136 atbildes uz šo tēmu

[avarons]

Pie vienādas uzstādītās temperatūras, boleris ar apkaļķojušos sildelementu patērēs vairāk elektrību jo
1.Pēc izslēgšanās ūdens uzsils līdz augstākai temperatūrai (krietni vairāk uzkarsušākais sildelements atdos uzkrāto enerģiju)
2.Karstākam ūdenim būs lielāki siltuma zudumi caur korpusu
3.Tiks patērēts karstāks ūdens.
Tējkannas gadījumā zudumi būs vēl lielāki, jo uzkrātā enerģija tiks izlietota nevajadzīgai ūdens vai istabas gaisa sildīšanai.

[constrig]

_{Kāds varbūt var veikt aprēķinu cik reālas naudas vienības ietaupa tīrs sidelements atšķirībā no nokaļķota, reāla boilera. Pieļauju , ka šīs naudas vienības ir tik nebūtīskas, pretī liekot siltuma zudumus ar ko boileris uzsilda telpu, kurā atrodas.}

[Didzis]

Kur tad paliek tam kaļķim iedotā siltumenerģija? Krājas un krājas kā siltuma akumulatorā? Būtu jau labi, ja tābūtu. Varētu sasildīt vasarā kaļķa kluci un ziemā ar to sildit maju. Tak tā nav un to saprot jebkurš ar elementārām fizikas zināšanām.Kaļķis siltumu atdod ūdenim.Jā,ilgākā laika, bet atdod un aizkaļķojies boileris ūdens sasildīšanai patērē tādu pašu enerģijas daudzumu, kā neaizkaļķojies. Protams, līdz brīdim,kamēr sildelements nodeg Pie augstākas ūdens temperatūras ir lielāki siltuma zudumi, bet karstu ūdeni arī vajag mazāk, lai mjuti nomazgātu. Es runāju par gadījumu,kad piemēram vakarā ieslēdz divus boilerus ar 20 grādu temperatūru, bet no rīta abos ir 40 grādu ūdens temperatūra.Tad skaitītājs būs noskaitījis vienādu elektroenerģija sdaudzumu. Būs tur kaļķis uz sildelementa nebūs, tas ir poh**(protams līdz robežai)

Šo rakstu rediģēja Didzis: 13 June 2012 - 11:30

[dexterlabs]

Kur,kur paliek.Kaļķī arī paliek.Visu izšķir vielas blīvums.100l gaisa ietilps mazāk situma nekā 100ūdenī bet 100l kaļķa ietilps vairāk nekā ūdenī.Precīzi cik vairāk nezinu.Prasi kādam kas to māk izrēķināt.

Šo rakstu rediģēja dexterlabs: 13 June 2012 - 11:32

[Didzis]

dexterlabs, tātad kaļķī krājas un krājas enerģija. Oi baigi labi, jātaisa vaļā mans boileris, tur tak pa divpadsmit gadiem būs baigi daudz sakrājues silumenerģijas

[Леший]

Didzi, da ko tu piesejies pie tā enerģijas nezudamības likuma? Kā mantru jau atkārto.
Gaisā paliek enerģija, gaisā, vidē, katla sienās utt. Karstāks ūdens atdos lielāku siltumu katlam.

[Firza]

sildelements normaalaa staavoklii darbojas liidz 100 graadu temperatuurai uudenii, vairaak nu tocj nee :>

Sildelementa virsma protams nebūs karstāka par 100 grādiem, bet spirāle atrodas iekš metāla caurules ar kaut kādu siltuma vadošu elektroizolācijas materiālu, un tas jau nozīmē, ka pašas spirāles temperatūra tomēr būs lielāka par tiem 100 grādiem.

Šo rakstu rediģēja Firza: 13 June 2012 - 11:50

[dexterlabs]

dexterlabs, tātad kaļķī krājas un krājas enerģija. Oi baigi labi, jātaisa vaļā mans boileris, tur tak pa divpadsmit gadiem būs baigi daudz sakrājues silumenerģijas

Nē tā enerģija tiek atdota augstajam ūdenim kad tu atver krānu.Pamēģini ar 80 grādu kalķi uzsildīt ūdeni uz 100grādiem.

