Jump to content

Elektrības instalācijas izvietošanas principi mājā


it.kroplis
 Share

Recommended Posts

Tev taisnība, bet dzīvē tajā Dzirnavu ielā pa diviem gadiem neredzēju 220, labi ja bija 210, bet standarts 200V!

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 143
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • vvv

    20

  • it.kroplis

    12

  • viesturs0711

    11

  • jema

    19

Izskatās,ak jūs visi dzīvotu pašā Rīgas centrā :sarkasms:  Nu nav tur tā, ka visās mājas bardaks un starp fāzēm 220V. Daudzkur elektrība normāli pārvilkta un ar zemējumu viss štokos. Paši māju īpašnieki vainīgi, ka nav normāls španungs rozetē. Latvenergo, no savas puses, jau sen piedāvā 220/380V pieslēgumu, tikai mājas instalācija jāpārvelk. Jema, tas ka rozetē spriegums mazāks, citreiz nemaz nav slikti. Modernajai elektroniai ir dziļi pofig,kāds spriegums, bet lampiņas pie 200V kalpo daudz ilgak. Man mājā, līdz šim, bija 210-220V,  tagad uzlika jaunu transformātoru un rozetā nemainīgi 240V . Četras diožu spuldzes jau izlaida garu. Vienai elektrolītiskais kindensators man virs galvas uzsprāga.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Kā tev pašām, Tu jau arī noteikti esi līnijas galā kopā ar savu kaimiņu? Ja kāds kapos palaiž metināmo, tev lampiņas nelēkā?

Labots - jema
Link to comment
Share on other sites

-> vvv

 

Latvijas enrgostandartā par elektrību 230V trijstūra slēgumā (augstspriegums protams ir tikai trijstūra slēgumā) ir vispār nekas nav rakstīts. Tā, ka vienas fāzes specialā izemēšana tā ir vietēja energo specialista privāta iniciatīva.

Elektrībai trijstūra slēgumā, ideālos apstākļos, potenciālu starpība starp katru fāzi un zemi ir = 0V. Ne 110V, ne 127V , bet 0V, jo trijstūŗa slēguma visi vadi ir izolēti no zemes, un tātad starp fāzēm un zemi nav jābūt potenciālu starpībai. Ideāli apstāļi gan varbūt jau sen kā biegušies un kaut kādu spriegums pret zemi šādā tīklā būs. Tas ir līdzīgi, ka automašīnas akumulatoram - starp (+) spaili un (-) spaili ir 12V, bet starp (+) spaili un zemi 0V, ja vien mašīnai nav nestāv uz plikas un tai nav noņemti riteņi.  

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

 

 

Elektrībai trijstūra slēgumā, ideālos apstākļos, potenciālu starpība starp katru fāzi un zemi ir = 0V. Ne 110V, ne 127V
Gribētos tevi redzēt tajā pašā Dzirnava ielā, ar plikām kājiņām uz betona virsmas, ar fāzes vadu vienā rokā, un ar šo apgalvojumu otrā rokā !!!

Tad varēs redzēt to fizikas brīnumu, starp teorētiski un praktiski!   :yahoo:

Link to comment
Share on other sites

-> Jema

 

K­ā jau augstāk rakstīju sprieguma neesamība strap fāzes vadiem un zemi ir vienīgi ideālos apstākļos, kad vadu un pieslēgto elektroierīču izolācijas pretestība ir bezgalīgi liela. Ja mazai elktroapgādes sistēmai to vēl kaut ka var nodrosināt (piemēram, autonoms dīzeļa, benzīna ģeneratos, kurš dod elektrību vienam mazam objektam), bet lielākai sistēmai tos ideālos apstākļus nodrošināt ir gandrīz nereāli. Ja zvaigznē slēgtai elektrībai fāzes vads saiet uz īso ar zemētu metāla konstrukciju, tad tiekk izsists drošinātājs un bojāta iekārta atsēdzas. Ja tāds zemes slēgums notiek trijstūrī slēgtā elektroapgādes sistēma (kas pirms tam bija ideāla stavoklī), tad tas sevi nekādi neparāda - drošinātājs izsits netiek, bojātā iekārta neatslēdzas un tāda stāvoklī tā var palikt gadiem ilgi. Lai atrastu šādu bojājumu regulāri vajadzētu mērīt izolācijas pretestību pret zemi, bet tad uz pārbaudes laiku vajadzētu atslēgt elektrību. Nu nez vai mūsdienās cilvēki būtu sajūsmā, ja tādas pārbaudes tiektu rīkotas vairākas reizes gadā un gadījumos kad kaut kur tiek konstatēs bojājums tad uz pus dienu atsl­ēgtu elektrību, kamēr tiek atrast vainīga māja, vainīgais dzīvoklis, vainīgā ierīce.

