trumulisxxx Ierakstīts Jūnijs 6, 2014 Share Ierakstīts Jūnijs 6, 2014 Laba diena . Kompja kaste sākusi dot pa nagiem ( pieliekot roku pie korpusa jūt tirpoņu un durstīšanu , visgrūtāk ir pieskarties un noturēt pirkstu starp interneta kabeļa metālisko daļu un kastes aizmugurējo paneli - pēc sajūtām vairāk par 12 voltiem nevarētu būt ) . Darbībā nav novēroti traucējumi . Vizuāli apskatot neviens no vadiem nav pārrauts vai kā citādi bojāts . Spraužot sienas ligzdā dakšu mēdz dzirksteļot ( bet tas mums te laukos skaitās norma ) . Rodas jautājums - vai vienīgā iespēja kā ar to cīnīties ir iezemēt kontaktu pie kura spraužu kompi , jebšu pie vainas varētu būt arī baroklis ? Baroklis OCZ 750W ZT series . Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 kas ir interneta kabeļa metāliskā daļa? Link to comment Share on other sites More sharing options...
trumulisxxx Jūnijs 6, 2014 Author Share Jūnijs 6, 2014 (labots) Atvainojos jau iepriekš , bet nu nekādi nesapratu kā to palagu mazāku uztaisīt . Labots Jūnijs 6, 2014 - trumulisxxx Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 ja atvieno LAN vadu, tad ari viena pati kaste dod pa nagiem? jeb tieshi tas kabelis vainīgs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 Gumijas čībiņas varētu palīdzēt. Izolējošs transformators... Sausa koka grīda..... Pie esošās elektronikas drošības prasībām citu variantu neredzu. Ja gribi atkāpties no standartiem - izravē no visiem barokļiem milzīgos (pēc izmēriem) un niecīgos (pēc kapacitātes) kondensatorus. Vai lieto gumiju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
trumulisxxx Jūnijs 6, 2014 Author Share Jūnijs 6, 2014 čības rada vēlamo efektu Bez iesprausta neta kabeļa mazāk kutina ( ar apaviem kājās praktiski nejūt - grīda no lamināta ) , bet kad pieķer otrā kabeļa galā izraujot vadu no rūtera, tad ir mazliet jāiespringst , lai vada galu no rokām neizlaistu tātad problēma ir baroklī vai zemējumā ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 Uztaisi zemējumu un nečakarē bobi. Nu nav nekādu citu variantu cilvēcīgi tikt vaļā no 110V uz datora korpusa! Kadas tur vēl gumijas čībiņas. Ka nesanāk ar baltām zarkā gulēt Link to comment Share on other sites More sharing options...
trumulisxxx Jūnijs 6, 2014 Author Share Jūnijs 6, 2014 skaidris . Tātad taisu rozetei zemi un nolādu ZT sēriju kā tādu , jo vienu reizi jau to barokli biju pēc garantijas mainījis ( karlsons pie slodzes uzņēma apgriezienus un nometa tos tikai pēc shatdauna ) . Varbūt kāds var ieteikt kādu kantori vai labu un prātīgu cilvēku cēsu/valmieras rajonā pie kura barokli aizvest un notestēt ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaspars12 Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 (labots) Tātad taisu rozetei zemi Šis liekas ļoti nopietni. Tev mājā zemējums ir ievilkts ? Vai domā nopērkot veikalā pareizo kontakligzdu būs zeme ? Ja mājā nav zemes, ir "gudrinieku" variants no 0 ņemti zemi, bet tad jābūt 99% pārliecībai, ka neviens līdz tavai rozetei nesamainīs vadus fāzei un 0 otrādi Citādi var līdzēt šis variants tavai problēmai. Labots Jūnijs 6, 2014 - Kaspars12 Link to comment Share on other sites More sharing options...
