Jump to content

Recommended Posts

Labrīt, bootieši!

Lai pārāk neiespringtu, rakstu uzreiz, ka šī tēma man ir vairāk ar informatīvu nolūku un par realizāciju vēl nezinu spriest.

Tātad ir ~20g. veca privātmāja, katls kaut kāds pavisam parastais, t.i. lētais malkas katls, ar siltināšanu mājā ir diezgan švaki, līdz ar to ziemas mēnešos ļoti ātri izpūš aukstu māju, kā arī ir noriebies, ka jāpiemet malka ir ik pēc stundas vai pusotras. 

Jautājums sekojošs, kā labāk uzlabot apkures sistēmu, un kādus malkas katlus iesakiet, lai varētu kurināt kā pienākas (reizi vai divas sutkā)

Daži faktori, kas būtu jāpiemin:

1. Jābūt malkas apkurei, ir savs mežs, līdz ar to citi varianti netiek izskatīti tuvākajai desmitgadei kā minimums.

2. Mājā ir pašteces sistēma.

3. Atrodos laukos (Tas jau vairāk būtu piemināms, ja būtu jālemj par apkures veidu, bet nu lai paliek)

4. Čuguna radiatori.

5. Tuvāko pāris gadu laikā būs visi pakešlogi.

 

Vēl dažas lietas, kā jau laukos, šad tad mēdz paraustīties elektrība, tātad, ja ņem vienkārši augstspiediena katlu ar sūkņiem, kā izvairīties no sistēmas uzsprāgšanas, gadījumā, kad nevienam neesot mājās pazūd štroms un pilna pečka ar malku, zinu, ka vecmutere skrien savam katlam visas pagales vilkt ārā, man tāds variants liekas pilnīgi nederīgs. Kā šo var atrisināt normālā ceļā...

 

Ceru uz zinošiem cilvēkiem ar lietderīgiem padomiem un ieteikumiem.

 

Ar cieņu, jauku dienu vēlot,

 

Edgars.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 116
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Mezavecis

    9

  • androidz

    8

  • vvv

    23

  • Edzhua

    13

Top Posters In This Topic

Posted Images

Mezavecis

Jāsāk ir ar budžetu. Katlu tāpat mainīt nebūs lietderīgi, jo jebkurš cits sakarīgs apkures katls nemaksās kapeikas. Plus pustonnu smago dzelzi transportēt, uzstādīt nebūs lēti.

 

Lai samazinātu biežo kurināšanu, cilvēki ierīko mājās kondensatoru (ūdens boilers ar ūdeni apkures sistēmā), kas tiek uzsildīts un dažas dienas var katlu neaiztikt. 

 

Elektrības pazušanas gadījumā var ierīkot akumulatoru ar UPS. Kas attiecas uz pārkaršanu, tad vecajam Viadrus katlam bija mehānisks vārsts, kas aizver visas durvis, ja temperatūra uzkāpj, bet arī parasto katlu var automatizēt.

 

Reku var uzmest aci uz kaimiņa garadarbu

http://datubazes.wordpress.com/2011/03/28/malkas-apkures-sistema/

Labots - Mežavecis
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Atstāj pašteci un elektrības jautājums atkritīs pats no sevis. Man majā ir pašteces sistēma un i netaisos to parbūvēt. Mežavecis pareizi teica, vajag sistēmā siltuma akumulatoru , jo malka pareizi deg tikai ar švunku, nevis smacēšana srežīmā. Tas nozīmē, kārtīgi vakarā sakurināsi, uzkarsēsi akumulatoru un visu nākamo dienu būs silti.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

jauns katls

jālikvidē paštece

jāizmet čuguna ribas

jāieliek siltuma akumulators

jāuzliek UPSis

Link to comment
Share on other sites

(labots)

Boilers jau ir pievienots, siltais ūdens ir visu laiku, kad sākās intensīvās kurināšanas sezona, tad no katla griež krānus vaļā, lai netērētu lieki elektrību.

Didzi, saki atstāt uz pašeci, tad jautājums par to, kādi ir normāli katli, kuriem nevajag ne sūkņus, ne ko tādu, kas varētu saiet grīstē elektrības zuduma gadījumā?

Jautājums, @@e = d, kādā veidā lietderīgi būtu izmest čuguna ribas un likvidēt pašteci? :) Runājot par radiatoriem, ne vienu vien specu esmu dzirdējis sakām, ka čuguna radiatori ir daudz labāki par tiem jaunajiem, baltajiem bleķiniekiem, kā arī nomainīt visu apkures sistēmu pusotrstāva mājā, nozīmē izdemolēt pus māju, nešķiet, ka tas ir normāls risinājums.

Runājot par budžetu, nu ap 1k Ls jau droši nebūtu žēl izmest tādam pasākumam, kas vismaz desmitkārt atvieglos visu to pasākumu ar kurināšanu, ar noteikumu, ka elektrības zudumi netraucētu. Un vēl jau, cik dzirdēts, teju obligāts pasākums lietderībai ir palielāka akumulācijas katla piesaiste. Visa kurināšana notiek pagraba pusē, līdz ar to vietas izvirtībām pietiek.

Labots - Edzhua
Link to comment
Share on other sites

Paštece jau tāpēc ir paštece, ka pats tek, nekādus sūkņus nevajag. Un nejauc boileri siltam ūdenim ar akumulatoru. Siltuma akumulators ir milzīgs pods ar 500-1000 litru tilpumu. Un Tavā gadījumā vienīgā izeja, ja negribi pārcelties dzīvot pie pečkas. Plus, protams, labi logi un siltināšana.

Link to comment
Share on other sites

Nedaudz pārlasījos, neesmu pamodies, skaidrs, ka runa ir par akumulācijas tvertni.

