Jump to content

Vai peram sīkos?


J.Reinis
 Share

Recommended Posts

Īss intro - kolēģis te ik pa laikam pasūdzas, ka viņa sīcis (10 gadi) palaidies, un nesen vēl izrādās, ka sataisījis savai skolotājai sūdus par to, ka viņa tam izrāvusi no rokām telefonu stundas laikā. Sīkais šmurgulis esot pazvanījis uz kaut kādu uzticības telefonu, ka skolotāja viņu fiziski ietekmējusi, un tagad skolotājai jāpiestaigā uz audzināšanas kursiem pāris mēnešu garumā piespiedu kārtā. Kolēģis sīko mājās samizoja par šito, bet vakar pļāpājot pats atzinās, ka jau sāk raustīties, ka sīkais stulbuma lēkmē vēl nesāk līdzīgu stučīšanu par mājām - jo kā nekā tagad bērniem ir tikai tiesības, un pienākumu nekādu...

 

Bet ne par to stāsts - gribēju uzzināt, kā forumieši audzina savējos - vai joprojām vēl vecā labā nozilināšana ar siksnu vai pagarinātāja vadu tomēr ir efektīvākais veids lai tiktu vaļā no sliktiem ieradumiem, jebšu ir vēl mūsdienās palikuši arī prātīgi bērni, ar kuriem var visu pa labam sarunāt? Atceros no savas bērnības, ka dabūju pa pakaļu labi ja pāris reizes dzīvē, bet ar to atmiņu vien pietika, lai pie tēva smēķiem nelīstu un ar kaimiņu puikām kost regulāri neietu. Turklāt nebija tā, ka paniski baidījos no senča, kā tagad pēc kāviena sīkie raustās - nebūt ne, drīzāk vēl vairāk viņu cienīju, jo uzreiz prātiņā iegrozījās darbības un to sekas..

 

Debates par tēmu - lūdzu izteikties.

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Nekaa slikta tur neredzu. Ja sods ir pamatots, siikais zin par ko un ir ok.

Link to comment
Share on other sites

Es ir "beigts", varbūt lai šī skolotāja arī sāk runāt pa telefonu, tajā laikā, kad viņai "skalo galvu" tie visu "zinošie komisijas locekļi".

Ja nopietni, es to zvanīšanu uzskatu par murgu kaut kādu. Sīkais jau tā var dadomāties līdz šantažēšanai, un ko tad ?

 

Man bērnībā pietika ar vienu reizi, ja runājam par pēršanu, un savējiem arī esmu iedevis pa stilbiem pie nesakarīgas mutes palaišanas. Bija tada lieta. Pēc tās reizes viss nostājās savās vietās. Par zvanīšanu kaut kur nebija ne runas.

 

Vispar par sīko attieksmi skolā var daudz un dikti runāt, bet tā no malas lasot pirmo topiku, esmu par sīko ielikšanu kādos rāmjos skolā. Nevar ļaut kāpt uz galvas kur un kam pagadās.

 

Labots - chieris
Link to comment
Share on other sites

Manam sīcim pēc šī gadījuma telefona vairs nebūtu. Nu OK, kaut kāds prastākais podziņtelefons, lai es viņu varu sazvanīt. Dāvanas jubilejās, Ziemassvētkos utml. arī kādu laiku nebūtu.

10 gados jau pērt būs pa vēlu.

 

Bet tas tiešām stulbi. Vai tad tur nevajag kaut kādu izmeklēšanu, kas un kā bija, un tad tikai uz kursiem?

Es saprastu, ja vecāki vēl būtu kaut kādi atsaldētie, kas būtu arī vēl uzkurinājuši visu pasākumu, ka viņu lolojumu apbižo.

Link to comment
Share on other sites

Un tam vecākam neienāca prātā atvainoties skolotājai, nokārtot situāciju, paskaidrot, kas ir noticis? Jebšu tagad sīkais var arī slepkavot un viņam nekas - NEKAS par to nebūs?

