Jump to content

Kāpēc elektrībai nepieciešama noslēgta ķēde?


Liepins
 Share

Recommended Posts

Viena no lietāk, kuru nesapratu elektrotehnikā ir kāpēc elektrībai nepieciešama noslēgta ķēde, lai plūstu strāva. It īpaši maiņstrāvai, kur elektroni tiek dzīti prom/atpakaļ... Vai tiešām vadā kuru kustina cauri magnētiskajam laukam nerodas elektrība? Varbūt varat mazliet apgaismot par šo cik vienkārši iespējams. Liels paldies jau iepriekš.

Link to comment
Share on other sites

vienalga vai maiņstrāva vai līdzstrāva tāpat vajag noslēgtu ķēdi. Vaļēja ķēde ir ķēde ar lielu pretestību - un tāpēc nekas neplūst.Samazinot pretestību - parādās plūsma, tas tā prasti runājot.

Link to comment
Share on other sites

Jā, bet es domāju vai elektrībai tomēr nevajadzētu plūst līdz ķēdes pārtraukuma vietai?

Link to comment
Share on other sites

nu bet kur viņa plūdīs ? ja liela pretestība=nenoslēgta ķēde, pārtraukts vads ? palielini spriegumu līdz kV un tad redzēsi kā pārlēks dzirkstele un plūdīs strāva :D Fizikas stundas neesi apguvis pat pamatos...

Link to comment
Share on other sites

nu... maiņstrāvā taču viņa plūst uz priekšu/atpakaļ... un tā visu laiku... vai viņa nevar tajā vada posmā līdz ķēdes pātraukumam plūst uz priekšu un atpakaļ?

Link to comment
Share on other sites

Ja Tu kādam vecam bukam ar akadēmisku izglītību pateiksi, ka strāva kkur plūst, dabūsi pa ausīm! Strāva nekur neplūst tāpat kā ātrums nekur nebrauc :D

Elektroni ir tie kas "plūst". Un dabā viss ir līdzsvarā. Aizplūdušo elektronu vietā ir jāieplūst citiem. Ķēdei jābūt noslēgtai. Ja ķēde nav noslēgta elektromagnētiskajā laukā, tajā tikai inducējas spriegums (ja ir kāda nojausma ar ko strāva no sprieguma atšķiras).

Labots - snefelss
Link to comment
Share on other sites

Ja tu pa ceļu nonāc pie uzspridzināta tilta, tad pāri upei netiksi, vienalga vai dīki stāvot, vai nervozi dīžājoties turpu šurpu, kamēr vien tev nebūs pietiekams spars to spraugu pārlēkt.

Link to comment
Share on other sites

nu jā, bet ja es pieslēdzu patērētāju PIRMS ķēdes pārrāvuma, kāpēc tur nevar plūst strāva...?

Link to comment
Share on other sites

nu tak paņem papīru un uzzīmē ! Tak strāva plūdīs tur kur tai vieglāk, tobiš uz slodzi - jo tur zemāka pretestība....mūžīgais dzinējs galvā ja ?

 

kaut kāds spoku.lv degradēts useris..psc...

post-57155-0-28645900-1334598700_thumb.jpg

Link to comment
Share on other sites

Tāpēc, ka strāva ir elektronu plūsma noteiktā vidē (piemēram, metālā) nevis elektronu jūklis, kurš līdzīgi kā ūdens no pārrauta ūdensvada šļācas pa gaisu uz visām pusēm. Elektroni no materiāla tā vienkārši neizraujas. Rupji runājot, elektroni var plūst tikai no vietas, kur tie ir, uz vietu, kur tie nav, pa vadītāju, ja tu šo ceļu pārrauj, tad elektronu virzītā kustība apstājas.

Link to comment
Share on other sites

maiņsprieguma avotam neliek + un - jo tas mainās atkarībā no F. Tev nav noslēgta ķēde - tev ir vaļēja jo R ir virknē....nekas nenotiek.

 

nu pieņemsim ja pārrāvumā pievienos kondensatoru (tur tak dielektriķis pa vidu) maiņstrāva plūdīs :) tas kurtkai domāts

Labots - osscar
Link to comment
Share on other sites

Hmm izskatas, ka problema ir nevis sapratnee bet gan idejaa. To tu vari iedomaaties taa skat attelu.

