WildGun Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Didzi, a Tev neienāk prātā, ka tas i-karbons (skan smalki, vai ne?) ir ar caurumiem? Mans pieļāvums, bet ja nu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Karbons širpotrebā ir tā pati mums pazīstamā Ogres stiklašķiedra ar pieaustu oglekļa šķiedru stiprībai, industriālie apzīmējumi CFRP, CRP, CFRTP. Ar atomāro oglekli tam nav nekāda sakara, pie kam dimanti strāvu nevada, to vada tikai grafīts. Grila ogles arī strāvu vada švaki. Speciāli izdarbinoties, var jau CFRP piemuģīt katrā galā pa kontaktam, bet rezultāts būs tālu no gaidītā. Labots Oktobris 30, 2014 - Tornis Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 Viļņa pretestība nav atkarīga no frekvences. Man baigi negribās meklēt pa internetu tam pierādījumu. Paņem jebkuru radiotehnisku grāmatu un lasi pats teoriju. Izlasi pirmo rindkopu kaut šaeit http://proelectro2.ru/info/id_57 Tur ir rakstīts, ka viļņa pretestība nav atkarīga no kabeļa garuma un par to neviens nestrīdas. Par frekvenci - Tavā linkā priekš īpaši slinkiem inženieriem pat ir dotas trīs dažādas aptuveno aprēķinu formulas, ko lietot dažādās frekvencēs - (2-138), (2-139), (2-140). Pats vispār izlasīji tik tālu? Elementāri matemātiski paanalizē formulu (2-137) kā funkciju no frekvences, vai vienkārši ieliec ciparus un skaitliski izrēķini. Pretestība daudzmaz izlīdzinās tikai augstās frekvencēs >1MHz. Radiotehnikā Tev varbūt vienalga, bet šeit mūs tomēr interesē arī zemākas frekvences. Sametu uz ātro kopā vienu tabuliņu, kur var paspēlēties ar kabeļa pamata parametriem un paskatīties kā mainās raksturīgā pretestība jeb viļņa pretestība, sauc to kā gribi. Pats par sevi tas protams vēl neko neizskaidro audio kontekstā, bet sēklai derēs. Ja kādam interesē,var paņemt pievienoto excel failu, zaļajās rūtiņās pamainīt parametrus un paskatīties, kas notiek. Tīri praktiski kā to izdarīt http://mikelab.kiev....ge=SCHEMES/calc Tas kalkulators izmanto aptuveno formulu Z=SQRT(L/C), kas dos nepareizus rezultātus zemākās frekvencēs. Metodi ar meandru un poci kabeļa galā es zinu, bet padomā, kas un kā tieši tur tiek mērīts. Tur tiek notiekts Z pie frekvences, kas ir atbilstoša impulsa stāvumam un augstākām harmonikām. Pat ja Tu uzģenerēsi lēzenu impulsu atbilstošu zemākai frekvencei, var būt pagrūti vizuāli nolasīt rezultātu. Mēģināt jau var. Pastāsti, pēc kādas metodes Tu piedāvā mērīt kabeļa kapacitāti un ESR. Nūūū, vispār jau R, L vai C, nekad nav mainījies atkarībā no frekvences. Jā, temperatūra var ko mainīt ievērojamāk, bet ne frekvence. Cita lieta, ka reaktīvā pretestība, un līdz ar to arī pilnā pretestība, jā, tā mainās atkarībā no frekvences. R mainās skinefekta rezultātā. Par L un C izmaiņu fizikālo cēloni īsti nezinu, bet redzētie mērījumu dati norāda, ka tāda parādība pastāv. Varbūt, ka tie mērījumi ir nepareizi, tāpēc vajag pārbaudīt. Ir lasīts, ka ar PVC un gumijas dielektriķiem frekvencei pieaugot kapacitāte samazinās, bet PTFE un polipropilēnam būtiski nemainās. Tas varētu būt dēļ relatīvās dielektriskās caurlaidības (relative permittivity) atkarības no frekvences. Pilnā pretestība ir funkcija no frekvences, tā ir pavisam cita opera. kabelu parametri1.zip Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 Viļņa pretestība kabelim no frekvences nemainās!!!!!. Tava mērijumu metodika ir nepareiza!!!! Kļūda rodas, jo tu esi paņēmis pārāk īsu kabeli, kurš ne tuvu nav viļņa garumam, un tad loģiski, tas jau ir pārvērties drīzak par kondensatoru, nevis garu līniju.Aptin kabeli ap zemeslodi un tad sāc uz 10Hz mērīt. Ja Tu caur 150pF kondensātoru gribi dabūt 10Hz, tad skaidrs, ka tam būs daudz lielāka pretestība, kā, ja tu izmantosi 100MHz frekvenci. Vārdu sakot, nevajadzēja skolā fizikas stundas bastot. Jā, Tavs grafiks kā reizi apstiprina manu vārdu patiesumu. Apskaties pats uz augšējām frekvencēm. Tas paraugs, kad viļņa pretestību mēra ar grozāmu potenciometru ir tāda radioamatieru, kuriem nav mēraparātu, "traktoristu metode" un pats nekad ar tādu neesmu darbojies. Normāli kabeļus mēra uz augstakām frekvencēm. Pats jau pieminēji problēmu ar ģenerātora impulu un Tavi aprēķini nosaka, ka, pie zemām frekvencēm, kabeļa gabalam jābūt pietiekami garam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 R mainās skinefekta rezultātā