Automatizēt apkures trīsceļu vārstu

[Mezavecis]

Hai!

 

Jau labu laiciņu domāju, kā varētu automatizēt trīsceļu apkures sistēmas vārstu, kas pats regulētos atkarībā no āra temperatūras. Pagaidām problēma, ka manuāli jāregulē šis vārsts, kad mājā par siltu vai pa aukstu. Temperatūras regulāciju pa istabām nodrošina termogalvas pie katra radiatora. 

 

Ir šāds vārsts. 

 

Ir idejas, ar ko varētu šo aizstāt vai uzlabot? Pagaidām vienīgais variants nāk prātā jaudīgs servomotors + vadība + termosensors, tikai pagaidām rokas pa līkām, lai atrastu shēmu vai jau gatavu risinājumu. Šis variants liekas pievilcīgāks, jo tas sanāks lētāks un elastīgāks no izmaksu viedokļa.

[RimaNTSS]

Man (zinu, ka citiem arī) mājās darbojās sekojoša shēma: Ir temperatūras devējs, kas dod signālu uz releju. Ja temperatūra telpā nokrīt zem uzstādītā līmeņa, tad relejs ieslēdz cirkulācijas sūkni un darbina to kamēr temperatūra nepaceļas līdz uzstādītai temperatūrai, tad relejs atslēdz sūkni utt.

[vvv]

Hai, Mežaveci! Prieks tevi te atkal redzēt.

Man apkures sistēma pirmos divus gadus nogāja regulējot trīsceļu vārstu manuāli. Ir šiem vārstiem roktura vietā motoriņš, kuru groza automātika. Kopš uzliku automātiku, savādāk vairs negribu. Nezinu, vai kaut kā savādāk, kā bez apkures automātikas varēs šo lietu automatizēt. Jāteic, lēti tas nebija. Tie motoriņi, kas uz trīsceļa vārsta liekas, mēdz būt tādi, kuri grozās tikai ar strāvu un ir tādi, kurus var pagrozīt arī ar roku, ja pazūd mājā elektrība. Noteikti iesaku paņemt to, ko var arī ar roku regulēt, ir noderējis, kad mājā pazūd elektrība, bet vārsts aizvēries un katls vēl kurās. Par termodevēju ārā vai telpā jāizlemj, jo esmu daudz lasījis, ka par to domas dalās. Man pašam termodevējs ir telpā. Telpu temperatūra absolūti konstanta neatkarīgi ne no kā. Ir dzirdēts, ka tie āra termodevēji darbojas ar lielāku inerci, tāpēc pie straujām āra temperatūras maiņām iespējamas temperatūras svārstības telpās, apkures sistēma nenoreaģē tik strauji. Nezinu kā ar tiem āra devējiem, bet telpas devējs man kalpo ideāli.

[e = d]

tev sūnains vārsts. manējām ir ķepiņas skrūvju vietām, ar ko uzskrūvēt regulēšanas moduli.

[ju]

Nez, es to vārstu pagrozu maks reizi mēnesī apkures sezonā. Nav vajadzība biežāk. Un man pat uz radiatoriem nav regulatoru. Kaut kā strādā man viss bez tā. Un man siltuma akumulatora arī nav, jo nav kur likt.

Manam ar ir skrūvju vietas, ja kas. Bet it kā nav vajadzība. A moš tomēr vajag ...

[Mezavecis]

Variants ar cirkulācijas sūkni īsti man nederēs, jo tas darbojas nepārtraukti un pie visiem radiatoriem ir termogalvas, kas izlīdzina svārstības.

 

Problēma rodas tad, ja dienas/nakts temperatūru atšķirība ir pārāk liela. Reiz mēģināju pacelt sistēmas temperatūru no 40 uz 60 grādiem un termogalvas lieliski regulē temperatūru istabās, tikai šim te ir viens mīnuss - palieli siltuma zudumi, jo apkures trubas zem grīdas, sienām nav pietiekami siltinātas (neprasiet kāpēc), kas savukārt atsaucas uz kurināmā patēriņu. 

