Jump to content

Akmeņi kurtuvei. Kādus vākt, kāda izmēra un kā krāmēt kurtuvē.


androidz
 Share

Recommended Posts

Sveiki,

 

Izdomāju, ka pienācis laiks lauku pirtī nomainīt akmeņus. Jau gadi 4 pagājuši kopš pēdējās maiņas, noteikti lielāka daļa ir beigti. Kurtuve ir tāda tipa, kad uguns iet caur akmeņiem un tālāk skurstenī. Jākurina ilgi, 4-5h. Attiecīgi slodze akmeņiem ir ļoti liela. Akmeņus lasīšu pats, nepirkšu, jo skops. Tad nu šoreiz gribu kādus gudrākus padomus:

- kādus akmeņus atlasīt?

- cik lielus? Dūres lielumā, lielākus?

- un kā krāmēt kurtuvē - sākumā lielāki, pēc tam mazāki, vai otrādāk, vai pofik kā?

 

Par akmeņiem puslīdz skaidrs, skatos tādus granīta akmeņus, kas ir stingri, nav saplēsti, bez dzīslām, un uzsitot ar kuvaldu neplīst, vēlams bez asām šķautnēm, kas liecinātu, ka akmens ir izturīgs.

 

BTW. Rīgā vienā publiskajā pirtī (Dagmāras ielā, ja kādam patīk riktīgi karsta pirts, iesaku) redzēju, ka kurtuvē akmeņi burtiski kvēloja, interesanti, kas tie par akmeņiem, kas spēj paciest tādu slodzi un ne jau reizi nedēļā, bet 5-6 reizes nedēļā.

 

A

Link to comment
Share on other sites

intervall

Granīta,aptuveni,kā pats rakstīji,dūres lielumā.Depo var iepirkt pārdesmit KG-pēc izmēra kā puse alus kastes,Ls 25 maksāja pirms jaunā gada.

Labots - intervall
Link to comment
Share on other sites

Manai kurtuvei, tādas 4-5 vajadzēs, joprojām skops :) Lasīšu pats, pareizāk sakot daļu savācu, bet tādi makani, laikām būs palielu.


 

 

Aizraksti pirtniekiem. Viņi tur visi savas profesijas entuziasti. Gan jau kāds zinās.

Oj, negribas traucēt cilvēkus ar savām necilām problēmām, pamēģināšu sākumā šeit.

Labots - androidz
Link to comment
Share on other sites

 

 

Oj, negribas traucēt cilvēkus ar savām necilām problēmām, pamēģināšu sākumā šeit.

Vispirms pie necilajiem cilvēkiem? :lol:

Link to comment
Share on other sites

Nav obligātu, ja atbildēs arī guru, man nebūs iebildumi :) Rīt iešu sēnes, tobeš akmeņus lasīt.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

- kādus akmeņus atlasīt? - cik lielus? Dūres lielumā, lielākus? - un kā krāmēt kurtuvē - sākumā lielāki, pēc tam mazāki, vai otrādāk, vai pofik kā?  

vislabākie ir zilie akmeņi, tāpēc, ka šie uztur vislielāko siltumu, ir blīvākie

gaišie nederēs, ātri sadrūp....

lielākus par 15 cm diametrā nevajag likt..., krāmē kā gribi, bet ja būs par blīvu, tad uguns neies cauri 

Link to comment
Share on other sites

Ir divi varianti. Vai nu vāc alusbundžas pieminētos zilganos akmeņus (kur automātiski var rasties problēma ar izmēru, atkarībā no krāsns uzbūves), vai arī var pirkt gatavu produkciju... es pērn iztērēju ap 80Ls priekš akmeņiem, jo man reāli nebija laika noņemties ar akmeņu vākšanu un šķelšanu.

 

Intereses pēc - nav kāda krāsns bilde?

Link to comment
Share on other sites

vislabākie ir zilie akmeņi, tāpēc, ka šie uztur vislielāko siltumu, ir blīvākie

A kādi zilie? Granīts jau pārsvarā tāds ta kā sarkanīgs. Kaut gan jā, pagādās arī tumšā krāsā.

 

Un kur lasīt? Es lasu no lauka savāktos. Kaut kur dzirdēju, ka labi ir upē salasītie, kāds tam pamatojums būtu, nezinu.

