Jump to content

Kāpēc elektrībai nepieciešama noslēgta ķēde?


Liepins
 Share

Recommended Posts

Леший

ir pusvadītāji, kur strāva sastāv tieši no pozitīvām daļiņām (caurumiem). Saukti p-tipa pusvadītāji. Sāls ir tāda, ka elektroni tajos materiālos ir strikti nekustīgi (piešūti atomam), savukārt elektronu trūkums (caurums) var pārvietoties no atoma uz atomu.

Tikai nedrikst aizmirst, ka "caurums" ir kvazidaļīņa, un tā nekur nepārvietojās. Lai saprastu, kā "kustās" caurumi, var piesaukt vecu analoģiju ar pasažieriem. Piemēram, ir pilns autobuss, bet viens pasažieris, kas sēž priekšā, izdomāja izkāpt. Citi izdomāja pārvietoties tūvāk, lai būtu vieglāk pēc tam izkāpt. Sākumā pāršēžās nākamais aiz tā, kas izkapa, un viņa vieta atbrīvojās. Uzreiz viņa vietu aizņēma 3. pasažieris, un 3. vieta atbrīvojās utt. Tādā veidā, brīva vieta it kā "pārvietojās" no autobusa sākuma uz beigām, bet patiesībā, pārvietojās pasažieri pretējā virzienā. Dotajā piemērā pasažieri ir elektroni (jeb lādiņš), bet brīva vieta ir caurums.

Pēc būtības, klasiskā strāva arī ir tāda veida kustība.

Taču ir tāda lieta, ka strāva nekur neplūst. Tas ir skalārs lielums. Analoģiski neviens nesaka "ātrums brauc" vai " ātrums skrien".

Precīzāk, skalārs lielums, kas nosaka lādiņu (rupji elektronu skaitu), kas iziet cauri vadītāja šķērsgriezumam noteiktā laikā (Ampers = kulons sekundē). Dažreiz ir grūti saprast, kāpēc lielumu, kuram it kā ir virziens, uzskata par skalāru.

Labots - Леший
Link to comment
Share on other sites

Nav viegli iebraukt autora domu skrējienā. Metālu elektriskā strāva uzkarsē. Bet tam ir nepieciešama strāva. Der arī virpuļstrāvas - Fuko strāvas. Un te mēs jau pietuvojamies principiem, kā mikroviļņu krāsns uzkarsē ēdienu, vai kādu citu materiālu. Bet tā jau atkal ir atkāpe prom no elementāras elektriskās ķēdes.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Es pats arī šīs lietas līdz galam neizprotu, taču man parasti palīdz vizualizēt elektrību kā ūdens plūsmu, un vadus kā caurules, pa kurām tā plūst. Gaiss savukārt priekš elektrības ir kā mūra siena, kurai nevar cauri iztecēt. Spriegums ir ūdens spiediens. Strāva ir ūdens daudzums, kas tek cauri (un tas nav saistīts ar spriegumu jeb spiedienu). Spuldzīte (patērētājs) ir kā ūdensdzirnavas - tas strādās, ja ūdens tecēs cauri, bet nestrādās, ja ūdens stāv uz vietas. Nav perfekta analoģija, bet vienkāršajos gadījumos der.

 

Baterija ir kā sūknis uz pulksteņa atsperi - tā var dzīt ūdeni ar zināmu spiedienu uz zināmu laiku, pēc kura atspere būs attinusies, un viss apstāsies. Taču baterija nerada jaunu ūdeni - tā tikai maļ esošo ūdeni, kas jau ir vados. Tāpēc atkal vajag noslēgtu ķēdi. Ja Tu pārrausi ķēdi kamēr ūdens plūdīs, tad vienā trubas galā sakrāsies lielāks spiediens, otrā mazliet mazāks, un tad viss apstāsies, jo neko jaudīgs tas sūknis nav, un trubas galos daudz ūdens nevar uzkrāties. Maiņstrāvas gadījumā tas spiediens tur mainīsies šurpu turpu, bet ūdens kustība būs pārāk maza, lai ūdensdzirnavas kustētos vērā ņemamu daudzumu.