Link to comment
Share on other sites

Vajag atcerēties vidusskolas fiziku, vismaz. Nu to nodaļu par ūdens siltuma ietilpību.

Ja iet runa par kaut cik normālu māju, tad varētu būt siltuma akumulatora tvertne vismaz ar tilpumu 3 - 5 m3, bet jārēķina siltuma daudzumi.

Čuguna radiatoru sistēmu derētu izskalot. Jauno tērauda radiatoru faniem - ātri sasilst, bet vēl ātrāk izdziest. Ja vien čuguna radiātori nav bezcerīgi aizkaļķoti, nekas labāks vēl nav idomāts.

Link to comment
Share on other sites

20 gadīgā pašteces sistēma gan jau ka vaļēja un līdz ar to aizkaļķojusies neganti. atrast mūsdienās meistaru, kurš mācētu izveidot normāli strādājošu slēgto pašteces sistēmu ar akumulācijas tvertni? imho neiespējami.

Labots - e = d
Link to comment
Share on other sites

Pret kaut kādu bojāšanos ir drošībās vārsti, kas pie spiediena nostrādā. Un nav tā, ka tur nāktu tagad baigā tvaika šalts ārā. Vismaz man nav tā nav. Pie tam vārstus vajag divus, lai tiešām būtu garantija, ka nostrādās. Protams, garantija nav nekad ... bet nu tomēr. Kad tie vārsti strādā, vienīgais diskomforts ir klakšķi, kas protams, naktī traucē. Man gan tas katls, var teikt istabā, tev tāda problēma nebūtu.

Bet izskatās arī, ka katlam jauda arī pa mazu, ja tiešām reizi stundā jākurina. Bet māju ar vajadzētu siltināt, tas fakts.

Link to comment
Share on other sites

Tā kā sistēma ir pašteces, tad trubas gan jau ka pietiekami resnas. Lai nebūtu jāpaliek par kačegaru bēniņos var uzstādīt lielu, siltinātu tvertni. Tur visticamākais jau ir izplešanās trauks. Viņu varētu aizstāt  ar krietni lielāku  1 - 2 m3 bačoku. . Kurinot viņā uzkrāsies siltums, kurš pēc tam ies uz radiatoriem. Bēda tikai viena - siltums ceļas uz augšu, līdz pēc kurināšanas beigām nekāds siltums paštecē uz māju neies. Tātad vajag cirkulācijas sūkni. Ar cirkulācijas sūkni ir nākošā problēma - ja viņš strādā karstā ūdenī pie atmosfēras spiediena rodas kavitācijas efekts - lokāla vārīšanās (ja ir interese -var internetā par šo palasīt) Tātad - ja ir cirkulācijas sūknis  vajag noslēgtu sistēmu zem spiediena. Tādai vajag izplešanās traukus un izturīgu siltuma akumulatoru. 

 

Ar budžetu 1k es atstātu vecās trubas, katlu un radiatorus. Domājams ka sanāktu $$$ spiedkatlam, cirkulācijas sūkņiem un siltuma aķim. Bet nu vēl jau šis tas sistēmā būs jāpārtaisa - caurules, veidgabali, metinātājam par darbu.... Iespējams ka arī 1k ls neiekļausies.

 

Vēl ir variants uzlikt ilgdegošo svece tipa katlu, bet tur arī nav viss ideāli

Reku var palasīties.

http://www.building.lv/forums/99/134121/page=1/_subject_

Link to comment
Share on other sites

Saglabāt pašteci, pieslēgt akumulatoru ar apsaisti bez sūkņiem un automātikas, lai tas viss darbotos efektīvi un droši... sarežģīts uzdevums, vēl grūtāks būs atrast meistaru kas uz ko tādu parakstīsies.

 

Nosiltini bēniņus par pusi no tās naudas nevis izmet tūkstoti un turpini sildīt gaisu ārpus mājas. Logu maiņa ir viegla, bet tā dod daudz mazāku efektu kā, pārseguma siltināšana. Protams, katra māja indiviuāla, pārsegums parasti ir vislielākais siltuma zaglis, bet arī ļoti ātri nosiltināms, vai nu izrulējot vates ruļļus vai iestrādājot kādu beramo/pūšamo siltuizolācijas materiālu.

Link to comment
Share on other sites

Ja likt jaunu, tad čuguna katlu. Tas ir daudz izturīgāks. Nav jau tā, ka pašteci nevar automatizēt un visādas fīčas izdomāt. Cita lieta, profesija santehniķis ir doagnoze un radošu meistaru atrast praktiski nav iespējams. Vismaz es visu taisīju pats. Man gan mantojumā bija jau krievulaikā saliktas resnas trubas.

