vvv Septembris 28, 2014 Share Septembris 28, 2014 Agrāk daļa no sienas bija nosiltināta no iekšpuses ar ~15 cm koka plankām. Liels daudzums veco ēku tika būvētas tā. Ārsienas netika mūrētas tikai no ķieģeļiem, bet tika liktas brusas iekš ķieģeļu mūra, lai siltāks. Tās ir tā saucamās stāvbūves, brusa pie brusas vertikāli (guļbūvēs brusas horizontāli). Stāvbūvēs vertikālās koka brusas ir nesošās konstrukcijas elements, ne tikai siltumizolācija. Nekādā gadījumā nedrīkst tās brusas raut ārā, lai aizstātu ar kādu efektīvāku siltumizolācijas materiālu. Ekovate ir labs siltumizolācijas materiāls. Siltinot ar ekovati, ir diezgan atšķirīga pieeja salīdzinot kā siltināšanā ar minerālvati, citi pīrāgi, citi mezgli. Vēlreiz, sazinies ar kādu ekovates firmu, prasi viņiem, pirmām kārtām. Nederēs siltinot ar ekovati sienu no iekšpuses risinājums, kāds ir siltinot ar minerālvati sienu no iekšpuses. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jānis Kvadrāts Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 (labots) Sveiki! Kādas būtu galvenās atšķirības (priekšrocības/trūkumi), siltinot dzīvokļa ārsienu no iekšpuses ar: akmensvati (vate, plēve, reģipsis) kokšķiedras plāksnēm, piemēram šādām http://www.videstehnika.lv/lv/kokskiedras-plaksnes vai http://www.rbb.lv/cm/home.php?lang=lv&table=cm_cm Telpa virtuve, ir periodiskas problēmas ar pelējumu ārsienu stūros Labots Novembris 12, 2014 - Jānis Kvadrāts Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 liec mitrumizturīgo reģibsi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 2. variantā tik un tā vajadzēs plēvi un pa virsu kādu dekoratīvo apšuvumu (ģipškartonu), ja vien tās kokšķiedras plāksnes nav 100% mitruma necaurlaidīgas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kaads Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 otrais variants-noarmē ar iestrādātu stiklašķiedras sietu, špaktelē un tad vai nu krāso vai līmē tapeti vai utt, Plāksnes pie sienas līmē ar vates līmi+ pāris papildus vates stiprinājumi, Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 A ja tās koksķiedras plāksnes noarmēs ar "pliku" sikla škiedras sietu, kā iestāstīt gaisa mitrumam, ka no šodienas tas var iet lauka vienīgi pa ventilācijas kanālu, nevis "sūkties" caur sienu siltināšanas materiālu un kondensēties uz aukstās ārsienas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kaads Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 (labots) A ja tās koksķiedras plāksnes noarmēs ar "pliku" sikla škiedras sietu, kā iestāstīt gaisa mitrumam, ka no šodienas tas var iet lauka vienīgi pa ventilācijas kanālu, nevis "sūkties" caur sienu siltināšanas materiālu un kondensēties uz aukstās ārsienas? Par gaisa mitrumu, kur palikt jautājums tāpat var rasties ja māja vienkārši uzbūvēta no gāzbetona, keramzītblokiem, koka vai betona, kad apdare nav veikta ar reģipsi. Labots Novembris 12, 2014 - kaads Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Galvenā atšķirība starp minerālvati un kokšķiedru plātnēm siltinot ārsienu no iekšpuses, pēc manām domām, ir cena. Visi tie ekomateriāli izceļās ar krietni lielāku cenu. Ja var atļauties, kāpēc ne, nav slikts risinājums. Viens eko sludinātājs man labu