 

Kondensatoru perfekti apstāsīja šeit. To var iztēloties kā lielu ūdenstilpni, kurai abos galos pienāk trubas, bet vidū tas ir pārdalīts uz pusēm ar gumijas sienu.

 

wtrcap1.gif

Ja vienā pusē sāksi iepildīt daudz ūdens, tad no otras puses ūdens izspiedīsies ārā, bet gumijas siena izlieksies.

wtrcap3.gif.

Eventuāli arī šo tilpni var piepildīt līdz galam no vienas puses, un vairāk ūdeni iekšā neiedabūsi. Un, ja Tu tagad savienosi abus galos kopā pa tiešo, tad gumijas siena iztaisnosies un pārdzīs ūdeni no vienas puses uz otru.

 

Ja kondensators ir gana liels, tad tas var radīt ilūziju, ka maiņstrāva "iet" caur to, lai arī patiesībā neviena ūdens lāsīte netiks no vienas puses uz otru. Tikai gumijas siena locīsies šurpu turpu. Taču ūdens kustība būs gana liela un ilga, lai ūdensdzirnavas varētu iegriezties.

 

Ceru, ka šis murgojums kādam noderēs. :)

Labots - Vilx-
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Manuprāt ļoti veiksmīga kondensatora vizualizācija.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Леший

Spuldzīte (patērētājs) ir kā ūdensdzirnavas - tas strādās, ja ūdens tecēs cauri, bet nestrādās, ja ūdens stāv uz vietas.

Kā arī, dzirnavas normāli strādās, ja ūdens tecēs cauri noteiktā virzienā.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
Tikai nedrikst aizmirst, ka "caurums" ir kvazidaļīņa, un tā nekur nepārvietojās.[..]

 

Tas viss ir definīcijas jautājums. Efektīvi strāva uzvedās tā, it kā tiešām plūstu pozitīvas daļiņas (var paskatīt uzvedību magnētiskā laukā un tā saukto "Halla" efektu). Varam saukt, kā vēlamies. Protams, jāsaprot realitāte, ka materiālā konkrētā daļiņa izpaušas kā "nekas" jeb elektrona trūkums. To es minēju. Tomēr izmantot daļiņas aprakstu ir ērtāk, nekā visu laiku sekot līdzi, kurš elektrons kurā pozīcijā pārvietojas.

 

Par elektrona kā tāda eksistenci - joprojām ir pieņemts, ka tāds eksistē. Kvantu fizika gan elektrona (tāpat kā jebkuras daļiņas) terminu paplašina uz "daļiņas mākoni" (izkliedētu viļņa paketi, utt), eksperimentālos datus apraksta samērā labi. Par ūdens analoģijām - jā, tās ir ļoti labas, kamēr necenšās izmantot pārāk tālu (pie maiņstrāvas ar augstām frekvencēm to analoģiju ir jāaizmirst). Skolas līmenī parasti pietiek. Es labāk izvēlētos "pustukšas trubas" analoģiju un kondensatorus kā konteinerus (tas tomēr parāda, ka arī vadam/trubai ir zināma kapacitāte), bet nu ideja tā pati.

Labots - Uģis Lācis
Link to comment
Share on other sites

Uģi, bet jautājums paliek - kāda velna pēc n un p traņi nestrādā vienādā ātrumā?

Par Vilka "analoģiju" maiņstrāvai kondensatorā - vieni vienīgi plusi. Autoram būtu jāpriecājas par lielisku skaidrojumu.

A autors ko? Pazudis.....

Link to comment
Share on other sites

Stepselis

.....http://en.wikipedia..../Dipole_antenna

Un tikai kāds pamēģina pastāstīt, ka tur ir noslēgta ķēde.

 

.....

 

Šie visi efekti ir gana smalki, un jautājums ir tāds, vai šajā izglītības stadijā ir šie efekti jāsaprot?

 

1.tur jau arī nekāda strāva neplūst (vispārējā skatījumā).

2.tur jau tā lieta, ka nē, ar to tikai autoram sajauci galvu pilnīgi!

Link to comment
Share on other sites

Autors seko liidzi, bet ne visu saprot. Ir labi skaidrojumi, tachu izskataas, ka ne visi viens otram piekriit par to kaa tas darbojas... Censos saprast kaa darbojas EDS....