Es jau tēmā par bērniem un TV izteicos - ja gribi varēt ar bērnu sarunāt pa labam, kā ar pieaugušo, relatīvi liels darbs jāiegulda pirmajos 3-4 viņa dzīves gados. Ja nolažojas, tad neviens no šādiem ekscesiem nav pasargāts. Pēriens, kā tāds ir adekvāta metode, bet strādās tikai maziem bērniem - līdz tiem pašiem 4 gadiem būs visefektīvākais, bet var pastiept līdz kādiem 8 gadiem. Protams, pēriens nevis slānīšana. Ir brīži (daudziem labi zināmie), kad sīcim uznāk melnie - nu vienkārši melnie un viss - vairs nepakļaujas nekādām inputam - viens stingrs pēriens pa dupsi, un ar diezgan lielu varbūtību sīcis norestartēsies un būs atvērts arī savādākam inputam.

 

Es gan domāju, ka ja vecāks neparādīs tam sīkajam, ka sūdi neaprobežojas ar pērienu, telefona noņemšanu un kaut kādām sankcijām, tad šāda uzvedība tik progresēs. Ir jāiet uz skolu, jānokārto tā lieta, jāpieslēdz direktors. Jāliek saprast ar citādām metodēm, ka šāda rīcība nav pieņemama un, ka jādomā, ko var atļauties un ko nevar. Ja vecākam pašam tas nav skaidrs, tad lai nepīkst... Jo ja būs vecāks, direktors un skolotāja - neviens bērnu tiesībaizsargājošais orgāns nevarēs tur neko iebilst. Vienkārši ir jāuztaisa precedents. Bieži vien tas, ka kādam ir jāatvainojas ir daudz daudz bargāks sods nekā pēriens. Ai labi... aizrāvos....

Labots - MaurI
Link to comment
Share on other sites

Tantes pieturā runā, ka pamatā viss jau izveidojas līdz 7 gadu vecumam un tāpēc jau ir par vēlu klapēt, tādā vecumā jau ir iedarbīgākas metodes kā kabatas naudas, telefona, interneta atņemšana. Pēc gadiem 5 gan jau būs citas metodes jāmeklē, iespējams, rokudzelžu un apkures radiatora kombinācijā :D

Manējie ar ir dabūjuši pa resno galu, tiesa, ne tik smalki kā pats bērnībā norāvos, ka pār celi un ar armijas plato siksnu, bet nu ar, jāsaka, ka viss bija pelnīti. 

 

edit. Dēļ viena tāda izlaista mesla savulaik atlaida labu fizikas učuku no manas videnes, starpbrīdī kaut kādu vandāli paraustīja aiz aus, tas pacēla augšā papuci, kas bija laikam advokāts vai kas tāds, bija tiesa uz kuru učuks neieradās, jo palika sūdīgi ar sirdi un beigās viss tur slikti sanāca :/

Labots - Gestapo
Link to comment
Share on other sites

Manējam tagad gandrīz 7, līdz pieciem gadiem par sūdu savārīšanubija siksna pa dienvidu galu + izskaidrojums kapēc tā. Šobrīd pēriena vairs nav - tiek atņemtas privilēģijas (tv, multenes datorā, pat saldējums) līdz brīdim kad ir apdomājis savas rīcības vai nerīcības sekas, un joprojām izskaidrojošais darbs. Mazajam cilvēciņam ir jāizskaidro cēloņsakarības, tupi iedot pa spārniem ir bezjēdzīgi.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

viens stingrs pēriens pa dupsi, un ar diezgan lielu varbūtību sīcis norestartēsies un būs atvērts arī savādākam inputam.

 

tb. aizies overklokā :yahoo:, bet ja izlec zilie logi ?

Tas lika pasmīnēt par terminiem, nekā personīga.