salīdzinājumu izstāstīja - iedomājies, tu uzvelc sev sintētisku apģērbu vai dabīga materiāla (vilnas, kokvilnas) apģērbu, ir milzīga atšķirība, kāds būs mitruma režīms tādā modelī, pie sintētiska apģērba sviedri krāsies, būs apģērbs slapjš, pie dabīga materiāla apģērba sajūtas būs labākas, jo dabīgais materiāls regulēs to mitrumu, akumulēs lieko, slapja apģērba sajūtas nebūs tik izteiktas. Līdzīgi ir ar minerālvati, kas mitrumu neakumulēs, viss mitrums tecēs ārā no vates, turpretim ekomateriālam, kokšķiedru plātnēm, piemēram, mitrums tiks uzņemts materiālā, notiks zināma mitruma regulācija starp telpu un materiālu - uzņems mitrumu, atdos mitrumu, bet tāda tecēšana kā vatē nebūs. Tie ekomateriāli ir dažādi, gan jau ir tādi, kas tvaika izolāciju neprasa, klājot ārsienās no iekšpuses. Tas ir ļoti apsveicami, ja tādu risinājumu pielieto, tikai jāuzmanās, kurš katrs materiāls tā nestrādās, nav tā - ka tik kokšķiedru plātne, tvaika izolāciju nevajag. Vajag arī ekomateriāliem tvaika izolāciju attiecīgās vietās, pie attiecīgiem apstākļiem. Un vēl, siltumizolējošās īpašības tādai kokšķiedru plātnei būs sliktākas nekā minerālvatei. Bet, vēlreiz, draugi, cena. Ja minerālvati ārsienu siltināšanai no iekšpuses var nopirkt par kaut kādu eiro ar centiem kvadrātmetrā (tas ir 50 mm biezumā), tad tikpat biezu kokšķiedru plātni, painteresējieties paši, vismaz piecas reizes dārgāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 (labots) reģibsi Es tūlīt "noģībšu" RIĢIPSIS Labots Novembris 12, 2014 - ju 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Vēlreiz atļaušos atgādināt. Riģipsis - tas ir no vārdiem "Rīgas ģipsis". Nav patriotiski šitā ķēmot ģipškartona nosaukumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 tu uzvelc sev sintētisku apģērbu vai dabīga materiāla (vilnas, kokvilnas) apģērbu, ir milzīga atšķirība, kāds būs mitruma režīms tādā modelī, pie sintētiska apģērba sviedri krāsies, būs apģērbs slapjš Cilvēks laikam dzīvo reālā pagātnē. Es saprotu, EKO utml. ir laba lieta, bet nevajag stāstīt muļķības. Tas čoms neko par GORETEX utml. nav dzirdējis. Sintētika, jā samirkts, sajūtas nekādas sliktas nav, bet tā viens un divi ir sausa, jo pašas šķiedras neko neuzsūc. Tikmēr kaut kāda kokvilna ilgi un dikti žūs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Pareizi, ju. Gan jau kāda augsto tehnoloģiju sintētika ir labāka par dabīgo materiālu. Bet salīdzinājumam nav ne vainas, ja stāsts - minerālvate vs ekovate. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 dabīga materiāla (vilnas, kokvilnas) apģērbu, ir milzīga atšķirība, kāds būs mitruma režīms tādā modelī, pie sintētiska apģērba sviedri krāsies Atvainojos par beztēmu, bet ja samirkst kokvilnas drēbītes, tad pārgājienā vai kādam citam ekstremālim, kas 24h laikā netiek pie drēbīšu izžāvēšanas aukstā laikā draud nāve. Arī sviedrus kokvilna neizvada, vilna jā. Tas pats par sintētiku, ir "termosi", bet ir regulējošas membrānas. Salīdzinājums tam EKO cilvēkam ir nepareizs pēc būtības. http://sectionhiker.com/why-does-cotton-kill/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Ja ir iespēja siltini no ārpuses. Man mājoklis nu jau 10 gadus nosiltināts ar minerālvati no