Inspektors Caps Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 osscar, tā mana linka lapa aizgāja. Vispār, rekur viss raksts. Īsti neticu tam "ne miņas" par augstākām harmonikām. Toties to, ka ar saiti tās var nodzīt līdz -100 dB un zemāk, gan labi zinu. Un bonusā dabūt daudz mazākas 2. un 3. harmonikas. Padjoms, manuprāt tieši audiofīli ciklējās. Viņiem izskaidro, parāda, pierāda.. tad viņi aizmirst sākumu un sāk veco dziesmu no gala. Tas ne par Tevi tagad, bet vispārīgi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 Ja ar to ātrumu domāts slew rate, tad tā lielums jau atkarīgs no pastūža jaudas...nafig piem 100W pastūzim tādu slew rate kā 1000W PA pastūzim ? un meandrs jau tieši saistīts gan ar joslas platumu gan ātrumu, bet pie noteiktas jaudas un F. nu kas tur ko neticēt, tā arī reāli ir tak mērījumos redz, ka ir tikai 2, 3H , protams to līmenis ir liels, pat 0.5% vai vairāk. Bet augstākās nav. Un tu jau pats zini,ka SE invalīdi pieaug proporcionāli izejas jaudai, pie klipinga protams būs arī augstās H. Tāpēc jau šos klausās uz pāris W. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Padjoms Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 vai fāzu kroplji,ko varētu raksturot ar visai augstām frekvencēm vai laikiem jūtami nebojā skatuves uztveri,detalizētību un mikrostruktūru-stereo variantā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 Tā ka man ir saprotama gan traņu gan lampu apsēstība. Es saprotu SE cienītāju fišku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 (labots) @@Inspektors Caps, es tak teicu - teorētiski, bet nu ok, neveikli izteicos. Bet nu labi, lai paliek, tā pat ar tevi strīdēties ir bezjēdzīgi. Kādā brīvā brīdī paņem oscili, ģeneratoru, un papēti taisnstūra impulsus ar saiti un bez. Tad pieslēdz pastiprinātājam reālu skaļruni, un papūt iekšā impulsus, kas aizpildīti ar sinusu uz skaļruņa rezonanses frekvences. Ar un bez saites Labots Janvāris 12, 2014 - Huan Kaktus Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 nevar salīdzināt tikai truli THD līmeni, jāskatās arī harmoniku spektrs, tā ka ja viss būtu tik slikti vai tad kāds aizrautos ar A klases un SE pastūžiem lampiniekiem etc, tomēr ārzemēs jamos diezgan daudz tirgo, un ne jau visi ir mārketinga upuri - audiofili... ar naudu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 (labots) ne jau visi ir mārketinga upuri - audiofili Visi. Pilnīgi visi, kuri klausās ko citu, kā AB klases tranzistoru pastiprinātājius ar dziļu kopējo atgriezenisko saiti, ir audiorasti un marketinga upuri. Tā ir aksioma... Labots Janvāris 12, 2014 - Huan Kaktus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Padjoms Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 Man tas ir hobijs bezgalīgais Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 (labots) paspēlējos tikko simulatorā ar harman kardon standarta pastūzi - lūk pirmā bilde (1w izejā - mans ikdienas klausīšanās līmenis vai pat vēl mazāk) tātad, kā redzams 50mA uz trani izejā (kas parasti tā arī ir rūpnieciskajiem aparātiem) - harmonikas pa pilnu programmu. uzgriežam 500mA uz trani ( tas sanāk ap 40W uz kanālu izkliede pie 42V barošanas / siltumā), protams rūpnieciskie dzelži tam ir par vāju. pavisam cita bilde: mārketings un ekonomija ir tā kas bīdija AB, B un D klasi - protams ar labākām shēmām var izspiest labākus rādījumus, taču ne perfektus. sorry par palagiem - uz mazākiem nebūs redzams. Labots Janvāris 12, 2014 - osscar Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 