[Didzis]

Pag, jūs tak apgalvojat,ka apkaļķojies sildelements sasilda ūdeni sliktāk, tatad temperatūra ir mazāka. tātad pāreja enerģija palirk kaļķī, nu kaut lai tas būtu divi spaiņi. Boileris ir nosiltināts un siltinājumam ap boileri ir ievērojami lielāka siltuma pretestība, kā starp kaļķi un ūdeni boilera iekšpusē. Nē, nu varbūt notiek brīnumi, pret visiem fizikas likumiem, un siltums no kaļķa silda āra gaisu caur boilera siltinājumu, nevis ūdeni tā iekšienē.
Vispār es esmu šokā, par tik sliktu izpratni un elementāru fizikas zināšanu trūkumu.

Šo rakstu rediģēja Didzis: 13 June 2012 - 11:56

[dexterlabs]

Sildelementa virsma protams nebūs karstāka par 100 grādiem, bet spirāle atrodas iekš metāla caurules ar kaut kādu siltuma vadošu elektroizolācijas materiālu, un tas jau nozīmē, ka pašas spirāles temperatūra tomēr būs lielāka par tiem 100 grādiem.

spirāles temperatīra var sasniegt arī 1000gradus ja boilerī nav ūdens kas viņu dzesēs.

Labi Didzis sildi kaļķi vai sildi ko gribi,man sāk viss šitas apnikt.

[Леший]

Didzi, dēļ tā, ka spirāle ar kaļķi uzsilda ūdeni lēnāk, tas paspēj atdot vairāk enerģijas videi.
Rekur tev matemātika:
T₁ = laiks bez kaļķa, T₂ = laiks ar kaļķi
Q_a = enērģijas daudzums, kas tika iedots ūdenim sekundē
Q_t = enērģijas daudzums, kas paliek ūdenim.
Tātad, abos gadījumos sekundē ūdens atdod videi Q_a - Q_t = Q_d siltumu.
Tā, ka ar kaļķi ūdens sildīšanai vajag vairāk laika, T₂ > T₁, tātad katls ar kaļķi atdos pa Q_d (T₂ - T₂) vairāk siltuma videi, tas nozīmē, ka iztērējot to pašu enērģiju, ūdens būs vēsāks. Tas nozīmē, ka lai uzsildītu ūdeni katlā ar kaļķi, vajag vairāk enērģijas.

Šo rakstu rediģēja Леший: 13 June 2012 - 12:02

[e = d]

nu tur ir interesanti. vide jau ir ūdens, nekas cits tai spirālei nav pieejams kur atdod siltumu. jo boileris ir nosiltināts no ārpuses un uz to (ārpusi) spēj atdot kaut kādu konstantu siltuma daudzumu.

[dexterlabs]

Kas tur intresants?ja boilerī spainis kaļķa tad sildelementam tā vietā lai sildītu ūdeni uzreiz no sākuma jāuzsilda kaļķis,kamēr tīrs boilers uzsils 1,5 stundās netīram paies 2,5 stundas.Pa šo laiku notiek siltumapmaiņa starp boileri un atmosfēru.

Kaimiņš ieslēgs sildītāju bet jums dzīvoklis uzsils tik pat ātri bez sildītāja pie kam abu dzīvokļu uzsildīšana izmaksās tik pat cik viena dzīvokļa uzsildīšana.Kur te fizikas likumi??

Šo rakstu rediģēja dexterlabs: 13 June 2012 - 12:45

[Firza]

dēļ tā, ka spirāle ar kaļķi uzsilda ūdeni lēnāk, tas paspēj atdot vairāk enerģijas videi.