iekšpuses,vate + profili + tvaika barjera + reģipsis. Nezinu kas aiz reģipša notiek, bet māja ar katru gadu atdziest ātrāk. Starp sienām var iemājot peles (man viņas naktīs skrubinās un skraida) Kaķis + slazdi neko nelīdz (tikai par pāris pelēm mazāk) Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Bet salīdzinājumam nav ne vainas, ja stāsts - minerālvate vs ekovate. Kokskaidu plātnes ir OK, tur tiešām koksne un dabīgi sveķi. Lai gan ir kaut kādas arī ar kaut kādu pārklājumu. Bet ekovati labāk nepiemini. Tur ir celuloze (smalcināta makulatūra), kas piesūcināta ar reālu ķīmiju, lai tur nemestos sēnes, grauzēji utml. Tā saucamā minerālvate (akmens, stikla), ir daudz ekoloģiskāka, jo tur tādas ķīmijas īsti nav, tur ir akmens masas vai tikla šķiedras. Kaķis + slazdi neko nelīdz Kaķis tev kaut kāds ne tāds. Man mājā peļu nav. Toties katru otro rītu pie ārdurvīm medījums nolikts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Par gaisa mitrumu, kur palikt jautājums tāpat var rasties ja māja vienkārši uzbūvēta no gāzbetona, keramzītblokiem, koka vai betona, kad apdare nav veikta ar reģipsi.Tēma ir par sienu siltināšanu no iekšpuses, un ir liela atšķirība starp nesiltinātu koka, ķieģeļu, gāzbetona māju un māju, kura ir nosiltināta no iekšpuses. Šajā tēma jau ir gari un plaši izdiskutētas problēmas, kuras rodas siltinot no iekšpuses, un galvenā problēma ir gaisa mitrums, un vieta sienā, kurā kur var veidoties rasas punkts. No iekšpuses siltinātai sienai, ļoti aukstā laikā mūris var pat pilnībā izsalt cauri, un ja siltumizolācijas materiāls ir gāzu, mitruma caurlaidīgs, tad telpā esošos mitrums izies cauri siltumizolācijas materiālam un kondensēs uz aukstās ārsienas, tūlīt aiz siltumizolācijas materiāla, un tur sasals. Un nevajag pat siltināt sienu no iekšpuses, pilnīgi pietiek nolikt pie ārsienas drēbju skapi, lai noteiktos apstākļos siena aiz skapja no iekšpuses pārklātos ar ledu.Siltināšana no ārpuses tas ir kā uzvilkt sev virsū kažoku – siltināšana no iekšpuses, tas ir kā uzaudzēt biezu tauku kārtu un cerēt, ka tas palīdzēs ziemā pret aukstumu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Es kaut kā nebraucu, kas tās pa kokskaidu plāksnēm, ar kurām var kaut ko siltināt? Parastā lētā skaidene mitrumā uzburbēs un sapūs. Šitā skaidene arī nekādu siltinājumu nedod bez vates. Laukos sausajā atejā visu iekšpusi sataisījām un tur kur pavairāk mitrums, ir jau sapelējis. Tās uz sienām liek, ja nav paredzēta apdare (piemēram, vasaras mājās), jo šai plāksnei kaut ko špaktelēt vai līmēt tapetes ir pilnīgs murgs. Reiz gribētām ietaupīt un logu ailēm izmantojām - jebkura špakteļmasa krīt nost un līdzināšana ir čakars. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Taisnība, taisnība. Ekovatei tas nosaukums ietver eko drīzāk, ka tās ražošana tāda zem zaļa karoga, tas ir, ražota no otrreizējām izejvielām - makulatūras. Kaut arī to ekovati daudzi lieto, sev izvēlētos minerālvati, tieši akmensvati, drīzāk nekā tādu ekovati. Ir ekovatei savas priekšrocības, bet ir arī trūkumu daudz. Karkasa ēkas ar ekovati siltumizolācijā būvē bez tvaika izolācijas, ko minerālvates gadījumā jālieto obligāti. Atkal minerālvatei tas labums, ka ugunsdroša. Zinu, ka