[Bruketajs]

Poļiem ir kantoris ar nosaukumu Tatarek - man no šiem elektriskais vārsts izmaksāja bik lētāk kā automātiskajam pati dzelzs daļa - Sanistals un pārējie ir aptrakuši bik ar cenām... Groza gan man granulu automātikas bloks no GeCo, bet nu tas nav svarīgi - var arī tatareku ņemt - šiem pieredzes diezgan... 

[vvv]

 

 

Ja temperatūra telpā nokrīt zem uzstādītā līmeņa, tad relejs ieslēdz cirkulācijas sūkni un darbina to kamēr temperatūra nepaceļas līdz uzstādītai temperatūrai, tad relejs atslēdz sūkni

Nav gluži tā. Automātika regulē galvenokārt trīsceļu vārstu. Sūkni atslēdz, ja temperatūra turpgaitā iziet no uzstādītā temperatūras diapazona, kas notiek krietni retāk.

 

 

tev sūnains vārsts

Jā, trīsceļu vārstu vajag tādu, kam ir iespējas uzmontēt to motoriņu (aizmirsās, kā pareizi viņš saucas). Cerams, ka nomainīt to trīsceļu vārstu, ja būs nepieciešamība, nebūs pārlieku grūti un sarežģīti.

[Firza]

Ja ir zināms trīseju vārsta ražotājs, tad apskaties viņu mājas lapā kāds šim vārstam ir vajadzīgs elektriskais servomotors.
Bez servomotora vēl būs vajadzīgs pats apkures vadības bloks un vismaz 2 temperatūras devēji – ārgaisam un apkures ūdens temperatūras mērīšanai. ESBE trīseju krāniem ir pieejams servomotors un apkures vadības bloks vienā korpusā.
Pašam kaut ko no nulles uztaisīt nebūs ne lēti un ne vienkārši, jo tam tur vajag gan divus PI regulatorus (atvērt krānu – kad ir par aukstu, aizvērt krānu – kad ir par karstu), gan arī kaut kādu algoritmu kas pieskaņo ārgaisa temperatūru pie apkures ūdens temperatūras. Ebay nopērkamie lētie elektroniskie PID termoregulatori trīseju krāna vadībai nederēs, jo parasti tādam termoregulatori ir iebūvēts tikai viens PID regulators – ieslēgt releju, kad temperatūra par zemu, bet trīs eju krānam vajag divus relejus – ieslēgt R1 kad temperatūra par zemu, un ieslēgt R2 kad temperatūra par augstu.

[RimaNTSS]

 

 

jo tas darbojas nepārtraukti

Tur tā lieta, ka cirkulācijas sūknis darbosies tikai tad, kad temperatūra telpā nokritīs zem noteikta līmeņa, pārējo laiku tas nedarbojas. Un vēl pieliekot klāt laika releju (5 Ls) var dabūt, ka sistēma uztur vajadzīgo temperatūru tikai tad, kad vajag, bet naktī un dienas vidū apkure nav.

[vvv]

Kas tev par apkuri? Malka, granulas? Kāds katls? Ir pašam katlam automātika vai nav?

[Mezavecis]

Katls ir granulu, kurš sevi uztur 80 grādu temperatūrā  un mazais loks ar atsevišķu cirkulācijas sūkni uz 70 grādiem priekš kombinētā katla un radiatora priekš dvieļu žāvētāja.

 

Pats katls ir pilnībā automātisks un visi pasākumi vērsti uz kurināmā samazināšanu saglabājot istabās esošo komfortu (guļamistabā 20 grādi, pārējās - 23-25). Termogalvas atmaksājās jau pusgada laikā samazinot patēriņu par 1/4.