Link to comment
Share on other sites

Ja raustās elektrība, pašteces sistēma ir ļoti labi. Man ir ar sūkņiem, bet ja pazūd elektrība, varu kurināt, jo ir izbūvēta kā pašteces sistēma. Tikai uz pašteci atstāt nebūs pareizi, ar sūkņiem viss strādā labāk. Taisnība, ka pašteces sistēmas mūsdienās ļoti maz kas taisa, tur zināšanas un prasmes vajag, kādas daudziem mūsdienu apkurniekiem nav. Aizmirsti, ka varēsi pie katla pieiet reizi diennaktī. Šitādas basņas daudzi stāsta, kāpēc viņi tā dara, nezinu. Man ir akumulatori, ziemā kurinu visu dienu, lai piedzītu akumulatorus ar siltumu. Siltums noturas līdz rītam, tad atkal kurinu. Māja gan man nav siltināta (padomju standartiem atbilstoša siltumizolācija), vienīgais logi nomainīti uz pakešu logiem. Kad nosiltināšu māju, ceru, būs mazāk jākurina. Siltākā laikā kurinu pusi laika mazāk, pavasaros un rudens sākumā var kurināt retāk, reizi divās dienās, reizi trīs dienās. Bet kamēr akumulatori nav pilni ar siltumu, jākurina. Noteikti ieplāno akumulatorus, malkas apkurei superīgākā lieta. Ja liek akumulatorus, noteikti vajag automātiku, citādi nebūs ērti. Par strāvas pazušanu nav jāuztraucas, ja būs iespēja darboties sistēmai uz pašteci. Var saveidot visu tā, lai strāvas pazušanas gadījumā automātiski viss turpinātos, bet tas ir noteikti jāparedz. Kura katra sistēma strāvas pazušanas gadījumā neaizies uz pašteci bez tavas darbības. Kā man ir izbūvēts, ļoti ar to lepojos. Shēmas ir visādas, bet neiesaku klausīt visu padomus pēc kārtas. Kamēr tiku pie savas apkures sistēmas, visvisādas "gudrības" saklausījos no visvisādiem "spečukiem". Klasiskās un pareizās malkas apkures shēmas var sameklēt, piemēram, šeit: http://www.kuenzel.de/ Man ir pēc šo parauga. Par katlu - iesaku čuguna katlu, vienkāršu. Apsaisti sabūvēsi nopietnu, viss darbosies. Dārgie tērauda gāzģenerācijas katli ir ar krietni mazāku kalpošanas laiku un ir prasīgāki pret malkas kvalitāti. Tāpat nav viņi paredzēti bez elektrības.

Ja par malkas apkuri vispār, nav laukos nekā labāka un izdevīgāka. Noņemšanās jau ir, bet, kā smejies, citi maksā par svaru zāli, kamēr es vingroju ar malku.

Link to comment
Share on other sites

VVv pilnīga taisnība. Siltums ne no kā nerodas un lai māju sasildītu vajag noteiktu daudzumu malkas dienā nokurināt. Ja kāds tirgotajs saka, ka degs visu dienu un nebūs malka jāpiemet tad tā arī ir. Degt jau katls degs, bet siltuma ta nebūs. Nu nevar māju ar trim pagalēm malkas uzsildīt .Ja skaties citu saimnieku apkures sistēmas, tad tikai tādas, kuras kalpojušas vismaz 3-5 gadi. Ja saomnieks vasarā apkuri sataisījis, tad, ar putām uz lūpām stāstīs, cik tā laba. Kad daži gadi pagājuši, tad aizmirsusies lielā nauda, kura iegrūsta sistēmā un nav vairs vēlēšanās lielīties. Tikai tad izpeld visas lažas un nnepilnības..

Link to comment
Share on other sites

No savas pieredzes zinu, cik daudz var ietaupīt, izmantojot no katla izejošo siltumu. Tā zinātne ir pavisam vienkārša - skursteņa galā vajag 100 grādus, lai būtu vilkme. Tad lejā pie ieejas skurstenī par kādiem 10 grādiem vairāk. Tas arī viss. Pamērīju standarta katlam izeju un sapratu, ka kaut kas jādara. Tad nu paņēmu čuguna radiatoru, nogāzu uz sāniem un caur tām ribām palaidu no katla izejošās dūmgāzes. Protams, radiatoru pirms tam pārmontēju uz svina mīmiju. Efekts bija graujošs. Ap 1/3 kurināmā mazāk.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

e=d: muļķības, saki ko, kur vajag ievilkt, ievilksim. Personīgi pazīstu vairākus meistarus. Cik maksāsi ?  :)

 

p.s. atvainojos par offtopiku

Link to comment
Share on other sites

 

 

Siltums ne no kā nerodas un lai māju sasildītu vajag noteiktu daudzumu malkas dienā nokurināt

Visi apkures sistēmu plānotāji, iegaumējiet šos vārdus.

Muļķības pēdējās, ja dzirdat no kāda, ka uzliekot kādu verķīti: kruto automātiku, akumulatoru, labākus radiatorus, brīnumkatlus utt. jums pēkšņi sāks ietaupīties kurināmais, izmaksas kritīsies. Cik tai malkā siltuma ir, tik ir, vairāk neizspiedīsi, pretī ir māja ar saviem siltuma zudumiem. Iegūtā enerģija no kurināmā ir vienāda ar zaudēto enerģiju caur siltuma zudumiem. Tas tā rupji izsakoties. Protams, var runāt par dažādiem lietderības koeficientiem, kas malkas katliem, domāju, svārstās 10% robežās. Visprastākais čuguna katls būs ar, piemēram, 80% lietderības koeficientu, ļoti nopietnam, dārgam gāzģenerācijas katlam tas būs virs 90% (nedomāju, ka kurinot ar savā mežā cirstu malku tā viegli var to dārgo gāzģenerācijas katla labumu sajust). Te var būt starpība. Tas ir viss. Tie uzlabojumi palielina tavu komforta līmeni kurinot. Būs automātika, nevajadzēs ar roku regulēt vārstus. Būs akumulatori, nevajadzēs aukstā laikā nepārtraukti kurināt, nakti varēs gulēt mierīgi, neceļoties nakts vidū piemest malku katlā. Kaut kas jau ietaupās no tā, ka temperatūra vienmērīgāka, bet tādu brīnumu, ka salikšu tikai vajadzīgās apkures lietas un varēšu vienreiz dienā pie katla pieiet, nav. Kā tagad atceros, ko tik nestāstīja man, kad pirku akumulatorus, cik es būšu laimīgs, piemetīšu krāsnī malku, iekurināšu, un tad man četras dienas māja silta. Blēņas absolūtās. Lai tos akumulatorus dabūtu siltus, intensīvi jākurina. Lielākā priekšrocība, ja ir akumulatori, var kurināt uz pilnu flammi, tā malka sadeg labāk, skurstenim tā labāk. Ja akumulatoru nav, liekais siltums par daudz sakarsē māju vai arī katls slāpējas, notiek kurināšana pazeminātas temperatūras režīmā, kas bojā katlu, skursteni, arī degšanas process nav tik lietderīgs. Daudz dzirdēts no cilvēkiem, kas gatavojas sev izbūvēt apkuri, kā kaut kādā veikalā redzējuši brīnumkatlu, kas kurās 12 stundas. Es savu katlu arī varu ieregulēt, lai malka viņā deg 12 stundas, bet no tās malkas man siltuma daudzums tā sanāks mazāks, nekā ja es to pilnās liesmās izkurinu 1 stundas laikā. Liekais siltums viss aiziet akumulatorā. Te ir labums no akumulatora. Ietaupīsies sīkumi, ja ietaupīsies. Ja grib ietaupīt kurināmo, jāsiltina ēkas norobežojošās konstrukcijas. Tas ir vienīgais risinājums radikāli samazināt apkures izmaksas.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Trubas ir pietiekoši resnas apkures pusē. Izplešanās trauks ir pažobelēs, kur ir ļoti sarežģīti tikt, jo ieeja ir mājas vidū, kur ir trepes uz pusstāvu un otro stāvu, nu īsāk sakot sarežģīti, līdz ar to, tur iedabūt milzīgu izplešanās trauku, kategoriski atkrīt.