ar ekovati siltinot bēniņus, ap skursteņiem liek minerālvati, jo ekovate nav ar pietiekošu ugunsdrošību. Tāpat, bēniņu gadījumā, ja jumts jāmaina, tāds ekovates siltinājums jāsargā no lietus, minerālvatei lietus neskādēs. Vēlreiz par tēmu. Ir siltināšanai no iekšpuses daudz trūkumu salīdzinot ar siltināšanu no ārpuses. Bet, ja savādāk nevar, nav variantu un jāsiltina no iekšpuses, sev izvēlētos minerālvati karkasā, tvaika izolāciju, riģipsi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Tur ir celuloze (smalcināta makulatūra), kas piesūcināta ar reālu ķīmiju, lai tur nemestos sēnes, grauzēji utml. Cik lasīju, tad tā ķīmija ir parastā borskābe, kas citiem pielietojumiem iekš ES ir aizliegta, jo esot kaitīga... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Es kaut kā nebraucu, kas tās pa kokskaidu plāksnēm kokšķidru ne kokskaidu https://www.google.lv/webhp?sourceid=chrome-instant&ion=1&espv=2&ie=UTF-8#q=kok%C5%A1%C4%B7iedru%20pl%C4%81tnes Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 12, 2014 Share Novembris 12, 2014 Padomju laikā bija vienkāršāk. Kokskaidu plātne bija skaidene (padomju izpildījumā), kokšķiedru plātnes bija cietās kokšķiedru plātnes (preskartons) un mīkstās kokšķiedru plātnes. Tas, kas Mežaveča bildē ir orientētās kokskaidu plātnes jeb OSB (ļoti labs materiāls, stipri lētāks par saplāksni, mūsdienās ārkārtīgi populārs). Tās siltumizolācijā izmantojamās kokšķiedru plātnes tagad ir jāskatās, nav visas viens un tas pats. Ir dažādība liela, jāskatās, cik nopietns ražotājs, jo kaut kādos ķīniešos ar var iegrābties. Šitie kokšķiedru plātņu tirgotāji rāda, ka var špaktelēt, apmest, kas ir OK. Tikai vienā mājā redzēju, laikam tur kaut kādas lētās kokšķiedru plātnes tika sapirktas, izšuva māju no iekšpuses ar tām kokšķiedru plātnēm, apmeta, pēc kāda laika viss nafig, sāka dalīties plēksnēm tās plātnes, ar visu apmetumu gāzās lejā. Vo bēda bija. Jā, jā. Pievieno ekovatei ķīmiju. Tie ir antipirēni un antiseptiķi. Kādreiz ekovatisti atklāti stāstīja - borskābe. Kad ES iekļāva borskābi veselībai bīstamo vielu sarakstā, iespējams, sāka izmantot kaut kādu citu vielu, ekovatisti borskābi vairs nepiemin. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Udritis Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Sveiki visiem lietpratējiem. Esmu ieguvis īpašumā mājas otro stāvu, daļēji mansardu, divas istabas un virtuve jau bija “izremontētas” Pīrāgs ir tāds, cik varu caur riģipsī izgrieztu lampas caurumu sačamdīt. Siena no ārpuses – vagonka, līstējums, vecā koka siena, vēja barjera (varētu būt Isover), vate mīkstā (kāda nezinu), un riģipsis. Jumts – metāla jumts, kondensāta plēve, vēja barjera, vate, riģipsis + tam visam, ka nav zem riģipša tvaika plēves, starp riģipsi un vati svilpo vējš, kur, kā, kāpēc nezinu. Nosiltināt no ārpuses šobrīd nevaru, visu izgraut ārā īsti arī nē. Doma ir tāda, lai kaut kā paglābtos no izpūstas mājas un kondensāta vatē. Uz esošā riģipša uzklāt Pepi Reflkt ALU tvaika/siltumizolācijas materiālu, tad līstējumu (gaisa spraugu) un jaunu apdari, apdares dēlīšus, dek. kokšķiedru vai taml. Nākotnē nosiltināt sienas no ārpuses un esošais pīrāgs netraucēti varētu palikt. Viss ir kājām gaisā, bet neko citu īsti nevaru izdomāt. Varbūt ir kādi citi risinājumi šādā situācijā? Paldies Link to comment Share on other sites More sharing options...