trumulisxxx Jūnijs 6, 2014 Author Share Jūnijs 6, 2014 ideoloģiski būtu iedzīt stieni zemē un novilkt vadagalu līdz kastei ? ( mājai ap 100 gadiem , tā ka elektriķu paaudzes te ir vairākas gājušas pāri ) . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 (labots) Ar barošanas bloku viss ir kārtībā. Didzis jau atbildēja - 110V uz nesazemētam datora korpusa ir pilnīgi normāla parādība un tas nav barošanas bloka vai datora defekts. Dabūt nost to, ka dators sit pa nagiem var arī ar zemē iedzītu stienu un novilktu vadu līdz datoram. Pilvērtīgam zemējuma gan vajag to stieni vēl savienot kopā ar elektrības tīkla neitrāles (nulles) vadu (vēlams kaut kur pie elektrības ievada mājā). Zinu, ka tūlīt atkal būs diskusija par to kādam ir jābūt pareizam zemējuma, un man tagad ir slinkums n-to reize rakstīt "garos palagus" par to kapēc zemējuma jābūt tādām un ne savādākam. Šī tēma forumā ir apspriesta daudzas reizes. Labots Jūnijs 6, 2014 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
trumulisxxx Jūnijs 6, 2014 Author Share Jūnijs 6, 2014 paldies par info . Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 Zemejums ar latvenergo nulli/zemi jaasavieno lai izliidzinaas potenciaals, tas taa vienkaarshaa valodaa! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 6, 2014 Share Jūnijs 6, 2014 (labots) Jā, potenciālu izlīdzināšana ir viens no iemesliem kāpēc zemejums ir jāsavieno kopā ar nulles vadu, bet neielaižoties diskusijās par specifikām (medicīnas, radiotehnikas) iekārtām, zemējuma galvenās funkcijas ir:1) Izsist drošinātāju, ja notiek īsslēgums uz elektroiekārtas metāla korpusu2) Pārsprieguma aizsardzība, ja pārspriegums ir radies neitrāles (nulles) vada bojājuma rezultātā Ja zemējums nav savienots ar elektrotīkla neitrāles (nulles) vadu (neatkarīgs zemētājs), tad nevienu no šiem punktiem tas nevar izpildīt. Lai 1. punktā drošinātājs tiktu izsists pietiekami ātri, īsslēguma strāvai ir jābūt 3x lielākai par drošinātāja nominālu. Ja zemējuma kontūrs ir izbūvēts ar atļauto normu 30 Omi, tad īsslēguma strāva uz šādi sazemētu elektroiekārtas metāla korpusu pie 230V būs tikai 7,6A, un tātad drošinātajam vajadzētu būt < 2,5A. Var protams izbūvēt labu zemēju kontūru ar ļoti mazu pārejas pretestību (40A drošinātājam apmēram 2 Omi), bet vispirms jau tas būs dārgs pasākums, un zemējuma kontūra pārejas pretestība nav konstants lielums – sausā laikā tas ir viens, mitrā laikā cits. Šodien tas nodrošina vajadzīgo aizsardzību, bet rīt vairs nē, jo zeme izžuva. Savienojot kopā zemējumu ar ar elektrotīkla neitrāles (nulles) vadu īsslēguma strāvā galvenokārt ir atkarīga no elektrības kabeļa vadu dzīslu pretestības, kas ir niecīga salīdzinājumā ar zemējuma pārejas pretestību. 2. punktu ar „neatkarīgu zemētāju” vispār nevar izpildīt. Ja kaut kur elektrības pievadā uz māju būs bojāts nulles vads, tad elektroiekārtas sadegs neatkarīgi no tā cik labs būs izbūvēts „neatkarīgais zemētājs”. Labots Jūnijs 6, 2014 - Firza 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
trumulisxxx Jūnijs 7, 2014 Author Share Jūnijs 7, 2014 (labots) jums onkuļi vajaga biežak svaigā gaisā laiku pavadīt frāze par paaudzi ir mazliet nevietā un ja es neesmu spējīgs iedziļināties "zinātnē" , tas vēl nenozīmē to ka rokas aug no pakaļas apzinot pāra paziņas ar līdzīgām prolēmām secinājums ir viens - ļaut latvenergo elektriķim darīt savu darbu iemalkošu labāk alu un došos mainīt sorokam sajūgu , lai jums gaiša diena . Labots Jūnijs 7, 2014 - trumulisxxx Link to comment Share on other sites More sharing options...