Vispār daudz interesantu viedokļu, bet nu nekad nesapratīšu, kāpēc jāskalo smadzenes par siltināšanu, ja es te paceļu tēmu par pašu apkuri, ne par mājas siltināšanas darbiem uzdodu jautājumus. Siltināšanas darbi ir pavisam cits stāsts un tur aizies citas finanses, man interesē, kā pašu apkuri padarīt ērtāk lietojamu.

 

Tātad, parastam katlam, bez liekas elektronikas ir iespējama tāda lieta, kad vakarā piemetot, no rīta var droši kurināt tālāk, t.i. ir vēl ogles? + akumulācijas tvertni piesaistīt esošajai pašteces sistēmai, tak nebūtu neiespējami? Tikai šis joks iet ar sūkņu palīdzību? Pēdējais ieraksts par kurināšanu uz pilnu topi mani pilnībā apmierinātu, ja šis siltums man tajās ~6-8 stundās pa nakti bez papildus kurināšanas pilnībā nepazustu.

 

Runa par brīnumkatliem, kas kurās 12 stundas nav nekas baigi īpašs, man omei ir kaut kāds vecais Atmos katls, protams uz sūkņiem`n`shit, bet viņai jākurina 2-3x sutkā. Bet nu tur ir savādāk viss veidots, viņai kačegarka ir atsevišķi no mājas un tur ir cits stāsts.

Link to comment
Share on other sites

 

 

+ akumulācijas tvertni piesaistīt esošajai pašteces sistēmai, tak nebūtu neiespējami? Tikai šis joks iet ar sūkņu palīdzību?

Nav problēmu pašteces sistēmai pielikt akumulatoru. Man pašam sistēma saveidota tā, ka var darbināt ar sūkņiem, bet ja elektrības nav, darbinu uz pašteci. Ja ķeries klāt savas sistēmas uzlabošanai, paredzi sūkņus. Nav tā pašteces sistēma laba, ar sūkņiem viss sasilst ātrāk un vienmērīgāk. Paštece lai paliek gadījumiem, kad pazūd strāva. Mūsdienās taisīt sistēmu tikai uz pašteci ir muļķīgi. Piespiedu cirkulācija apkurē nav slikts izgudrojums. Ļoti daudzus zinu, kuriem vecās pašteces sistēmas papildinātas ar sūkņiem un ļaudis ir apmierināti. Lai paštecē darbotos viss kā nākas, jābūt katlam un akumulatoriem zemākajā vietā. Nedomāju, ka akumulators bēniņos ir laba ideja, kaut vai, padomā, kāda papildus slodze būs uz bēniņu pārsegumu. Kad katls nekuras, akumulators ir katla vietā - akumulators pilda katla funkciju, visa ūdens plūsma precīzi kā no katla. Kad katls kuras, ūdens plūsma akumulatorā maina virzienu, karstais ūdens no katla iet akumulatorā. Ja slēgsi akumulatoru, iesaku to vienot paralēli. Ir vēl veids kā pievienot akumulatoru virknē, bet pēdējam variantam ir trūkums, ka nevar atslēgt akumulatoru no sistēmas, ja rodas tāda vajadzība. Izplatītāks variants ir pievienot akumulatoru paralēli, droši vien arī pareizāks ir šis variants. Par akumulatoru nepieciešamo tilpumu dažādi viedokļi dzirdēti. Šeit ir tā - jo lielāks akumulators, jo ilgāk tas dos siltumu, jo mazāks akumulators, saprotams, mazākam laikam būs viņā siltums. No otras puses lielāku akumulatoru ilgāk būs jāpiekurina, mazāku piekurināsi ātrāk. Jāatrod optimālais akumulatora tilpums tavai mājai. Galīgi garām variants - jo lielāks, jo labāk. Iedomājies, nepamatoti liels akumulators tev jāuzsilda nepārtraukti kurinot, teiksim, divas diennaktis no vietas. Priekš kam. Mana saprašana ir tāda, ka akumulators ir pareiza lieluma, ja ziemas aukstumā pa dienu viņu piekurina, visu nakti viņš siltumu notur, nākošajā dienā kurini pa jaunu. Ir dzirdēts - izvēlēties ļoti lielu akumulatoru un ļoti jaudīgu katlu, tad ātri sakurināt un ilgi turēsies siltums. Aizmirst tikai šitie fantazētāji, ka tad jāliek kaut kādi monstrozi sūkņi, jābūvē monstrozi skursteņi - mājā jāizveido milzīga katlumāja. Man pašam ir apkurē sūknis, kas ir pats jaudīgākais no ģimenes mājām paredzētajiem, nākamais lielums jau ir no rūpnieciskajiem. Nespēj man šis sūknītis apgriezt ūdeni akumulātoros tik ātri, lai būtu iemesls likt daudz jaudīgāku katlu. Visam jābūt daudz maz salāgotam.

