Jump to content

Sienas siltināšana no iekšpuses


markei
 Share

Recommended Posts

Pakurināsim veco tēmu.

Vajadzētu nosiltināt griestus daļā manas ārpilsētas rezidences. Šobrīd ir izvākta visa vecā draza un palikušas tikai sijas. Doma uz sijām uzklāt skaidu plati un tur pa virsu bliezt ekovati. Vati pūtīs profi ar savu aprīkojumu. Pēc tam no apakšas uz skaidenes vai nu tapeti vai kaut kādas gatavās griestu plāksnes - ISOTEX , etc...

Uz skaidenes uzliktu kādus dēļus uz kantes, lai iznāk vismaz 30 cm biezs karkass uz kā jau var uzmest pa virsu preskartonu vai ko tml piesegšanai.

Ar to pietiek vai vajag vēl kaut kādu plēvi arī tomēr zem vai uz skaidu plāksnes?

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Tas ir baigi filozofisks jautājums. Formāli ekovates ražotāji saka, ka plēves nevajagot. Tomēr mans domā tā - cilvēkam laps mitruma daudzums ir 40-60%. Ziemā tas daudz iraid - ārā nāvīgi auksts un sauss. Sanāk liels "spiediens" no iekštelpu puses uz āru - tur tiek nests silts, mitrs gaiss. Mitrumam ieejot siltinājuma materiālā, būtiski samazinās siltumpretestība, tam pirmajam slānim, kas jamo ņem pretī. Itkā pašai ekovatei tas ļaunu nenodarot, bet mājā patērējamajam siltuma daudzumam gan. Tā ka es (laikam) liktu.

 

Bet noteikti ne "uz" plāksnes. Ja plēvi liek, tad liek tieši virs dekoratīvās kārtas vai iekaramiem griestiem, iespējami vienlaidus gabalā, bez baigiem caurumiem un ar 20 cm pārlaidumiem, ja negrib līmēt. Citiem vārdiem - iespējami "iekšpusē", lai mitrumu paturētu telpā un no tā pasargātu visas konstrukcijas. Un es bi teiktu, ka gar sienām līmētu ar kaut kādu ķēpu. Savlaik tā kā dumš vannenē tā neizdarīju, pie lieliem un ilgstošiem aukstumiem sekas ir redzamas.

 

Un ja pa bēniņiem nestaigā un vecāsmātes pūru neglabā, labāk kartonu nelikt - tieši lai vēdinās tā siltumizolācijas kārta. Ja nu mitrums tur biki iemigrē, lai viņam viegls ceļš ārā.

Labots - VebKamera
Link to comment
Share on other sites

plēvi uzlikt no apakšas nebūtu problēma. Ziemā apdzīvotajā mājas daļā ir ap 30% relatīvais mitrums, diezgan sauss tātad. Un pamatā telpas otrajā stāvā tiek izmantotas tikai nedēļas nogalēs.

No virsas kaut kas jāliek, jo bēniņi ir pilnībā ventilējami. Šīfera jumts uz koka konstrukcijas, kur agrāk bija dakstiņi. Bez jebkādiem apakšklājiem, plēvēm, ...

Link to comment
Share on other sites

 

 

No virsas kaut kas jāliek, jo bēniņi ir pilnībā ventilējami. Šīfera jumts uz koka konstrukcijas, kur agrāk bija dakstiņi. Bez jebkādiem apakšklājiem, plēvēm,

Un ka tas traucē?

Es taisīju tā, ka saliku laipas uz vietām, kur jāstaigā un pārējo atstāju pilnībā vaļēju.

Link to comment
Share on other sites

vienīgais jautājums par sijām, jo tās šobrīd paliek telpas iekšpusē. Plēvi likt tā, lai ir virs sijas pāri zem skaidu plāksnes, vai derēs arī pielocīta pie sijas no sāna?


mickys -

reizēm drusku sniega ieputina . nu kādu sauju, divas, ne kupenas protams.