inteens Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Sūdīgi.Bet kapēc domā, ka ārējā siltinājumā var veidoties kondensāts? Nodzīvosi šito ziemu, sajutīsi,kur problēma. Moš mansards vainīgs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Udritis Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Var jau būt ka arī nebūs kondensāta, bet vējš svilpo pamatīgi caur rozetēm un kājlīstēm, ziemā būs traki, riģipsis būs kā ledus Link to comment Share on other sites More sharing options...
inteens Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Mīkstā vate neblīvi ielikta. Bet tā var būt vēl 101 vaina. Tev krāsns apkure? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Udritis Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Centrālapkures kamīns Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 (labots) Pa neblīvumiem, īpaši, jau lampu vai rozešu caurmumie notiek konvekcija - siltais istabas gaiss skrien prom, kas varētu būt galvenais iemesls sajūtamai gaisa plūsmai, turot roku to tuvumā, kas gan neizslēdz iespēju, ka tiešām no ārpuses svilpo vējš. Noblivējam spraugas, uzmaucam tvaiku mazcaurlaidīgu krāsu vai tapetes un būs tvaika izolācija.Būvēt jaunu siltumizolācijas slāni, protams var, bet vai tas ir labākais risinājums, varbūt. Manuprāt, vajadzētu saprast cik nopietnas problēmas ir esošajā siltinājumā, iespējams, pietiek pielabot, sakārtot haltūras, vajās vietas un viss būs kārtībā. Ja ir iespēja paņem termogrāfu pamerī kur ir aukstās vietas, vai ja nav termogrāfa aukstāka laikā var pat ar roku sajust pataustot reģipsi, kur ir haltūras, tur izgriez skatcaurumus un paskaties kas notiek. Labots Oktobris 17, 2015 - maize Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Uz esošā riģipša uzklāt Pepi Reflkt ALU tvaika/siltumizolācijas materiālu, tad līstējumu (gaisa spraugu) un jaunu apdari, apdares dēlīšus, dek. kokšķiedru vai taml. Galīgi garām! Te jāplēš riģipsis nost (varbūt var smuki noņemt lai to pašu varētu atpakaļ uzlikt) un jāskatās kas ar vati notiekas! Gan jau siltinājums sūdīgs. Sienām neder vate ruļļos, tikai plāksnēs! Tad plēve un riģipsis atpakaļ. Elektrības vadi - virs plēves un kontaktu vietā plēve nav jāgriež, bet jāpasilda ar fēnu un jāiespiež siltinājumā bedrīte. Ja negribi uz ziemu sākt lielu remontu, tad pagaidām nedari neko un vasarā sataisi kārtīgi! Ja ir iespēja paņem termogrāfu pamerī kur ir aukstās vietas, Šo ir jēga darīt, ja ārā ir vismaz -10, tagad neko neredzēsi, par mazu temperatūru starpība! Link to comment Share on other sites More sharing options...
inteens Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Jap,mīkstā vate ar laiku nosēžas, un paliek tukšumi.Bet tā-vienu mazu sieniņu var izvarot, un apstīties, kas lācītim vēderā Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 17, 2015 Share Oktobris 17, 2015 Šo ir jēga darīt, ja ārā ir vismaz -10, tagad neko neredzēsi, par mazu temperatūru starpība! Saki ziema nebūs? Nākamās nedēļas prognozes tādas gan izskatās. Kārtīgi uzkurina un vakarā pie maza minusa skatās, lielākais šaizes