martinno Jūnijs 7, 2014 Share Jūnijs 7, 2014 frāze par paaudzi ir mazliet nevietā Nu, man nav tik daudz cik abiem kungiem, bet frāze ir pareiza... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 7, 2014 Share Jūnijs 7, 2014 Ar to lauku elektriķu darbu var būt visādāk. "Kārtigs" krievulaiku elektriķis, kurš izgājis kursus un būtbā nopircis sertifikātu, uzliks kontaktā peremičku un problēma atrisināta Diemžēl, daudziem elektriķiem, ka tik lampiņas deg, bet par zemējumu poņas nekādas. Nevar jau ar pārmest, krievulaikos cilvēka dzivibai nebija vērtibas un neviens ar zemējumiem mājās neiespringa .Nebija jau ari tik daudz elektronikas, kam vajadzētu zemējumu. Nu nosita, pa laiaikam, kādu ar Kama elektrosūkni, bet tas jau sikums Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Jūnijs 7, 2014 Share Jūnijs 7, 2014 @Didzis Es tomēr pajautāšu par to zemējumu. Pašam tagad lauku mājā vajadzēs savilkt elektrību, un gribētos visu izdarīt pareizi. Būtībā ir tā, ka LE skaitītājs ar slēgto skapi, kurā neko papildus pieslēgt(sazemēt) nevaru, atrodas ~300m attālumā no šķūņa, kurā tad arī pienāk 4 dzīslu kabelis ar 3 fāzu elektrību (ierakts zemē), ar kuru varu darīt ko gribu. Šķūnī arī ir vajadzīga elektrības ņemšanas vieta. Tālāk no šķūņa līdz vasarnīcai arī caur zemi (~30m) tiek padots 4 dzīslu kabelis, kurš caur grīdu ienāk mājā. Kur pareizi jātaisa zemējums un jāvieno ar LE nulles vadu? Šķūnī, mājā, vai abās divās vietās? Ja šķūnī, tad tam papildus jāvelk vēl viena dzīsla uz māju? Un vai ir svarīgi, cik tālu zemējums atrodas no saslēgšanas ar nulles vadu. Piemēram, ~20m attālumā no mājas atrodas kaut kas līdzīgs meliorācijas grāvim, kur pastāvīgi ir mitrs un līdz ar to būtu labāks zemējums. Zemējumam bija domātas 2-3m garas 3/4'' caurules x4 gab., kuras ar ūdeni varētu ieskalot zemē. Nesitiet stipri, ja domāju pavisam 'greizi'. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Jūnijs 7, 2014 Share Jūnijs 7, 2014 Liec zemējumu kur kabelis iznāk no zemes( gan šķunis , gan māja) Par daudz nebūs. Vispār ieteiktu paskatīties kādu īso pamācību par elektrību. Nu tipa šo http://www.vdi.lv/admin/files/info%20materiaali/1.1.pdf . 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 Kur pareizi jātaisa zemējums un jāvieno ar LE nulles vadu? Šķūnī, mājā, vai abās divās vietās? Pa kruto vajag zemējumu abās vietās. Bet domāju ka pietiks ja ierīkosi tikai mājai. Jo iespēja ka plīsīs nulles vads starp māju un šķūni ir niecīga. Ja šķūnī, tad tam papildus jāvelk vēl viena dzīsla uz māju? Nē, nav jāvelk, jo iespēja ka tiks pārrauts nulles vads tuvojas nullei! ~20m attālumā no mājas atrodas kaut kas līdzīgs meliorācijas grāvim, kur pastāvīgi ir mitrs un līdz ar to būtu labāks zemējums. Zemējumam bija domātas 2-3m garas 3/4'' caurules x4 gab., kuras ar ūdeni varētu ieskalot zemē. Nūūū.. ideāls zemējums, es teiktu ka perebors..