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

 

 

Plēvi likt tā, lai ir virs sijas pāri zem skaidu plāksnes

Es teiktu - ja var vienā gabalā, virs sijas  - labāk vienā gabalā. Ja sija gana veca, sausa, viņai neskādēs, ka būs iekšpusē. Ja liek no sijas līdz sijai, es teiktu, ka jāmēģina līmēt pie sijas malām. Ar ko - nav ne jausmas. Doma - panākt iespējami hermētiskāku, lai tvaiks nekādā variantā netiek virs plēves.

 

 

 

reizēm drusku sniega ieputina . nu kādu sauju, divas, ne kupenas protams

 

Tas netraucē. Tiklīdz siltāks, uzreiz izžūst. Man, pat tipa "jaunā" (pirms 10 g celtā) mājā gar skursteni kādu sauju ieputina, uz vates paliek. VVZ kā - man no skata tur viss hermētisks izskatās.

 

Ja nu baigi baidās no tās vates putēšanas / pārvietošanās, IMHO var ar skavām kādu agroplēvi pa virsu uzsist - tā visu mitrumu uz augšu laidīs cauri. Un lai bēniņus / jumtu apkalpot varētu - kādas dēļu laipas uzsist. Bet segumu labāk nē.

Link to comment
Share on other sites

  • 7 months later...

Bump. Līdzīga situācija - čomam dzīvoklis vecajā lietuvietē, pēdējais stāvs, mājas gals. Istabā ir pelējums šur tur uz sienas ieviesies, džeks grib no pelējuma tikt vaļā (par pretsēņu ķīmiju viss ir apmēram skaidrs) un nosiltināt vismaz gala sienu, bet varbūt arī fasādes sienu, ar kaut ko šādu

http://www.videstehnika.lv/lv/kokskiedras-plaksnes/53/

http://www.videstehnika.lv/lv/kokskiedras-plaksnes/81/

20 vai 25 mm plāksnes 3 kārtās (kādas nu depiņā var dabūt, depiņā jo viņam tur atlaides), un virsū sietu ar līmjavu un Rotband, bez plēvēm.

Prasa man pēc padoma, bet es par šitām kokšķiedras plāksnēm neko nezinu.

Tas viss ir pareizi? Ar elpošanu ūdens tvaiku difūziju viss būs ok, vienīgi jāpārliecinās, ka pelējuma vietās mitrums nav nācis no ārpuses?

Palasīju kas te sarakstīts, īsti gudrs nekļuvu:

11/12/2014 , 13:31, vvv teica:

kokšķiedru plātnēm, piemēram, mitrums tiks uzņemts materiālā, notiks zināma mitruma regulācija starp telpu un materiālu - uzņems mitrumu, atdos mitrumu,

11/12/2014 , 15:06, vvv teica:

Šitie kokšķiedru plātņu tirgotāji rāda, ka var špaktelēt, apmest, kas ir OK. Tikai vienā mājā redzēju, laikam tur kaut kādas lētās kokšķiedru plātnes tika sapirktas, izšuva māju no iekšpuses ar tām kokšķiedru plātnēm, apmeta, pēc kāda laika viss nafig, sāka dalīties plēksnēm tās plātnes, ar visu apmetumu gāzās lejā. Vo bēda bija.

 

Un kā tās plāksnes pareizi ir jāstiprina - jādībeļo kā cietā fasādes vate?

Vai būtu laba doma te izmantot arī zaļās, lamināta apakšklājam paredzētās, kokšķiedras plāksnes? Ir iespēja dabūt čupu ar tādām par velti. Apakšējai kārtai (jo viņas ir metrs reiz pusmetrs, za!obīsies tādām sietu līmēt un špaktelēt), un tad jaunās, riktīgās, pa virsu.

Link to comment
Share on other sites

Celtnieks esi?

Cilvēks izdala izelpojot 2 litri ūdens. Tātad dienā mājās izelpo 1litru ūdeni+ vēl saimnieciskā darbība dod savu ūdens tvaiku.

Uzsilstot telpai tas tvaiks ceļās augšā un saskaroties ar aukstu virsmu veido kondensātu. Šis kondensāts iesūcās panelī un paliek mitrs. Ūdens šķidrā veidā vada labi siltumu, līdz ar to drēgnās dienās panelis vēl vairāk atdziest un tā pa riņķi. Beigās iegūstam raudošu pananeli. Tātad mums ir panelis ar ūdeni. Tur, kur ūdens, tur ir dzīvība- pelējums.