Labots - chieris
Link to comment
Share on other sites

 

 

Sīkais šmurgulis esot pazvanījis uz kaut kādu uzticības telefonu, ka skolotāja viņu fiziski ietekmējusi, un tagad skolotājai jāpiestaigā uz audzināšanas kursiem pāris mēnešu garumā piespiedu kārtā
Kaut kā klusas aizdomas,ka šis nu nebūs vienīgais zvans pa šo skolotāju bijis un tikai no šo puišeli.Bet pa lielam tā vispār ir bēdu ieleja ar šāda tipa sīčiem.Ir radiņiem viens tāds puišelis,nu nav ne īpaši izlutināts un arī žagarus redzējis ir.Taisa viss neiedomājamākos sūd..s.Neviens tā īsti arī neko nevar izdarīt ne vecāki,ne skola.Gan LV,gan te NO.Principā diagnoze hiperaktīvs.Pielīdzina slimībai un pārējie mēģina sadzīvot.Terorizē ne tikai klasesbiedrus,bet arī skolotāju un direktori.Tā izteikti no 9gadu vecuma un tagad jau viņam ,ja nemaldos 12gadi.Varbūt pēdējā laikā ir palicis normālāks,bet iespējams,jau pierasts pie (īpašo hiperaktīvo) un tiek pieņemts par normu.
Link to comment
Share on other sites

Viena lieta ir tiešām kaut kāda hiperaktivitāte, cita lieta, ja tā ir vienkārši nekaunība. Bet tā jau ar pēršanu tiešām nevar aizrauties, jo pasūdzēs sīcis par vecākiem, un tad jau būs par vēlu, kad tas viss būs jāstrebj caur Bariņtiesu vai vēl nopietnāk. Tur neviens nebūs priecīgs.

Link to comment
Share on other sites

Arī es uzskatu, ka siksna vai kārtīgs zars ir nepieciešams sīča prāta skaidrībai! Protams, ne par sīkumiem... bet ja sāk stipri palaist muti, kļūst pavisam aplams, tad vajag pār ūkstu pārlaist. Kad uznāk psihoze saprotu, ka ir jānogaida un jābrīdina, ka būs šāds sods. Ja uzreiz nenomierinās, tad jārīkojas. 

 

Starpcitu, šis ir principā veču forums. Sievietes šajos jautājumos gandrīz vienmēr ir stipri pretējās domās. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

man arī mājās žagars dzīvo un skatās, kā čaļi uzvedas.

Lielais (gandrīz 4) ir dabūjis, kad "uzkaras" un runā/dara pilnīgas muļķības un nerespondē.

Mazais (veseli 2) vēl nav dabūjis, jo galīgi aplam neuzvedas.

 

Atceros kā pamatskolas laikā hiperaktīvos direktors audzināja- noķēra, uz kabinetu prom, ar seju pret krāsni un ar gumijas lecamauklu pa pakaļu

Link to comment
Share on other sites

atkarigais

Atceros, ka pamatskolā bija sīcis, kurš bija savai vecmuterei nočiepis kapeiku. Tad šī atnāca uz skolu un visas klases priekšā ar līdzpaņemtajiem žakariem šo nozilināja - protams kādu laiku bija mierīgs.

Agrāk kaut kā tā pēršana bija iedarbīgāka, laikam jau tāpēc, ka nebija īsti, kam pasūdzēties, un ja bija, tad apkārtējie spēja saprast cik tas ir pamatoti.

Pazīstu vienu bobiņu, kurai arī sīcis ir no tiem hiperakīvajiem (šitie drīzāk ir izlaistie), kurš mācās kaut kādā speciālajā skolā, jo parastas skolas ar viņa izdarībām nespēj sadīvot. Tad nu cik zinu vecais šo mājās tīri labi pazilina par kaut kādiem sū_diem, a šim tā pat nepielec.

Link to comment
Share on other sites

Klau - tehnisks jautājums dalībniekiem - ar siksnu vai roku? 

 

Paldies. 