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 Praotams žēl, ka starp māju un sķūni nav ielikts piecdzīslu kabelis, bet tāda situācija ir ļoti izplatīta. Teorētiski, zemējuma kontūru vajag abās vietās, bet praksē jāskatās, kur to vieglāk un ērtāk izveidot. Zemējumam jau tā priekšrocība, ka nevajag izolētu vadu un tas, piemēram starp māju un sķūni, var būt ierakts kaut lāpstas dziļumā, jo fig to drāti tā vienkārši pārrausi. No otras puses, diez vai šķūnī lietosi datoru, tējkannu vai veļmasīnu. Savukart, malkaszāģim nafig zemējumu nevajag. Trīsfāzu motoru pilnīgi pietiek sanullēt. Galvenais lai mājā visi aparāti būtu sazemēti. Malku zāģē reizi gadā, bet veļu sieva mazgā katru nedēļu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Grossmeister Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 zemējuma galvenās funkcijas ir: 1) Izsist drošinātāju, ja notiek īsslēgums uz elektroiekārtas metāla korpusu 2) Pārsprieguma aizsardzība, ja pārspriegums ir radies neitrāles (nulles) vada bojājuma rezultātā Ja zemējums nav savienots ar elektrotīkla neitrāles (nulles) vadu (neatkarīgs zemētājs), tad nevienu no šiem punktiem tas nevar izpildīt. Pagājušo un šo gadu draugam lauku mājās savilku jaunus vadus , viņam arī doma par neatkarīga zemējuma izveidošanu , lai datortehniku utt labāk pasargātu , bet lasot augstākrakstīto jāmeģina viņu no šīs idejas atturēt , ņemot vērā , ka paredzējis viņš iedzīt pāris stieņus , kurus kopā savienojot , diez normatīvos paredzētie omi sanāks . Vai nu variants , ja taisa savu kontūru , tomēr atstāt viņu savienotu ar LE neitrāli . P.S. Kamēr zemesvads nebija pie nulles piemests indikators uz viņa nostrādāja - kaut kas tajos kopējos metros sainducējas , testeris kādus 1-2 V gan tik uzrādija . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 (labots) Lai no datora korpusa novadītu nost 110V pilnīgi pietiks ar neatkarīgu zemētāju, arī audiofīlu tehnikai tas būs gana labs, bet nekam citam tāds zemējums neder. Ja datoram ir maza varbūtība, ka tam kādreiz sanāks īsslēgums uz korpusu, tad pārējai mājas sadzīves tehnikai (veļas mašīnai, ūdens sūknim, apkures sūknim, elektriskajai plītij u.c.) tāda varbūtība ir stipri lielāka. Un kā jau rakstīju augstāk, neatkarīgais zemētājs neaizsargā ne pret īsslēgumu uz elektroiekārtas metāla korpusu, ne pret pārspriegumu, kurš var rasties neitrāles vada bojājuma rezultātā. Pat, ja izdosies izbūvēt tiešām labu zemējumu ar pārejas pretestību 4 Omi, šāds zemējums nodrošinās drošu aizsardzību vienīgi priekš 20A drošinātāja (mājas ievadā parasti ir 40A). It kā jau pilnīgi pietiek, lai būtu aizsardzība mājas sadzīves tehnikai, jo mājās parasti nav vajadzības pēc lielāka drošinātāja par 20A, bet neatkarīga zemētāja problēma ir tā, ka tam ir grūti kontrolēt tā pārejas pretestību – šodien tā ir 4 Omi, bet rīt jau 10 Omi, un parīt kontūrs vispār sarūsēja un zemējums palika bezgalība. Piemēram, kontūrs ar 10 Omi pārejas pretestību pie 230V rada 23A lielu noplūdes strāvu. 