Labots - androidz
Link to comment
Share on other sites

Akmeņus pirtij jālasa no upes.

Un pamatojums? Bet kā jau minēju, esmu dzirdējis tādu variantu.

 

Upē lasīt akmeņus dotajā brīdī būtu pagrūti. Kad gan pa rokai ir Ogres upe un Lobīte (cik nu to var par upi nosaukt).

Labots - androidz
Link to comment
Share on other sites

Domugrauds

Pamatojums tāds, ka karstumā tie neuzsprāgs

Labots - Domugrauds
Link to comment
Share on other sites

Ko nozīmē neuzsprāgs? Kāpēc tieši upes akmeņi "nesprāgst"? Un vispār akmeņi nesprāgst, ja kāds saka ka sprāgst tas kaut ko jauc (visdrīzāk alu ar šņabi). Akmeņi izdrūp, ceļot ārā vecos vecos akmeņus tie sadrūp, vai ar viegli uzsitot pārplīst. Tos kas ir stingri, tos lieku atpakaļ grozā.

Link to comment
Share on other sites

Akme'ni no upes nav tikuši pie sala... tie kas stāv uz lauka kaudzē sasalst.... uzspīd saule.... atsalst... ūdens+ mikroplaisas... sals... utt....  līdz ar to iziet cauri n-cikliem, kas to izturību noteikti nepalielina...

 

Man kā cilvēkam no laukiem roka neceļās, lai pirtu akmeņus DEPO..  Latvijā jau akmeņu uz laukiem netrūkst, ir upes ar akmeņiem, ir arī jūras krastos (šķēdē viņu netrūkst)

 

Ja ir granīts 2 dūru lielumā apaļš un bez plaisām ideāli, bet es ņemu to kas ir... gan lielākus gan mazākus, galvenais lai nav poraini, lai nav vizlas piejaukumu, lai navplaisas, lai nav kkādi gaiši pelēki porainie... upē es nemeklēju jo slinkums pa upi ņemties... uz jūru nebraucu, lai tos kg aizstieptu līdz mašīnai ar slinkums...

 

Kurtuvē galvenais kraut tā lai viņi neplēš krāsni, kad uzkarst.... apakšā lielākos, parasti salisku tādus kas 3-4 dūru lielumā un tad smuki grizot viņus saliek ...

 

Mēs parasti akmeņus mainām reizi 2 gados (kurinām reizi nedēļā visu gadu) un tad jau parasti esam nokavējuši... jo daļa jau drūp laukā...

 

Bet kā ieliek jaunus... uhhh uzreiz var redzēt ka cita jauda kad uzmet garu :yahoo: :yahoo: :yahoo:

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Gunxx, paldies, apstiprināji manas (aiz)domas. Pa upi var būt vasarā varēs pavandīties. Es arī centos biežāk mainīt, bet kaut kā nesanāk. Par to ka gars no jauniem akmeņiem ir pavisam cits arī piekrītu.

 

Ok, tad sākumā lielākie un tad uz augšu mazākus.

Link to comment
Share on other sites

Domugrauds

Ah akmeņi drūp? Nu paņem parastos salasi pakurini, pēctam uzrakstīsi kā gāja

Link to comment
Share on other sites

Senču metode. Salasa laukakmeņus un noliek saulainā vietā uz zemes tā lai viens ar otru nesaskaras, otrā rītā skaties kuri ir aprasojuši kuri nē, pirtij der tie kas ir mazāk aprasojuši. Doma tāda ka tie kas no vakardienas saglābā siltumu mazāk apraso un ja apraso tad ātri nožūst tie kas siltumu ir ātri atdevuši būs vēl ilgi rasaini, slapji. Tas protams ir izdarāms vasarā, bet var jau to siltumatdevi pamērīt arī kaut kā savādāk , piemēram uzsildīt un tad ar lāzerskaneri pamērīt cik kurš akmens ilgi saglabā siltumu.

p.S.

Tas kur akmens savākts uz lauka vai no upes, manuprāt nav nekādas atšķirības , jo visi tie laukakmeņi kas pie mums ir atrodami, ir atceļojuši no skandināvijas kopā ar leduslaikmeta šļudoņiem.

P.P.S.