 

Kaa redzi ja tu tajaa vidus caurumma ieslegsi kaut ko bet udeni nepasmesli tad udens kustibas nebus, ja pasmelsi tad udens kustiba buus, neatkarigi no kura kausa, ja no viena vai no otra lidzstrava ja no abiem parmainus mainstrava. Principaa ja veel nav skaidrs tev jaapamaacaas 7 klases fizika...

post-57778-0-19861500-1334599846_thumb.jpg

Labots - kazarma
Link to comment
Share on other sites

Jā pārrāvuma vietā būs kapacitāte (kondensators) tad maiņstrāva plūdīs. Šitas, lai autoram galvu sajauktu. Bet ja pārrāvums būs bez kapacitātes* - parasts pārrāvums, tad uz galiem krāsies potenciāls, bet ķēdē, kura pārrauta, neplūdīs nekas.

 

* dabā visam ir kapacitāte, arī tad, ja tā tiecas uz 0. Izņemot vakuumu.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

@liepins

 

Ok paskaties uz to savu attelu un atbildi uz jautajumu kapec "elektriiba" gribees doties cauri tam R? Ja es tev pateiktu klau rekur traktora riepa cel nes tu to daritu? Vai ari iedomajies cilveeku rindu veikala viens paiet uz prieksu vieta atbrivojas cits to uzreiz aizpilda un ta kede turpinaas, ja kase ir slegta, kede ir parrauta tu meklesi to celu, lai tu caur kasi "savu R" tiktu lidz izejai +. Tatad tu esi energijas ladins "e" , veikala izeja ir "+" un veikala ieeja "-" kase ir "R", ja visas kases bus slegtas kustiba nenotiks, lai cik kases tur buutu, jo kapec gan tev iet caur kasi ja tu taa pat nekur netiksi :D. Tagad skaidraak palika?

Labots - kazarma
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Plūdīs tajā gadījumā, ja gaiss kļūs par plazmu elektriskā lokā. Jebkurā gadījumā turot gaisā pliku vadu, nekas tur neplūdīs.

Labots - Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

Vai tiešām vadā kuru kustina cauri magnētiskajam laukam nerodas elektrība?

Vadā, kuru kustina magnētiskajā laukā rodas elektrodzinējspēks (EDS), bet tā vēl nav elektrība. Elektrība (strāva) - tā ir elketronu plūsma, bet plūst tie var tad, ja ir noslēgta ķēde.

 

P.S. Vispār jau elektrība var plūst arī caur nenoslēgtu ķēdi, piemēram "caur" kondesatoru.

Link to comment
Share on other sites

Liekas ka sāku saprast. Tātad ir vajadzīgs tas potenciāls lai kaut kas notiktu... tātad arī nevar uzģenerēt elektrība ja nav noslēgta ķēde? Bet kur tad visi tie video YouTube māca ka ja magnētiskajam laukam virza cauri vada gabalu tad tur kustaas elektroni???

Link to comment
Share on other sites

Elektroni sagrupējas vienā vada galā. Un gaida, kad kāds labdaris noslēgs ķēdi lai varētu močīt par to. Bet ja sprauga pārāk maza, vai elektroni sagrupējušies ļoti daudz, veidojot spēcīgu elektrisko lauku > potenciāla starpību. Tie var caursist pārrāvumu līdzīgi zibenim.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Jāuzmanās, sakot, ka strāva "plūst" caur kondensatoru. Elektroni cauri kondensatoram iziet nevar (normāli...), tie uzkrājas uz kondensatora negatīvās plates un rada pretēji vērstu lauku, kas tad dzen elektronus pretējā virzienā. Tātad ķēdē ir vajadzīga uzparikte, kas rada elektrisko lauku, kurā tad elektroni vispār var kustēties.

Link to comment
Share on other sites

Vadā, kuru kustina magnētiskajā laukā rodas elektrodzinējspēks (EDS), bet tā vēl nav elektrība. Elektrība (strāva) - tā ir elketronu plūsma, bet plūst tie var tad, ja ir noslēgta ķēde.

 

P.S. Vispār jau elektrība var plūst arī caur nenoslēgtu ķēdi, piemēram "caur" kondesatoru.

 

Vot shis ir tas ko man vajadzeeja. Taatad tajaa vadaa kuru kustina caur magneetisko lauku... kas ir tas elektrodzineejspeeks? taatad tur elektroni nepluust vel?

Link to comment
Share on other sites

Nē, neplūst. Uzkrājas tikai el.lādētas daļiņas ( iegūst potenciālu),lai rastos strāva tiem elektroniem ir "jāskrien" pa vadu, vadītāju, pie tam noslēgtu.