 

Kādreiz, papildus aizsardzībai pret strāvas triecienu tieka izmantoti atdalošie transformatori. Tas ir tāds transformators kur primārajā ķēdē ir 220V un sekundārajā ķēdē - 220V. Ja elektrība nāk no tāda transformatora, tad sekundārās ķēdes vienu vadu var pilnīgi droši ņemt roka un cilvēks strāvas treicienu nedabūs - pat i nejutīs, ka vadā ir elektrība. "Vecajā elektrībā" vajadzētu būt tāpat, bet nav, jo 100 gadus neviens nav mērijis izolācijas pretestību un nav meklējis bojātās elektroierīces.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Firza, nu nav tā, ka tikai vecos laikos izmantoja atdalošos transformatorus. Man pie darbagalda arī tagad stāv tāds atdalošais transformators.Tad es droši varu grābstīties pa impulsu barbloku primāro pusi, visadām ķīniešu ekonomiskajam spuldzēm un pa dažiem krievulaiku veciem aparātiem, kuros bija autotransformētora slēgums.

Ja godīgi, tad nesaprotu, ko jūs uz to seno Vecrīgas elektrosistēmu esat ieciklējusies. Tas ir tāpat, kā apspriest gāzes ielas  lukturu izmantošanas  problēmas :sarkasms: .  Vecā 127/220V elektrosistēma ir novecojusi un izmirstoša parādba.

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Vai tik nav tā, ka pie vecās elektrības, sadarbojoties diviem kaimiņiem, elektrības sanāk bez uzskaites....

Link to comment
Share on other sites

Bet man visai mājai stāv jaudīgs toroidālais trafs 400V/230V un dubultie automāti ir visur.Protams, nedaudz izlaiž tas, ka vari grābstīties ap plikiem vadiem, bet cenšos nepierast...

Link to comment
Share on other sites

 

 

Vai tik nav tā, ka pie vecās elektrības, sadarbojoties diviem kaimiņiem, elektrības sanāk bez uzskaites....
 

 

njā, skaitītājā viena strāvas spole, kaimiņi pieslēdz patērētājus pie pareiziem vadiem un skaitītāji stāv.


 

 

Bet man visai mājai stāv jaudīgs toroidālais trafs 400V/230V un dubultie automāti ir visur.Protams, nedaudz izlaiž tas, ka vari grābstīties ap plikiem vadiem, bet cenšos nepierast...
 

Jā, pieskaries pie diviem vadiem vienlaicīgi un ne tikai Rīgu redzēsi.....

Link to comment
Share on other sites

it.kroplis

Ok. tātad samainīju drošinātāju un jauda virtuvē atgriezās. Pamēriju rijīgās iekārtas dažas un ieguvu:

mikroviļņu krāsns = 6,5 A

Elektriskais radiators = 3,8/8.8 A (1/3) (pa retam lietoju)

Tējkanna = 8.15 A (bieži lietoju)

Boileris = 5,1 A (bieži lietoju)

Cepeškrāsns 1 riņķis = 1=1.1A; 2=2.2A; 3=3.25A / krāsns kad  max karsē = 12A (reti lietoju)

 

Tātad ja reizē ieslēdz boileri+ cepeškrāsni+tējkannu  tad drošinātājs godīgi tiek izsists, jo summārais patēriņš ir 25 A + mazie tērētāji tip PC TV gaisma utt.

 

Ko darīt? Provēt likt jaudīgāku drošinātāju uz dzīvokli? Teiksim kādus 40 A.

Link to comment
Share on other sites

Jā, pieskaries pie diviem vadiem vienlaicīgi un ne tikai Rīgu redzēsi.....

ronalds_

Jā, un ja vēl stāv tobrīd blakus plītij, tad vēl var pautus arī apdedzināt utt. ;)

Link to comment
Share on other sites

 

 

Provēt likt jaudīgāku drošinātāju uz dzīvokli?
Ja fiziski tāda iespēja pastāv, tad kāpēc gan ne. Bet kaut kā neatminos, ka skrūvējamie drošinātāji vai automāti uz E27 vītni būtu jaudīgāki par 25A. Kūstošie drošinātaji toča nav lielāki par 25A. Par skūvējamiem automātiem nezinu - ar tiem ir bijis maz darīšanas.
Link to comment
Share on other sites

Ja Tu esi pārliecināts, ka pienākošie vadi izturēs tādu slodzi, vari likt arī lielāku drošinātāju.