Link to comment
Share on other sites

Mēs neviens neesam ideāli. Katram sava pieredze, skatījums. Un reti kurš no mums centies iezubrīt pareizos terminus un interpretējumus.

 

Stepseli, strāva plūst gan, un pārvēršas elektromagnētiskajā starojumā. Dipols vispār arī ir rezonators - rezonators atbilstošai frekvencei. Bet ar šito tiešām autoram galvu jaukt nevajadzētu. Par rezonansi. Atceros ka LC kontūra rezonanses frekvence ir frekvence, kurai LC kontūra L un C reaktīvā pretestība ir vienāda. Ak jā, kontūra "labums" ir augstāks, jo zemāka ir kontūra aktīvā pretestība. Šitais no Torņa repertuāra.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

nevertell

Nelasīšu pārējās atbildes, bēt skaties uz to šādi.

Tev apkures sistēma nestrādās, ja tev kautkur starp radiatoriem caurule vienkārši nebūs.

Link to comment
Share on other sites

Nu jā, nav vairs veco labo grāmatu mūsu jaunatnei. Piemēram, "Radio, tas ir ļoti vienkārši".

Ja nu tomēr kāds gribētu palasīt, tad arī par šīm lietām tur ir izskaidrots ļoti vienkārši.

Ielādējo lejup šo nelielo failu un pēc tam lasot , kad nu gribās http://rapidshare.com/files/15028935...enkaarshi.djvu

 

https://rapidshare.com/#!download|533p7|150289359|Radio_-_tas_ir_ljoti_vienkaarshi.djvu|2826|R~F7632EEB67713ABC5367780D1D8C49E8|0|0Vai arī šeit

Link to comment
Share on other sites

Par rezonansi. Atceros ka LC kontūra rezonanses frekvence ir frekvence, kurai LC kontūra L un C reaktīvā pretestība ir vienāda. Ak jā, kontūra "labums" ir augstāks, jo zemāka ir kontūra aktīvā pretestība.

 

Tā tas gan ir. Taču to nenosaka tikai frekvence, bet arī L un C lielumi. Taču taisnība ir, ka abām pretestībām ir jāsakrīt.

 

 

Par EDS un spriegumu runājot. Centīšos paskaidrot.

 

Pieņemsim mums ir ģenerators kura EDS ir 220v un iekšējā pretestība Riekš=1Om Mums ir teiksim slodze- lampiņa, kas patērē 5A.

 

Ja ģenerators darbosies tukšgaitā, bez lampiņas, vadi nav savienoti, ķēde nenoslēgta Rķ=bezg. Tad arī strāva I=0 un EDS=U

 

Savukārt, ja ģeneratoram pieslēgsim mūsu slodzi, tad inducētais EDS ģeneratorā būs 220v, taču spriegums uz spailēm vairs nebūs 220v

 

Jo U=EDS-I*Riekš, tātad U=220-5*1=215v.

 

Citiem vārdiem sakot, EDS ir spriegums, kas inducējas ģeneratora statora tinumos, bet spriegums U uz spailēm ir EDS "-" iekšējais spreiguma zudums, kas atkarīgs no pieslēgtās slodzes lieluma. Jo lielāka slodzes strāva, jo mazāks spriegums būs uz ģeneratora spailēm.

Link to comment
Share on other sites

All-marss

Nupat jau informācijas telpā izskan pieņēmumi,ka nemaz tik vienkārši neviens nevar izskaidrot,kas tad īsti tā elektrība ir un kā tā rodas.Rodoties arvien precīzākiem mēraparātiem un tehnoloģijām parādās arvien jauni fakti un jautājumi,uz kuriem ar veco fiziku vairs nevar atbildēt.Domāju,ka tuvākie gadi atnesīs ļoti lielas pārmaiņas daudzās zinātnes nozarēs,protams,ja tas būs paredzēts programmā.