Labots Oktobris 4, 2013 - Mežavecis

[RimaNTSS]

 

 

Nav gluži tā. Automātika regulē galvenokārt trīsceļu vārstu. Sūkni atslēdz, ja temperatūra turpgaitā iziet no uzstādītā temperatūras diapazona, kas notiek krietni retāk.

Kāpēc gan tā nav? Kam tas trīsceļu vārsts vispār ir vajadzīga? Man nav trīsceļu vārsta bet Ir viens sūknis, kas dzen silto ūdeni radiatoros un tas sūknis tiek vadīts atkarībā no temperatūras telpā.

[vvv]

 

 

var dabūt, ka sistēma uztur vajadzīgo temperatūru tikai tad, kad vajag, bet naktī un dienas vidū apkure nav

Šito esmu pārbaudījis krustu šķērsu. Nav jēgas, ja pats kurini, mainīt telpu temperatūru augšā-lejā. Tas, ko tu it kā ietaupi pa dienas vidu nolaizdams temperatūru zemāk, pazūd, kad temperatūra jāpaceļ. Mana pieredze, ja telpās temperatūra visu laiku vienāda, kurināmā patēriņš vismazākais. Šis var derēt tikai, ja atstāj māju uz vairākām dienām, tad gan.

[RimaNTSS]

 

 

Tas, ko tu it kā ietaupi pa dienas vidu nolaizdams temperatūru zemāk, pazūd, kad temperatūra jāpaceļ.

Es ar par to biju domājis nesanāca tikai kārtīgi pārbaudīt. Pēc loģikas, tomēr ja telpas temperatūra ir zemāka tad, pie ārējās vēl zemākās temperatūras, zudumi arī būs zemāki un otrādi.

[Ronalds]

Šādu vārstu var automatizēt divos veidos:

 

1. Izmantot standarta apkures automātiku un motoru (izmaksas sākot no 300ls)

2. Soļu motors + temperatūras devēji, + arduino vai kāds cits mikropc - pats šādu sāku taisīt bet dažādu iemeslu dēļ nepabeidzu. 

[vvv]

 

 

Kāpēc gan tā nav? Kam tas trīsceļu vārsts vispār ir vajadzīga? Man nav trīsceļu vārsta bet Ir viens sūknis

Pašvaka tev tā apkures sistēma, ja nav trīsceļu vārsta. Liek viņu, jo tad ir labākas regulēšanas iespējas. Ja regulēsi tikai ar sūkni, kas notiks gadījumā, ja malka deg katlā pilnās liesmās, bet tev sūknis atslēdzies, katlā temperatūra kāps, nebūs labi.

Mežaveci, par granulu katliem ar automātiku katlā nebūšu gudrs atbildēt, jo pašam ir malkas apkure ar atsevišķu automātiku. Savu sistēmu esmu izkodis no līdz, varu padalīties ar padomiem. Kā pareizāk tavā sistēmā, nemācēšu teikt. Bet par tiem trīsceļu vārstiem, tā ir, jābūt iespējai pašam vārstam jau sākotnēji paredzētai, lai uz viņa to motoriņu varētu uzlikt. Ja pareizi saprotu, tās lietas ir diezgan standartizētas un nav obligāti jābūt viena ražotāja vārstam un motoriņam.

 

 

Pēc loģikas, tomēr ja telpas temperatūra ir zemāka tad, pie ārējās vēl zemākās temperatūras, zudumi arī būs zemāki un otrādi

Pārliecinājos, ka paceļot temperatūru telpās, teiksim, par diviem grādiem, malkas patēriņš iznāk lielāks, nekā tās sešas stundas uzturot vienmērīgi to istabas temperatūru vajadzīgajā līmenī. Esmu izdomājis salīdzinājumu - kad degvielas patēriņš braucot ar auto ir lielāks, braucot pa absolūtu līdzenumu, vai braucot kalnā un lejā. It kā lejā no kalna var noripot vispār bez patēriņa, bet braucot augšā kalnā patēriņš krietni palielinās. Ar apkuri līdzīgi. Temperatūras pacelšana iztērē daudz kurināmā, mani vērojumi, vairāk nekā ietaupās nolaižot temperatūru.