Link to comment
Share on other sites

Neesmu redzējis, ka privātpersonām liktu spēcīgākus drošinātājus par 25A, ja vien tas netika pamatoti palūgts saprotošiem Latvenergo darbiniekiem, vai samaksāts par to formāli. Viensētām - gandrīz vienmēr liek 25A, dzīvokļiem parasti 16A. Vismaz manā pusē. Jo ienākošais drošinātājs parasti stāv pirms skaitītāja, kas ir Latvenergo īpašums zem plombēm.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu kūstošajā var ielikt vajadzīgā resnuma drāti. Nesaku, ka tas ir pareizi, bet ja neliek iekšā naglu, bet pāris dzīslas no daudzdzīslu vada, tad problēmu nav!

Link to comment
Share on other sites

Msnikss

Каut arī man ir 40A pieslēgums, vienalga par nopietnāka elektromotora pieslēgšanu man būtu jāizmirst, ja man pirms skaitītāja būtu arī 40A kūstošie drošinātāji.

Link to comment
Share on other sites

Ko jūs te fantazējat - drošinātāju nomainīt no 25 A un 40 A, vai pat ar naglu aizstāt. Latvenergo ir ievadā ielicis aizsardzības automātu ar kaut kādu nominālo strāvas vērtību. Viss. Liec sev to naglu, jēga kāda. Sitīs tev to ievada automātu visu laiku ārā, tālāk būs jāstaigā, kad izsitīs. Šitā lieta no Latvenergo stingri. Gribi lielāku ievada aizsardzību, raksti iesniegumu, ja būs iespēja palielinās, par maksu. Nezinu, kā ir tagad, kādreiz bija iznākusi ar to darīšana, simtos latu.


Apskatiet tos līgumus, ko Latvenergo visiem izsūtīja nupatās. Līgumā ir ierakstīts ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielums. Apskatiet, tur ir viens skaitlis, nevis robežās no tik līdz tik, cik nu tas klients grib, lai liek, vai arī cik boot.lv forumā izspriež. :)

Link to comment
Share on other sites

it.kroplis

Nezinu kas tur par ievada drošinātāju bet man tas 25A drošinātājs ir pašu likts, jo latvenergo bija kaut kāds skrūvējamais mēsls. un ja latvenergo būtu normāls kantoris, tad kad lika jauno skaitītāju, būtu iekšā ielikuši ar normālus nevis tos skrūvējamos sūdus. Man liekas optimāli ir virtuvei dabūt stabilus 25A un istabām ar 16 A Bet tad jāmeklē 40A drošinātājs. Cerams ka tādi ir izmēros tādi paši kā 25A.

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Ja jau tāda iespēja pastāv, tad aptin drāti un miers. Tikai rēķinies, ka vadiem un savienojumiem ar ir jāiztur tā maksimālā slodze, jo ja tas nenotiks tad pažarnieki būs ciemos.

Link to comment
Share on other sites

Bet tad jāmeklē 40A drošinātājs. Cerams ka tādi ir izmēros tādi paši kā 25A.

Lielākais skrūvējamais drošinātājs (E27) ir 25A. Jaudīgākiem drošinātājiem jau ir lielāks vītnes izmērs.