Bet tā,pirmajā tuvinājumā,visvienkāršāk salīdzināšanai ir izmantot ūdens sistēmu.Elektriskā strāva,tāpat kā šķidrums ir tikai jaudas pārnesējs-transportētājs.Noslēgta hidrauliskā sistēma tā arī darbojas:pa vienu cauruli šķidrums zem spiediena tiek pievadīts darba mehānismam,kur veic zināmu darbu.pa otru cauruli atgriežas atpakaļ sūknī.Ja šo ķēdi pārtrauc,piemēram noslēdzot ventīli kādā no caurulēm,tad šķidrums jau caurulēs paliek,bet vairs necirkulē un nekādu darbu vairs neveic.

Gluži tāpat notiek ar elektrisko strāvu.Vadus var pielīdzināt caurulēm,pa kurām strāva pārnes jaudu no ģenerātora uz dažādām ierīcēm,kas to pārvērš darbā,siltumā,gaismā u.t.t."Izstrādātie" elektroni,vai nu kas tie tur ir,pa otru vadu atgriežas ģenerātorā un viss cikls atkārtojas.Ja kādā vietā šo ķēdi pārtrauc,pārtrūkst arī elektronu plūsma un nekāda jauda netiek pārnesta,lai gan tur pat vados un dažādos vadītājos vien "sēž".Tāpēc arī ir vajadzīga noslēgta ķēde,lai elektroni varētu atgriezties ģenerātorā,saņemt kārtējo jaudas porciju un transportēt to uz kādu patērētāju.

Link to comment
Share on other sites

... un tā palēnām, pamazām nonākam līdz tuneļefektam, par ko zinātnieki vēl šodien mirkšķina plecus.

 

Darbojas, bet kā - hvz.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
Uģi, bet jautājums paliek - kāda velna pēc n un p traņi nestrādā vienādā ātrumā?[..]

Par traņiem sen neesmu domājis, bet viena no idejām ir tāda, ka klasiskajā p-n-p tranzistorā ir divi "pozitīvi" reģioni, viens "negatīvs", n-p-n ir otrādi. Savukārt vados izmantotie vadītāji, principā, ir n-tipa (strāvas nesēji ir negatīvi lādētas daļiņas, elektroni). Līdz ar to p-n-p gadījumā ir divas "nesaderīgas" pārejas, n-p-n - tikai viena (pieslēdzot elektriskajām ķēdēm). Iespējams, ka tas ietekmē ātrumu. Bet varu arī kļūdīties.

 

1.tur jau arī nekāda strāva neplūst (vispārējā skatījumā).

2.tur jau tā lieta, ka nē, ar to tikai autoram sajauci galvu pilnīgi!

Mana pārliecība liek abos jautājumos nepiekrist.

 

Pirmajam - nu kā tad neplūst. Un kā mēs radīsim elektrisko lauku, ja nepārvietosim lādiņus dipola galos (lādiņu plūsma - strāva). Un kā radīsies tuvais magnētiskais lauks bez strāvas? Nekā. Dipola antena bez strāvas un tuvā magnētiskā lauka var strādāt tikai ideālā, bezkapacitātes gadījumā - un tas arī tāds teorētisks spriedelējums vien ir.

 

Otrajam - centos uzrakstīt pēc iespējas vienkāršāk, lai nejauktu galvu. Uzskatu, ka jebkurā līmenī, "smalkos" efektus nedrīkst kategoriski noliegt. Manuprāt 90% stingro komentāru šeit ir nevietā. Tad rodas gadījumi, iznāk no skolas ar stingru pārliecību par jautājumiem X un Y, bet reāli izrādās, ka tā nemaz nav. Un tad jābūvē sapratne pa jaunam, pat ja domāšana skolas laikā bija pareizā virzienā, bet apslēpēta. Ok, pamata līmenī neskaidrojam līdz galam. Bet paliekam pie tā, ka strāva pa nenoslēgtu ķēdi var plūst, kā, kur, cik ilgi un kāpēc - varam ārpus mācību programmas aprunāties, bet tas nebūtu primārais, kas jāsaprot skolas laikā.

 

Ieleja - analoģijas ir ļoti parocīgas, lai palīdzētu izprast. Vismaz kamēr to nevar izdarīt no fizikas likumu vienādojumiem pa tiešo. Un arī tad, parasti, ērtāk ir izmantot zināmas matemātiskas analoģijas.