Par omīti, kas kurina 2x sutkā. Man arī bija zināma omīte, kas dzīvoja mājā ar kaimiņiem. Kaimiņi 1. stāvā, omīte 2. stāvā. Kaimiņi pirka malku divreiz vairāk kā omīte. Kaimiņi kurināja acis pārgriezuši, omītei bija silti, jo siltums no apakšas sildīja viņas dzīvokli. Omīte tik lielījās apkārt visiem, kā viņai mājās silti un labi, ka maz jākurina, cik viņai labas krāsnis utt. Klausi vien tālāk tādas omītes. Tava omīte varbūt no rīta iekurina, uzceļ mājā temperatūru līdz 24°, tad visu dienu nekurina, temperatūra nokrīt uz 16°, vakarā iekurina atkal, sasilda līdz 24° māju, līdz rītam atkal māja auksta. Negribētu šādā siltuma režīmā dzīvot. A omīte visiem tik lielās par savu veco Atmos katlu, kas viņai 2x sutkā jākurina. Tici vien tādai omītei.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Visas idejas ir garām, ja šobrīd ziemā jākurina tik bieži:

1. izskalot sistēmu ar atbilstošu šķidrumu (nereklamēšu nevienu, bet atrast var);

2. čuguna radiatori paši par sevi ir siltuma akumulatori, kādreiz kurināja 1x dienā (vakarā), viss uz pašteces, katls gan pagraba līmenī, savādāk paštece nesanāk.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Man pašam ir apkurē sūknis, kas ir pats jaudīgākais no ģimenes mājām paredzētajiem, nākamais lielums jau ir no rūpnieciskajiem. Nespēj man šis sūknītis apgriezt ūdeni akumulātoros tik ātri, lai būtu iemsls likt daudz jaudīgāku katlu.

Būvējot apkuri, tāpat kā būvējot jebkuru citu lietu, būtu labi veikt vismaz kaut kādus elementārus aprēķinus. Tak pat elektrības, ūdens apgādi taisot tiek veikti aprēķini, kāpēc tad apkure būtu jātaisa bakstot ar pirkstu gaisā?
Nenāktu par ļaunu zināt maksimālo mājas siltuma patēriņu, no kā jau tālāka var rēķināt visas citas lietas. Tiem kas augstskolā studē (ir studējuši) siltumtehniku mājas siltuma zudumu aprēķins ir ikdienišķs uzdevums, un gan jau, ka ir kaut kādas gatavas datorprogrammas (ecxel tabulas), kuras to visu izdara automātiski ievadot vajadzīgos mājas parametrus. 20 gadus vecai mājai aprēķināta siltuma zudumus gan nebūs vienkārši un iegūtais rezultāts var nebūt pārāk precīzs.
Ja ir zināma mājas siltuma zudumi, tad var aprēķināt katla jaudu, vajadzīgo sūkņu lielumus un lietderīgo akumulatora izmēru. Ja apkure ir akumulatoru, tad katla jaudai ir jābūt n-reiz lielā par mājas siltuma patēriņu. Piemēram, ja mājas max siltuma patēriņš ir 20 kW, bet katla jauda 40 kW, tad kurinot katlu uz pilnu jaudu, teorētiski vienā stundā akumulatorā var uzkrāt 20 kWh enerģijas, kas attiecīgi nozīmē, ka kurinot 5 stundas – 5 stundas varēs nekurināt, jo šajā laikā pietiks ar akumulatora uzkrāto siltumu. Un ja attiecīgi gribam akumulatorā uzkrāt 50 kWh, tad vajag apmēram 2 m² lielu akumulatoru.
Ar sūkņa jaudas aprēķiniem ir līdzīgi. Zinot katla jaudu (mājas siltuma zudumus), un pieņemt, ka pie max jaudas temperatūras starpība starp padevi un atgaitu būs 20 °C, var izrēķināt cik vajag lielu sūkni. Piemēram, pie 20 kW mājas siltuma patēriņa nebūt nav vajadzīgs rūpniecisks apkures sūknis, jo pilnīgi pietiek ar sūkni kurš nodrošina cirkulāciju 1 m³/h (apkures cirkulācijas sūkņa celšanas augstumu H, apkures sūknim gan nebūs vienkārši aprēķināt, jo tas nav tas pats, kas dzeramā ūdens celšanas augstums. Apkures sūknim šis parametrs nozīmē apkures sistēmas hidraulisko pretestību).

Precīzāku aprēķinu metodiku var atrast internetā, piemērām šiet.