Siltuma zudumus no boilera apkārtējā vidējā (pie vienādiem apstākļiem: tilpuma, siltumizolācijas, ieregulētās temperatūras) nosaka vienīgi ūdens temperatūra boileri. Pat ne ūdens temperatūra, bet temperatūru starpību starp ūdeni un apkārtējo vidi. Var jau būt, ka paņemot kādu sildīšanas posma momentāno vērtību, kāds no sildītājiem, iestatītās temperatūras sasniegšanai būs patērējis vairāk enerģijas ne kā otrs, bet ilgstošākā laika periodā ūdens temperatūra abos boileros izlīdzināsies, un līdz ar to arī siltuma zudumi no tiem izlīdzināsies. Var pat sanākt tā, ka sildītājs bez kaļķa kāda momentā siltuma zudumi apkārtējā vidē ir lielāki, jo temperatūra tiek sasniegta ātrāk. To var salīdzināt, ar mūžīgo jautājumu: „kurš boilers ir ekonomiskāks” – tāds, kura jauda 1,5 kW, vai tāds, kuram jauda ir 3 kW. Skaidrs, ka abi ir vienādi ekonomiski un vienādi neekonomiski, mainās vienīgi sildīšanas laiks.


Tīri teorētiski, boilerim ar kaļķi varētu būt lielāki siltuma zudumi, dēļ siltuma inerces - kad termostats atslēdz sildītāju pie iestatītās temperatūras, ūdens temperatūra tik un tā turpina augt, jo gan sildītājam, gan kaļķim, kas atrodas tam apkārt ir sava masa, kurai dotajā gadījumā ir lielāka temperatūra nekā pārējā ūdens temperatūra un pēc sildītāja atslēgšanas temperatūra boilerī sāks izlīdzināties, kas nozīmē kopējo ūdens temperatūras paaugstināšanos (arī sildītājam bez kaļķa būs kaut kāda inerce). Jo lielāka ūdens temperatūra, jo lielāki siltuma zudumi.
Te gan ir arī otra puse, temperatūras inerces būs arī otrā virzienā, kad ieslēgsies sildītājs, ūdens temperatūra kādu laiku turpinās samazināties, jo sākotnējā sildīšanas posmā ir vajadzīgs zinās laiks, lai uzsildītu sildelementu un tam apkārt esošo kaļķi. Tā ka var sanākt, ka abas inerces kompensē vienu otru.

Šo rakstu rediģēja Firza: 13 June 2012 - 13:27

[Didzis]

Kādus tad jūs boilerus lietojat, ja tik šausmīgi siltuma zudumi uz ārpusi. Man boileris trīs dienas ūdeni siltu tura bez elektrības. Jā, kautkādi siltuma zudumi uz ārpusi ir, bet tie ir smieklīgi mazi salīdzinājumā ar1-2kW, kurus izdala sildelements. Nu nebūs tā, ka tīrs boileris sils tikai 1,5 h, bet netīrs 2,5h. Tak pa to lieko stundu izdalīsies papildus 1-2kW siltuma un tie nekur nepaliks, bet sasildīs gala rezultātā ūdeni. Stundas laikā tak siltuma zudumi uz arpusi ir nesalīdzināmi mazi..

[ediots]

Štrunts pa boileri. Nav kādam šobrīd tējkanna, kas prasās atkaļķoties? Varētu pamērīt uzvārīšanas laiku pirms un pēc procedūras. Kafijai ūdeni vārot sekundes velkas nežēlīgi.

[Леший]

ediots, neatkaļķots čaiņiks uzsilda ūdeni daudz lēnāk, pie tam, ja ir kārtīgi a[slēpts]ts, tad var sanākt situācija, kad ūdens faktiski neuzsildās, bet termodatčiks jau nostrādā.
Tas viss tikai apstiprina teoriju par to, ka apkaļķots patere vairāk enērģijas. Jo loģiski: džeks izslēdzās, nedavarīja ūdeni, tagad man ir jāterē papildus enērģija, lai davarītu.

[avarons]

Tak pa to lieko stundu izdalīsies papildus 1-2kW siltuma un tie nekur nepaliks, bet sasildīs gala rezultātā ūdeni.

Jā tikai tie papildus 1-2kW siltuma, kas būs uzkrājušies sildīs ūdeni jau pēc tam kad boleris būs sasniedzis vajadzīgo temperatūru un izslēdzies, tādejādi nevajadzīgi palielinot ūdens temperatūru.