skatuves uztveri,detalizētību un mikrostruktūru Kaut kādi audiorastijas termini? Paskaidrosi ko tas reālajā dzīvē nozīmē? ja viss būtu tik slikti vai tad kāds aizrautos ar... Ar vinilu taču aizraujās, barošanas, Ethernet un USB vadus maina, gaļas dēlīšus un akmentiņus liek! Vai jautājums par stulbumu ar to nav pietiekoši skaidri atbildēts? Huan Kaktus, man rodas tāda sajūta, ka Tu nespēj sasaistīt meandra faktiski step response redzamo oscilī ar harmonisko kropļojumu spektrā redzamo... Tu taču saproti, ka meandrs sastāv no bezgalīgi daudz sinusoīdām? Un to, ka reālajā dzīvē to nav bezgalīgi daudz, un tādēļ mēs oscilī redzam to, ko redzam? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 @@Inspektors Caps, aaaa! Šķiet, tu vispār necērt, par ko ir runa. Labi, lai paliek. Es pilnīgi tev piekrītu - dziļa kopējā atgriezeniskā saite ir panaceja no visām audio kaitēm, un katrs, kurš to apšauba, ir nožēlojams audiorasts, un pelnījis, lai viņu sadedzina uz sārta! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Padjoms Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 skatuve-lai odiņš sīc precīzā punktā, mikrostruktūra-lai sīc ss,nevis šš ...un simulatorā ,es domāju, nav ņemti vērā čupa visādu faktoru un ietekmju,kaut vai tāpēc vien,ka viņš tik ātri nosimulēja to procesu.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 nu skaidrs, ka simulators nav perfekts - dabā parasti rādītāji ir švakāki. bet tas ļauj saprast kas un kā , vismaz man, kā amatierim. Daudz ir dzirdēts par visādiem pastūšiem ar ala kļūdas korekcijām, switching disortion reduction, class aaa , new class A - bet tie visi tāpat neskanēja un atsauksmes neguva. Ok, padarot shēmu sarežģītāku, etc, etc, var protams dabūt, kā jau minēju - visu to zemē, bet vai vajag interesanti būs redzēt pa kādu tako aizies nākotnē pastiprinātāju, bet skaidrs ir tas ka pateicoties telefoniem un mājas kinozālēm arvien mazāk cilvēku pirks kaut ko labāku Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 (labots) Es pilnīgi tev piekrītu - dziļa kopējā atgriezeniskā saite ir panaceja no visām audio kaitēm Nu ja - kad aptrūk tēmu mētāšanas riņķa dancis, tad atliek uzblatot ar JJP truluma līmeņa apmelošanu. diezgan nepatīkams swiesc sanāk, kurš jūtami bojā skaņu Man patīk šis Tavs precīzais un ļoti tehniskais problēmas raksturojums! OK, Furjē nesaproti. Nu, t.i. Tu skaties uz AFR un Tev liekas, ka saproti, bet sasaistīt ar visu pārējo nespēj. Tad vēl jautājums. To, ka bezgalīgi daudz svārstību, kas tiek bezgalīgi slāpētas, nozīmē, ka signāls konverģē uz vienu DC līmeni, vismaz saproti? Labots Janvāris 12, 2014 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 @@Inspektors Caps, https://community.klipsch.com/forums/storage/3/1107724/01162904.pdf Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 Saite paņem signālu no izejas un iepūš pastiprinātāja negatīvajā (pretfāzes) ieejā. tāpēc, piemēram, Luxman izvirta ar to Dual-Beta circuit. Tipa NF ir, bet sekls un vairākās vietās lokāli. ar harman kardon standarta pastūzi kurš modelis (PM sērijās) tas būtu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Janvāris 12, 2014 Share Janvāris 12, 2014 vecs citation 12 liekas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 14, 2014 Share Janvāris 14, 2014 @@Huan Kaktus, kas tieši ir tas, par ko satraucies - Tavs norādītais TIM vai vispār IMD? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Janvāris 16, 2014 Author Share Janvāris 16, 2014 Darkheart, on 24 Dec 2013 - 02:39, said: 1) Tonālais balanss un dabiskums. 