Ja ūdens nesūcās no āras, tad jāsāk ar mēbeļu atbīdīšanu vismaz 30cm no sienām un telpas vēdināšanu. Ja efekta pēc kāda laika nav, jāmeklē tālāk, bet parasti viens atvērts logs caurām dienām un mēbeļu atbīdīšanu no ārsienas palīdz pēc 2nedēļām. Pēc tam mēbeli var piestumt 10cm attālumā no sienas.

 

Un ja par zaļo apakšklāju runājot, izlasi instrukciju par uzglabāšanu un ekspluatāciju. Viņš ir kā kaķis un ūdens 

  • Patīk 2
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Neesmu prō celtnieks. Kaut ko saprotu par rasas punktiem, bet šito kokšķiedras plākšņu proponenti kaut ko runā, ka ar tām siltinot no iekšpuses nevajag tvaika barjeru kā akmensvatei. Tāpēc neko vairs nesaprotu. Varbūt tur notiek kaut kā tā, kā vvv citātā. Nu, un ja tādai 50 vai 70 mm kokšķiedras plākšņu kārtai ir mazāka siltumpretestība nekā 50 mm akmensvatei, tad varbūt nekāds rasas punkts starp viņām un betona paneli nemaz neveidojas, vai kas tur notiek?

 

Sekcijas un skapji ne pie vienas sienas nestāvēja. Šobrīd nesamelošu, kur tas pelējums bija, bet ka tik ne augšējā stūrī.

Link to comment
Share on other sites

Zaļajam apakšklājam rekur rakstīts:

Citēt

High water vapour open

bet man nav ne jausmas, vai tas apakšklājs ir tieši šis Steico, vai cita ražotāja, bet zaļš ir.

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Nē, nu var jau paņemt katru jaunu (vecu) materiālu, pētīt specenes un zīlēt kā katrs jaunais mēsls uzvedīsies konkrētā gadījumā. Var taisīt eksperimentus ar savu māju - pa lielam nav problēma.

 

Es darītu vienkārši - ja no iekšpuses vajag siltināt tā, ka acīs cērtas, tad es izvēlētos metodi un materiālu, kuru atbalsta, cik nu esmu dzirdējis, gana liela daļa būvinženieru. Kaut ko līdzīgu tas pats Biršs pa LR2 pa reize pastāsta. Starp citu, pie viņa uz konsultāciju iet ir ieteicamāk, kā "pa fikso" paprasīt forumā.

 

Paņem 5 cm putuplastu, uz kailas sienas līmē ar līmjavu visā platībā, pēc tam var likt sietu un plānu apmetumu. Vai tās kokšķiedru plates pieskrūvēt/pielīmēt, ja grib. Viss bez spraugām.

Tad ir cerība, ka pa vidu, kaut kādās spraugās vai rasas punktos nesaviesīsies zoodārzs un dendrārijs.

 

Bet pa lielam, tas neatceļ to, ko biedrs Murlo teica.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, VebKamera teica:

tas pats Biršs pa LR2 pa reize pastāsta

 

Šeit

http://lr2.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?cid=101&y=2015&m=05&d=25

no 4:30 viņš stāsta, ka "mīkstas kokšķiedru plāksnes" tieši tā arī var likt, kā es teicu. Bet par ko es brīnos, tas ir tas, ko arī @vvv bija minējis, jeb Birša vārdiem (turpat no 7:13), tās plāksnes ir

Citēt

 

materiāls, kas nekondensē, kas satur ūdeini savā struktūrā tiktāl, kamēr to temperatūras process neizved ārā no kondensācijas.

 

 

Vot kā tas nāk, ka siltinot ar vati veidojas rasas punkts, bet ar šitām nē :huh:

 

Pirms 6 minūtēm , Ronalds teica:

Paldies, bet nu sūc kaut kāc, tur ir jāreģistrējas lai kaut ko varētu rēķināt :(

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , 138 teica:

Paldies, bet nu sūc kaut kāc, tur ir jāreģistrējas lai kaut ko varētu rēķināt

Akls? Pogu "Use demo version" neredzi? Domājams ka var iztikt bez iespējas aprēķinu rezultātus uz pdf eksportēt! 