OK, pierunāji. Labi, pie 20kHz vara vadā skinefekts ir ~0.5mm. 2,5mm2 vara vads ir zem 2mm. Vai tur būtu ļoti jāiespringst? T.i. ko tur dod kaut kāds sudraba pārklājums, kuru baigi reklamē kabeļu ražotāji. Priekš skinefekta neko. Pie tam, uz skandām parasti ir tās saucamās licendrātis, kuras tieši samazina pašu skinefektu. Jā, arī pie 20kHz, pret kādi 1kHz, arī induktivitāte būs pieaugusi par labi ja 5%. Kapacitāte praktiski tomēr vadā nemainās. Līdz ar to, ja arī kaut kas mainās skanējumā, tad šie nez vai būs tie parametri, kas kaut ko atklās, kāpēc tas notiek. Kā jau iepriekš tika minēts, jāskatās, ir kompleksi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mieris Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 Karbons širpotrebā ir tā pati mums pazīstamā Ogres stiklašķiedra ar pieaustu oglekļa šķiedru stiprībai Tā ir Valmieras stiklašķiedra, Ogre ražo gāzbetonu. Viļņa pretestības, reaktīvās pretestības, signala vājinājumus, pirms gadiem divdesmit mērījām elektrosakaru fakulātē un kabeļu paraugi bija pāris simtu metrus gari. Viss bija loģiski un uzskatāmi - viļņa pretestība no frekvences nemainījās, reaktīva mainījās, bet pie tādām frekvencēm kad mans kaķis to sen vairs nedzird (varbūt jūt ar ūsām tās viņam super garas). Kāpēc neviens nepiedāvā ausu testu - lai klucīšu licēji parāda savu ausu frekveņču raksturlīkni, jūtību un tie jau būtu objektīvi cipari ar ko varētu palielīties vai arī paklusēt ka "mūzikas skanējums kļuvis bagātāks, niansētāks utt. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 (labots) Es tik nesaprotu, NOrmundss savos aprēķinos komplekso skaitli j kur lika? PS Man, uzpūtīgajam ūdensgalvas iedzīvotājam ir piedodami Valmieru ar Ogri sajaukt Labots Oktobris 31, 2014 - Tornis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Regisss Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 mans fizikas zināšanas (RTU) nobāl Jūsu komentāru priekšā... Lielāko daļu no šī visa esmu aizmirs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 Viļņa pretestība kabelim no frekvences nemainās!!!!!. Tava mērijumu metodika ir nepareiza!!!! Didzi, Tu vispār kaut ko izlasi arī pirms atbildēt, vai tikai dauzi galvu pret sienu atkārtodams "Allahu Akbar"? Te nav neviena mērījuma! Tas ir teorētiskais modelis, kas tieši izriet no fundamentālajiem viļņa vienādojumiem. Ja nepiekrīti, izrisini pats un parādi savus rezultātus. Salīdzināsim, noskaidrosim kur ir kļūda. Tikai neaizmirsti, ka mēs neapskatām bezzudumu līniju, un R un G parametrus nevar tā vienkārši izmest no vienādojuma! Jo man rādās, ka Tu esi iedomājies viļņa pretestību ideālai bezzudumu līnijai un mēģini to piemērot visiem gadījumiem. Tas paraugs, kad viļņa pretestību mēra ar grozāmu potenciometru ir tāda radioamatieru, kuriem nav mēraparātu, "traktoristu metode" un pats nekad ar tādu neesmu darbojies. Normāli kabeļus mēra uz augstakām frekvencēm. Pats jau pieminēji problēmu ar ģenerātora impulu un Tavi aprēķini nosaka, ka, pie zemām frekvencēm, kabeļa gabalam jābūt pietiekami garam. Nu vismaz mēs esam vienisprātis, ka impulsu atstarošanas metode nav piemērota mērījumu veikšanai zemākās frekvencēs. Bet tā nebūt nav vienīgā iespējamā metode. Lai nesāktu atkal visu dziesmu pa riņķi, vai Tu vari veikt šādus konkrētus mērījumus? 1. Ņemam jebkuru apmēram 4m garu kabeli. 4m atbilst tipiskam skandu kabeļa garumam, get principā garums nav svarīgs. Vari paņemt koaksiālo kabeli ar sev zināmiem parametriem un man tos neteikt, ja gribi pārbaudīt rezultātu. Man pat nevajag zināt garumu. 2. Izmēri kabeļa pilno ieejas pretestību (impedanci) noteiktā frekvencē, kad otrs līnijas gals ir atvērts, norādot omisko un reaktīvo pretestību. 3. Izmēri kabeļa pilno ieejas pretestību tajā pašā frekvencē, kad otrs līnijas gals ir noīsināts. 4. Veic šos mērījumus 1kHz, 10kHz, 100kHz, 1MHz, 10MHz frekvencēs. 5. Nopublicē šeit savu mērījumu rezultātus, mērīšanas metodi un izmantoto aparatūtu. Metodes un aprīkojuma apraksts ir būtisks jebkurā eksperimentā! 6. Es aprēķināsu man interesējošos raksturlielumus un arī šeit visu uzrakstīšu, ieskaitot aprēķina metodes aprakstu. 