[dexterlabs]

Starp citu ledusskapis kuram radiātors aizsalis arī tērēs vairā elektroenerģiju nekā neaizsalis radiātors.
Īsti jau nav jēga strīdēties,tas viss sen ir pārbaudīts praksē.

[Didzis]

Nu pilnīgs sviests. Tak ja tas ūdens ir siltāks,tad tam piedota papildus energija un viss loģiski. Muti mazgājot vajadzēs mazāk silto krānu atgriezt. un sitā ūdens patēriņš samazinās. Tai pat laikā neapkaļķojies boileris jau būs tukšs un atkal sāks sildīt ūdeni. Dienas griezumā uz ģimeni elektrības patēriņs sanās tas pats. Vienā boilerī karsts ūdens, bet maz tērē, otrā vēsāks, bet lielāks patēriņs.Ja abos boleros temperatūra pēc sildīšanas ir vienadāka, tad arī elektrības patēriņš vienādāks un kaļķis tur ņipričom. Sildīšanas laiks mainīsies, bet ne enerģijas daudzums un nevajag man atkal un atkal stāstīt par siltuma zudumiem,kiri ir mērāmi boilerī vatos. Mēs runājam par kilovatiem stundas laikā.
par tējkannā, tur cita runa. Ne jau tējkanna vairāk elektrības apēd,lai 1L ūdens uzsildītu, bet vienkārši izrubās un nesasilda ūdeni. Tās ir citas štelles. Tapat ar ledusskapi ir savādak.Tam bezjegā izdalās siltums aizmugurē,bet boilerī ta viss siltums paliek iekša un vienalga sasilda ūdeni.

Šo rakstu rediģēja Didzis: 13 June 2012 - 13:49

[avarons]

Tur jau tā lieta, ka abos boileros pēc sildīšanas ūdens temperatūra nebūs vienāda. Līdz ar to palielināsies siltuma zudumi (kāpēc tad iesaka turēt 60^o temperatūru un nevis 90^o)
Tējkanna savukārt ar akumulēto siltumu sildīs gaisu, kad ūdens būs izliets.

Šo rakstu rediģēja avarons: 13 June 2012 - 13:56

[dexterlabs]

ledusskapim nekāds siltums bezjēgā aizmugurē neizdalās vienkārši aizsalušam radiātoram nenotiek siltumapmaiņa un Didzis sēž pie kompa kuram a[slēpts]ts dzeses radiātors ar putekļīem jo tam vai a[slēpts]ts vai nē nav nekādas nozīmes jo agri vai vēlu uzkrātā enerģija tāpat adosies jo redz Didzis tā grib.

Šo rakstu rediģēja dexterlabs: 13 June 2012 - 13:58

[jacobs]

Vēl gan nevajadzētu aizmirst, ka tena nihroma pretestība mainās atkarībā no temperatūras un kā jau redzam apkaļķotā t.i. vairāk izolētā tenā nihroma pretestība cita, līdz ar to caurplūstošā strāva mainīsies.Lūdzu, jums arī tena jaudas izmaiņas.

Citēju savu vakardienas domu vēlreiz un to arī nupat drunk_lizard sacīja.
Lai vēlreiz praksē pārliecinātos tikko paeksperimentēju.Vienāda garuma nihroma spirāle iegremdēta karstā ūdenī un tāda pati gaisā sarkani kvēlojoša.Ūdenim tiek atdota jauda ~ 15% lielāka.Ko arī vajadzēja pierādīt .

[Didzis]

avarons,nu tad uzliec kaļķainajam bolerim mazāku temperatūru un viss būs OK- elektrības patēriņs vienādāks un siltuma zudumi arī.Kur problēma. Mēs tak strīdanies par pašu fizik. Es saku,ka nekāda eneģija neuzkrājas un nepazūd kaļķī.
Dexterlabs, ledusskapis ir principā savādāks un ar boileri to nevar salīdzināt. Runājam tikai par boileriem. Ledusskapji un čaiņiki ir cits stasts.