 

 

p.s. no bērnības arhīviem - esmu atrāvies ar siksnu, lecamauklu, slotu, žagaru, roku, ja tā padomā, laikam, ne bez iemesla. 

Labots - Destructo
Link to comment
Share on other sites

Pārmērīga zilināšana noved pie mopšiem un citiem indigo. 

 

Tehniski lutināšana un pārmērīgā uzmanība bērnam ir jāpārtrauc jau pēc pusotra gada, tad psiholoģiski nav pamata bērnam būt izlaistam.

Link to comment
Share on other sites

Pēriens šad tad noder, bet nelielās devās un īstajā brīdī, kad ir jāaptur sīkā bezpriģels. Kkādu sodu uzlikšana var nostrādāt tikai tad, ja abi vecāki ir vienoti lēmumā. Parasti mammas atri atmaigst un amnestē sīkos šmurguļus stipri pirms soda izciešanas beigām un tas noved pie tā , ka vecais ir tas sliktais un mamma ir tā labā, kas savukārt beidzas ar to, ka sliktais negrib būt neviens un abiem ir pockui par sīkā izdarībām.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nez, man bērnu nav, tā kā loģiski, ka nekādas jauno vecāku darbības kritizēt nedrīkstu un mani prātojumi tikai kaut kādās atrautās fantāzijās balstīti būs, nevis tajā, kā notiek patiesajā patiesībā...

 

Tas, ar ko varu padalīties ir paša bēnība jeb dzīve rīkstes biznesa galā. Sūdus es vārīju diezgan bagātīgā slānī, jo biju samērā ziņkārīgs un mani bieži vien lietu ierastā gaita intensīvi garlaikoja. Tāpēc, lai savai jaunuļa dzīvei piešautu kādu asumiņu tika dedzināts, mocīti dzīvnieki (ne-zīdītāji), viskautkas jaukts ārā un visupēdīgi arī salauzts. Darīju to es vienantnē, jo liela daļa manu spēļu biedru parasti agrāk vai vēlāk mani nosūdzēja. Tad pēc nozieguma sekoja sods. Visādi pērieni, plēšanas aiz ausīm un tādas muļķības. Vai tas mani no kaut kā atturēja? Es domāju, ka nebija tāda palaidnība, kas soda apziņas dēļ netika padarīta. Sūdi tika vārīti ar daudz rafinētākām metodēm un es dzīvoju konstantā stresā par to, ka ik mirkli kaut kas varēja atklāties un no nekurienes varētu izpeldēt pumpainais nēģis. Tāpat arī es iemācījos daudz labāk melot un slēpt padarīto. Meli kļuva par ikdienu, no senčiem es raustījos un par kaut kādu cilvēcīgu attiecību nodibināšanu nevarēja būt ne runas. Kā nekā ikkatra saruna bija sarežģīta nopratināšanas sesija, kur es visu laiku vaktēju, kas otrai pusei varētu būt zināms un reizē lūkoju, lai mana ķermeņa valoda neizpaustu kaut ko par daudz.

 

Principā pēc šāda modus operandi (bez fiziskas ietekmēšanas gan) mūsu attiecības turpinājās līdz kādiem 18 gadiem, kad pabeidzu videni. Vai viņiem apnika, vai arī man vienkārši kļuva vienalga - nezinu. Fakts ir tāds, ka viņi man atvainojās par kļūdām, ko bija pielaiduši un es piedevu, tai pat laikā atzīstot, ka arī neesmu bijis nekāds zelta gabaliņš. Tāpat arī es sāku saprast, ka vecāki nav nekādi omniscienti radījumi - tādi paši purduļi, kā es esmu tagad. Notika paradigmu maiņa no saziņas modeļa "bērns-vecāks" uz "pieaugušais-pieaugušais" un tagad dzeram kopā vīnu.

 

Mani divi eirocenti par to, kā var sanākt.