7. Lai pārliecinātos, ka nav pilnīgas auzas, es pateikšu arī mērītā kabeļa nominālo viļņa pretestību. Tad uzraksti sava kabeļa faktisko viļņa pretestību. Vai šāds protokols ir Tev pietiekami objektīvs? Rezultāti protams neatainos visus vajadzīgos raksturlielumus, bet iesim soli pa solim. Līdz ar to, ja arī kaut kas mainās skanējumā, tad šie nez vai būs tie parametri, kas kaut ko atklās, kāpēc tas notiek. Kā jau iepriekš tika minēts, jāskatās, ir kompleksi. Tur jau tā lieta, jāskatās kompleksi, bet skatoties uz sistēmu ar daudziem nezināmiem elementiem, var izdarīt tikai vispārīgus secinājumus. Ja mēs varam precīzi noraksturot kabeli un skandas (vismaz teorētiski tas ir iespējams), tad varēsim daudz pilnīgāk saprast mijiedarbību ar pastiprinātāju un ārējo faktoru ietekmi. Piekrītu, ka skaņas frekvenču diapazonā tām parametru izmaiņām būtiskas ietekmes nebūs. Taču ir aizdomas, ka jāskatās arī kas notiek augstākās frekvencēs. Kā pirmo pirmo tuvinājumu es teiktu līdz 10-20MHz. Otra lieta, kāpēc ļoti kārojas pilnībā samērīt kabeļa elektriskos raksturlielumus. Atnāks JJP vai kāds viņa tiešais konkurents un stāstīs par sava jaunākā supervada kriogēnajiem monokristāliem un sildītajiem vienvirziena elektroniem. Es paņemšu to paklausīties, un konstatēšu, ka skanējums baigi patīk, bet cena nē. Samērīšu un redzēšu, ka vai nu 1) nekas neatšķiras no parastā vada, viss ir sūds un spīdīgi grabuļi, vai arī 2) parametros ir kaut kādas atšķirības, un ja es kaut kā pieregulēju savu sistēmu lai panāktu līdzīgus elektriskos parametrus, tad arī skanējumam būtu attiecīgi jāizmainās. BET lai tas darbotos, ir jābūt pārliecībai, ka kabelis ir tiešām pilnībā kvantitatīvi noraksturots. JJP paliek ar savu vadu un pirmajā gadījumā var teikt, ka es nepareizi mērīju. Otrajā gadījumā viņš var lepni stāstīt potenciālajiem pircējiem, ka kabelis ir tik kruts, ka to pat aparāti uzrāda. Visi priecīgi, priekškars aizveras. Es tik nesaprotu, NOrmundss savos aprēķinos komplekso skaitli j kur lika? j ir paslēpts exceļa paslēptajā stabiņā. Excelis nemāk formatēt kompleksus skaitļus un pieķēza ar tiem pusi ekrāna. Tāpēc Z reālās un imaginārās daļas ir attēlotas katra savā stabiņā. Z tiek rēķināts pēc šādas formulas: =IMSQRT(IMDIV(IMSUM($J$2;IMPRODUCT(COMPLEX(0;1);D3;$J$4));IMSUM($J$3;IMPRODUCT(COMPLEX(0;1);D3;$J$5)))) Pieattachotajā failā viss ir atrodams. Par spīti manām sūdīgajām exceļa grafiku taisīšanas prasmēm, vispārējo trendu atkarībā no frekvences var saprast. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 (labots) Man tak pilnīgi pofig,kur Tu ņemi tos pikofaradus. Es tikai saku, ka tā nemēra kabeļā viļņa pretestīabu. Kabelim jabūt kā minimums viļņa garumā, bet uz skaņas diapazonu, tas tehniski nav iespējams. Palieku vienalga pie sava, Līnijas viļņa pretestība nav atkarīga no frekvences! Ar kādu metodi to mēra, tas cits jautājums. Kā zināms, šai pasaulē nekas nav ideāls un protams kabeļos ir zudumi, bet tie neietekmē kabeļa viļna pretestību un tāir vienāda visā kabeļa garumā. Viļņa pretestība var mainīties no temperatūras, jo mainās kabeļa gabarīti, bet visas frekvencēs tā būs vienādāka. Jā, es varu nomērīt atvērtu starpvadu kapacitatīvo pretestību un induktīvo pretestību īsslēgtiem vadiem. Es pat varu nomērīt, ar megaommetru, atvērtas līnijas omisko pretestību starp vadiem. Nedomāju,ka tos megaomus vajag mērīt. Tie nu točna uz skaņu iespaidu nevar atstāt. Diemžēl, mērīt neizdosies ar vektoru analizatoru, jo 4-5m vads , pie tik zemām frekvencēm, būs parīsu un jāizmanto sentēvu metodes. Īpašu jēgu no tā nesaskatu, jo baigais čakars ņemties ar ģenerātoru un augstfrekvences voltmetru. Tad vēl jārēķina pretestiba, tas nu galīgi nav operatīvi.Jā, kada mērijumu precizitāte es pagaidām nezini, nu dikti īss tas vads un attiecīgi mazāki mērijumu cipari. Cita liera nomērīt vada kapacitāti, to gan kā "divus pirkstus" var izdarit. Es vairāk sliecos, ka vajag, starp vadiem, mērīt ESR, jo kondensators vien tāds tumbu vads ir. Induktivitāte tak ļoti maza. Labots Oktobris 31, 2014 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 ta nu i nafig, nav jēgas ņemties ar tiem vadiem..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 31, 2014 Share Oktobris 31, 2014 (labots) Kāpēc nepalasīt citu domas, mēs, kad mācījāmies, mums bija veseli trīs mēneši nolikti pirms kursa darba prakse, un viņa saucās Radiomērijumi, vadīja super vecis Neimanis, domāju, ka viņu atceras vismaz desmit kursi kā minimums. Mēŗijām visādas lietas un nesapratām, kas un kā dzīvē! Viņa fiška bija, ka pēc vācu Siemens vai grundig aprēķiniem, krievu zēni bija nozaguši formulu, bet nebija sapratuši logaritms pret desmit, un visās vecajās krievu grāmatās, ir šī kļūda! Labots Novembris 1, 2014 - jema Link to comment Share on other sites More sharing options...