[nrs]

Par boileriem es saprotu, cik kwh elektrības patērējas, tik paliek ūdenī, ar kaļķi vai bez. Bet es nesaprotu, kad ātri minos ar veļuku un ar savu masu esmu uzkrājis baigos KWh lielu kinētikso enerģiju, kur tā paliek nobremzējot. Ja patausta gumijas, viegli siltas? Kur palika KWh?

[Didzis]

jacobs, nu sils tas ūdens, ar pārkarsētu spirāli, bišku ilgāk, bet strāva tak būs mazaka. Elektroenerģijas patēriņš no tā nemainīsies, vienkārši skaitītajs griezisies lēnāk, toties ilgak, bet kWh ta tās pašas.

[Zuxters]

Es domāju ka praktiski vienādas kWh mēneša beigās tiks saskaitītas pie vienāda ūdens patēriņa un t°.
Vienreizējai uzsildīšanai līdz vienādai t° laiki atšķirsies, kā rezultātā vienam būs vairāk noēstas kWh, lai gan arī strīdīgs jautājums. Tīrs elements sildot aukstu ūdeni kaut kādā laika posmā patērēs lielāku strāvu un skaitītājs griezīsies ātrāk, kamēr netīrais lēnāk sildīs ūdeni, bet būs vairāk pats uzkarsis un skaitītājs griezīsies lēnāk.

Kas tur teica ka 100L bolerī ir 20L kaļķa - tad ūdens arī uzsils praktiski tik pat ātri, jo būs tikai vairs 80L jāsilda.

Un pričom te enerģija?
Diskusija sākās par to ka viens tērēs lielāku piķi, bet beigās tā nav!

jacobs un Didzis #106 jau pasteidzās.

Šo rakstu rediģēja Zuxters: 13 June 2012 - 14:28

[avarons]

nu tad uzliec kaļķainajam bolerim mazāku temperatūru un viss būs OK.

Tur jau tā lieta, ka vairums cilvēku neregulē boilera temperatūru atkarībā no sildelementa apkaļķošanās pakāpes tāpēc arī elektrības patēriņš sanāk lielāks.

[Didzis]

Vairums cilvēku neprot ekonomiski braukt ar autiņu, parmaksa par precēm un dara vēl lielākas muļķības, bet tas fizikas likumus tak neietekmē.

[Firza]

vairums cilvēku neregulē boilera temperatūru atkarībā no sildelementa apkaļķošanās pakāpes tāpēc arī elektrības patēriņš sanāk lielāks.

Pieņemsim, ka jauns boleris ieslēdzas pie 55 °C, bet izslēdzas pie 60 °C. Pēc apkaļķošanās, ieregulētā temperatūra netika mainīta, bet izmainijās sildīšanas inerce, kā rezultātā ūdens atdziest līdz 50 °C, bet uzsilst līdz 65 °C. Tak te pat mērot ar lupu, gada garumā, nevarēs ieraudzīt kaut kādu enerģijas patēriņa pieaugumu dēļ, apkaļķotā sildītāja. Ja tiešām gribas ekonomiju, tad boilera nesildīšana pa nakti dos daudz lielāku labumu (ir pārbaudīts eskperimentāli), nekā sildītāja regulāra tīrīšana.

[Klusu]

Par cik grādiem tad izslēgts apkaļķojies sildelements vēl uzsilda ūdeni? Par vienu grādu? Varbūt mazāk?
Atdzist līdz 50 °C vispār nav nekāda iemesla, būs tie paši 55.

nihroma spirāle iegremdēta karstā ūdenī...

Ko tik visu neizdomā... Jauda ir lielāka arī tāpēc, ka ūdens vada elektrību.

[avarons]

Pirmkārt, boileris ieslēgsies pie tiem pašiem 55^oC, jo apkaļķojas sildelements nevis termoregulators.
Otrkārt, uzsilstot līdz 65^oC boileris patērēs par kādiem padsmit procentiem vairāk elektrības, kas arī bija jāpierāda.