Ceru ka domu sapratāt( četri ali jau ribās :on_the_quiet2: )

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Da vienkārši sakraujam sietiņā vidēja izmēra rokas granātas un kad paliek karsti.... tad pēc mums kaut grēku plūdi

P.s. da jebkuri interjeram pieskaņotas krāsas un formas kazas galvas izmēra laukakmeņi!!!!!

Link to comment
Share on other sites

Kaspars12

 

 

gaišie nederēs, ātri sadrūp....
 

 

Tas tiesa, regulāri ejot intensīvi pirtī pāri paliek akmens, bet tiklīdz paņemt rokā sadrūp, interesanti, ka karstums un šoks rada tādu traumu.

 

Pie akmeņiem lēti var tik arī pie lielākiem zemniekiem, jo lielākajai daļai ir čupas, ko nolasa no tīrumiem un tur lielākā daļa kā reiz var būt tava izmēra.

Link to comment
Share on other sites

 

 

lielākajai daļai ir čupas, ko nolasa no tīrumiem

Nebūs pareizi, ir dzirdēts, ka pirtij jāņem svaigi no zemes izrakti akmeņi, tie kas gulējuši virszemē, ilgi nekalpos - tā arī daru un mainu ne biežāk kā reizi 5-6 gados, pirts krāsns man ir pamatīga, tāpēc lielākie sasniedz cilvēka galvas izmērus, toties vēl otrā rītā var garu uzmest (noder reizēs, kad pirts apmeklējums parastajā laikā nav bijis iespējams)

Link to comment
Share on other sites

Pamatīgai krāsnij ir arī mīnuss - vajag baigo malkas un laika kvantumu, lai uzkurinātu karstu.

Link to comment
Share on other sites

Tas gan, kad ziemā ir vējš un pamatīgs sals, gadās, ka iekurinu jau pusdienlaikā, bet, tā kā ir savs mežs, tad par iztērēto malku īpaši nesatraucos.

Link to comment
Share on other sites

Par akmņiem no čupas nebūs īsta taisnba.  Kārtīgam akmenin sals neko nepadarīs. Arī akmeņi no upes visi savulaik ir bijuši sasaluši, jo šļūdonis tos pie mums atnesa. Ir laba tautas metode, kad nevajag būt ģeologam un akmeņu pazinējam. Uzkurina riktīgu ugunskuru un samet tajā pārbaudāmos akmeņus. Kad tie uzkarsuši, gāž virsū aukstu ūdeni. Tie, kuri šo ūdens procedūru iztur, būs riktīgie.

Link to comment
Share on other sites

Nu vienu reizi iztur manuprāt lielākā daļa, vajag lai izturētu ilgi.

Link to comment
Share on other sites

arla: ir starpība kur akmeņus vākt. par pirtīm neesmu speciālists , bet buškrāfta grāmatās ir speciāli ar izsaukuma zīmi pielikts ka no upes akmeņus ugunskura apkrāmēšanai un plīts taisīšanai vākt nevajag jo viņi uzkarstot var sprāgt. 

Link to comment
Share on other sites

lielums - kā gribas. es personīgi lasītu tādus galvas lieluma. ilgāk silst , bet ilgāk tur. runā ka pareizie ir zilas nokrāsas. bet tāpat visus mēdz pārbaudīt, kā te jau teica.

Link to comment
Share on other sites

Atkal ar to sprāgšanu - no bērnības pirtis kurinu, t.sk. arī melnās, respektīvi akmeņi dabūn pa īstam karstumu, un neviens nav sprādzis, upes akmeņi gan tie nav bijuši, vienkārša laukos salasīti.

Link to comment
Share on other sites

Nez, kad sīki bijām, karsējām akmeņus līdz sarkanumam. Neviens nepalika dzīvs pēc auksta ūdens šalts :grin:

Link to comment
Share on other sites

alusbundza
androidz

izlasi tos zilākos akmeņus, ja pietrūkst, tad vēl sarkanīgos un krāmē iekšā, nav vērts kurināt uguni un pārbaudīt, pieci gadus turēs, tā ir mana pieredze...

Link to comment
Share on other sites

Nu ar to ugunī karsēšanu, tas izklausās smuki, bet dzīvē diezgan nereāli - eju nu tagad uzkarsē pusotru centneru akmeņu un vēl katram veic strestestu. Tā arī darīšu, meklēšu tad to zilos un sarkanos, pārsvarā man liekas būs sarkanie un visus ugunī (skan. divdomīgi, bet tur tiem ir vieta).