 

Wild, tuneļefekts - kā tas notiek, izskaidro kvantu fizika. Uz jautājumu, kāpēc daļiņas uzvedās kā viļņi - to atbildēt neviens nevar. Izskatās pēc tik pat fundamentāla likuma kā tas, ka masa pievelk masu, piemēram.

Labots - Uģis Lācis
Link to comment
Share on other sites

Uģi, par to, ka kvantu fizika izskaidro tuneļefektu, atļaušos pasmaidīt. Kvantu fizika kā reiz ir tā lieta, par kuru zinātnes milži mirkšķina plecus. "Kvantu fizika" ir nosaukums fizikas (matemātikas, kosmoloģijas.....) nozarei, kurā gudrie mēģina noskaidrot, kas tur, pie velna, notiek. Neko neviens nesaprot, kaut gan uz tāfeles sanāk, ka tā varētu būt. Bet kādam citam uz tāfeles sanāk, ka varētu būt arī savādāk. Baigi negribas, bet nākas atzīt, ka jēdziens "kvants" jāpielīdzina reliģijai, kura, kā zināms, balstās uz vairākuma viedokļa (demokrātija uz sejas, vai ne?). Pagaidām vairākumam (it kā) ir taisnība, kaut gan arī vairākums kasa pauri, tikai skaļi par to nerunā. Ka tik Nobelītis nepaskrien garām.....

 

Par P un N traņiem - nebiju domājis traņus ar pārejām. Biju domājis lauktraņus, kur tādu pāreju nav....

Labots - WildGun
Link to comment
Share on other sites

Леший

Kvantu fizika kā reiz ir tā lieta, par kuru zinātnes milži mirkšķina plecus. "Kvantu fizika" ir nosaukums fizikas (matemātikas, kosmoloģijas.....) nozarei, kurā gudrie mēģina noskaidrot, kas tur, pie velna, notiek. Neko neviens nesaprot, kaut gan uz tāfeles sanāk, ka tā varētu būt. Bet kādam citam uz tāfeles sanāk, ka varētu būt arī savādāk. Baigi negribas, bet nākas atzīt, ka jēdziens "kvants" jāpielīdzina reliģijai, kura, kā zināms, balstās uz vairākuma viedokļa (demokrātija uz sejas, vai ne?). Pagaidām vairākumam (it kā) ir taisnība, kaut gan arī vairākums kasa pauri, tikai skaļi par to nerunā.

Čau, Albert :)

Einšteins arī netīcēja kvantu fizikai, bet beigās tomēr teica, ka "tie kvanti tomēr ir uzvarējuši".

Kvantu fizika darbojās lieliski, tikpat lieliski darbojās Einšteina fizika, tikai tās nedarbojas kopā matemātiski, jo mēs nezinam, kas tur apakšā ir. Tam arī ir domāta kvantu gravitācijas teorija, un mēģinājumi to pierādīt ar LHC un citiem eksperimentiem.

 

EDIT: bet tas jau ir nereāli tālu no tēmas.

Labots - Леший
Link to comment
Share on other sites

Es tomēr arī vairāk pievienošos WildGun. Jā, visi atzīst, ka kvantu fizika ir pagaidām labākais izskaidrojums, un tā tiešām daudzos gadījumos strādā, bet ir arī vēl daudzas mistērijas, un neviens nebūs pārsteigts, ja vēlāk tomēr izrādīsies, ka ir pavisam citādāk.

Link to comment
Share on other sites

Nav nemaz no tēmas tik tālu. Autoram kā reiz nebija (un nav, tāpat, kā man) skaidrības, kāpēc vajadzīga noslēgta ķēde, lai plūstu strāva. Izrādās, ka elektroni (?) spēj arī tunelēties (??) un vazāties pa tādām vietām, kur (it kā) nedrīkst. Protams, autors (iespējams) bija domājis pavisam parastas drātis. Bet, izrādās, ka štelle nav nemaz tik viennozīmīga.....

 

P.S. Domāju, ka Alberta ģenialitāte kā reiz sastāv no tā, ka Viņš spēja skaļi pateikt to, no kā mūsdienu gudrīši vairās - "es nezinu".