Šo rakstu rediģēja avarons: 13 June 2012 - 15:15

[dexterlabs]

avarons,nu tad uzliec kaļķainajam bolerim mazāku temperatūru un viss būs OK- elektrības patēriņs vienādāks un siltuma zudumi arī.Kur problēma. Mēs tak strīdanies par pašu fizik. Es saku,ka nekāda eneģija neuzkrājas un nepazūd kaļķī.
Dexterlabs, ledusskapis ir principā savādāks un ar boileri to nevar salīdzināt. Runājam tikai par boileriem. Ledusskapji un čaiņiki ir cits stasts.

boileriem ir atsevišķi fizikas likumi par siltumapmaiņu un lietderības koificentu???kāda velna pēc tad apkures radiātoriem ir ,,ribas,,???kantains klucis un radiātors būs tikpat efektīvs??

[e = d]

kantains klucis atdos videi mazāk siltuma un apkures katls atslēgsies, jo sasniegs uzstādītos parametrus. vai pārkarsīs un izlaidīs tvaiku pa drošības vārstu.

[Zuxters]

nihroma spirāle iegremdēta karstā ūdenī...

Ko tik visu neizdomā... Jauda ir lielāka arī tāpēc, ka ūdens vada elektrību.

Pričom te ūdens vadītspēja?

[Klusu]

P=U²/R

[Firza]

Par cik grādiem tad izslēgts apkaļķojies sildelements vēl uzsilda ūdeni? Par vienu grādu? Varbūt mazāk?
Atdzist līdz 50 °C vispār nav nekāda iemesla, būs tie paši 55.

Būtu jau labi ja tā būtu, praksē tas tā nav. Pat pieslēdzot ūdens sildītāju, pie 2 pozīciju elektroniska termoregulatora ar temperatūras diferenci 0,1 °C, ūdens temperatūra sildītājā visu laiku lēkās ar 1-2 °C diferenci (ja ne pat lielāku). Un tas būs pie precīza elektroniska termoregulatora, ko gan tur runāt par kaut kādu itāļu mehānisko termostatu, kuram ne skala ir graduēta, ne temperatūras diference vispār kaut kur pieminēta. Siltuma inerce ir apmēram tas pats kustīga objekta inerce. Braucot ar ātrumu 50 km/h un nospiežot bremžu pedāli tieši uz STOP līnija, mašīna neapstāsies uzreiz, tā vēl kādu brīdi turpinās kustēties. Tas pats notiks uzsākot braukšanu, lai sasniegtu 50 km/h ir vajadzīgs zināms laiks.
Tie dēļ dažādu tehnisku procesu inerces arī tika izdomāts PID regulators. Piemēram, arī tualetes poda skalojamais trauks darbojas nevis ON / OFF režīmā, bet gan …hmm, laikam taču tas ir I regulators.

Šo rakstu rediģēja Firza: 13 June 2012 - 16:35

[Klusu]

Neviens nerunā par termoregulatoru. "Inerce" ir pārkarsušais sildelements, un to ir iespējams aptuveni aprēķināt. Sildelementa masa (pat ar apaugumu) ir 100 vai vairāk reizes mazāka par ūdens masu; sildelementa īpatnējā siltumietilpība ir dažas reizes mazāka kā ūdens. Jā, arī katlakmens īpatnējā siltumietilpība ir daudz mazāka kā ūdens. Tie 20kg kaļķa neko daudz neietekmē, jo to temperatūra vienmēr ir tuva ūdens temperatūrai.

[Firza]

Siltuma inerci ietekmē ne tikai sildelementa izmēri, bet arī ūdens tilpums, sildelementa jauda, termostata atrašanās vieta un tā inerce.

[Didzis]

dexsterlabs,fizikas, likumi visur ir vienādāki, bet boileris ir noslēgta nosiltināta sistēma, kurā nav piemēram elektromotora un mehāniska kompresora kā ledusskapī, bet ir tikai tīra elektroenerģijas pārvēršana siltumā. Cik skaitītājs noskaita, tik arī izdalās siltuma ūdenī. Sildelementam ir praktiski 100% litderības koeficients.