16A drošinātāju tāda strāva varbūt izsitīs pēc 1 stundas, bet 20A drošināju ar tādu strāvu vispār neizsitīs. Tādu “īslēgumu” varēs atklāt vai nu pēc cilvēku, dzīvnieku līķiem pie bojājuma vietas, vai pēc milzīgā elektrības rēķina, kuru šāds “īslēgums” radīs. Bijušais darba kolēģis, kurš pats bija elektriķis, mājās šādu “īslēgumu” atklāja pēc tā, ka ap metāla karkasa siltumnīcu ziemā sniegs bija nokusis. . P.S. Dīvaini, ka Wikipedia rakstā par zemēšanas sistēmām neviens no aprakstītajiem zemēšanas veidiem tā īsti neabilst tam ko izmanto (vajadzētu izmantot) Latvijā. Labots Jūnijs 8, 2014 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 (labots) Izlemjot jautājumu par zemējuma ierīkošanas vietu, derētu zināt kabeļu šķērsgriezumus. Pienākošajam kabelim (gaisvadam ) no LE, tad kabelim uz šķūni, un visbeidzot kabelim no šķūņa uz māju. Derētu zināt arī ievada drošinātāju (atļauto jaudu). Labots Jūnijs 8, 2014 - Tārps Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 Ja tas tiešām var palīdzēt noskaidrot, kur likt (ierakt) zemējumu, tad gan no LE skaitītāja uz šķūni, gan no šķūņa uz māju zemē ierakts 4x25mm2 alumīnijs. Pienākošo vadu uz LE skaitītāju diemžēl nezinu (tas arī ir zemē ierakts), bet tas pēc skata vēl resnāks par tālāk aizejošajiem manējiem 4x25mm2. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 Nu, ar tādu šķērsgriezumu tiešām ir vienalga , kur taisīsi zemējumu. Ka tik labāks. Tikai atceries par dažādu metālu (šinī gadījumā Al / Fe ) savienošanu. Noteikti pēc savienošanas apzied ar kādu labu smēri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Jūnijs 8, 2014 Share Jūnijs 8, 2014 4*25mm2 un no LE pienaak veel resnaaks... Veciit tev tur ir ruupniica? Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Jūnijs 30, 2014 Share Jūnijs 30, 2014 (labots) Veciit tev tur ir ruupniica? Rūpnīca nē, bet uz ~350m ar 'parasto' 10mm2 varētu būt pārāk liels sprieguma kritums, ja pieslēdz elektro plīti+boileri+čaiņiku. Vismaz man tā teica. Bet mazliet pacelšu tēmu. Līdz zemējumam vēl neesmu ticis, bet radās jautājum kā pareizi savienot jau manis pieminētos 1x25mm2 (viena fāze) ar kādiem 3-5 gbaliem 1x2.5mm2 vadiem (uz drošinātājiem)? Vai tam ir kādi speciāli savienojumi, vai arī vienkārši savij kopā visus 3-5 vadus un ieliek parastajā 30-50mm2 savienotājā? Labots Jūnijs 30, 2014 - _dunduks_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Jūnijs 30, 2014 Share Jūnijs 30, 2014 (labots) Labots Jūnijs 30, 2014 - Bruketajs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 30, 2014 Share Jūnijs 30, 2014 Nu drošinātājus parasti vieno kopā izmantojt speciālas ķemmes,jeb kopnes. http://www.elektro24.lv/images/products/Automatika/Modularas_vadibas_ierices/Kemmes/_prods/3_Fazu_Kopne_nopludes_automatam/kdn363f.jpg Saliekam uz sliedes kastē automātus. Sākumā ieejošo 3 fāžu C klase tik ampēriem, cik pieslēgums. Tam no augšas tiek pievienots ieejošais vads. Tālāk liekam mazos, kuri ies uz patērētājiem. No apakšas pievienojam ķemmi, pieskrūvējam un lieta darīta. Vadi uz patērētājiem aiziet no automātu augšām 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Jūnijs 30, 2014 Share Jūnijs 30, 2014 Tik jaaatceras ka kjemmi triisfaazuu vajag likt, a to mazums... Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Jūnijs 30, 2014 Share Jūnijs 30, 2014 Paldies lietotājam ronalds_ par atbildi! Tagad bilde ir gaišāka. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!