 

Mana paredze, ka būtu jamaina ik pēc 2 gadi, a vēl labāk katru gadu...

Link to comment
Share on other sites

reizi divos.?  bērnībā kaimiņam bija melnā pirts. gadus 3-4 pats katru sestdienu biju tajā. pirts vēl ir ar visiem akmeņiem, bet par jaunākiem laikiem nezinu. neatceros ka būtu mainīti akmeņi. kurējas katru nedēļu , un biežāk (mieži alum).

kāda problēma uzkarsēt? ukurini uguns guru, salādē iekšā , pakurini vēl , un lej virsū. , ne jau katram atsevišķi jākurina. sprgt jau nesprāst , bet saplaisā gan.  nu ja vieglāk katru gadu mainīt, tad ....  

Link to comment
Share on other sites

Nu var nemainīt nekad, bet fakts ka intensīvi kurinot daļa akmeņu pārvēršas par smiltīm, ar attiecīgu siltumatdevi.


Nu tā akmeņi salasīti un nomainīti. Kādus 200 KG vajag, pirkt tādu daudzumu būtu neprāts. Tie akmeņi, kas bija pašā kurtuves apakšā ir pilnīgi sadrupuši - stiprāk uzsitota pārvēršas par granti. Tagad tikai jāgaida, kamēr atkusīs ūdens vads, lūk tāda veiksmīga konstrukcija.

Sakarā ar to radās jautājums, vai kāds var ieteikt sakarīgu, gatavu pirts krāsni, kas derētu 20-25m3 un var pievienot ūdends tvertni, ideāli, ja tā tvertne nāk komplektā. Pašreizējā krāsns ir forša, var iegūt īstu pirts smaržu, bet tā 5h kurināšana ir apnikusi un malkas daudzums arī liels aiziet.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

tā 5h kurināšana ir apnikusi un malkas daudzums arī liels aiziet.

kāpēc tev tik ilgi jākurina?

man ir līdzīga krāsns, izkurinu 3 grozus bērza malku (4 klēpji), man ir liela kurtuve, uzreiz var iekraut gandrīz 2 grozus , vienīgais jāgaida 3 - 4 stundas, kamēr ogles izkvēlo, 

var teikt 12 dienā iekurinu un ap pus septiņiem var iet iekšā, 

Link to comment
Share on other sites

Malkas daudzums aiziet liels, tas tiesa un vēl visu laiku jāskrien piemest malku. Ar oglēm es gan daru vienkārši, lai nebūtu jāgaida kamēr izdeg izgrābju ārā. Bet man tas ogļu kvantums ir nav tik liels, jo kurtuve nav pārāk liela.

 

Kāpēc tik ilgi jākurina? Fig zin, neveiksmīga krāsns konstrukcija, akmeņi uzkarst gana ātri, bet krāsns nesilda pašu telpu, respektīvi krāsns sienas uzkarst ļoti lēnām. Iespējams pie vainas ir tas, kas akmeņi ir tādā grozā, kam sienas nav no sieta, bet biezs metāls, iespējams tāpēc tas siltums no kurtuves ceļas augšā, uzkarsē akmeņus un tālāk aizskrien skurstenī, bet krāsns sienas netiek pietiekoši efektīvi uzsildītas. Rezultātā - akmeņi karsti, ūdens gandrīz vārās, bet pati telpa, nav tik karsta kā vajadzētu. Tāpēc, pēc izkurināšanas un ogļu iztīrīšanas, attaisu vaļā lūku pa kuru tiek mests gars un uzsildu telpu. Rezultātā forši iesilst pirts sienas, gaiss, superīga smarža, bet kā mīnuss drusku atdziest akmeņi :( Un lai dabūtu riktīgu karstumu, jāmet daudz ūdens uz akmeņiem. Vot tāds storijs.

 

Tāpēc radās vēlme pēc vienkāršāka un ātrāka risinājuma. Šaubos ka atradīšu mūrnieku, atliek meklēt gatavu krāsni, lai man arī ne pārāk patīk bļeķa uzkarsēts gaiss.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...