Kondensatoru izmantošana 3 fāzu tīklā sprieguma krituma samazināšanai.

[Artic^MX]

Labs vakars,

 

Uzdūros uz šādu produktu:

https://www.slo.lv/upload/catalog/vidspriegums/ensto_voltage_booster_lat.pdf

 

Lauku mājai ir tieši tāda situācija, ka kaut kas tāds noderētu. Kad slēdz iekšā kādu iekārtu, tad visas gaismas raustās. Automāts uz 25 A.

 

Par produktu SLO nemaz necentīšos vaicāt, jo ir vairāk kā skaidrs, ka bez 2000 eiro šeit neiztikt.

 

Tad nu sāku spriedelēt. Kas tad šim varētu būt galvenā komponente? Nezinu kāpēc, bet tāda sajūta, ka nekas vairāk par kondensatoru tur iekšā nevarētu būt.

 

Tad nu jautājums kādam zinošākam. Vai ar vienkāršu kondensatoru pietiktu, lai atbrīvotos no sprieguma kritumiem?

Skatījos uz kaut ko šādu:

Ebay links

 

Varbūt kāds var ko pakomentēt?

 

Paldies.

[Gunxx]

... īsus sprieguma iekritumus ... pārejas procesus (t=us...ms) var izvilkt ar kondensatoriem, bet lai spriegums mājā nenokristu, kad iespraud 2kW tējkannu, vai palaid 2kW asinhrono dzinēju ūdenssūknim-> AC/AC pārveidotājs, kas droši vien arī ir SLO linkā..

[marizo]

Visdrīzāk tas ir transformators ar vairākiem tinuma izvadiem. Tur jau arī minēti 3 līmeņi +20%, +13,3%, +6,5%..

Ideju var apskatīt, piemēram, Line interactive UPS.

Visdrīzāk Tev tas nav vajadzīgs. Ja traucē kvēlspuldžu mirgošana, tad var mēģināt tās nomainīt pret ekonomiskajām vai LED vai uzlikt labu ups. Es personīgi arī nevaru ciest, ka laukos visu laiku raustās gaisma, kad kaimiņš malku zāģē, metina vai arī pašam tējkanna, plīts vai boileris ieslēdzas.. Tad nu jā - ledi (atkarībā no barošanas bloka) tīri labi panes no ~90V..

[saf]

Tad nu sāku spriedelēt. Kas tad šim varētu būt galvenā komponente? Nezinu kāpēc, bet tāda sajūta, ka nekas vairāk par kondensatoru tur iekšā nevarētu būt.

 

Tas ir autotransformators ar pusvadītāju vadību. Kondensatoru tur nav. Tas palīdz sprieguma krituma gadijumā, bet neizlīdzinās īslaicīgos sprieguma ieritumus, kuri rodas no īslaicīgajiem slodžu pīķiem. Tējkannas gadijumā, jā, kad ieslēgsi tējkannu, sprigums nokritīsies, un būsters to pacels atpakaļ, bet īslaicīgs sprieguma iekritums būs, un lampiņa noraustīsies.

Šādus būsterus Sadales tīkls jau izmanto kādu laiku, kā risinājumu garajās līnijās, bet kā jau aprakstīju, tas neatrisina visas spriguma kvalitāes problēmas.

Lai atrisinātu šo raustīšanās (mirgoņas) problēmu, lētu risinājumu nav un mājsaimniecībām tas neatmaksājas. Atliek tikai līnijas rekonstrukcija.

[Artic^MX]

Vispār jā, ja pārlasa vēlreiz paturot galvā jūsu komentārus, tad kļūst nedaudz skaidrāks.

 

Par tiem kondensatoriem ideju dabūju no šejienes.

[Aigars]

Bet tur taču apraktā ir minēts, ka tiek izmantots autotransformators.  Tiem, kas izteica ideju par kondensatoriem, vajadzētu atkārtot fiziku. D_L bija nedabīgi tolerants.

[ggg97]

Postus nelasīju un linkus, bet no dzīves, kondensatorus tīklā slēdz lai kompensētu reaktīvo (laikam reaktīvo - induktīvo, kad strāvas vektors atpaliek no sprieguma vektora) jaudu. Privātmājām nevaru iedomāties vajadzību pēc tāda setupa. Tādus risinājumus lieto industrijās, kur jaudīgi motori.

Labots Novembris 6, 2014 - ggg97

[saf]

 

 

Par tiem kondensatoriem ideju dabūju no šejienes.