[RimaNTSS]

 

 

kas notiks gadījumā, ja malka deg katlā pilnās liesmās, bet tev sūknis atslēdzies, katlā temperatūra kāps

Bet tāpēc jau ir akumulācijas tvertne, kas paņem no katla saražoto siltumu, daļēji tas notiek paštecē un, ja katlā temperatūra pārsniedz 90* tad ieslēdzas cits sūknis, kas no akumulatora apakšas paņem vēsāku ūdeni un padod katlā.

[vvv]

 

 

Pats katls ir pilnībā automātisks un visi pasākumi vērsti uz kurināmā samazināšanu saglabājot istabās esošo komfortu

Varbūt, ka ieguldījumi nebūs tā vērti, jo palielam tev jau viss regulējas. Un tādu brīnumu nav, ka uzliekot vēl kādu uberregulātoru, kurināmais tērēsies mazāk. Varbūt ietaupīsies kāds procentiņš, kā dēļ nebūs vērta tā papildus regulācija, kas nesanāks lēti.

[Mezavecis]

Ar tām gatavām automātikām ir jāsaprot, kādas ir regulēšanas iespējas un kā viņa darbojas. Priekš granulu katliem vēl eksistē lambda zondes, kas vēl precīzāk regulē patēriņu katla līmenī. Kolēģim ir gāzes apkures katls ar automātiku, bet pie -10 grādiem šis par daudz karsē māju un jau ilgstoši risina šo problēmu.

 

Gatavie risinājumi ir daudz un dikti cenās, kas sasniedz tūkstošus. Mans mērķis ir ar automatizācijas palīdzību samazināt granulu patēriņu ar tādiem, cipariem, kas atmaksājas 2-5 gadu laikā. 

 

Tieši to Arduino projektu arī pētīju un liekas diezgan interesants un nedārgs.  Kaut vai sporta pēc, jo pēc tam ar to var automatizēt jebko un jebkur uzrakstot savu algoritmu

[vvv]

Man viens apkurnieks teica (slavena frāze, ja kas), ka paceļot pastāvīgo temperatūru telpās par 1°C, apkures izmaksas pieaug par 6%. Mežaveci, nolaid telpās pastāvīgo temperatūru no 25°C uz 24°C un būs ieguvums tūlītējs un veseli 6%. Mēs mājā turam 21°C, dzīvoju visu ziemu kreklā. Var jau būt, salīgākiem cilvēkiem gribas siltāk, bet man šķiet, tie 25°C ir par šerpu, tā tāda greznība, par kuru tad arī jāmaksā vairāk.

[Mezavecis]

vvv, 

 

Telpu temperatūras maiņa netiek apspriesta. Ja citiem patīk dzīvot 16-18 grādu šķūnī, tad lai tā dara. Man toties salst un vairs negribu atcerēties tos laikus, kad ziemā pa istabu jāstaigā ar vilnas zeķēm nevis plikām kājām.

[jacobs]

 Nevajag dzīvi sarežģīt man Rimanta sistēma strādā ideāli gadiem pie +,- 0.1 grāda temperatūras izmaiņām ieslēdzot, izslēdzot cirkulācijas sūkni, lai padotu ūdeni no akumulatora.Varu piebilst, ka varu pats uzlikt jebkāda līmeņa automātiku, bet nekad nedaru bezjēdzīgus darbus...

[RimaNTSS]

 

 

Nevajag dzīvi sarežģīt man Rimanta sistēma strādā ideāli gadiem

Drīzāk jāsaka, ka man veiksmīgi strādā Jēkaba sistēma , tā būs godīgāk.