Labots - WildGun
Link to comment
Share on other sites

Леший

Es tomēr arī vairāk pievienošos WildGun. Jā, visi atzīst, ka kvantu fizika ir pagaidām labākais izskaidrojums, un tā tiešām daudzos gadījumos strādā, bet ir arī vēl daudzas mistērijas, un neviens nebūs pārsteigts, ja vēlāk tomēr izrādīsies, ka ir pavisam citādāk.

Pilnīgi to pašu var pateikt arī par relatīvitātes teoriju, kurai pamatā ir gravitācija, kuru savukārt neviens nav izskaidrojis pagaidām. Ir pieņemts, ka tā ir un strādā, bet kāpēc tā strādā, neviens nezin.

Kā jau teicu, mistērija ir viena, konkrēti, kāpēc relatīvitātes teorija nestrādā kopā ar kvantu fiziku.

 

Visiem, kam ir interesanti, iesaku izlasīt/noskatīties The Elegant Universe, tur ir ļoti vienkāršā valodā ir izskaidrota lielāka mūsdienu fizikas problēma.

Labots - Леший
Link to comment
Share on other sites

Tēma ir gan pārāk tālu aizvirzijusies no autora uzdotā jautājuma. Runa taču ir par visparatāko elektrotehniku, un visparastāko maiņspriegumu >230V/50Hz, un tur viss ir ļloti labi izskaidrojams izmantojot tos pašus vecos fizikas likumus. Einšteina relativitātes teorija nav tas darbs, ko obligāti vajadzētu izlasīt visiem elektriķiem, un vispār visiem cilvēkiem, kuri ikdienā izmanto elektroiekārtas. lai sapratu kā tas dardojas.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
Uģi, par to, ka kvantu fizika izskaidro tuneļefektu, atļaušos pasmaidīt.[..]

 

Nu to var droši darīt, smaidīt ir veselīgi. :D Bet es tikai teicu, ka kvantu fizika izskaidro kā notiek tuneļefekts, nevis kāpēc. Vai palīdz saprast. Un cik nu ir eksperimenti veikti, dabas uzvedība sakrīt ar plašāk pieņemto kvantu fizikas variantu. Līdz ar to pielīdzināt reliģijai nav korekti - zinātnē pietiek uztaisīt eksperimentu. Un tad tas parāda, vai konkrētais apgalvojums/teorija strādā vai nē. Ja jā, tad ok, tipa "ticam". Ja nē, hmm, jāmeklē kaut kas vēl par konkrēto gadījumu.

 

Šajā virzienā sliecos vairāk piekrist Ļešija komentāriem.

 

[..]ja vēlāk tomēr izrādīsies, ka ir pavisam citādāk.

 

Es tiešām ceru, ka tiks atrasts kaut kas vēl un jaukāks un mums izdosies apdzīvot arī citas planētas (līdz kam mums vajag izdomāt, kā tad nu beidzot FTL (ātrāk par gaismu) pārvietoties). Un es neapgalvoju, ka esošās teorijas izskaidro visu. Bet, lai kādas jaunās teorijas nāktu, vecās savā ziņā derīgas vēl būs. Jo nu eksperimenti tika veikti akurāti, un kā tās teorijas konkrētiem gadījumiem strādā tagad, tā strādās mūžīgi (līdz attiecīgajai precizitātei).

 

Neviens no izglītības nav izravējis Ņūtona gravitāciju, lai arī Einšteina RT apraksta gravitāciju daudz precīzāk. Tāpat mehāniku neviens nav izravējis, lai arī kvantu mehānika apraksta kustību daudz precīzāk (arī mikroskopiskos mērogos), utt.

 

Un par Einšteina RT un mūsdienu iekārtām - tas pats GPS nefunkctionētu normāli bez RT korekcijām. Nu tā ir mūsu izvēle, ko mēs gribam zināt un ko - negribam.