Link to comment
Share on other sites

Man jau liekas, ka te vairāk runa "iet" nevis par gala rezultātu, bet gan par to, ka slikti audzināts sīcis var līdz tiem gadiem 18 tavu dzīvi par elli pārvērst :D

Link to comment
Share on other sites

ar siksnu vai roku?

 

Mani par cilvēku (?) padarīja pāris vecāsmammas pērieni ar nātrēm, kurām man pašam bija jāaiziet pakaļ. Ko tik visu nevar pārdomāt, ejot pēc izejvielām !!!

 

Savējos dauzījis neesmu. Nu, ja neskaita dažus belzienus pa korpusu. Ar pēcāku paskaidrošanu (diskusiju), par ko. Paši apdauzās pietiekoši.

 

Klapēt desmitgadīgu sīci ir desmit gadus par vēlu. Šādā gadījumā pašam jāiet noklapēties, kas, visdrīzāk, arī notiks.

 

P.S. Ir iespēja atrauties Darvina prēmiju.

Labots - WildGun
Link to comment
Share on other sites

bērni jau paša spogulis vien ir.. ja nebija laika, lai audzinātu, tad lūk saņem arī rezultātu.

 

neatbalstu pēršanu, bet..esmu par to, ka bērns ir jāmāca un jāaudzina.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Es varu piebilst ka siksna nav risinājums pa  lielam, bet ir situācijas kad bez tās nevar iztikt.

Jo ja nevar pa cilvēcīgam sarunāt.....  

Link to comment
Share on other sites

Vito Ventura

Ja sarunāt nevar, tad esi izgāzies audzināšanā un sāc meklēt veidus, kā [ne]sastrādāto izstrēbt. Pieredze no manas bērnības.

Link to comment
Share on other sites

Gribēju pajautāt par līdzīgu tēmu - kā sīcītim (7. g.) PAREIZĀK iedzīt pacietību un neatlaidību?

Piemēram, kopīgi saskrūvēt mēbeli. Rādu, mācu, pats esmu pacietīgs... BET... nu nespēj noturēt koncentrēšanos un sākas kašķi... beigās aiziet sēdēt pie datora.

Link to comment
Share on other sites

atkarigais

Daudziem aizmirstas kā viņi paši ir uzvedušies bērnībā un it sevišķi kā ir dzīvojuši pusaudžu gados, ko un kā ir tad darījuši, ko un kā domājuši.

Visi (nu gandrīz visi) par to ir savu siksnas, žagara, nātres un cita sitamā tiesu dabūjis :D

Tagad pat parādās smaids atceroties, kā bija jāstāv kaktā (pat dzīvojot internātā gadījās vakars, kad visa zēnu izstabiņa skaisti aizpildīja pusi internāta stūru). Es pat atceros, ka ejot pēc žagariem, biju atkodis tādu lietu, ja paņem izkaltušus, tad tie ātri salūzt un lieta galā :D

 

 

@ Kitai

Izslēdz rubiļņiku un pasaki, ka elektrība beigusies.

Labots - atkarigais
Link to comment
Share on other sites

Ja man 7 gados kāds liktu skūvēt mēbeli - sienas sazīmētu ar muterītes lūpukrāsu jau tajā pašā vakarā :) Vot saskrūvēt štābiņu vai uztaisīt go-kartu tā jau ir cita lieta!

Link to comment
Share on other sites

Piekrītu MIG.

 

Tas, kas tagad skolā ir izveidots ir : "Gribējām kā labāk sanāca kā vienmēr".

 

Skolotājam ir 1000x pienākumu pret bērnu, bet bērnam ir 0 pienākumi pret skolotāju.

 

Problēma ir tā, ka izglītības sistēma neparedz nekādus risinājumus gadījumā, ja ar bērnu ir mūžīgas problēmas. Visi noteikti ir pieredzējuši un visās klasēs ir vismaz viens, kas rāda to "labo" piemēru citiem. Savukārt cilvēks un itsevišķi bērns, kas kā sūklis mācās neapzināti no apkārtējās vides - iekšēji izvēlās vieglāko variantu vai arī skatās un mācās no citiem.