Varbūt pamēģini 25A automāta vietā ieskrūvēt jaunu 25A drošinātāju. Nevaru tagad atrast skrūvējamo drošinātu raksturlīkni, bet liekās, ka kaut kur lasīju par to, ka pārsniedzot drošinātāja nomināla strāvu par 1,25x tas izdeg 2 stundās. Pat, ja tie cipari nav tieši tādi, morāle tam tāda, ka nedaudz pārsniedzot drošinātāja nominālo strāvu tas neizdegs momentā. Momentā tam ir jāizdeg 3x pārsniedzot drošinātāja nominālo strāvu. Ar skrūvējamiem automātiem gan nekad neko nevar zināt.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Klausi tik te visus gudreniekus kuri iesaka "uzlāpīt" drošinātāju ar pāris dzīslām no daudzdzīslu vada, vai vēl krutāk ar naglu. Tad uzreiz vari zvanīt ugunsdzēsējiem. Nav parastie kūstošie drosinātāji paredzēti vairāk par 25A. Tas ierobežojums ir kaut vai dēļ to mehāniskās konstrukcijas. Pie tik maza gabarīta, pie īsslēguma, tai mazajā korķī var rasties elektriskais loks un tā var visu maju nodedzināt. Kā var vispār ienākt prātā kautkāda šitik stulba ideja galvā. Nu nav paredzēta tā tava elektrosistēma, lai, uz vienu fāzi, liktu tādu slodzi un ar to būs jāsamierinās. Maksā tūkstosus Latvenergo, lai Tev ievelk trīs fāzes un tad varēsi visus čaiņikus reizē darbināt.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Par drošinātājiem un automātiem runājot, vakar atradu un izjaucu padomju laika vienfāžu AE tipa automātu (tāds melns un plakans kā mūsdienu automāti). Jau agrāk zināju, tas ir pēdējais sūds – var taisīt kādus izslēgumus grib, tas nekad nenostrādās. Ir gadījies ar plaķenēm pārkniebt  nepareizo 2 dzīslu vadu – plaķenēm izdega 2 skaiti robi, bet automāts kā bija tā palika ieslēgts. Arī ieurbjot vadā – urbim gals nodegs, bet automāts paliks ieslēgts.
Tagad, ja sanāk kaut ko darīt zem spriegumu kādā dzīvoklī, kur ir tādi automāti, drošības pēc uzlieku aizsargbrilles.
Tad nu tā automāta „sekcija” apliecināja par ko jau bija aizdomas – automātā ir iebūvēta vienīgi termo atslēdze, magnētiskās atslēdzes tur nav. Tas nozīmē, ka šāds automāts aizsargā vienīgi pret pārslodzi, bet īsslēguma gadījumu būs lieli uguņi bojātajā vietā, bet automātam paliks ieslēgts.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Neesmu redzējis, ka privātpersonām liktu spēcīgākus drošinātājus par 25A

Ierīkojot jaunu pieslēgumu, vai nokārtojot slodzes palielinājumu esošajam, iespējams paprasīt cik vajag, kaut vai 100A, samaksājot attiecīgu pieslēguma maksu. 


 

 

Tātad ja reizē ieslēdz boileri+ cepeškrāsni+tējkannu  tad drošinātājs godīgi tiek izsists, jo summārais patēriņš ir 25 A + mazie tērētāji tip PC TV gaisma utt.   Ko darīt? Provēt likt jaudīgāku drošinātāju uz dzīvokli? Teiksim kādus 40 A.

Atbilde te var būt tikai viena - neslēgt cepeškrāsni kopā ar tējkannu, dzīvojamās mājas elektroinstalācija tādai slodzei nav paredzēta. Nevajag aizmirst, ka tajā laikā, kad projektēja šīs daudzdzīvokļu mājas, nebija tik jaudīgu sadzīves elektroierīču, attiecīgi nebija nepieciešams paredzēt šādu jaudu izmantošanu.


 

 

par nopietnāka elektromotora pieslēgšanu man būtu jāizmirst, ja man pirms skaitītāja būtu arī 40A kūstošie drošinātāji.

Paga, izstāsti lūdzu kāds "nopietnāks" elektrodzinējs būtu nepieciešms sadzīves vajadzībām? 4 kW var mierīgi palaist ar 25A IAA, cik tad Tev jaudīgu to dzinēju vajag un ko Tu ar viņu iesāksi? 

Link to comment
Share on other sites

Paga, izstāsti lūdzu kāds "nopietnāks" elektrodzinējs būtu nepieciešms sadzīves vajadzībām?

 

ivo

Ja tu domā, ka es stāstišanas pēc sev pieteicu 40A(agrāk bija 50A) pieslēgumu, tad tu maldies.Man ir nopietna darbnīca un elektromotoru un citu jaudīgu ierīču skaitu es no galvas pat nosaukt nevarētu...

Link to comment
Share on other sites

 

 

Man ir nopietna darbnīca un elektromotoru un citu jaudīgu ierīču skaitu es no galvas pat nosaukt nevarētu...

Tad tu noteikti neietilpsti kategorijā "parasta mājsaimniecība" 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...
it.kroplis

Pavazājies pa DEPO atradu 40A drošinātājus, kas izmēros ir identiski kā 25A.