[vvv]

Pats labākais, kā ietaupīt ir nosiltināt ēku. No apkures sistēmas regulācijas daudz neizspiedīsi. Kad siltini māju, paprasi spečukam kādam, lai sarēķina nepieciešamo siltumizolācijas biezumu pie tavas iekštelpu temperatūras. Tie normētie siltumizolācijas biezumi pārsvarā domāti pie normētām iekštelpu temperatūrām, kas ir diezgan mazas, ja pareizi atceros, normās istabas temperatūra bija 18°C, maz. Kad siltināsi sienas un pārsegumus, ieliec siltumizolāciju biezāku. Tur tad arī tās investīcijas atmaksāsies.

[RimaNTSS]

 

 

ja pareizi atceros, normās istabas temperatūra bija 18°C

Neesi padomju armijā dienējis?   Tur bija noteikts, ja nemaldos, 18*C, kad mēra 1,5m no grīdas.

[vvv]

 

 

Nevajag dzīvi sarežģīt man Rimanta sistēma strādā ideāli gadiem pie +,- 0.1 grāda temperatūras izmaiņām ieslēdzot, izslēdzot cirkulācijas sūkni, lai padotu ūdeni no akumulatora

Mežavecis taču pateica, ka viņam ir granulu katls. Nav viņam jāliek nekāds akumulators, lai tikai tava sistēma kļūtu pielietojama. Granulu katli un akumulatori, var jau, bet kaut kā nav dzirdēts.

 

 

Tur bija noteikts, ja nemaldos, 18*C, kad mēra 1,5m no grīdas

Oi, vecīt, tu par kačigaru padomju armijā dienēji, ka šitās lietas tik labi atceries?

[RimaNTSS]

 

 

Oi, vecīt, tu par kačigaru padomju armijā dienēji, ka šitās lietas tik labi atceries?

Tajos laikos mēs visi bijām "kačegāri". Bet, par tiem 18*C bija ierakstīts Iekārtas reglamentā kas bija obligāta prasība dzīvojamās telpās.

[Mezavecis]

vvv

Davai siltinājuma problēmas iztirzāsim citā topikā. Protams, ka tas labākais ietaupījums ilgtermiņā. To ko varēja lēti izdarīt (bēniņos 20cm vate, grīdās papildus siltinājums), arī izdarīju. Man gadījumā lielākie siltuma zudumi ir jumta istabās (lielās lāstekas un termokameras attēli par to liecina), kas savukārt ir ļoti dārgs pasākums, jo jāplēš jumts nost un aizvietojot esošo siltinājumu ar kādu dārgu supermateriālu, lai nebūtu jāpaaugstina /jāpārtaisa jumts, jo iekšpusē ir jau veikts kosmētiskais remonts un tuvākos 10 gadus nekas netiks aiztikts. Kopumā ēka ir pietiekami siltumefektīva, ja ar 6 tonnām granulu var uzturēt cauru gadu siltumu ar vidējo temperatūru 23 grādi + sildīt ūdeni (izņemot vasaru). 

[vvv]

Nav jau tie 18°C nemaz tik stulba vērtība, ka viņus normās salikuši. Bet pats labāk vairāk notērēju kurināmajā un dzīvoju siltākā mājā. Man pietiek 21, Mežavecim 25 - pašam sava apkure - te jau ir tā lielā laime, ka turi sev mājā temperatūru, kāda pašam patīk.

Mežaveci, tad jau tev ir ideāla māja un ideāla sistēma. Nav ko te vairs meklēt ietaupījumu. Atceros viens pazīstams puisis pārdzīvoja, ka viņam lielā mājā par gāzi jāmaksā 110 latu mēnesī, bet kaimiņam tikai 80. Kaimiņš varbūt sēž aukstumā un nemazgājas. 6 tonnas granulu pa sezonu ir super labs rādītājs. Nezinu, cik liela tev platība, man malkas aiziet ap 40 steri sezonā uz ~ 230 m^2 apkurināmo platību. Māja galīgi nav siltināta, to darīšu ne pārāk tālā nākotnē, tad ceru ietaupīt uz kurināšanu.