 

Citi lieto tel. stundā es arī. Es esmu vispār par to, ka skolotājām būtu tiesības izvēlēties nemācīt skolēnu X, ja skolotājam ir jebkādas problēmas ar skolēnu - Gribi mācīties tad tev jadara tas tas tas , alternatīvi, lai vecāki tev māca un tiek ar tevi galā.

 

Šādu mācīšanas principu piekopa mūsu LV skolotāja un nebija tā, ka kāds klasē nestrādāja, lieki runāja vai spaidīja savu mob. tel. Bija klusums, mājasdarbi izpildīti un nevienam pat neienāca pratā neko nedarīt, jo ja tev parasīja jautājumu bija jāspēj atbildēt - pārbaudīja kā tu seko stundā visam līdzi, ja nesekoji varēji nākamreiz uz stundu nenākt.

 

Savukārt tagad, kad runāju ar bijušajiem skolotājiem ir tā, ka skolotājs bezmaz vai trīc, lai sīkai nesūdzētos un pēc tam nebūtu jāraksta 100 atskaites un nebūtu jāierodas uz dažādām sēdēm, kur tevi krata trakāk nekā tiesā.

 

Skolotājam nav jāvar fiziski iespaidot sīko, BET mājas par apzinātu traucēšanu citiem un vispārīgo noteikumu neievērošanu vajaga nodot ar rīksti, lai nepierod pie tā, ka par savām izdarībām nepaliks nesodīts - protams, šis ir gala variants, kurš dažreiz ir nepieciešams. 

Link to comment
Share on other sites

man ir sīcis - drīz 6 gadi; te daži jauc blēņas, bez kurām neiztiek neviena normāla bērna bērnība, ar apzināti bezkaunīgu rīcību; Mans ir savārījis dažādus lielākus vai mazākus mēslus (apzīmētas tapetes, kaķa iespundēšana atvilknē, sagrieztas dažādas lietas ar šķērēm - nostrādā dusmīga izrunāšanās+kakts ~15-20min+paša sūdu savākšana - diezgan iedarbīgi;

BET - par mutes palaišanu, necieņu pret citu darbu, cilvēku -  kas dažreiz gadās kaut kādos momentos, kad "uzkaras" - ir mazliet pēriens+kakts+pēc tam izrunāšanās un izskaidrošanās;

Sodam jābūt samērīgam, bet visa tā jauno laiku tufta par to, ka nevar ne pirkstiņu pacelt - bulšits - bērnam IR no mazotnes jau jāsaprot, ka par dažādu izdarību/neizdarību ir sods, kas tomēr ir samērīgs ar nodarījumu;

Kas ir samērīgs sods - katra paša interpretācija, bet nevar sodīt par visu vienādi, tad sīcim būs PO uz visu pa lielam; Nedrīkst klopēt par VISU un nedrīkst arī tikai maigi parunāt par jebkādiem sūdiem; 

Ar mani tas strādāja, tagad tas strādā arī ar manu sīci!

Labots - zulus
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Vēl gribēju piebilst: stulbiem vecākiem stūlbi bērni !

Ja bērns ir izlaists labs cilvēks, tad visticamāk, ka vecāki ir tādi paši.

Link to comment
Share on other sites

Ja man 7 gados kāds liktu skūvēt mēbeli - sienas sazīmētu ar muterītes lūpukrāsu jau tajā pašā vakarā Vot saskrūvēt štābiņu vai uztaisīt go-kartu tā jau ir cita lieta!

 

 

Lai rokas pierod pie darba. Citādi kā kaut kas jāpadara sākas psihozes...

Sports arī neinteresē, vismaz pagaidām. Kaut pats rādu piemēru, tāpat negrib darboties... Pagaidām interesē brīvajā laikā lūrēt TV un dzenāt flashgeimus.