nāk ārā jau pie 15-20grādu starpības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rigaconnect Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 (labots) Putuplasts, pat ekstrudētais laiž cauri tvaikus - Ūdens tvaika pretestības faktors µ XPS putuplastam ir 150, saplāksnis 400, metāliem un stiklam 1000000. Bet šeit rakstīts ka ekstrudētais putupolistirols nelaiž cauri tvaikus. http://www.st.kemv.ru/page48.html Nav saprašanas, iespējams, ka putoplasts un putupolistirols ir atšķirīgi materiāli (esmu pārliecināts, ka uzbūve ir atšķirīga). Заблуждение первое - пенополистирол не пропускает пар и воздух. Справедливо только для пенопластов с закрытопористой структурой, - экструзионный, например. ПСБ-С имеет открытопористую структуру. Шарики пенопласта соединены между собой лишь частью поверхности. Между ними остаются поры, через которые пар и воздух проходят через толщу плиты. Коэффициент паропроницаемости ПСБ-С около 0,05. Для сравнения у сосны - 0,06. Te viens video par sienu siltināšanu no iekšpuses. un te info ar daudziem komentāriem http://www.wayhome.tv/2012/06/vnutrennee-uteplenie/ No video saprotu, ka var siltināt ar ekstrudēto putupolistirolu no iekšpuses. Tikai starp sienu un polistirolu nedrīkst būt tukšumi. Ja būs tukšumi, tad tur var sakrāties mitrums. Varētu komentārus? Man šobrīd situācija. Ap 2007.gadu kāds "gudrs" un "rūpīgs" "celtnieks" vannas istabas sienas bija izveidojis šādi: ārsiena keramzīta paneļi + vate + reģipsis uz profiliem. Bez tvaika izolācijas. Izgriezu reģipsī caurumu, izņēmu dažus vates gabalus. Tajā vietā, kur vate pieguļ ārsienai vate visa ir melna. SAprotu, ja būtu tvaika izolācija, tad ideālajā variantā tur nekur nebūtu melns. Bet nu šobrīd man vairs negribas likt nekādu vati. Paskatoties video un pašam bišķi padomājot, saprotu, ka, izmantojot putupolistirolu, nevajadzētu būt mitrumam un sēnītēm. Pat ja rasas punkts būs piem, starp ārsienu un putupolistirolu, mitrumam nebūs kur sakrāties, jo putupolistirols būs pielīmēts pie sienas (nebūs tukšumi). Vasarā (augustā) mitrums varētu virzīties no āras uz sienu iekšpusi... ok, kaut kur sienā būs rasas punkts, tajā vietā siena varētu būt mitra. Pagaidām nav skaidrs vai keramzīta bloka iekšpusē var izveidoties sēnīte. Sēnītei vajagot mazkustīgu gaisu, mitrumu un pašas sēnīšu sporas. Saprotu, ka sēnīšu sporas ir mikroskopiskas, iespējams, ka var nokļūt keramzīta iekšpusē. Iespējams, ka es kaut ko galīgi garām domāju. Kāds varētu pierakstīt savas domas un komentārus. Vasarā sienas iekšpusē var sakrāties mitrums, jo ārā būs siltāks nekā istabā un mitrs gaiss virzās uz turieni, kur ir aukstāks. Vasarā siena nevar caursalt. Tikko kā ārā paliks aukstāks, tā āra gaiss būs aukstāks par ārsienu. Un visam mitrumam, kurš pa vasaru būs sakrājies ārsienā, visam mitrumam vajadzētu virzīties laukā. Tātad aukstā laikā ārsiena nebūs mitra (ja vien to speciāli nesamitrinās). Labots Janvāris 15, 2016 - rigaconnect Link to comment Share on other sites More sharing options...