Labots - Uģis Lācis
Link to comment
Share on other sites

Protams, protams. Elektrībā ir tikai divas vainas - vai nu kontakts ir tur, kur nevajag, vai nav tur, kur vajag. Ar autiņiem tas pats - vai nu brauc, tāpēc, ka ir bencinc, vai nebrauc tapēc, ka nav bencinc. Ja nebrauc tad, kad ir bencinc, tad problēma zinātniska. Zinātnieki dzīvo servisā..... :drinks:

 

Tas Firzam (ai).

 

Uģim - "kvantu fizika izskaidro kā notiek tuneļefekts, nevis kāpēc" - domāju, ka kvantu fiziķi (ja viņus paturētu aiz olām, dziļi skatoties acīs) atzītos, ka viņi domā, ka tā varētu būt, jo nekas cits, jēdzīgāks, pašlaik prātā nenāk un uz tāfeles +- tā sanāk. Un ar reliģiju salīdzinājums tādēļ, ka "dabas uzvedība sakrīt ar plašāk pieņemto kvantu fizikas variantu". Daudz maz. Reizēm dikti maz. Reizēm nemaz. Nu un tad? Mums ir plaši pieņemts variants, kuru atrodam par labu esam. Un tie citādi domājošie (ķeceri?)...

 

Par vazāšanos uz citām planētām - priekš kam? Vēl kaut kur piestāstit un "pakļaut dabu"? Rādās, ka Visuma prāts to neļauj darīt, neskatoties uz visādiem tevatroniem un citiem kolaideriem. Ja sāksim savās mājās dzīvot kā pieklājas un ļausim citiem to darīt, tad varbūt. Jā nē, tepat savos sūdos arī nosprāgsim.

 

Āmen.

Labots - WildGun
Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
[..]ka viņi domā, ka tā varētu būt[..]

Par vazāšanos uz citām planētām - priekš kam?

[..]

 

Par pirmo - es uzskatu, ka neko citu mēs arī nevaram pateikt par to pašu gravitāciju, mehāniku utt. Jo nu cilvēkam jau nekā cita kā viņa domas nav - nav iespējams zināt kaut ko absolūti. Cilvēka domāšana ir relatīva, to es esmu jau minējis.

 

Par došanos uz citām planētām - tas bija domāts zinātniski, un nu jā, es tā klusām ceru, ka kamēr būsim tikuši līdz FTL, būsim arī prātiņā paaugušies (kā sabiedrība). Attiecībā pret visām mēslošanām utt.

Link to comment
Share on other sites

All-marss

WildGun!

Ļoti prātīgas domas izteici.Piekrītu par visiem cik tur procentiem.Vēl tik var piebilst,ka sapņot par kosmosa un citu planētu iekarošanu uzreiz var aizmirst un arī tā saucamos zinātnes sasniegumus mums piešķir tikai noteiktās porcijās.Par katru mēģinājumu tikt ārā no vivitārija dabonam kārtīgu spērienu pa to vietu,kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu.Vēl salīdzinājumam var teikt,ka arī Pelējums Petrī trauciņā domā,ka ir visuvarens,ka visu sasniedzis un ir pasaules centrs,bet tik līdz brīdim,kamēr atnāk laborante un visu Pelējuma pasaulīti noskalo podā.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis

Nu ja. Neuzskatu, ka esmu visuvarens. Bet ziņkārīgs gan. Un tas rada vēlmi doties tālāk, izpētīt kas ir dziļāk kosmosā, saprast vairāk.

 

Un ticu, ka ir gana daudz tādu, kas nejūtas visuvareni, bet ziņkārīgi. Sapņi ir arī tāpēc, lai tie būtu sapņi, motivētu un dotu kaut kādu iemeslu darīt lietas uz priekšu. Piedodiet, atvainojiet, savus sapņus es netaisos aizmirst. :on_the_quiet: Un, ja es ar aizlidošu kaut kur tālāk kādreiz, tad neesam skaudīgi, ja? :D

Link to comment
Share on other sites

Леший

Sakarā ar to, ko teica All-marss:

[media]http://www.youtube.com/watch?v=rDRXn96HrtY[/media]

Diezgan normālas domas.

 

Sorry, ka šo topiku atdzīvināju.