[Firza]

Ja uz radiatoriem ir termoregulējošie krāni un tie jau pašlaik uztur vēlamo temperatūru, tad uz kā rēķina ir paredzēts iegūt kurināmā ietaupījumu? Vai mājās ir gari neizolētu cauruļu stāvvadi, kuri iet caur neapkurināmām telpām? Ja nekādu garu trubu caur pagrabu, bēniņiem nav, tad lielās temperatūras "zudumi" trubās nekur nepazūd – tie paliek māja un palīdz radiatoriem sildīt telpas.
Kaut kādu ietaupījumu varēs iegūt vienīgi no tā, ka apkures ūdens temperatūra tiks mainīta pēc pulksteņa programmas. Un arī tad tam temperatūras samazinājumam trubās ir jābūt radikālam – tā lai termoregulējošie krāni līdz galam atvērtos un sāktu samazināties telpu temperatūra. Ieguvums no tā no tā, ka ūdens temperatūra caurulēs tiks nedaudz samazināta atkarībā no āra temperatūras lielu ieguvumu nedos, jo neliels apkures ūdens temperatūras samazinājumu izraisīs termoregulējošo krānu lielāku atvēršanos, lielāku caurplūdi un lielāku siltuma patēriņu.

Siltuma daudzumu aprēķina pēc formulas Q=c*m*(t1-t2), kur
Q - siltuma daudzums
c - uzsildāmā ķermeņa īpatnējā siltumietilpība (dotajā gadījumā ūdens)
m – uzsildāmā ķermeņa masa (dotajā gadījumā ūdens caurplūde laika vienībā)
t1 – padeves ūdens temperatūra
t2 – atgaitas ūdens temperatūra

Izmainot kādu no šiem lielumiem (c – ir konstante), piemēram, samazinot t1 tas atstās ietekmi arī uz t2 un nemainot telpu temperatūru, termoregulatoriem nekas cits neatliks kā palielināt caurplūdi, un rezultātā Q izmainīsies ļoti minimāli vai pat vispār neizmainīsies. Tas ir apmēram tas pats, kas diskusija par to, kurš elektriskais ūdens sildītājs ekonomiskāks 2kW vai 6kW.
Kaut kādu ietaupījumu no apkures ūdens temperatūras samazināšanas var būt var iegūt pavasarī, kad telpās ir pārāk karsts jo lielākais siltums nāk no karstajām trubām nevis no radiatoriem.

Labots Oktobris 4, 2013 - Firza

[KinDzaDza]

 

 

Jā, trīsceļu vārstu vajag tādu, kam ir iespējas uzmontēt to motoriņu (aizmirsās, kā pareizi viņš saucas).

To sauc par aktuatoru. 

[Mezavecis]

Firza

 

Tieši pavasarī un rudenī ir aktuāla papildus regulācija. Pirms termogalvu pirkšanas arī bija tāds skepticisms, ka ietaupījuma nebūs. Bet ja kādā telpā regulāri paliek par karstu un telpa par daudz sasilt, tad tie ir zudumi, kurus var samazināt. Tā kā man ir uzstādīti radiatori ar palielinātu virsmas platību, līdz ar to inerce atdzišanā ir pietiekami liela. Visas  trubas neizolētā veidā iet zem sienām un grīdām un vairākās vietās iet gar ārsienām (gāzbetons) vai 1.stāva grīdu (apakšā keramzīta oļi). Cik varēju, tik noizolēju. Kaut kādu efektu deva arī mazā loka siltināšana ar akmens vati. 

[KinDzaDza]

Īsti nezinu, kā ir ar citiem katliem, BET gāzes apkures katliem trejgaitas vārstu vajag noteikti, jo, ja katla atplūdes ūdens temperatūra ir zemāka par (ja nemaldos 45 - "rasas punkts") grādi, tad veidojas kondensāts uz katla sieniņām.