Sistēmā „malkas apkures kalts bez akumulatora un cirkulācijas sūkņa” nav īsti ko apspriest, jo tur iiespējamo variantu nav daudz:
1) Regulēt apkures temperatūru ar katla temperatūru un iemestās malkas daudzumu, kas pavasarī, rudenī nozīmē zemu katla temperatūru un tā radītās sekas.
2) Regulēt apkures temperatūru ar velkmes, padotā gaisa daudzumu. Šādā režīmā malka protams degs ilgāk, un pie maza siltuma patēriņa būs arī jākurina mazāka, bet nu katla temperatūra šā vai tā būs maza, arī malkas degšana gruzdēšanas režīmā nav tas ekonomiskākais kurināmā sadedzināšanas veids.
3)
Paraksta čuguna kalta vietā uzlikt ilgās degšanas katlu, kurš tāpat kā 2. punktā strādās gruzdēšanas režīmā ar zemu katla un dūmgāzu temperatūru. Paziņam ir šāds kalts, un izolētu metāla skursteni nākas tīrīt katru mēnesi, jo dūmgāzu temperatūra 60-70 °C, un lai cik labi tas skurstenis būtu nosiltināts ūdens tvaiks tik un tā kondensēsies skurstenī un tecēs lējā, kur kopā ar pelnu daļiņām un malkas darvu veidos asfaltam līdzīgu masu.

Apkures temperatūras regulēšanai likt 3-eju krānu uz pašteces apkures sistēmas jēgas nebūs, jo bez cirkulācijas sūkņa 3-eju kārns nepildīs savu funkciju, nemaz jau nerunājot par to 3-eju krāns uz pašteces sistēmas cauruļu diametriem nebūs lēts.



 

 

Un ja attiecīgi gribam akumulatorā uzkrāt 50 kWh, tad vajag apmēram 2 m² lielu akumulatoru.
Šajā vietā ir jabūt: Un ja attiecīgi gribam akumulatorā uzkrāt 100 kWh, tad vajag apmēram 4 m² lielu akumulatoru.

 

P.S. Kaut kāds gļuks man gadijās, ka neļauj labot paša uzrakstīto tekstu.

Link to comment
Share on other sites

KinDzaDza

Vienkārši jāsāk ar mājas siltināšanu un tad nevajadzēs ne jaunu katlu, ne citas uzpariktes.

Link to comment
Share on other sites

Biedrs Firza ļoti pareizi uzrakstīja. Iesaku ņemt nopietni viņa padomu, pirms sistēmas izbūves visu kārtīgi aprēķināt. Nevar tā vienkārši likt katlu, akumulatorus, sūkņus un cerēt, ka viss ies. Bija viens godprātīgs apkurnieks-montētājs gadījies, teica kā ir, neesmu es nekāds inženieris, vajadzīgos lielumus nemācēšu piemeklēt konkrētai situācijai, man ir tikai mana pieredze, ar to vien nepietiek. Ne tā kā cits dažs "meistars", nāks tik un saliks visu, paņems naudu, bet rezultāts ne visai labs. Apkures sistēma ir nopietna un sarežģīta lieta, uzskatu, sākt vajag ar apkures projektu, tas noteikti atmaksāsies. Šeit, forumā, var ko nedaudz uzzināt par citu pieredzi, par kādu lietu vispār, lai saprastu, kurā virzienā domāt. Bet pareizo risinājumu tavai situācijai šeit diez vai atradīsi.

Par čuguna radiatoriem mana saprašana ir tāda, ka viņi nav slikti. Arī mūsdienās liek čuguna radiatorus, bet tas ir tāds ekskluzīvs pasākums. Neorientējos radiatoru siltumtehniskajos rādītājos, bet specialisti tev ātri apskaidros čuguna radiatoru labumu salīdzinājumā ar tagad populārajiem tērauda radiatoriem. Ja tie mājās salikti pareizi, mainīt tos nav prātīgi. Ja katls nav nokalpojis un ir ar pietiekošu jaudu, arī to vari atstāt. Piekombinē tikai savai sistēmai akumulatoru un būs tev daudz ērtāka dzīve apkures sezonā. Ja liec akumulatoru, noteikti jāpalielina izplešanās trauks, izplešanās traukam ideāli, ja tā tilpums ir 15% (vismaz 10%) no sistēmas tilpuma, tā ka izplešanās trauks sanāks liels. Un iesaku tomēr salikt sūkņus. Nav tā pašteces sistēma tas labākais variants, tas ir novecojis risinājums. Darbojas ar sūkņiem viss labāk, plus daudz labākas regulēšanas iespējas. Pašteces sistēmu atstāj gadījumiem, kad pazudīs elektrība. Tas ir ļoti labi, ja kurināšanu nav jāpārtrauc pie elektrības pazušanas.

Link to comment
Share on other sites

Nav paštecei ne vainas, tikai tai jābūt pareizi uztaisītai. Skaidrs,ka no jauna tādu taisīt neatmaksājas, bet ja darbojas, tad tikai tapēc,ka modē tagad sūkņi, visu čakarēt kopā nevajag. Man ar pašteci bija bišku jāpačakarejais, lai visi radiatori vienādāk siltu, bet kad  saregulē, tad viss čikiniekā. Ja par aprēķiniem un pieredzi, tad teorija un prakse dzīvē nevienmēr sakrīt. Man arī patīk visu sarēķināt. Liku savulaik malkas plītī "čūsku" un pēc visiem aprēķiniem, lai sasildītu 100L boilei vajag collīgo trubu kurtuvē. Plīti mūrēja vecs meistars un viņš saka, ka parresnu. Es atkal, ka ūdens nesasils, meistars, ka siltumu parāk noņems.Vārdu sakot paklausiju večukam un uztaisīju čūsku no 3/4 collu tribas. Tak vīram bija taisnība, jo ziemā, kad ilgāk neuzmanīgi kurina, var sistēmu uzvārīt. Es tikai uz projektētaja aprēķiniem nepaļautos.Vai mazums tiltu un māju sabrīk projektētāju kļūdas dēļ.Pašam ar savu prātu jādomā līdzi, īpaši, ja grib veco ar jauno apvienot.