Klusu Novembris 1, 2014 Share Novembris 1, 2014 normundss varētu papētīt, kāpēc viņa zilā x līkne stipri atšķiras no Bell Technical Journal līknes #172... Didzis ir viens allah akbar ... Apgalvojums "ļīnijas viļņa pretestība nav atkarīga no frekvences" ir pareizs ar kaut kādiem nosacījumiem, Nevis vienmēr pareizs. Bet, ja skandu novietotu pie paša pastiprinātāja (vads ļoti īss), vai tas būtu ideāls vads? Etalons, ar kuru salīdzināt jebkura vada "skanējumu?" Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 1, 2014 Share Novembris 1, 2014 Klusu, Tu neesi uz "pareizā ceļa". Ja pastiprinātāju, pa taisno, pievienos pie akustikas, kas tad "uzlabos skaņu" ? Ja nopietni, tad tav doma ir apsolūti pareiza. Es savukārt iedomājos, kas notiks, ja mēs brutāli uberkruto un dārgo audiovadu pārplēsīsim uz pusēm un dzīslas attālināsim vienu no otras nu teiksim pus metru? Čušs, kapacitāte tad praktiski pazudīs. Nevaru gan iedomāties, bet induktivitāte arī visdrīzak samazināsies. Vārdu sakot, visa tā Bateman metodika pakaļā. Ja jau tie vadi tā ietekmē skaņu, tad vajag darīt visu, lai tā nebūtu. Kaut griežām tumbās porcelāna izolātorus un taisam gaisvada līniju līdz pastiprinātājam. Praktiski atkritīs gan kapacitāte starp vadiem, gan izolācijas materiāls īpašības. Ja gribās, sudraboti vadi kruta izskatīsies. Es esmu gatavs tādā eksperimentā piedalīties. Man mājā vesala kolekcija ar porcelāna izolātoriem. Vecākajiem vēl caralaika ērgļi virsū. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Klusu Novembris 1, 2014 Share Novembris 1, 2014 (labots) Līnijas induktivitāte palielinās, ja vadus attālina; tas būtu pozitīvi. Tomēr uzskatu, ka L un C nav nekādas nozīmes,,, laikam neiederos šajā tofikā. Vada kapacitātei var būt nozīme tad, ja pastiprinātājam ir tieksme ģenerēt... kas nozīmētu tikai to, ka tas ir slikts pastiprinātājs. Bet nu vajag jau cilvēkiem kaut ko, ar ko nodarbināt sevi (un citus). Labots Novembris 1, 2014 - Klusu Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Novembris 1, 2014 Share Novembris 1, 2014 (labots) normundss varētu papētīt, kāpēc viņa zilā x līkne stipri atšķiras no Bell Technical Journal līknes #172 1. Manā grafikā horizontālās ass mērogs ir nejēdzīgi nelineārs, kā jau minēju Exceļa grafikus nemāku zīmēt. Tāpēc arī tas vizuālais lauziens ap 10kHz un 100kHz - tur vienkārši mainās mērogs. 2. Runājot par X kritienu no 0 uz leju pašās zemākajās frekvencēs. Es biju modelī ielicis stipri par lielu G parametru. Līknes forma pēc būtības no tā nemainās, tikai ar mazāku G tā bedre pārvietojas uz zemāku frekvenci. Pie 0Hz reaktīvā daļa vienmēr būs uz nulli, respektīvi sanāk tīrs rezistors. Ar mazāku G un lielāku R (kas varētu būt telefona vadam) rezultāti kļūst līdzīgi Bell līknēm, kuras sākas no ~1kHz. kas notiks, ja mēs brutāli uberkruto un dārgo audiovadu pārplēsīsim uz pusēm un dzīslas attālināsim vienu no otras nu teiksim pus metru? Čušs, kapacitāte tad praktiski pazudīs. Nevaru gan iedomāties, bet induktivitāte arī visdrīzak samazināsies. Ja nevar iedomāties, var parēķināt http://www.eeweb.com/toolbox/parallel-wire-inductance . Induktivitāte tādā veidā varētu samazināties tikai uz dielektriskās caurlaidības izmaiņu rēķina vadam ar ļoti draņķīgu dielektriķi (jo gaiss būtu par dielektriķi).Toties varēsi uztvert vairāk RFI un, hifilītiķu valodā runājot, var sanākt netīrākas augšas un sliktāka skatuves precizitāte. Kādam varbūt liksies, ka augšas ir "vairāk un dzidrākas". Īpašu jēgu no tā nesaskatu, jo baigais čakars ņemties ar ģenerātoru un augstfrekvences voltmetru. Tad vēl jārēķina pretestiba, tas nu galīgi nav operatīvi. Ja negribi, nevari, nav laika vai slinkums, tad nemēri. Nav jau spiesta lieta, visi mēs te tikai brīvo laiku nositam. Bet tad arī neprasi to no citiem. Skaidrs, ka tas prasa daudz laika un pūļu un vispār būtu daudz aizraujošāk mērīt sieviešu krūšu apkārtmērus nevis vadu impedances Apnikusi tā mūžīgā dir$anās un savstarpējie apvainojumi par vadiem, un skaidrs ka ir citas lietas ar daudz lielāku ietekmi. Bet kā vajag kvantitatīvi