Labots Oktobris 4, 2013 - KinDzaDza

[Fruzz]

Hai!

 

Jau labu laiciņu domāju, kā varētu automatizēt trīsceļu apkures sistēmas vārstu, kas pats regulētos atkarībā no āra temperatūras. Pagaidām problēma, ka manuāli jāregulē šis vārsts, kad mājā par siltu vai pa aukstu. Temperatūras regulāciju pa istabām nodrošina termogalvas pie katra radiatora.

 

Ir šāds vārsts.

 

Ir idejas, ar ko varētu šo aizstāt vai uzlabot? Pagaidām vienīgais variants nāk prātā jaudīgs servomotors + vadība + termosensors, tikai pagaidām rokas pa līkām, lai atrastu shēmu vai jau gatavu risinājumu. Šis variants liekas pievilcīgāks, jo tas sanāks lētāks un elastīgāks no izmaksu viedokļa.

šim pašam vārstam uzliec esbe motoru. šis ir jaunā tipa vārsts, motors spraužas virsū. tāds kā e=d tas ir vecā tipa.

 

nebūs velosipēds jāizgudro par jaunu nekas.

[vvv]

 

 

BET gāzes apkures katliem trejgaitas vārstu vajag noteikti, jo, ja katla atplūdes ūdens temperatūra ir zemāka par (ja nemaldos 45 - "rasas punkts") grādi, tad veidojas kondensāts uz katla sieniņām.

Šeit laikam runa iet par trīsceļu vārstu uz turpgaitas, ar kuru regulē turpgaitas temperatūru. Ja vārsts vaļā, vai precīzāk, vārsts vienā galējā stāvoklī, uz māju iet ūdens tikai no katla - viskarstākais, ja vārsts otrā galējā stāvoklī, uz māju iet ūdens tikai no atpakaļgaitas - visvēsākais, pa vidu, uz māju iet sajaucies ūdens, daļa no katla, daļa no atpakaļgaitas. Ar trīsceļu vārsta palīdzību regulē temperatūru ūdenim, kas aiziet uz radiatoriem. Ļoti vienkārša un ģeniāla sistēma. Gāzes katliem (arī granulu katliem) ir iespējas labi regulēt pašu degšanas procesu utt. Malkas katlam to ir grūtāk, ja malka samesta katlā, tā deg, neko daudz nepieregulēsi (ir gan vilkmes regulators, bet liela diapazona regulācijai tas neder). Tas par ko tu runā, lai uz katlu neatgrieztos zemāka temperatūra par 60 grādiem (tavā gadījumā 45 grādiem) ir termovārsts, tas ir uz atpakaļgaitas, mazais loks no katla iet caur termovārstu. Tas nelaiž aukstu ūdeni no atpakaļgaitas katlā, lai aukstais ūdens nebojā katlu (svīšana utt.). No katla pa mazo loku uz termovārstu nāk karstais ūdens, kad karstais ūdens ir pietiekoši karsts, ka sajaucoties ar atpakaļgaitas ūdeni sanāk 60 grādi, atveras termovārsts, tā katlā ieplūst vismaz 60 grādi silts ūdens.

[Firza]

 

 

Pirms termogalvu pirkšanas arī bija tāds skepticisms, ka ietaupījuma nebūs.

Es arī neapšaubu termostata galvu likšanas lietderību uz radiatoriem. Lietderība ir gan dēļ iespējas iegūt sev vēlamo temperatūru, gan dēļ iespējas ietaupīt siltumu uz telpu nepārkurināšanas rēķina.
Ar padeves ūdens temperatūras regulēšanu ekonomiskais ieguvums nebūs tik liels kā no termogalvām.

Ideālā gadījumā labāk jau būtu ņemt gatavu klimata kontroles komplektu. Nemaksā tas tūkstošus.