2) Basa ātrums. 3) Vidu detalizācija. 4) Basa apjoms un dinamika. 5) Precīza skatuves atveidošana. 6) Augšu detalizācija. 1) Kas tad nu? Aparātam pareiz AFL un miers. Ja mākslinieks kaut ko nav pareizi sabalansējis, tad aparāts nepalīdzēs. 2) Kas tas par kuiņu? WTF? 3) Ko? kā detalizēt? WTF? 4) WTF? Vidiem un augšām dinamika nafig nav vajadzīga? 5) Telpas akustiskās īpašības. 6) Tev nepietiek ar vidu detalizāciju kā apzīmējumu. THD testi. IMD testi. Hardcore IMD testi. AFL testi. Ar to var apzīmēt tavus definējumus. 1) AFL. 2) Apstiprinātāja damping. Skandas konstrukcija. THD 3) Skandas konstrukcija. 4) Sistēmas dinamiskais diapazons. 5) Telpa. 6) HF skaļruņa, skandas konstrukcija. Hardcore IMD. Ir citi faktori, kurus tu savā hifilītu zombēšanas iespaidā nemaz nezini. Huļi tehnofīlo beztēmu taisi??? Iedomājieties - cilvēks aiziet uz restorānu un stāsta, ka viņam garšo pavāra pasniegtā, kūka, jo tā ir gaisīga, ar bagātīgu garšu un patīkamu aromātu, kas atsauc atmiņā bērnību, kad kūkas baudītāja vecmāmiņa viņam kaut ko līdzīgu pagatavoja. Taču tad viens gudrinieks pieskrien no malas un sāk stāstīt, ka garšas apspriedēji neko nejēdz no kūkām - "kāds gaisīgums, kāda garšas bagātība, neko jūs nesaprotat!" Un tad sākas detalizēts izklāsts par to, ka jālieto tehniski jēdzieni, jo garšas bagātību nodrošina dažādi pārtikas produkti, ka gaisīgums panākts ar noteiktām pagatavošanas metodēm un lai nepiesauc vecmāmiņu, jo tajā laikā mūsdienu pārtikas tehnoloģijas nebija pieejamas, un vispār tās ir tikai ilūzijas un muļķīgas iedomas, ko viņš tur sagaršo un sasmaržo, lai labāk iet izglītoties un palasīt pavārgrāmatas. JDat, ja runājam par skaņas prioritātēm, tad apspriežam tās, nevis slīgstam tehnofīlajās izvirtībās. Tu gribētu sievieti bioloģi, kas gultā pieprasītu apzīmēt visu ar biloģiski precīziem terminiem vai psiholoģi, kas dienu no dienas atklātā veidā analizē visas Tavas darbības? Būtu labi, ja pēdējās 2 lapas no šīs tēmas kāds pārnestu uz citu tēmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 @@Darkheart, gudrīti! Ja tu kaut ko sajēgtu no tā visa, tad varētu runāt. JDat, ja runājam par skaņas prioritātēm, tad apspriežam tās, nevis slīgstam tehnofīlajās izvirtībās. Nu kāda vella pēc pašaprotamām lietām jāpiešķir ezotēriski termini un apzīmējumi. Pie tam ja ir nulle saprašanas. Izskatās ka grbās tikai gudri..irst un neko vairāk. Tā arī tie Audiorasti rodas, attīstās un vairojas. Tu gribētu sievieti bioloģi, kas gultā pieprasītu apzīmēt visu ar biloģiski precīziem terminiem vai psiholoģi, kas dienu no dienas atklātā veidā analizē visas Tavas darbības? A par šo... Tas ir atsevišķšs stāsts. Iedomājies sieviete-psiholoģe un vēl māk ar lodāmuru strādāt. Zin cik kopīgu interešu un tēmu sarunām... Tas tev nav blondīne no Turības vai juristiem, kurai vairāk par lieliem pupiem nekā nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Verneris Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 (labots) · Hidden by Mezavecis, Janvāris 17, 2014 - Herņa Hidden by Mezavecis, Janvāris 17, 2014 - Herņa Chau JDat! Es tikai gribeeju atgaadinaat cik tu esi *e*iils! Labots Janvāris 17, 2014 - Verneris no Rīgas Link to comment