egoisc Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 XPS ir saīsinājums no ekstrudētā putupolistirola. Un viņš laiž cauri tvaikus, par parasto EPS polistirolu šeit vispār neiet runa. Tvaika izolācijas plēve arī nav bezgalīgi "hermētiska". Man personīgi izdevās piedzīt šādu XPS polistirola plāksni pilnu ar ūdeni, ūdens savācās no cauri ejošajiem tvaikiem, kuri pēc tam vairs nevar brīvi nekur izvēdināties jo struktūra ir noslēgta. Rezultātā man 200l mucas vāks no tā polistirola 3cm biezumā svēra nu ap kilogramiem 2, ne mazāk. Tā ka apgalvojumu par tvaika necaurlaidību vari ielikt nelabticīgo būvfirmu plauktiņā. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 Man šobrīd situācija. Ap 2007.gadu kāds "gudrs" un "rūpīgs" "celtnieks" vannas istabas sienas bija izveidojis šādi: ārsiena keramzīta paneļi + vate + reģipsis uz profiliem Pirmkārt, ja var siltini to sienu no ārpuses. Otrkārt, ja var siltini sienu no ārpuses. Treškārt, ja var siltini sienu no ārpuses. Un tikai ja galīgi nevar, tad: Putupolistirols (ekstrudēts vai neekstrudēts) laiž cauri ūdens tvaikus, kā teica biedrs egoisc. Vispār, gandrīz 100% tvaika barjera ir tikai alumīnija folija bez caurumiem. Tvaikizolācijas plēve arī laiž cauri tvaiku, tikai maz un lēni. To man ir teikuši vismaz 2 neatkarīgi būvuzraugi. Otra lieta par pelējuma sēnīti - keramzītā, aerokā un tamlīdzīgos materiālos viņa iet iekšā kā uguns sausā mežā, ja vien ir viņai labi apstākļi. Sliktākais ir tas, ka viņu vairs praktiski nevar iznīdēt visā Tavā un mazbērnu dzīves laikā - sporas izdzīvo visnelabvēlīgākajos apstākļos. Viņu var tikai iekonservēt, lai neizplatās tālāk, un arī tad tas nav pa vienkāršo. Ja nu tiešām jāsiltina no iekšas, es Tavā vietā darītu sekojoši. Ar vati vannas istabu siltināt vispār nevajadzētu - es teiktu pārāk riskanti, ka mitrums tajā iesprauksies. Rautu ka es visu sienu pliku, līdz melnajai sēnei. Tad ar kārtīgu sārmu (piem. hlora balinātāju) nolietu viņu no galvas līdz kājām bagātīgi. Cilvēkus gan no mājas ārā uz to dienu. Varbūt slavenais "Fungi" no Vincenta Polilaina kaut ko var līdzēt. Pēc tam notīrīt, nomazgāt un pāri ar tīfgrunti, lai visas sporas, kas ir iekšā nevar paelpot (maza cerība, bet tomēr). Tad, ja siena puslīdz līdzena, līmētu ka es to polistirolu ar kārtīgu polistiorola līmi un ķemmi, lai nepaliek lieli tukšumi / laukumi zem tā puķika. Man pat nav viedoklis vai kaut ko dod, ja ņem to ekstrudēto - domāju, ka var būt gana labi ar parasto. Biezumu izvēlētos 7-10 cm, domājams. Es kaut kā domāju, ka zem 5 nav jēgas, bet par to var strīdēties. Un pa virsu tam pasākumam (putikam), tādēļ, ka vannas istaba, es tomēr līmētu alumīnija foliju bez kaut kādām atstarpēm. Un nolīmētu kārtīgi pa visu perimetru, lai nelien mitrums zem folijas. Un tad jau var kaut ko karināt virsū, piem profilus un riģipsi, vai jebko eksotiskāku. Tik baigi prātīgi ar caurumu vietām - tās es pat ieteiktu hermetizēt. Folijas vietā var lietot arī plēvi, bet es rakstīju kā darītu ES. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 Tvaikizolācijas plēve arī laiž cauri tvaiku, tad jāprasa, kas tā par plēvi?, es izmantoju siltumnīcu plēvi..., Pirmkārt, ja var siltini to sienu no ārpuses. Otrkārt, ja var siltini sienu no ārpuses. Treškārt, ja var siltini sienu no ārpuses. pilnīgi piekrītu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 Es siltināju ar ekovati. Veca koka karkasene. Sienai priekšā tika uzbūvēts rāmis 10 cm dziļumā, kas tika apšūts ar būvkartonu. Tālāk pa caurumu tas viss piepūsts ar ekovati. Links te http://www.uzbuve.lv/2015/12/remontejam-vecu-koka-maju-istabas.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