Jā, visi atzīst, ka kvantu fizika ir pagaidām labākais izskaidrojums, un tā tiešām daudzos gadījumos strādā, bet ir arī vēl daudzas mistērijas, un neviens nebūs pārsteigts, ja vēlāk tomēr izrādīsies, ka ir pavisam citādāk.

Bet tomēr izrādījas, ka nav citādāk: http://www.popsci.co...quasi-particles

Šo kvantu fizika paredzēja, bet nevarēja novērot agrāk.

Bet jā, tur vēl ir daudz ko pētīt.

Labots - Леший
Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis

Uhh... Elektrons tomēr dalās. Aiaiai. :D Hmm, bet sadalās kvazi-daļiņās nevis elementārdaļiņās. Vurš. Man gan kvantu fizika nav sirdij pārāk tuva.

 

Starp citu, ko kvantu fizika ir devusi cilvēcei? Droši vien lietderīgākais būtu sapratne par pusvadītājiem... Kaut gan pašos pamatos kvantu fizika visā tās godībā nav nepieciešama. IMHO nav tik iespaidīgi kā aviācija (šķidrumu mehānikas lauri), sakari (elektromagnētisms), GPS/navigācija (relativitātes teorija). Kaut gan, droši vien gaumes jautājums, datortehnoloģijas ir iespaidīgas.

 

Nu vispār jau skaisti un jauki, nav jau gluži stīgu teorija, kuru pat pārbaudīt nevar. Bet jā... Kvantu fizika. Tipa priekš dabas "sapratnes", tikai, manuprāt, pārāk saprotama šā nav. Vismaz intuitīvi. :D Labi, jāturpina ņemties ar savu skaitlisko šķidrumu mehāniku.

Link to comment
Share on other sites

Леший

Starp citu, ko kvantu fizika ir devusi cilvēcei? Droši vien lietderīgākais būtu sapratne par pusvadītājiem... Kaut gan pašos pamatos kvantu fizika visā tās godībā nav nepieciešama. IMHO nav tik iespaidīgi kā aviācija (šķidrumu mehānikas lauri), sakari (elektromagnētisms), GPS/navigācija (relativitātes teorija). Kaut gan, droši vien gaumes jautājums, datortehnoloģijas ir iespaidīgas.

Elektromagnētisms, vājie kodolspēki un stiprie kodolspēki - tas viss ir kvantu mehānikas lauciņš. Relativitātes teorijai paliek tikai gravitācija, kuru nevar ierakstīt kvantu mehānikā. Tāpēc arī ir vajadzīga kvantu gravitacijas teorija, ar kuru cilvēce cīnās jau gandrīz simts gadus.

Jā, kvantu mehānikas lielākais sniegums praksē pagaidām ir pusvadītāji, bet vai tas ir maz? Bet perspektīvā kvantu mehānika dod atbildes uz jautājumiem par to, kā strādā Visums, ko diemžēl nevar dot Einšteina fizika.

 

Nu vispār jau skaisti un jauki, nav jau gluži stīgu teorija, kuru pat pārbaudīt nevar.

M-teorija aka stīgu teorija ir viens no veidiem kā pierādīt kvantu gravitacijas teoriju, kas ir kvantu mehānikas galvenais neatbildēts jautājums. Ieguglē Elegant universe, daudz kas kļūs saprotamāks.

 

Rekur vēl video par tēmu: silikona pilieni uzvedās vienlaicīgi kā materija un viļņi.

 

[media]

[/media] Labots - Леший
Link to comment
Share on other sites

Starp citu, ko kvantu fizika ir devusi cilvēcei? Droši vien lietderīgākais būtu sapratne par pusvadītājiem...

 

Oi, vecīt, šitik vīzdegunīgi, kamēr Higsa bozons vēl nav atklāts, nevajadzētu pat šajā piezemētajā forumā izrunāties. Kas tad vēl cits puslīdz uzskatāmi skaidro molekulu un atomu uzbūvi? Torsionu lauki?? Fotoefekts, EM starojuma veidošanās elektroniskajās pārejās, redzamā un neredzamā gaisma, spektrālanalīze, rentgenstarojums, lāzeri, efekti, kas ietver elektrona spina un kodola spina fiziku, ... bfff

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...