Ar radiatorien, viss ir elementāri. Jebkurš radiators sāk efektīvi sildīt pie kādiem 40 un aukstākiem grādiem. Ja ir modernie konvekcijas radiatori ar maz ūdens iekšā, tie ātriu uzsilst teiksim no 15 līdz 40 grādiem.Čugunniekā ūdens daudz iekšā un vajag daudz vairāk kurināt, lai sasildītu ūdens masu, bet tā reālu siltumu telpā vēl nedod. Ja tādus radiatorus atkal panakti atdzesē, vajag bezjēgā ūdeni atkārtoti sildīt. Toties, ja apkure ir pastāvīga, čugunnieki ir daudz labāki gan no izturības viedokļa, gan arī stabilizē vienmērgu temperatūtu. Jā kāds tigotājs stāsta, ka jaunie radiatori atdod vairāk siltuma, tad tās ir muļķības. Cik malkas klēpjus sakurināsi, tik arī būs majā siltuma, un skārda radiatori neko tur nepalīdzēs. Datdzdzīvokļu mājā cita lieta.Kuram lielāks radiators, tam siltāk pa to pašu naudu, Ja visi kaimiņi saliek vienādus radiatorus, tad gan nekāda "varka" , uz kaimiņu rēķina, nesanāk :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

KinDzaDza

 

 

ar siltināšanu mājā ir diezgan švaki, līdz ar to ziemas mēnešos ļoti ātri izpūš aukstu māju

Pēc šīs rindiņas ir pilnīgi skaidrs, ka nav vaina jāmeklē apkures katlā un apkures sitēmā!

Pareizāk būtu domāt par mājas nosiltināšanu.

Link to comment
Share on other sites

Paldies par ieteikumiem, redzu ļoti daudz noderīga. Atkārtošos miljono reizi tiem, kas nemācēja kaut 2 reizes izlasīt - JAUTĀJUMS IR PAR KURINĀŠANAS ĒRTUMU NEVIS MĀJAS SILTINĀŠANU! Nosiltināta māja ir viens, ko man tas dos, ja pēc pēdējās kurināšanas ~3stundām radiatori jau ir knapi remdeni un (Teiksim, ja kurina līdz 21:00) nedaudz pēc pusnakts, radiatori ir auksti un pa ~6stundām līdz rītam ar aukstiem radiatoriem, loģiski, ka māja ir attiecīgi auksta. Pat labi var sākt borēt, ka man srazu visi logi jānomaina, visas durvis, jāsiltina no iekšpuses, no ārpuses, pamatus jāsiltina, jāliek siltās grīdas, jumts jāmaina utt. Bet ne par to ir stāsts. Jumta maiņa jau ir ieplānota tuvākajos gados, tomēr, neesmu miljonārs, lai nosiltinātu visu māju uzreiz un ievilktu labāku apkuri vienā gadā. Šoreiz ir doma sākt no kurināšanas iespēju uzlabošanas un tad slēgties klāt pašai mājai, varbūt kādam tas liekas "čerez *opu" pasākums, bet tā ir ieplānots un viss.

Link to comment
Share on other sites

vispār jau ir ļoti skaidra cēloņsakarība - jo vairāk siltuma izkūp pa caurumiem, jo ātrāk būs auksti radiatori.

Link to comment
Share on other sites

KinDzaDza

 

 

jo vairāk siltuma izkūp pa caurumiem, jo ātrāk būs auksti radiatori

Viedi vārdi! 

Link to comment
Share on other sites

Uzlabo vien apkuri, siltināsi pēcāk. Tev ir gluži mans variants. Man arī māja nav siltināta. Nomainīti tikai logi. Bēniņos izdedži. Sienas kā jau padomju laikos, nav siltinātas. Ievilku centrālapkuri vispirms (bija krāsnis). Pēc gada uzliku automātiku un pieslēdzu akumulatorus. Uzlabojās komforta līmenis pēc apkures uzlabošanas. Sākumā (bez automātikas un akumulatoriem) kurināšana bija ļoti apgrūtinoša. Iekurini, pacel temperatūru, māja pārkarsēta, tad nekurini, māja atdziest, tad atkal kurini. Aukstajos ziemas mēnešos, kad lielāks sals, kurināšana nakts vidū bija norma. Tagad ir ļoti ērti. Pa dienu sakurini, visu nakti silts. Temperatūra mājā visu laiku vienāda. Kaut kad, ar gadiem siltināšu māju. Būs tad mazāk jākurina, ietaupīsies maksa par malku. Arī mazāka noņemšanās ar malkas staipīšanu būs. Tagad jau ir tā kā par daudz. Un tieši tāpat, kā autoram, ne jau aiz ietiepības vai nesaprašanas māja vēl nav nosiltināta. Nav vienkārši to līdzekļu uzreiz, lai varētu siltināt. Un tie ir tūkstoši. Rēķināju, ja sagrūdīšu to naudu siltināšanā, atmaksāties man sāks tas uz ietaupītās malkas rēķina kaut kur tikai pēc 10 gadiem. Nav viss tā vienkārši un viennozīmīgi.

Labots - vvv
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Paldies par sapratni. Mums mājais lielākais robs ir jumts, bet jumta maiņa un siltināšanas izdevumos ir aptuveni x4 cik sakārtot apkuri, māja nav maza. Būs ražīgs gads, būs arī attiecīgie siltināšanas remontdarbi, pagaidām gribas no iekšpuses sākt, tiko pabeigts virtuves remonts, gribās koridoru nākošo paņemt, vannasistabu/tualeti pa ziemu uzfrišināt, pārējās istabas pa bišķītim padarīt acij tīkamas un tad arī ārpusei būs laiks pieķerties.