paanalizēt, tā vienīgi Didzis vismaz cenšas vadu skeptiķu mundiera godu aizstāvēt. Labi, pie 20kHz vara vadā skinefekts ir ~0.5mm. 2,5mm2 vara vads ir zem 2mm. Vai tur būtu ļoti jāiespringst? T.i. ko tur dod kaut kāds sudraba pārklājums, kuru baigi reklamē kabeļu ražotāji. Priekš skinefekta neko. Pie tam, uz skandām parasti ir tās saucamās licendrātis, kuras tieši samazina pašu skinefektu. "parasti" protams ir diskutabls jēdziens, bet man gan liekas, ka parasti uz skandām ir vienkārši lokanie vadi ar savstarpēji neizolētām dzīslām. Nu es tā pa fikso atkal excelī piemetu skinefektu pēc šeit izrisinātās formulas. Cilindriskam Cu vadam skina biezums pie 20kHz man sanāk ap 0,46mm, tā ka ir līdzīgi. Resnākam vadam tā ietekme proporcionāli ir diezgan liela, kaut gan absolūtos skaitļos pretestība ir zema jebkurā gadījumā. Ja skatās arī augstākas frekvences, tad gluži atmest skinefektu manuprāt nevarēs vis. Kas interesanti, sudrabam skinefekts ir nedaudz izteiktāks kā varam, lodalvai skinefekta praktiski nav līdz megaherciem (~0,2mm pie 1MHz), toties tēraudam ir tā ka maz neliekas. Tā ka lodējot alvojiet detaļu tērauda izvadus kārtīgi un biezā slānī! Tādi interesanti cipariņi magnētiskām tērauda drātīm sanāk: HA!!! Ienāca prātā, ka ūberkrutie "filtrējošie elektrības vadi" varētu būt ar mu-metālu pārklāta vara drāts! Un mazāk krutie ar dzelzs pārklājumu! DIY variantā var vienkārši dzelzs stiepli izmantot! Ar raupju virsmu, lai palielinātu tās garumu! Te rēķins ar monolītu mu-metālu, konceptuāli uz 2.5 mm2 vada varētu sanākt diezgan cienījams filtrs (rēķināts ar µr=50000): Labots Novembris 2, 2014 - normundss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 (labots) Es tak neatsakos no mērīšanas, tikai pats process man liekas pilnīgi garām. Lai pēc vectēvu metodēm samērītu kabeļus, uz dažādām frekvencēm, vajag attiecīgus mēaparātus, prasmi ar tiem rīkoties un vē ljābūt matemātiķim. Kautkā neticās, ka audiomīlētājiem plauktiņā stāvētu augstfrekvences ģenerātors un citi pričendaļi. Nu ar matemātiku Tev izskatās problēmu nav un teorētiskas formulas šausmīgi patīk. Es labāk uzreiz mēru decibelus, pikofaradus un omus. Nafig kautko rēķināt. Labi, ciparus es varu samērīt, bet rēķini pats gala rezultātu. Matematika man tiešām riebjas, man vajag uzreiz rezultātu uz ekrana. Itkā jau teorētiski to varētu sasniegt ar vektoru analizatoru http://sdr-kits.net/VNWA3_Description.html bet problēma, ka mērāmie vadi nāvīgi īsi. Kur tu ņemsi uberkruto audiovadu 100m garumā Tas tak vesals kapitāls Labi, es paprovēšu ar to verķi īsus vadus pamērīt. Vienkārši, domāju par mērijumu atkārtojamību, lai jebkurš var pamērīt savus kabeļus. Nenesīs tak katru jaunu kabeli uz labratoriju mērīt, bet ticēt reklāmai(īpaši neprofesionālās audiolietās) un uzrakstiem uz iepakojuma mūsdienās nevar. Ja runa par to skepticismu, tad es esmu mērījis skin efekta ietekmi skaņas diapazonā. Tātad apmēram 5m garam 2,5 kvadrātu vadaam no ģetātora iedevu dažada sfrekvences signālus. Mēriju uz 8 omu slodzes, ar voltmetru, starpību signāla līmenim. Nu neuzrādās starpība starp 20Hz, 20kHz un pat 100kHz. . Labi, eksperiments nebija tīrs, vajadzēja skaņu dot no zemfrekvences pastiprinātāja un uz lielas jaudas bet patiprinātājs jau 100kHz vairāk nevelk un man nebija 100W 4 vai 8 omu bezinduktīvas pretestības. Nu ko lai es daru, ka man visa mērtehnika vairāk radiolietām un augstfrekvencei paredzēta Es gan domāju, ka rezultāts būs nemainīgs vienalga. Labi, ja audiofili tik šausmīgi baidās no skinefekta, tad tak var paņemt 16 kvadrātu vai vēl resnāku vadu un tad, Tavās tabulās, visi tie procent samazināsies par kārtu. Pēc mana saprašanas, vislabāk skan variants, kad pastiprinātājs pa taisno pie akustikas pieslēgts un tātad maksimali vajag vada ietekmi samazināt. Ņeman resnu vadu ar maksimāli gaisīgu izolāciju. Augstfrekvences kabeļos tak izolātora problēmas sen atrisinātas. Bail no augstfrekvences uzklājumiem, ekranējam vadus vau klausamies mūziku faradeja būrī. Labots Novembris 2, 2014 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Didzi!, nah nolaidies līdz audifīlu līmenim....... Grozi kā gribi - pat audifīls piekritīs ka vadi ir dēļ skanējuma! Tātad sākumā aklais klausīšanās tests. Ja kāds no biedriem, statistiski ticami, šajā testā spēs atšķirt kruto vadu no parastā elektrības kabeļa, tad domāsim ko un kā mērīt! Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Te nu Tev nepiekritīšu. Statiskais ekrāns - ka vai nu. Pret augstfrekvenci aizsargā lieliski. Ja biji domājis aizsardzību pret "trafu", ķipa, pret inducēto elektrību (skaņas diapazonā) - protams, ka aizsardzība nekāda. Bet pats jau izteicies par viļņa garumiem. tieši tā- oglekļa polimērs vairākās kārtās ar metāla foliju starp tām un tikai pēdējais (iekšējais) metāla ekrāns savienots ar zemes kontaktu- tāds ir Audioquest risinājums. Arī dārgajos AQ akaustiskajos kabeļos šis karbona polimērs aizsargā izejas signālu tieši no RF.Te vienkāršā formā tas aprakstīts: http://www.audioquest.com/resource_tools/ Ronalds_, visu cieņu Tavai interesei par audio tēmu un vēlmei piedalīties diskusijā- tik agri, svētdienas rītā! Esi tik laipns, pastāsti mums par savu audio sistēmu, setapu, kā tagad moderni teikt. Kādas skandas, pastiprinātājs, avots? ar ko savienotas šis koponentes? Vai ir atsevišķa noklausīšanās telpa? Kādu mūziku klausies? Kā skan? Vai atradi laiku piedalīties Golden ears testā: https://www.goldenears.philips.com/en/login.html tad domāsim ko un kā mērīt! kādi mēraparāti tev pieejami? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 (labots) Nu man nav ar ko pazīmēties! Klausos mūziku no pc, izmantojot lampas "pastūzi" (tepat b/u no viena biedra pirktu), uz austiņām hd 669 superlux -nav tās labākās, tomēr pa manam skan ciešami. Visu laiku sapņoju par labu audiosistēmu. Sākumā, kad dzīvoju ķipenes kojās, čipamps + devindesmitnieces apskaņoja ne vienu stāvu vien... "Labākais" bija gadījums kad atnācu "mājās" pēc kodiena, uzliku winampā vienu dziesmu pa apli un atlūzu.... Meitenes divus stāvus zemāk sūdzējās, ka viņu grabulis jāslēdz ārā.... :D Tālāk dzīvoklis + kaimiņi..... Domāju ka ja būs sava māja - varēšu klausīties ko un cik skaļi gribu.... Skuju.... Sieva + bērns.... Tāpēc austiņas diemžēl.... kādi mēraparāti tev pieejami? Man nav nekādi šī līmeņa mēraparāti pieejami! Bet te ir biedri kuriem ir! Uzskatu ka pirms vispār ko mērīt jābūt aklā testā saklausāmām atšķirībām. JJP un co...! Takš uztaisām aklo klausīšanās testu! Nofilmējam, dokumentējam! Tas pieliks punktu šai diskusijai! Labots Novembris 2, 2014 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 normunds saka , ka nemāk exceli - baigi labi māki man gan fails neļaujās rediģēšanai, bet grafikā liekas varēja uzlikt log skalu. bet par tēmu - ja reducējam kabeļa izmērus, tad viss augstāk minētais attiecas arī uz vadu no klemmes līdz PCB ...un pat uz PCB celiņiem....un te mēs nonākam pie pareizas PCB izstrādes vai p2p montāžas ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 JJP jair metala ekrāns, tad nafig vajag vēl to karbonu? Radiotehnikā uzliek vara ekrānu un viss OK. Tak vipendrons ir tas karbons un vienīgā jēga- labi izslatās. Nu jā, audiofīliem vadu izskats dod vismaz 90% pienesumu vadu skanējumā. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Uzskatu ka pirms vispār ko mērīt jābūt aklā testā saklausāmām atšķirībām. JJP un co...! Takš uztaisām aklo klausīšanās testu! Nofilmējam, dokumentējam! Tas pieliks punktu šai diskusijai! kas vainas šai diskusija. Ir cilvēki, kuriem šī tēma šķiet pietiekami interesanta no arī no praktiskā viedokļa (piemēram topikstarteram). Ak tad "nofilmējam, dokumentējam"? kāda mārrutka pēc? lai publikai būtu izklaide? Ir pietiekami objektīvi testi (tas pats Foobar ABX) lai pārbaudītu savu dzirdi. man ar tiem pietiek. Pie tam es te nevienu nepārliecinu, vienkārši izsaku savu viedokli, ja ir ko teikt. Tev vispirms jāpārvar WAF un tad jāiesaistās diskusijās par vadu ietekmi uz skanējumu. Lai gan arī uz Tavām hd 669 superlux vari pamēģināt dažādus vadus, tai pašā philips testā. Varu aizdot kādu, ja ir interese. "JJP jair metala ekrāns, tad nafig vajag vēl to karbonu? "- Didzi, tai pdfā tas "po prostomu" aprakstīts- RF diapazona traucējumi vispirms slāpējas karbona slāņos un uz pamata ekrānu tiek visai mazā apjomā. Parastā ekrāna gadījumā tās RF traucējumi ložņa pa masu ar visām no tā izrietošajām sekām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 (labots) Ir pietiekami objektīvi testi Lūdzu linkus studijā! kāda mārrutka pēc? Tāda lai būtu skaidrs - dārgie vadi ir tikai placebo efekts vai tiešām viņi ko maina skanējumā! (JJP, skaidrs