rigaconnect Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 (labots) Skaidrs, paldies par info. Secinājums ir tāds, labāk ātrākt tikt vaļā no tā dzīvokļa... Par tvaikiem tikai viena piebilde. Kaut kur bija rakstīts vai stāstīts, ka tvaiki "iet ārā" tur, kur vieglāk iziet (virzās uz telpas augšu un uz aukstāko vietu telpā). Pats arī esmu novērojis, ziemā kaut ko vāru un tvaiki virzās uz atvērto logu un tad ārā pa logu. Domāju, ka kaut kas līdzīgs jāveido vannas istabā. Ok, tvaiki iet caur putupolistirolu, caur tvaika plēvēm. Bet ja uztaisītu normālu ventilācijas atveri kaut kur telpas augšējā stūrī, tad domāju, ka tvaiki virzītos ārā pa to ventilācijas atveri. Vispār tas ir smags gadījums. Galvenais jau tas, ka to sēnīti nevar redzēt, jo priekšā ir reģipsis. Cilvēks domā, ka viss ir normāli. Un tikai pēc 15 gadiem var konstatēt, ka dzīvoklim ir kaput.... Man personīgi izdevās piedzīt šādu XPS polistirola plāksni pilnu ar ūdeni, ūdens savācās no cauri ejošajiem tvaikiem, kuri pēc tam vairs nevar brīvi nekur izvēdināties jo struktūra ir noslēgta. Gribas pašam tādu eksperimentu izdarīt tikai mazākā apmērā. Uzvārīt ūdeni kādā nevajadzīgā traukā, ielikt mazu gabalu ekstrudētā polistirola, virsu vāku un pagaidīt. Tiešām būs jāizdara, tad pats pārliecināšos. Labots Janvāris 15, 2016 - rigaconnect Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 Veca koka karkasene. Tas ir pilnīgi cits gadījums. Es nekādā gadījumā nerekomendētu uz koka likt puķiku. Koks labi saprotas ar ekovati, tā pa lielam ir tā pati celuloze. Un izturas jamā līdzīgi, tā ka šajā gadījumā tas arī ir vispareizākais. Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 zumu izvēlētos 7-10 cm, domājams. Es kaut kā domāju, ka zem 5 nav jēgas, bet par to var strīdēties. Max 5cm :> Siltumekonomiju nekādu neiegūs, savukārt komfortam, lai konstrukcija silta un uz tās nekondesējas mitrums pietieks ar plānāko - 30mm ekstrudētu putuplastu, ar pusspundi, lai vēl mazāk iespēja mitrumam tik iekšā. Mitrā telpā hidroizolāciju nevajag žēlot, īpaši, jau uz reģipša. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Janvāris 15, 2016 Share Janvāris 15, 2016 nu labi..., te visi tādi spečuki savākušies....., var jau to sienu taisīt 20 cm - 1m...., kaut kur tik vai tā teorētiski tas rasas punkts veidosies - 30 grādos....., vai ne tā?, man pagaidām nepabeigtā jaunbūve ar 15 cm akmens vati (koka karakasa māja), jau dzīvoju iekšā, neatradu nekādu rasas punktu...., vis ir pilnīgi sauss....., no iekšpuses melnā plēve (pa lēto dabūju) , un reģibsis .... pagaidām no ārpuses apšūts ar 10 mm OSB, vēl likšu 5 cm vati un apšuvuma dēlīšus, Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Janvāris 16, 2016 Share Janvāris 16, 2016 vēl likšu 5 cm vati un Nežmiedzies un liec vien 10 vai pat labāk 15 cm! Ir forši ja māja nav katru dienu jākurina, tici man! Piemēram vakar nekurināju, šorīt man iekšā +18. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!