Link to comment
Share on other sites

Oho, džeki jau maina ievadautomātus ST pusē uz savu galvu, jeb cer, ka uzliekot lielāku automātu aiz skaitītāja viss būs ok?

Link to comment
Share on other sites

it.kroplis

Kas tieši ir neprāts? Tas ka ir tādi automāti, vai tas ka tādu varētu likt? Tie 40A reāli būtu tik posmā no dzīvokļa skaitītāja līdz automātam(un tas kabelis liekas ir resns). Aiz skaitītāja ir sadalīts uz divi.

Link to comment
Share on other sites

Neprāts ir tajā, ka tādas lietas ir jādara cilvēkam ar nepieciešamajām zināšanām.

Kā jau augstāk minēts, 40A var nepavilkt kaut vai pati ligzda.

Labots - Charlie
Link to comment
Share on other sites

Ja tēmas autoram virknē ir vairāki, dažāda nomināla drošinātāji, tad viens, lielāka nomināla drošinātājs (automāts) neietekmē visas ķēdes kopēju aizsargātību pret pārslodzi un izslēgumu. Runa jau nav par, to, ka autors tagad ies un raus nost ST plombes, un uzskates sadalē liks iekšā lielāku automātu, jo vecais ir par mazu. A ja reiz, tas lielākais drošinātājs būs ielikts kaut kur klienta pusē, jau pēc uzskates, tad tur var kaut vai naglu iebāzt drošinātāja vietā – avārijas gadījumā izsitīs mazākā nomināla drošinātāju.

Link to comment
Share on other sites

it.kroplis

Es pats to mainīt toč nelīdīšu. Esmu vienreiz kārtīgi norāvis  elektrību. Un vairs nevelk grābstīties gar to. Virkne ir šāda. No mājas LTVenegro kastes ienāk mājā kabelis. Tas trepju telpā iziet caur to 25A automātu kuru vēlētos pamainīt uz 40A. Tad tas turpinās uz dzīvokli. Iziet caur skaitītāju. Tad sadalās uz divām plūsmām. Viena istabas, Otra virtuve. Kur katram ir savi apaļie keramikas drošinātāji(laikam 20A katrs). 

Īpašus riskus es neredzu ja palielināšu uz 40A. Sliktākajā gadījumā izsitīs drošinātāju kas ir dzīvoklī. Nebūs uz trepju telpu jāvelkās lai ieslēgtu.

Link to comment
Share on other sites

Heh, tomēr bij taisnība, ST īpašumu taisās mainīt :moil:

Vari nestaigāt apkārt nemeklēt drošinātājus, nezinu kā daudzīvokļu mājā, bet ir jāgriežas pie ST ar lūgumu palielināt jaudu :D Tip kaut kur te http://www.sadalestikls.lv/lat/klientiem/pieslegumi/jauns_pieslegums_un_slodzes_izmainas/

 

Vai uz vienas fāzes iedos vairāk par 25A, manuprāt nē, bet varbūt kļūdos, bet jebkurā gadījumā, tas būs daudz sāpīgāks un dārgāks process par "pazvanīšu elektriķim, lai pārskrūvē ievadautomātu"

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Tas trepju telpā iziet caur to 25A automātu kuru vēlētos pamainīt uz 40A.

par šādu patvaļīgu darbību, iespējams, ka dabūsi kaut kādu sodu.... 

 

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

 

 

Tam 40A jābūt zem plombes, pats neko tur nesamainīsi.
 

 

Daudzstāvenēs ir atsevišķi gadijumi kur pikolo stāv kūstošie drošinātāji, brīvi pieejami lietotājam nomaiņai. Es gan dikti šaubos, vai tas ir ar LE svētību, drīzāk jau apsaimniekotāja lauciņā akmens metams.

 

40A likt jau var, tik kā būs ar savienojuma vietām un vadu šķērsgriezumiem (gan jau, ka uz dzīvokli aiziet kāds 2 kvadrādu alumīnijs)??? Laba skrutka vēl kaut kā, bet prastas skrūvējamas klemmes 40A neturēs, labākajā gadijumā sakusīs.

Link to comment
Share on other sites

laikamTak

 

 

Esmu vienreiz kārtīgi norāvis  elektrību. Un vairs nevelk grābstīties gar to.
Nu tad varbūt sāc ar šo
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...