Link to comment
Share on other sites

Elektrodzinējspēkam var atrast daudz un dažādus šī termina skaidrojumus:

LV elektrodzinējspēks; EDS

Definīcija: Fizikāls lielums, kas raksturo nepotenciālo spēku darbību strāvas avotā — negatīvo un pozitīvo lādiņu atdalīšanu un pārvietošanu pa strāvas avota iekšējo ķēdi. Lādiņus atdala magnētiski spēki (piemēram, ģeneratoros), ķīmiski spēki (piemēram, galvaniskajos elementos) u. tml. Mērvienība SI — volts.

B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989

 

 

 

Elektrodzinējspēks ir darbs, ko lādiņnesēju pārvietošanai pa elektrisko ķēdi pastrādā ārēji spēki. Elektrodzinējspēka lielums ir vienāds ar darbu, kas nepieciešams pozitīva vienības lādiņa pārvietošanai noslēgtā elektriskajā ķēdē.
Strāvas avotu raksturo īpašs lielums, kuru sauc par elektrodzinējspēku vai saīsināti EDS. Elektrodzinējspēks ir vienāds ar elektroenerģijas avota paveikto darbu, pārvietojot vienu vienību lielu pozitīvo elektrisko lādiņu no negatīvā elektroda uz pozitīvo elektrodu.
Link to comment
Share on other sites

Prastiem vārdiem runājot. Paņem vienkāršu variantu - baterija. Vienā galā ir pozitīvi, otrā negatīvi elektroni. Tie tur katrs savā galā mudž. Starp baterijas abiem galiem ir gaiss, kas praktiski nespēj vadīt elektronus. Tagad paņem vadiņu un savieno baterijas abus galus. Kas notiek? Pozitīvie ar negatīvajiem pa to vadu sāk saskrieties kopā, sitās viens gar otru tik ilgi un spēcīgi ka to vadiņu sāk sildīt (pamēģini ja netici). Lūk tev noslēgta ķēde darbībā, tā vada vietā varbūt jebkas cits, kas ne tikai siltumu izdalīs, lai gan tas arī paralēli vienmēr rodas. Līdzīgi kā rokas berzēt. Pamēģini rokas berzēt atstatumā, nez vai tu spēsi viņas sasildīt.

Tas tā pilnīgi vienkāršam piemēram.

Labots - Zuxters
Link to comment
Share on other sites

bet peec taas definiicijas jau sanaak ka tomeer notiek elektronu pluusma ja ir EDS.... ne? nu vismaz elektronu paarvietoshana kaut kaada...

Link to comment
Share on other sites

Elektrona kustība principā izriet no elektrostatikas principiem. Ir pieņemts, ka elektriskais lauks "izplūst" no pozitīvā lādiņa un "ieplūst" negatīvajā lādiņā. Pretējie lādiņi pievelkas, jeb kustas viens otram pretī. Strāvas avots rada elektrisko lauku vadītājā (tavā vadā) un pa to (pa vadu) var pārvietoties brīvie elektroni, kas tad arī ir strāva (interesanti, ka strāvas virziens ir pretējs elektronu plūsmas virzienam!). Maiņstrāvas avots periodiski maina elektriskā lauka virzienu līdz ar to elektronu kustības virzienu.

Link to comment
Share on other sites

Vēl interesanti, ka brīvie elektroni metālā pie t~0°C pārvietojas ar ātrumu aptuveni pārdesmit centimetru sekundē. Vakuumā (kinoskopā) gan, tuvu gaismas ātrumam. p.s. tikai nejaukt elektronu pārvietošanās ātrumu ar elektriskās strāvas izplatīšanās ātrumu, kas ir tuvu gaismas ātrumam.

 

Jo lielāks spriegums, ja elektroni cenšas kustēties ātrāk pa metālisko režģi uzkarsējot to.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis

Liepiņam sākotnējā doma nav nemaz tik nepareiza. Maiņstrāva var plūst arī pa nenoslēgtām ķēdēm. Visiem, kam šķiet pretēji, ieteiktu atsvaidzināt zināšanas par dipola antenu:

http://en.wikipedia.org/wiki/Dipole_antenna

Un tikai kāds pamēģina pastāstīt, ka tur ir noslēgta ķēde.