Starp citu, kādam varbūt ir zināms kā pareizāk veidot vannasistabas grīdu, gribas, lai ir vienkārši izflīzēta istaba ar dušas durvīm (negribu tās briesmīgās plastmasas kabīnes), vienkārši jātaisa grīda ar kaut kādu slīpumu, vai nāk kaut kādas sagatataves (ne dušas apakšas), lai ērtāk uztaisītu? un kādi ieteikumi durvīm, skatījos, ka plikas durvis maksā pāri simt latiem, tās gan bija stikla, ko skatījos, bet tāpat likās kosmoss.

Link to comment
Share on other sites

Varētu vēl ietiepties uz lēni degošo sistēmu bez akumulatora, tad būs super labi, pēc siltināšanas varēsi mainīt katlu jo nebūs kur pāri palikušo siltumjaudu likt :)

Ja tā ir mansardene vai vēl labāk līvānene, tad varētu piekrist, ka bēniņu siltināšana ir sarežģīts process ko nevar īstenot par pārsimts latiem.. bet visādi citādi bēniņu siltināšana dara brīnumus un atmaksājas pāris gadu laikā.

Link to comment
Share on other sites

 

 

pēc siltināšanas varēsi mainīt katlu jo nebūs kur pāri palikušo siltumjaudu likt

 

uz šo tiešām var iegrābties. uzliksi jaudīgu katlu, viss būs ok. pēc tam nosiltināsi un nāksi uz forumu gaudot, kapēc katls pieaudzis un pa skursteni darva tek.

Link to comment
Share on other sites

(labots)

Bļ!$?$?$!?$!?$?!$!?, vai es kaut ko jautāju par jaudīgu katlu, kas aizaugs? Es meklēju, kā padarīt ērtāku kurināšanu un kādu katlu būtu jāizvēlas, lai nebūtu jākurina kā negudram ik pa stundai, jo vecais katls ir dzelzs trumulis, kuram no energoefektivitātes nav ne tik cik melns aiz naga. Tas, ka kāds te ir aizgājis domāšanā tikai pa savu šauro taciņu, kas ved tikai uz "jāsiltina māja un tad jādomā par katlu", tā nav mana problēma, nepiesārņojiet šo tēmu ar savu drazu, lūdzu. Ar e=d domāšanu sanāk, ka visām mājām, kas ir nosiltinātas un ar labiem katliem ir kaput, labi siltinātai mājai ir jābūt sūdīgam katlam un viss būs ok. Tā tik turpināt.

 

Edit: Skaidrs, e=d ir kaut kāds trollis, jo ar pēdējo komentāru joprojām runā par savu tēmu, kas nav saistīta ar esošo.

Labots - Edzhua
Link to comment
Share on other sites

labs katls nav tas pats kas jaudīgs katls. Privātmāju apkurē nav spēkā noteikums, jo jaudīgāks katls, jo mazāk jākurina un ekonomiskāk būs.

Link to comment
Share on other sites

Didzi tu atkal brauc auzās,man kā reiz pietiek ar 3 pagalēm lai uzsildīt māju. Un par gruzdēšanu un degšanu uz pilnu klapi tev arī nav taisnība - pagale paliek pagale tu vari viņu nodedzināt ar gruzdēšanu un ar baigo vilkmi viss slēpjas tajā cik daudz energijas tu no tās dabuj. Un jo mazāk tev karstuma aiziet skursteni jo vairāk paliek mājās.

 

 

 

Nu nevar māju ar trim pagalēm malkas uzsildīt
 
Link to comment
Share on other sites

Lai saruna būtu ražīgāka, Tu varētu savu "dzelzs trumuli" nobildēt un parādīt šeit.

 

Bet domāju, ka Tu īsti neesi izfiltrējis visu šeit sarakstīto. Gan absolūto tuftu, gan absolūti pareizus ieteikumus.

 

Lasi vvv un Didzi. Un paskaties, cik maksā apkures katli (it sevišķi "24 stundas degošie" ar piebildēm maziem burtiņiem, kādam jābūt skurstenim un cik tie maksā) un cik maksā siltuma akumulatori.

 

P.S. specuks izcēlās.....

Link to comment
Share on other sites

Manā gadījumā teju jebkāds samazinājums ir lietderīgs, jo uz doto brīdi ziemā pie intensīvas kurināšanas aiziet paprāvs strēķītis ar malku dienā, kas ir pielīdzināms vismaz 6-8 kārtīgiem vīra klēpjiem.

 

@WildGun , tad pastāsti kuri ir pareizie ieteikumi pēc taviem ieskatiem. Es, protams, nesaprotu tik daudz kā liela daļa, kas šeit ir atskaitījušies un savām rokām/palīdzību uzlabojuši savus siltumkatlus/energoefektivitāti un zin kur vēži ziemo, tāpēc es šobrīd balstos uz to informāciju, ko uzrakstījuši pāris biedri normāli paskaidrojot kas un kā, tuftu troļļo e=d, tas jau ir skaidrs.

 

Uztaisīšu kaut kādas nebūt bildes, kad tikšu pie šprices izvērtēšanai, pagaidām neesmu uz vietas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

e=d ir kaut kāds trollis

 

nesauc citus savā vārdā un es neteikšu kur tev jāiet.

 

tu negribi dzirdēt reālus padomus, bet gan gribi lai kāds tev piedāvā risinājumu problēmai, kurai ar taviem pieciem + sākuma nosacījumiem risinājuma nav, jo fizikas likumus te apiet nemāk.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...