firmas JÄCKLE iepriekšējās paaudzes TIG metināšanas aparāts WIG 140G, bet diezgan paizvarots...

 Tā kā vācieši nav nekādi šķībacainie, tad otrajā dienā pēc manas vēstules aparāta elektriskā shēma bija klāt. Trūkstošās izejas taisngrieža diodes uz ātru roku nomainīju ar savos krājumos esošajiem 50A tiltiņiem, 4 saslēdzot paralēli uz kopējā radiatora, kas gan nav pareizi, bet darīt var, jo nemaksā neko. Izsitīs, tad ielikšu piemēram 4gab. 150EBU04... Tā nu saliku vēl šo to trūkstošo, šo to saremontēju. Žēl gan, ka varvari bija izrāvuši ārā HF aizdedzes bloku.

 Tālāk testējot aparātu darbā, neskatoties uz pat savu lielo pieredzi, biju patīkami pārsteigts par loka un šuves kvalitāti un vieglo metināšanas uzsākšanu pat bez HF aizdedzes. Tas jums nav nekāds lētais invertors... Acīmredzot tur ne mazsvarīga loma ir arī ļoti nopietnajai droselei (-) izejā(Shēmā tā vienkāršots, bet dabā vēl ir papildtinumi utml.), kā arī Didzis uzsvēra.

 Noslēguma par tēmu. Vai es uzskatu par lietderīgu mēģināt atkārtot šādu veiksmīgu, it kā ne sarežģītu, rūpniecisku konstrukciju? Viennozīmīgi, nē, neskatoties arī uz manu varēšanu, darbs būtu nelietderīgs, neattaisnojot ne laiku, ne līdzekļus un negarantējot teicamu rezultātu. Tāpēc es pirktu gatavu invertoru, nu, varbūt, vēl TIG saimniecību pieriktējot pats klāt...

 

operating_manual_WIG_140_G.pdf

Labots - jacobs
Link to comment
Share on other sites

   Jūs, lielākā daļa nelasat , ko cilvēks pašā sākumā uzrakstījis. Viņam jau ir AC svarka. Tātad nav regulēšanas un citu ar to saistīto problēmu. Viņš grib to pārveidot uz DC. 

   Vajadzīga drosele un līdzstrāvas iegūšanai diožu (tiristoru) tilts. Nu, vēl daži elektrolītiskie kondensatori izejā, lai augstāku spriegumu dabūtu un loks vieglāk aizdegtos.

   Droseles serdi varētu ņemt no pirmajām DRL spuldžu armatūtām 400- 700W. Uztīt var ar monolīto vadu no spēka kabeļa. Nodīrā kabeli un dzīslu pliku,  tad aptin ar kokvilnas lentu un tin uz serdes, ja iespējams, pa kārtām saziež ar krāsu.

Tin , cik nu lien iekšā.

  Diodes, pietiks ar 250 A uz radiatora. (var būt pat 150A). Nebūt nevajag 400A.

  Elektrolītiskos kondensatorus saslēdz baterijā ( ap 1000 mmF x 250 V)

 

  sākumā var pamēģināt arī bez droseles, bet loks nebūs tik stabīls un grūti degsies.

Labots - Tārps
Link to comment
Share on other sites

Diezin vai tas cilvēks pa diviem gadiem nav vēl sapratis vai arī jau uzmeistarojis "svarku"...
Es tikai papildināju domu, ideju ar savu variantu.

Labots - jacobs
Link to comment
Share on other sites

 

 

Elektrolītiskos kondensatorus saslēdz baterijā ( ap 1000 mF x 250 V)

Tādai baterijai cena gan būs kosmoss. Jeb arī cienījamais Mr. Tārps sajaucis (vai nepazīst) mērvienības un domājis 1000 uF?

Link to comment
Share on other sites

Superkondensatoriem ir ļoti stikti ierobežots darba spriegums ar precizitāti līdz 0.1 V. Piemēram tam aliexpress kondesatoram darba spriegums ir 2,7V. Metināšanas aparātam spriegums var staigāt ļoti plašās robežās - tukšgaitā var būt pat kādi 60V. Un pat, ja ir būtu tāds kondesators, tas stipri sadārdzina metināšanas transformatora pārbūvē, kas arī bez tā kondensatora ir stipri apšaubāms pasākums. 

Link to comment
Share on other sites

Guest
Slēgta tēma, pievienot komentāru nav iespējams.
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...