Darkheart Janvāris 17, 2014 Author Share Janvāris 17, 2014 Runa nav par sajēgšanu, bet gan par runāšanu tēmas ietvaros. Nevis par psiholoģi, kas māk strādāt ar lodāmuru, bet, gan par psiholoģi, kas nāk pie Tevis gultā ar lodāmuru un piezīmju blociņu analizēt Tavu zemapziņu, pirmatnējās bailes utt. Ja mēs darbā ar kolēģiem apspriežam divu informācijas sistēmu integrācijas iespējas un datu arhitektūru, tad nerunājam par serveriem, uz kuriem šīs sistēmas atrodas vai par rūteriem, kas nogādās datus no vienas sistēmas uz otru. Taču tas nenozīmē, ka runātāji neizprot serveru darbību. Tā vienkārši ir cita līmeņa tēma. Tici man - pat infrastruktūras arhitekti dažkārt informācijas sistēmu un datu arhitektūru nespēj aptvert, jo tā viņiem ir pārāk "ezotēriska" un saprašana beidzas pie serveru datu apmaiņas. JDat, ja Tu mūzikā neklausies un darbojies tikai ar tehniskās puses nodrošināšanu, tad nemaisies sarunās, no kurām Tev tāpat nav nojēgas. Es zinu, kas ko nodrošina, un kas jādara, lai sasniegtu savas sistēmas skanējuma prioritātes, bet ne jau tāpēc visur to pieminu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Nu paga. Blociņa jautājumi ir ārpus šīs tēmas, lai arī pats sāki. Štrunts ar to visu. Projehaļi. Par IT lietām. Pilnīgi pareizi. Tas notiek ne tikai IT lietās. Ko no zīmē neklausos. Es klausos labu mūziku, bet ne jau katru dienu lai kaifonu. Nu nav man iekšās katru vakaru ieslēgt CD un pie kamīna klausīties mūziku, sūcot vīniņu. Darbā uzliekam skandas un paklausamies? Un kas no tā? Kādas vēl prioritātes? Pietiek ar vienu vienīgu prioritāti, kura ir tik pat subjektīva kā visas tavas kopā ņemtas. Tā ir: patīk/nepatīk. Kāds grib kaut ko piepušķot? Atsperīgāku basa piesitienu? Kā būtu ar tādu prioritāti: skan tieši tā kā mākslinieks/muzikants to ir iecerējis? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Janvāris 17, 2014 Author Share Janvāris 17, 2014 1) AFL. 2) Apstiprinātāja damping. Skandas konstrukcija. THD 3) Skandas konstrukcija. 4) Sistēmas dinamiskais diapazons. 5) Telpa. 6) HF skaļruņa, skandas konstrukcija. Hardcore IMD. 1) Ar frekvenču līkni vien nepietiks, ir svarīga arī fāzes linearitāte, skaļruņa laukums un konstrukcija, dažādu harmoniju kropļojumu absolūtie un relatīvie līmeņi utt. 2) Kur paliek krosovera uzbūve, induktivitāte. Varbūt paanalizēsim skaļruņa TS parametrus? Arī ar THD nepietiks, jo skaļruņiem ar vienādu THD var būt dažāds pāra un nepāra HD līmenis. 3) Skandas konstrukcija ir pārāk vispārīgs līmenis - pastāsti sīkāk. Kāpēc šeit THD nepiemini? Kur paliek krosoveru uzbūve, kur pastiprinātāja kropļu līmenis, S/N parametri utt.? 4) Sistēmas dinamiskais diapazons - pārāk vispārināts jēdziens. 5) Ak, jel... ieliksi jebkuru akustiku labi apstrādātā telpā un dabūsi brīnišķīgu skatuvi! Pofig, kā izvietosi, kāda būs fāžu linearitāte un skaļruņu polārie mērījumi? 6) Par to augstfrekvenču skaļruņu konstrukciju pastāsti sīkāk, pārāk izplūdis jēdziens. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Gribi par crossoveriem parunāt? Varam mēģināt. Man nav jāgroza corssoveri, bet nu pāri plecam skatos kā onkuļi groza. Tad uzdodu dumus jautājumus. Mēģinu saprast. Vispār jau tas viss ir izpētīts un tie, kuriem vajag ir vamācījušies vajadzīgās zināšanas. Reizi divos gados (ja nemaldos) lietuvā ir kursi par šīm lietām. Kas, tavuprāt ir fāzu linearitāte? Nu tā saviem vārdiem nevis globāli. A kur problēma izmantot DSP crossoverus un katru skaļruni darbināt no sava pastiprinātāja? Slabo? Rezultātā induktivitētes jautājums šajā kontekstā atkrīt kā suga. Ko vispār dabūt brīnišķīgu skatuvi? Tu laikam runā par stereobāzi? Par augstajām frekvencēm. Nepatīk man kad hi-hat skan kā smiltis. Kas to ietekmē? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Janvāris 17, 2014 Author Share Janvāris 17, 2014 Kādas vēl prioritātes? Pietiek ar vienu vienīgu prioritāti, kura ir tik pat subjektīva kā visas tavas kopā ņemtas. Tā ir: patīk/nepatīk. Kāds grib kaut ko piepušķot? Atsperīgāku basa piesitienu? Kā būtu ar tādu prioritāti: skan tieši tā kā mākslinieks/muzikants to ir iecerējis? Ideālais variants nekad nebūs sasniedzams, tam varam tikai tuvoties. Nav ideālas sistēmas, un arī ne visi ir tik bagāti, lai pēkšņi dabūtu tādu skanējumu, kādu vēlas, līdz ar to tiek iets uz kompromisiem, ņemot vērā prioritātes. Piemēram, izvēloties 2 joslu sistēmu, cilvēks apdomā, kas viņam ir svarīgāk - zems bass, kas būs lēnāks vai ātrs bass, kas beidzas pie kādiem 60hz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 deālais variants nekad nebūs sasniedzams, tam varam tikai tuvoties. Nav ideālas sistēmas, un arī ne visi ir tik bagāti, lai pēkšņi dabūtu tādu skanējumu, kādu vēlas, līdz ar to tiek iets uz kompromisiem, ņemot vērā prioritātes. Piekrītu! Un? Piemēram, izvēloties 2 joslu sistēmu, cilvēks apdomā, kas viņam ir svarīgāk - zems bass, kas būs lēnāks vai ātrs bass, kas beidzas pie kādiem 60hz. Nezinu kurš uz ko skatās un kas kuram svarīgāks. Kāpēc vajag kompromisu? Jātiecas uz ideālo un miers. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 (labots) Darkheart, Tu ļoti labi demonstrē to kā audiofīli pilnīgi neizprot to, kur uzdodās par lietpratējiem. Vislabākais par daiļrunāšanas alegoriju.. Pavārs ir mākslinieks, kurš savirknē izejvielas, lai iegūtu mākslas darbu - kūku. Tāpat mūziķis savirknē mūzikas instrumentu skaņas un iegūst savu mākslas darbu - dziesmu. Šis mākslas darbs tiek ierakstīts CD, ko vēlāk DAC un pastiprinātājs nogādā līdz akustikām, kas to reāli atskaņo. Akustikas ir uzklāts galds, pie kura Tu ēd kūku. Kā būtu, ja kurjers vai viesmīlis (DAC, pastiprinātājs) nevis šo signālu (kūku) vienkārši atnestu un pasniegtu, bet pa vidu izietu caur tualeti, apurinētu, tad izietu caur noliktavu, uzspiestu virsū karameļu glazūru, lai kompensētu garšu, nomestu zemē, un tad šo s*du pasniegtu Tev? Lūk tieši to ar skaņu dara nekorekts pastiprinātājs! Un tad Tu sēdi smaidīgs, ēd, vaigus nosmērējis ar kūku, un stāsti, ka Tev ļoti garšo tieši šāda kūka, jo tur, redziet, var just karameļu garšu... Par 6 punktiem.. To slimību, kad neatcerās ko pats teicis, ja nemaldos, sauc par šizofrēniju! JDat tikai noforomulēja Tevis paša iepriekš teikto normālos skaidros terminos - kādi tieši parametri raksturo to, ko TU PATS iepriekš tiki aprakstījis ar daiļvāvuļošanu. Un tagad Tu piesējies viņam, katrā punktā argumentējot "nē, nē, citi punkti arī ir svarīgi"! Дурдом? Sistēmas dinamiskais diapazons - pārāk vispārināts jēdziens. Nē, tas ir precīzs termins ar konkrētu nozīmi. Atkal Tu demonstrē to, ka audiofīli vispār nezin un neizprot pat tēmas pamatus! Ideālais variants nekad nebūs sasniedzams, tam varam tikai tuvoties. Tad, kad audio tehnikas parametri pārsniedz cilvēka dzirdes sistēmas spējas, ir sasniegts ideālais variants. ADC, DAC un pastiprinātājiem tas jau ir noticis. Mikrofoni ir tuvu, akustikām vēl garš ceļš ejams. Kārtējo reizi apstiprinās - Tu ne vella neorientējies tēmā! Labots Janvāris 17, 2014 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Janvāris 17, 2014 Author Share Janvāris 17, 2014 Kas, tavuprāt ir fāzu linearitāte? Nu tā saviem vārdiem nevis globāli. Ja pavisam īsi = AFR vienmērība laikā, bet konkrētajā gadījumā biju domāju relatīvo fāžu vienmērību uz krosovera frekvences. A kur problēma izmantot