 

Atceros kad augu pats jau ap to vecumu atveda kādus pāris kubus malkas un vecāki pateica - kamēr darbs netiks izdarīts - nenāc!

Labots - Kitai
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kāpēc, lai kaut kas cits interesētu, ja ir TV un datorspēles? 

 

 

Pagaidām interesē brīvajā laikā lūrēt TV un dzenāt flashgeimus.
 
Link to comment
Share on other sites

Tāpēc jautāju kā ar šo LABĀK, PAREIZĀK tikt galā, lai bērns attīstītos un kaut ko arī prastu, nevis tikai bojātu sev redzi un veselo saprātu?

Link to comment
Share on other sites

Ja negribam, lai bērns izrunājas un runā kuiņu par citiem, pašam vajag piekopt zināmu cieņu, gan pret sevi, gan citiem.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tāpēc jautāju kā ar šo LABĀK, PAREIZĀK tikt galā, lai bērns attīstītos un kaut ko arī prastu, nevis tikai bojātu sev redzi un veselo saprātu?

Pareizāk ir noteikt tomēr kaut kādus ierobežojumus, nevis 24/7 pieejamu to drazu; ja jau tagad ir tā ielaists, tad būs skandāli un pretreakcija; A ko sīkais - negrib nekādus pulciņus/sportu utt? Nav nekas apkārtnē pieejams? 

Link to comment
Share on other sites

Kitai problēma ir tā ka tavam sīcim nav iemesla darīt ko citu - kā jau teicu cilvēks ir pēc dabas slinks un izvēlās vieglāko/ātrāko ceļu velmu apmierināšanai. Sīcim ir brīvs laiks -> nav ko darīt -> pieejamie piedāvājumi: 1)Spēlēt spēles PC  2)Skrūvēt stulbu skapi -> Izvēlē -> Spēlēt spēles tas ir interesantākais variants.

 

Tev ir jāpaskatās ko viņš spēlē un kas viņam interesē - > spēlē motospēles -> Nopērc mopēdu Rīga, lai ņemās -> Spēlē šaušanas spēlēs ->sūti uz paintball/nerf gun war/Airsoft utt.

 

Tev ir jāpiedāvā tas, kas interesē viņam nevis tas, kas konkrētajā mirklī interesē tev. Kā arī ļoti svarīgi ir tajā visā piedalīties pašam, jo lielākā daļa bērnu sākumā vēlas, lai viņus novērtē, lai viņi būtu tie "special" tāpēc ideālā gadījumā būtu jābrauc ar viņu uz sacencībām jāatbalsta utt. 

 

Lielāka kļūda, ko vecāki pieļauj ir atrasts kur sīko sūtīt, un tad domāt, ka darbs atrisināts, lai gan darbs tikai tad sākas. Tāpēc arī visiem sīkajiem apnīk sports utt. Jo viņu sasniegumi netiek novērtēti un tad viņiem iekšēji rodas jautājums: "Kāpēc man to darīt, ja visiem par to ir PO*** ?"  Tad jau labāk spēlēt tās spēles vismaz tur varu būt novērtēts kādā World Of Warcraft Ģildē, kā super Tanks utt. 

 

Lieki piebilst par darbiem mājās IR jābūt godīgam darbu sadalījumam, kur katrs DARA un tiešām pilda savus pienākumus. 

 

Piemērs: Māte gatavo ēst mazgā veļu utt.

Tētis : Slauka mazgā reizi nedēļā grīdas

Sīkai: Nes regulāri ārā miskasti , slauka putekļūs utt.

 

Rādot piemēru, ka visiem ir jāpieliek pirksts sīkajam strādāt liksies normāli un viņš to darīs bez ierunām. Savukārt, ja mājās ir piemērs, kurš nedara neko vai sliktākajā gadījumā abi vecāki nedara neko, tad nav brīnums, ka sīkais arī nevēlās neko darīt , jo bērni par 80% emulē savus vecākus.

Labots - kazarma
Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...