Link to comment
Share on other sites

Tak paņem piereģistrējis, vai ņem cietās plāksnes vai ieraksti ar roku, jo visi parametri redzami. Neaizmirstam pielikt arī apmetumu un krāsu pa virsu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nejauciet kokšķiedras plāksnes kā apakšklāju ar vēja barjeru.

Kurš stāvs? Stūra dzīvoklis vai pa vidu?

Man 5.stāvs, virtuvē un vēl vienā istabā visu laiku logs vaļā uz vēdināšanu. Nosiltināju griestus, karstā vasarā +26oC, ziemā +25oC (termometrs uz palodzes). Sala laikā atrauju logus, 10min un mitrums nokritās tik tālu, ka acis paliek kā rozīnes.

Kaimiņam logi ciet-> reizi nedēļā bez maz vai staigā ar sēņu spainīt pa kāpņu telpu. Mēbeles sabīdītas pie visām sienām, ventilācijas nekādas, bet toties celtnieks

 

Jā, pie Briša var doties. Bezmaksas konsultācijas. Jāpaņem arī līdzi foto, lai parādītu. Cilvēks pateikts kā pareizi darīt un ko jāpērk. Viņam vienalga vai tas ir Rocwool vai Veber špaktele vai Knauf reģipsis. Ja paprasīsi piemēru produkta, tad viņš nosauks to, kas ir pārbaudīts. Arī "PRO" celtnieki pie viņa piestaigā :D

otrdienās no plkst. 17.00 – 19.00 – Rīgā, Brīvības gatvē 301 un

piektdienās no plkst. 10.00-12.00 – Rīgā, Kurzemes prospektā 3, k-1.

  • Patīk 1
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 12 minūtēm , Murlo teica:

Kurš stāvs? Stūra dzīvoklis vai pa vidu?

 

pirms 11 stundām , 138 teica:

pēdējais stāvs, mājas gals

 

Link to comment
Share on other sites

Ō, izrādās, tur ir hints:

Citēt

Interior insulation

Your component seems to be an interior insulation. Interior insulation generally requires more attention during planning, because condensation on the cold inside of the masonry can hardly be avoided. A vapor barrier seems to solve this problem, but in practice it often does not have the hoped-for effect.

 

Nu tad ko tas Hiršs tur stāsta, ka ar šitām plāksnēm, atšķirībā no vates, neliekot tvaika barjeru, brīnumainā kārtā nekāds kondensāts starp siltinājumu un sienu neradīsies?

Link to comment
Share on other sites

kokšķiedras plāksnēm tas mitrums staigās turp, šurp. Tas tā pat kā ar koka grīdām. Pavasarī un rudenī uzbriest, pēc tam saraujās. Arī reģipsis uzņem mitrumu un atdod.

No rasas punkta nevar izbēgt. Ja nosiltinām no iekšas, tad rasas punkts (jeb 0oC) pabīdās tuvāk dzīvoklim. Principā ļoti tuvu tapetēm. No tā rodās arī pelējums. Lai samazināto to ūdens daudzuma nokļūšanu sienā, nepieciešama tvaika barjera.

Ja siltināts ir no ārpuses, tad tas rasas punkts pārvācās uz siltinājumu. Tāpēc fasādēm vajag to ventilējamo škirkārtu, lai tas mitrums, kas radās siltinājumā vasaras vai sausā laikā izvēdinās. Jo mitrums no dzīvojamām sienām ar spiediena palīdzību aizplūda uz siltinājumu.

Tavā gadījumā jānoskaidro vai pa micro plaisām ūdens nespiežās iekšā dzīvoklī. Un ja liksi minerālvati (akmens, stikla), tad vajag tvaika barjeru. 

Ja kokšķiedras plāksnes tad kā Brišs teica.

  • Patīk 1
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs
pirms 2 stundām , 138 teica:

Vot kā tas nāk, ka siltinot ar vati veidojas rasas punkts, bet ar šitām nē :huh:

Rasas punkts veidosies, neatkarīgi no materiāla. 