DSP crossoverus un katru skaļruni darbināt no sava pastiprinātāja? Slabo? Man nav problēma, es tā daru, bet tas automātiski neatrisina fāžu linearitātes jautājumu, ja vien nelieto FIR filtrus. Rezultātā induktivitētes jautājums šajā kontekstā atkrīt kā suga. Ne gluži. Arī skaļrunim ir sava induktivitāte, kaut kas arī vadiem. Ko vispār dabūt brīnišķīgu skatuvi? Tu laikam runā par stereobāzi? Par augstajām frekvencēm. Ko Tu domā ar stereobāzi? Jā, virziendarbība ir raksturīga frekvenču augšējam diapazonam, bet katrā sistēmā tā sāksies citā frekvences punktā atkarībā no skandas uzbūves un platuma, skaļruņa lieluma, tā difuzora vai rupora uzbūves. Skatuvi var pabojāt arī fāžu kropļojumi un telpas atstarojumi vai nesimetrisks skandu novietojums. Nepatīk man kad hi-hat skan kā smiltis. Kas to ietekmē? Ietekmēt var daudz kas - augstfrekvenču skaļruņi, krosovers, vidu HD un galu galā arī pastiprinātāja vai avota invalīdi var būt pie vainas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Ko Tu domā ar stereobāzi? Atkal tas pats - cilvēks vienkārši neorientējas tēmā. Arī šis ir konkrēts audio tehnikas termins! Nu, ej pamācies taču vispirms... Un vispār kā, piemēram, Tava demagoģija par to, ka pilnīgi viss ir pilnīgi vienādi svarīgs, attaisno nekorekti strādājošus DAC un pastiprinātājus? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Super! Izskatās ka tu pat kaut ko saproti. Vienīgi nesaprotamu iemeslu dēļ runā audiorastu valodā, kur tiešām viss ir izplūdis un vispārīgs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Jdat, nez nu kurienes rāvi, ka tevis nīstie audiofīli neinteresējas par tehniskajiem parametriem. Tik tizli gluži neesam, šo to jau apskatāmies. Bet problēma jau ir tajā, ka ražotāji savās specifikācijās uzrāda tikai galvenos datus datus, pamatojoties uz kuriem, pat tu, nez vai varētu 100% izdarīt secinājumus un uz to pamata dot ieteikumus. Piemēram kādas skandas,vēlams arī konkrēts modelis, ieteiktu šādam pastiprinātājam: ted Output Power 12.5W/ch (8Ω) Frequency Response 10Hz~35KHz S/N Ratio 89dB Typical THD 0.3%(1KHz) Input Impedance 50KΩ Output Impedance 4Ω, 8Ω Tubes 12AX7*1, 12AU7*2,EL84*4 Net Weight 11.5Kg Dimensions (W*H*D) 320mm*168mm*296mm Jā, var teikt- ražotājs "līks" , nepareizs, utt.., bet pircējs iekļaujas plānotajā budžetā un viņam jāpiemeklē akustiku. Ko ieteiksi? Un kā tas kopā skanēs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 pircējs iekļaujas plānotajā budžetā ja jau ar pastiprinātāju iekļaujas, tad lai meklē arī skandas kuras iekļaujas budžetā. Es, par laimi, nesekoju līdzi mājas sistēmu modeļiem. Vai man tas būtu jādara? Un kā tas kopā skanēs? Šitādus te tekstiņus es nesaprotu. Tur jāmeklē kaut kādas nianses? Vieglums, dziļums utt, gluži kā dekustatoram, kurš nogaršo dažādus vīnus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Es, par laimi, nesekoju līdzi mājas sistēmu modeļiem. Vai man tas būtu jādara? nē, nav gan jādara, katram savs. Biju domājis, ka tev kā specam tas nebūs grūti sniegt vismaz kādas vadļinijas, pēc kurām vienkāršs pircējs varētu sākt kaut ko meklēt, bet jau pareizajā virzienā. Runājot par tēmu, manas skanējuma prioritātes ir laika gaitā mainījušās, un pašlaik tās koncentrējas ap skanējumu, ko var dot plaukata skandas, klausoties nelielā 16 m2 telpā apmēram 2-2,5 m attālumā. Visu pirms apvienotu 3. un 1. punktus tad 6. un 5., bass paliek pēdējais manās prioritātēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Piemēram kādas skandas,vēlams arī konkrēts modelis, ieteiktu šādam pastiprinātājam: ted Output Power 12.5W/ch (8Ω) Frequency Response 10Hz~35KHz S/N Ratio 89dB Typical THD 0.3%(1KHz) Input Impedance 50KΩ Output Impedance 4Ω, 8Ω Tubes 12AX7*1, 12AU7*2,EL84*4 Net Weight 11.5Kg Dimensions (W*H*D) 320mm*168mm*296mm Troelsa DTQWT. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Troelsa DTQWT. ideāli! ja pareizi sapratu par šo Troelsu, tad zemāk par 6 omiem impedance nekrīt un107 dB spiediens tiek nodrošināts padodot no pastiprinātāja 11.2V, pie tam pie 90 dB kropļojumi ir tika 0.5%. Nu lūk, atliek tikai uzmeklēt vairāk infas (vai arī nomērīt) par šo pastiprinātāju. Kā izrādījās šis ķīniešu ražojums pie 8 omiem dod ārā 11.6 V un pie 3 omiem nodrošināt (kas gadījumā ar Troelsu vairs nav tik būtiski) 1.9 A strāvu. Atbils un ar rezervīti. Ko vēl izdevās uzzināt par šo pastūzi- izrādās mainoties slodzei no 2-8 omiem frekveņcu raksturlīknes nevienmērība ir 1.7 dB. Ņemot vērā, ka troelam impedace or 6-29 omu robežās, tas dod iespēju pieļaut, ka frekvenču raksturlīkne būs stabila un lineāra, šim budžetam , jau nu noteikti. Atliek tikai pēdējais jautājums- kā tas skanēs??? Ne kas cits neatliks, kā pieslēgt un paklausīties un tad lemt-patīk, nepatīk, atbilst prioritātēm vai nē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 (labots) · Hidden by Mezavecis, Janvāris 17, 2014 - ... Hidden by Mezavecis, Janvāris 17, 2014 - ... - Labots Janvāris 17, 2014 - Luke Link to comment
Darkheart Janvāris 17, 2014 Author Share Janvāris 17, 2014 Atkal tas pats - cilvēks vienkārši neorientējas tēmā. Arī šis ir konkrēts audio tehnikas termins! Nu, ej pamācies taču vispirms... Cik dzirdēts, šādu terminu lieto ierakstu inženieri, un runa ir par ierakstu, ne atskaņošanas tehniku, par ko te bija runa, tāpēc īsti nesapratu. Taču pieņemu, ka doma bija par skatuves plašumu, kas ir vispārīgāks jēdziens, un ko ietekmē vēl daudzi faktori, ne tikai ieraksts. Un vispār kā, piemēram, Tava demagoģija par to, ka pilnīgi viss ir pilnīgi vienādi svarīgs, attaisno nekorekti strādājošus DAC un pastiprinātājus? No kurienes rāvi, ka attaisno? Super! Izskatās ka tu pat kaut ko saproti. Vienīgi nesaprotamu iemeslu dēļ runā audiorastu valodā, kur tiešām viss ir izplūdis un vispārīgs. Cilvēki, kas mēdz klausīties un analizēt skaņas nianses, vairumā gadījumu spēj viens otru ļoti labi saprast. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Ja jau te ir random cepien (nu jau būs bez cietiem vārdiem). Tātad par ierakstu. Tu nodarbojies ar ierakstu. Masterē dziesmas. Pastāsti par savu pieredzi kā tu uztaisi stereo kādam mūzikas gabalam. Tas kā uztaisa ierkastā stereo, atstāj uz "skatuves plašumu" +100500 reizes lielāku iespaidu ne kā visi pasaules sildītie kabeļi un koka klucīši kopā ņemti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Janvāris 17, 2014 Share Janvāris 17, 2014 Es gan lampinieka vietā tiem DTQWT liktu kaut ko šādu - http://www.diyaudio.com/forums/solid-state/204069-wire-low-power-ultra-high-perfromance-lpuhp-16w-power-amplifier.html Troelsa DTQWT, imho, ir tikai pāris, bet diezgan būtiski trūkumi: 1. Tas skaļrunis JA8008 maksā, manuprāt, uz pusi vai gandrīz vai uz pusi dārgāk kā tam vajadzētu maksāt 2. JA vaweguida iegāde priekš Audax pīkstuļa par 100EUR (neskaitot VATus) + shippings, imho, bija mans pēdējo gadu visnejēdzīgākais pirkums, zinot to, ka Monacor WG-300 var nopirkt 10x lētāk.. Domā, ka klausoties vēja svilpošana makā traucēs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!