 

Neieslīgstot sīkumos un detaļās par elektronu kustību un strāvas plūsmas definīciju, pareizi komentāri ir šādi:

1) Ja ir potenciāla starpība jebkurā vadītāja, tad plūst strāva;

2) Līdzstrāvas gadījumā vaļējas ķēdes variantā elektroni no strāvas avota tiek izdzenāti pa pieslēgtajiem vadītājiem tā, lai potenciāla starpība visur būtu nulle, kamēr norit šis process, neliela strāva plūst, līdzvērtīga situācija - kondensatora uzlāde līdzstrāvas ķēdē;

3) Maiņstrāvas gadījumā vaļējas ķēdes variantā strāva plūdīs, bet parastā gadījumā ļoti maza. Konkrētas vērtības ir atkarīgas no maiņstrāvas frekvences, ķēdes kapacitātes utt. Ja piemet ķēdes galos metāla bumbas (monokondensatori), tad strāva var nebūt arī nemaz tik maza.

 

Šie visi efekti ir gana smalki, un jautājums ir tāds, vai šajā izglītības stadijā ir šie efekti jāsaprot?

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Kādēļ priekš iesācēja tik sarežģīti skaidrojumi? Visvieglākā ir analoģija ar ūdeni caurulēs, kur spriegums ir ūdens spiediens, bet strāva ir caurplūde. Pārējo elementu analoģijas šeit:

http://en.wikipedia.org/wiki/Hydraulic_analogy

 

Autor, Tava shēma nestrādā, jo tiem elektroniem vada galā nav kur likties. Vienā laika momentā strāva no strāvas avota plūst tikai vienā virzienā, piemēram prom. Lai caur R notiktu kaut kāda elektronu kustība, tiem elektroniem kaut kur ir jāaizplūst, bet tur aiz R nav kur. Līdz ar to visa padarīšana reāli stāv uz vietas un rodas tikai spriegums. Analoģiski ar ūdeni, ko pumpis grūž - ja caurules gals ciet (vads beidzas), tad tam nav kur likties un pumpis vienkārši uzpumpē spiedienu caurulē.

Link to comment
Share on other sites

man kļuva labāk vienīgi no uģa skaidrojumiem. paldies! ar interesi izlasīju. man jau arī likās, ka nav jābūt noslēgtai ķēdei maiņstrāvas gadījumā.

Link to comment
Share on other sites

Zuxter, nav tādu lietu kā pozitīvu elektronu vadītājā.

+1 Uģim

Taču ir tāda lieta, ka strāva nekur neplūst. Tas ir skalārs lielums. Analoģiski neviens nesaka "ātrums brauc" vai " ātrums skrien". Bet tā jau protams ir tāda santīmu čakarēšana :blush2:

Labots - snefelss
Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis

Taisnība, bet nu tā ir iegājies sarunu valodā teikt... Un vispārīgā gadījumā strāva (precīzāk - tās blīvums) ir vektoriāls lielums, tā pat kā ātrums.

 

Bet nu precīzi: strāva = [lādiņu] plūsma (var arī nebūt lādiņu, piemēram, gaisa strāvas, utt), tad nu vadā elektriskā strāva vienkārši ir, nevis plūst.

 

Bet par pozitīvajiem lādiņu nesējiem - par to var pāris lappuses uzrakstīt. Jo kā izrādās (un kā savā laikā EM kursā FMF arī eksperimentāli pārbaudījām) ir pusvadītāji, kur strāva sastāv tieši no pozitīvām daļiņām (caurumiem). Saukti p-tipa pusvadītāji. Sāls ir tāda, ka elektroni tajos materiālos ir strikti nekustīgi (piešūti atomam), savukārt elektronu trūkums (caurums) var pārvietoties no atoma uz atomu.

 

Tā kā fizika ir pilna ar interesantiem "brīnumiem", kas ne vienmēr ir intuitīvi. :D

Labots - Uģis Lācis
Link to comment
Share on other sites

Ja pievēršamies pusvadītājiem, tad jā.. Bet te jau runa par vadītājiem un "bateriju".

Un caurums tomēr ir elektrona iztrūkums. Diez vai to var saukt par pozitīvu elektronu.

Labots - snefelss
Link to comment
Share on other sites

un vispār vai maz tādi elektroni eksistē, šķiet atomārais pasaules uzbūves modelis piedzīvo krahu....

Link to comment
Share on other sites

Par maiņstrāvu - nebūs īsti korekti teikt, ka lampiņu spīdina Ķegumā iekustinātie elektroni. Tikko kaut kas sāk mainīties, tā rodas vilnis. Pat 50Hz gadīgumā elektroni nekur tālu aizskriet nepaspēj, kad jau jāskrien atpakaļ. Maiņstrāvas gadījumā pareizāk būtu teikt, pa enerģiju pārnes gar vadu skrejošs vilnis. Un kondensatoros, tāpat, ka trafos, tiek izmantoti specefekti, kuri rodas, elektroniem ļurkājoties tuda-suda.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...