Problēma lielākoties ir telpas mitruma līmenis - krietni paaugstināts un nespēja novērst šī mitruma sūkšanos sienās un siltinājumā. 

Protams, var jau naivi cerēt ka super-puper dabiskā siltinājuma slānis veiksmīgi izvadīs lieko mitrumu uz āru, kur tas iztvaikos izplatījumā un viss būs ideāli, bet tā ir utopija. Konkrētam mitruma daudzumam ir nepieciešams konkrēts gaisa daudzums "transportēšanai" - attiecīgi, mājai, kas pati dabiski "apmaina gaisu" būs pietiekami lieli siltuma zudumi, lai no tā siltinājuma nebūtu liela jēga. 

Siltināšana ar pareizu ventilēšanu iet roku rokā - pārējais viss ir filozofija un marketings. 

Šo te visu rakstu no tīri praktiskās dzīves pieredzes.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, 138 teica:

brīnumainā kārtā

Neceri. Brīnumi nenotiek. Bez tam koka plāksne ir slikts siltuma izolators (sliktāks kā vate vai putuplasts), stulbi ir likt 3 kārtas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Nu re, tamdēļ es arī ierunājos par polistirolu. Nav man viņš mīļs, bet 1) viņam uz ūdeni lielā mērā pō; 2) rasas punkts pa viņu var staigāt ilgi - kamēr polimērs sabrūk monomēros. Daudzus gadus katrā ziņā. Bet paŗsālīt arī ar to nevajag - vairāk par 5 cm tomēr nevajag likt - var ieslēgties citi efekti, kuru rezultātā labāk toč nebūs.

Bet arī tā kokplate nav pats sliktākais variants.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Paldies visiem par padomiem. Nu liks tās koka plāksnes un cerēs ka nesapūs. Nav man iekšā tajā visā vēl vairāk iedziļināties un pārliecināt cilvēku, ka rīģipsis uz karkasa ar vati un plēvi vai puķiks būtu labāk.

 

1 stundu atpakaļ, Bruketajs teica:

Siltināšana ar pareizu ventilēšanu iet roku rokā

Ideālajā pasaulē jā, bet ne jau katrs savā blokmājas dzīvoklī taisīs aktīvo ventilāciju ar rekuperatoru un pārējiem zvaniņiem un svilpītēm.

 

Pirms 28 minūtēm , Klusu teica:

stulbi ir likt 3 kārtas

Laikam tomēr mazāk stulbi nekā vienu.

 

1 stundu atpakaļ, Murlo teica:

ar spiediena palīdzību

Spiediena? :blink:

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Nu, ja nav pretenziju pret pelējumu un smaķeli, drīkst nevēdināt. Pārējiem ir iespēja vai nu nopirkt gatavu vai tausīt pašiem. Aliexpresī ventilatoru kontrollers ar CO2 un mitruma kontroli biki virs 40eur un recair modulis vēl 100 + 2 ventilatori un korpuss. Nav taču tik traki...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Reku, paraku vairāk:

http://www.airfort.eu/recair-sensitive-rs160.htm

+

https://www.aliexpress.com/item/Touch-Screen-CO2-voc-gas-sensor-detector-control-system-for-Volatile-gas-dust-haze/32801310352.html

+

http://www.gaisastudija.lv/Kanāla-ventilatori/id/9985 - 2gab

+

Putuplasta kaste un dažādi citi sīkumi un caurules/gaisvadi.

 

Tiem, kam ir siltināts balkons, nav lielu problēmu ar izvietošanu. 

 

Vēl Dospel sākuši tirgot budžetniekus rekuperatorus viss-vienā. Arī citiem ražotājiem ir šis-tas pa ne-kosmosa cenām. 

http://www.gaisastudija.lv/Gaisa-apstrades-iekartas-rekuperatori/id/5548

Tiem, kas maksā par reāli piegādāto siltumu, šis būtu labāks, kā vienkārši vēdināt šad-tad, kad ienāk prātā.

 

Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , Bruketajs teica:

Tiem, kas maksā par reāli piegādāto siltumu

Paldies par vērtīgo info, bet šis nav šāds gadījums. Maksā par kvadrātmetriem čerez rīgas namiem, tā ka huļi nevēdināt.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...