ka tev kā dārgo vadu tirgonim šāds tests nekādi nav izdevīgs, jo var izrādīties... Nu pats ļoti labi saproti kādi var būt testa rezultāti! Kaut gan, no otras puses, ja es kļūdos, tad objektīvs tests var pamatīgi palielināt pārdošanas....) Labots Novembris 2, 2014 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 JJP, skaidrs ka tev kā dārgo vadu tirgonim šāds tests nekādi nav izdevīgs, jo var izrādīties... Nu pats ļoti labi saproti kādi var būt testu rezultāti! ja tu buutu gatavs pirkt kaadu no tiem vadiem, gan jau JJP atrastu iespeeju kaa tev pasham nodemonstreet, ka atshkjiriibas/ pienesums ir. Cita lieta, ka ir 101 cita interesantaaka lieta ko dariit, nekaa pieraadiit neticiigajam, ka zeme griezhas.( un pat ja pieraadiis, tpt neticees, precedenti jau ir , un dazhi biedri to zin, tik aizmirsushi klusee..... ) Neviens aparaats/ detalja nav ideaals. Neviens vads nav ideaals. Un muusdienu RF suudu laikmetaa taa vadu ietekme tikai pieaugs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 ja tu buutu gatavs pirkt kaadu no tiem vadiem, gan jau JJP atrastu iespeeju kaa tev pasham nodemonstreet, ka atshkjiriibas/ Redzi - šī nav pareizā pieeja testam, šī ir pārdevēja pieeja - iestāstīt potenciālam klientam savas preces pārākumu! Nē, es gribu objektīvu testu, nevis pārdevēja mēģinājumus pierādīt ka viņa tirgotā prece ir vislabākā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Ronalds_, man nav laika meklēt linku, kuru te biju licis uz Stereoplay žurnāla RCA kab. testu. Vari pameklēt, lejuplādēt, tad Foobar ABX testā izvēlies divus failus un klausies atšķirības. Iesaku salīdzināt references slēgumu (bez kabeļa) un parasto no lielveikala. Tad nu taps skaidrs, cik labs trakts un dzirde Tev ir. Vari paklausīties gan hirez gan parasto formātu, pie kam ierakstīts uz dažādiem traktiem. Man tapa skaidrs, ka sistēma būtiski jāuzlabo, lai varētu saklausīt atškirības starp visiem kabeļiem. Tādas sistēmas ir. Bet labāk sāc ar to Golden ears testu (links augstāk). Ja sadomāsi savām austiņām pamēģināt citu vadu, dod ziņu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Jā, tā interesanti sanāk, profesionāliem radiotehniķiem kabeļu ekraniem nekas cauri netiek, bet audiofīliem vajag vēl virsū karbonu, jo ļaunie RF traucējumi tiek cauri ekranējumam. Ja ekranējumam kautkas skrietu cauri, tad apstātos visas telekomunikācijas. Paskaties,kādas kaudzes ar kabeļiem torņos, kādas jaudas signālam un nekas, viss strādā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 , nekaa pieraadiit neticiigajam, ka zeme griezhas Īsti nav skaidrs ko ar šo domā... Ja būs ojektīvs, aklais tests, (ir vispārzināma metodoloģija kā šādus testus veikt, parasti to pielieto medicīnā jaunu zāļu testēšanā, bet to pašu principu var arī uz vadiem pielietot) kurš pierādīs, ka krutie vadi uzlabo skanējumu - vismaz es neko neapstrīdēšu. Un tad kopā ar Didzi varēsim mērīt un mēģināt saprast kāpēc ir šī starpība. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 (labots) Paskaties,kādas kaudzes ar kabeļiem torņos, kādas jaudas signālam un nekas, viss strādā. jā strādā gan, bet kā? Tikko viens audiofīls no Dpils sūdzējās, ka netālu kaut kāds raidītājs, troķšņi klājas uz Dynaudio aktīvo monitoru pro XLR kabeļiem. Iedevu VOVOX ekranētos , skatuvei domātos, ceru, ka palīdzēs. Tie ir bez karbona, toties + un - vadi atsevišķi, ekranēti, un zemes vads neekranēts. http://www.soundonsound.com/uploads/973949-Vovox%20cable.jpg Ronalds_ sāc ar ausu treniņu Philips Golden ears, tad aizņemies no manis pieklājīgāku vadu savām austiņām, paklausies un tad paziņo rezultātu. Palūdz sievai, lai Tev neredzot maina vadus un būs Tev aklais tests un iegribas piepildījušās. Labots Novembris 2, 2014 - JJP Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Ja sadomāsi savām austiņām pamēģināt citu vadu, dod ziņu Manām austiņām cits vads būs bezjēdzīgs. Manā gadījumā skanējuma uzlabošana jāsāk ar objektīvi vājajām vietā - PC iebūvētās skaņas kartes vietā - kvalitatīvs DAC, arī manas austiņas nav nekāds top produkts. Un arī esošais lampas pastūzis nez vai būs tas kvalitātes etalons. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 (labots) un nekas, viss strādā muuzika telefonaa arii skan. varbuut ka zemes cilpu deelj ekraans pats paarveershas par antenu. ko tad ? vrb tpc der kaads izolators pa virsu ekraanam ? Ekrānam jābūt no metāliskas zeķes un tas noteikti jāsazemē un ja zemeejums samests kopaa ar nulli ? beigaas sanaak ka visa shnjaga kas uz ekraana, tiek ampa ieejaa..... un tad briinies, kaa vads var ietekmeet............ Labots Novembris 2, 2014 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Manām austiņām cits vads būs bezjēdzīgs. Manā gadījumā skanējuma uzlabošana jāsāk ar objektīvi vājajām vietā - PC iebūvētās skaņas kartes vietā - kvalitatīvs DAC, - arī negatīvs rezultāts ir rezultāts. Tad cienījamaijai publikai varētu paziņot, ka tāds un tāds vads pilnīgi neietekmē augstāk minēto austiņu skanējumu. Tā būtu konstruktīva pieeja. Tā kā man šeit ir ierobežots "postu" skaits, beigšu spamot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Tad cienījamaijai publikai varētu paziņot, ka tāds un tāds vads pilnīgi neietekmē augstāk minēto austiņu skanējumu Lai es tā varētu apgalvot eksperimentam jābūt aklam - klausītājam nav jāzina kāds vads tiek izmantots. Austiņu gadījumā es nespēju iedomāties, kā to varētu noorganizēt. (Ideja izdurt acis neder ) Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Tad cienījamaijai publikai varētu paziņot, ka tāds un tāds vads pilnīgi neietekmē augstāk minēto austiņu skanējumu. Vai tomēr pastiprinātāja? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Grossmeister Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Lai es tā varētu apgalvot eksperimentam jābūt aklam - klausītājam nav jāzina kāds vads tiek izmantots. Austiņu gadījumā es nespēju iedomāties, kā to varētu noorganizēt. (Ideja izdurt acis neder ) Var paļauties uz tavu godaprātu - aizžmiegsi acis , kamēr maina kabeļus vai uzmauc austiņas . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Kevins, mūsdienās zemējums nav prasts zemē iedzīts lauznis. Zemējuma kontūram jabūt ar noteiktu pretestibu un to obligāti, mājas galvenajā sadalē, jāsavieno ar nulles vadu, vai, kā moderni sauc, neitrāli. Pofig, ka zemējums savienots ar nullesvadu, nekādi traucējumi no tā nerodas. Cita lieta, cik audiofīliem ir pareizi izveidots zemējums? Pilsētas dauddzdzīvokļu mājā to vispār grūti izveidot un tā rodas visas tās basnjas par zemējumu. Skaidrs, ja zenējumu ņem no kāpņutelpas sadales skapja korpusa, tad jēgan no tā nav un var būt pat sliktāk, kā bez zemējuma. Kādas tur zemes cilpas tumbu vados. Ja pastiprinātāja galā ekrāna zeķi var sazemēt, tad es nezinu nevienu akustiku, kurai būt zemējuma spailes.Nē bija gan krievulaikos tādas bleķa taures, tās varēja sazemēt Vārdu sakot, akustikas vadu ekrānu var sazemmēt tikai vienā galā un nekāda scilpas nerodas. JJP. ja kāds audiofīls sūdza, ka traucē kautkāds raiditājs, tad viņam ir problēmas ar to pašu zemējumu un vadu ekrānu slēgumu, ja tādi ir. Es mierīgi varu turēt mobilo telefonu uz skaņupults un nekadi traucējumi mikrofonos neparādās. Pa skatuvi, gar dinamiskajiem miķiem, šastī dziedātāji ar rokas radiomikrafoniem un nekādu problēnu. Mikrofonu vadi visparastākie simetriskie, pirkti no Audio AE. Vajag vienkārši visu pareizi saslēgt, saprast kur vajag zeķi sazemēt, kur nē. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 didzi, vai audiofiils ir vainiigs, ka dziivo daudzdziivoklju maajaa ???? tu izbeidz vienreiz shito demagogjiju . taas kreisaas shkjiibaas radiotehniskaas iekaartas razho nevis audiofiili, bet taadi inzhenieri kaa tu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Ja ir radiouzklajums uz vadiem, tad ne jau krutie tumbu vadi pasargās no tā. Tad jādomā tehniski pareizi risinājumi, nevis bezjēgā jāpērk sudraboti vadi, kuri būtībā vēllabāk vada augstfrekvences traucējumus. Ja ir liela iekāre uz kvalitatīvu skaņu, tad novilkt zemējuma vadu uz daudzdzīvokļu mājas pagrabu jau nu nav problēmas. Tur tak nevajag uberkruto bezskābekļa Vadu. Derēs lētais zaļdzeltenais vads no depiņa, par dažiem santīmiem metrā. Es nekadu demoguģiju nedzenu,es tikai saku, ka visu vajag pareizi uztaisīt un cīnīties ar cēloņiem, nevis ar sekām, pērkot nez kādus tur vadus. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Novembris 2, 2014 Share Novembris 2, 2014 Es Didzim jau reiz piedāvāju atbraukt sakārtot manu sistēmu(sistēmas). Jams atteicās un tā arī neizstāstīja, ko nozīmē termins "filtra gļuki". Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!