Ja gribas pa lēto, tad var arī pats kaut ko štukot, bet aktuatoru uz 3-eju krāna labāka tomēr pirkt gatavu no krāna ražotāja, nevis mēģināt pašam izgudrot velosipēdu no jauna, jo tik un tā tas nesanāks īpaši lētāk. 

Senos laikos, vienam cilvēkam esmu taisījis apkures regulatoru 3-eju kārnam, izmantojot kaut kādu padomju laika universālo PID regulatoru (marku vairs neatceros). Saimnieks nopirka oriģinālo aktuatoru 3-eju kārnam, un no kaut kāds miskastes izvilka to krievu vadības bloku, un prasīja vaino tā kaut ko var uztaisīt. Nu neko, dabūju vecu pt100 temperatūras devēju, uzliku to uz padeves caurules, atradu shēmu tam „elektroniskajam verķim” un visu saslēdzu kopā. Rezultātā - cilvēks ar potenciometra palīdzību uz elektroniskā bloka var ieregulēt sev vēlamo apkures ūdens temperatūru un tā tiek konstanta uzturēta. Nav tam regulatoram nekādas temperatūras indikācijas vai citu smuku lietu, ir tikai pliks „papagaiļos” graduēts potenciometra rokturis un gaismas diodes, kuras rāda uz pusi dotajā brīdi veras 3-eju kārnam.
Dīvaini, bet tas „apkures vadības bloks” vēl ar vien darbojas.

Konstantas apkures ūdens temperatūras uzturēšanai ir vienkāršākais un lētākais veids kā automatizēt 3-eju krānu.

Vēl viens variants būtu kontrolēt kādas telpas gaisa temperatūru, un ja tā ir par augstu, tad kaut kāds paštaisīts vadības bloks lēnām ver ciet 3-eju krānu. Ja to vēršanu vaļā un ciet uztaisa pietiekami lēnu, tad agri vai vēlu sistēmā iestāsies kaut kāds līdzsvars starp iestatīto telpas temperatūru un izejošā ūdens temperatūru (ideālā gadījumā vislabāk jau būtu PI, PID regulēšanas princips). Piemēram, zemgrīdas apkurei parasti nav sarežģītu elektronisku vadības bloku. Telpā ir parasts bimetāla termostats, bet uz zegrīdas apkures ir elektrisks vārts, kurš pie zemas telpas temperatūras lēni atveras (vairākas minūtes), bet kad temperatūra ir sasniegta pats lēni aizveras.

[KinDzaDza]

 

 

Tas par ko tu runā, lai uz katlu neatgrieztos zemāka temperatūra par 60 grādiem (tavā gadījumā 45 grādiem) ir termovārsts,

Nu "nelej te ūdeni", ja nezini - speciālists atradies! 

[vvv]

Visas trubas neizolētā veidā iet zem sienām un grīdām

Man viens apkures lietu korifejs ieskaidroja, ka liela satraukuma nav, ja caurules nav izolētas, siltums tas, ko tās atdod, vienalga paliek mājā. Cita lieta, ka neizolētas caurules iet pa vietām, kuras nav jāsilda (pagrabi, pažobeles utml.). Radiatori taču arī pie ārsienām tiek likti. Nav uztraukumu, ka siltums no radiatora pa taisno ārsienā, ja ārsiena ar pietiekošu siltuma zuduma pretestību, nav bēda, ka neizolētas caurules gar ārsienām.

 

 

 

Nu "nelej te ūdeni", ja nezini - speciālists atradies!

Es nepozicionēju sevi kā speciālistu, es tikai varu izstāstīt, kā man ir mājā apkures sistēma izveidota, kā darbojas, varbūt kādam no tā, ko uzrakstu, kas noder. Kas manis teiktajā par termovārstu ir nepareizi? Man tāds ir, un ļoti labi darbojas, ja tev ir problēmas izprast kā veido sistēmu, lai katlā no atpakaļgaitas neatgrieztos auksts ūdens, tad, lūdzu, neapsaukājies.

Labots Oktobris 4, 2013 - vvv