Tā jau ir cita opera, šie kondensatori tiek izmantoti reaktīvās slodzes kompensēšanai.

[Aigars]

Reaktīvā jauda rodas tīklā rupnīcās, kur ir jaudīgi motori. Par to ir jāmaksā, tāpēc arī izmanto kompensatorus.

[e = d]

 

 

labaakais, ko tu ieguusi, buus ugunjosjana :>

 

jaunais gads tuvojas un no tā ebay kondiķa sanāktu smuks blieziens

[Artic^MX]

Tur tajā lapā pie reaktīvās jaudas kompensētāja ir rakstīts arī, ka šamais samazina sprieguma kritumus, tāpēc arī tā aizdomājos.

[Firza]

Ar kondensatoriem (reaktīvās jaudas kompensētāju) var panākt mazāku sprieguma kritumu elektropārvades līnijā, bet tas darbosies vienīgi tad, ja sprieguma krituma iemesls ir liela induktīvā strāva. Piemēram, ja garas līnijas galā ir 10kW motors, tad pieliekot atbilstošas jaudas „reaktīvās jaudas kompensētāju” var samazināt strāvas stiprumu, kas plūst pa garo līniju uz motoru un līdz ar to arī sprieguma kritumu līnijā. Bet, ja līnijas galā būs 10kW elektriskais sildītājs (elektriskā plīts, pirts krāsns), tad tāds „reaktīvās jaudas kompensētāju”  labākajā gadījumā nedos neko, bet sliktākajā gadījumu radīs pārkompensāciju un lielāku strāvu nekā tā būtu bez „reaktīvās jaudas kompensētāja”. Mājas lietotājiem ir maz ierīču, kuras varētu radīt lielas reaktīvās strāvas lai būtu jēgas kaut ko kompensēt.

[ju]

Laukos uz pagaras līnijas tas varētu būt OK. Diemžēl. Jautājums, vai noraustās tikai ieslēdzot slodzi, t.i. gaisma paliek tumšāka un tāda arī paliek, līdz tējkanna atslēdzas? Pamēri kāds ir spriegums? LVS saka, ka principā var būt līdz  -15%, kas pie Un=230V, sanāk 195.5V. 

Svarīgi, jau arī, kas notiek iekš mājas. Varbūt tur kāds pusbeigts ievada kabelis utml.

Tas tā, pirms pirkt nez kādas iekārtas, jāsaprot, kur ir iemesli.

[Knaabis]

Kādreiz senos laikos radiodarbnīcā, kad nebija ko darīt, uzrīkojām šaudīšanos ar kondiķiem!

Baidījām cilvēkus uz ielas! 

Bija jautri!

 

p.s. Tikai elektrības drošinātājos bija jāieliek nopietna drāts!

Labots Novembris 7, 2014 - Knaabis

[oxygen]

Pa lielam , topikā liela daļa vadās no principa ‘’lasijis neesmu, bet viedoklisi ir!’. Nu pirmajā postā pieminētais verķis, visticamāk, ir naturāls impuls baroklis, kur kondesators tik kalpo kā īslaicīgs enerģijis uzkrājējs pēc taisngrieža. A tā, ir takšu barokļi biezā slāni , kam ieejas spriegums 90-250V, bet izejas xy volti. Kāpēc tie xy nebūtu 220v 50 Hz? Nu nav viekārši, bet pie mūsdienu elektronikas bāzes ( gan vadības mikrenes, gan jaudas tranzistori) to izdarīt kā divus pirkstus ap…at.

Otrs , pavisam vienkārš, ir princips , kad izmanto maiņstrāvas sinosīdas daļu kad tā ir no 0 līdz kādiem 100 vai nedaudz augstāk voltiem lai ar impulspārveidotāju ( sprieguma paaugstinošu) uzlādētu kondensatorus, bet tālāk no šiem kondensatoriem jau atkal ar impulsnieku ‘’piepalīdz’’ tīkla sinosīdai  tikt līdz 310v max punktā. Lai gan pēdējo metodi  kadreiz izmantoja lai skaitītājs skaitītu mazāk . Naturāli mauc lielāku spriegumu tīklā , lielākajā sinosīdas daļa nekā pirms skaitītāja. Cik sapratu, tad skaitītājs nevar ar baigo ātrumu mainīt ripas griezšanos-sanāk ka saskaita mazāk. Cits stāsts-kāda izskatās tā sinosīda tīklā. Domāju ka rodas daudziem problēmas.

Labots Novembris 7, 2014 - oxygen

[Firza]

Tēmas autors jau netaisās pirkt to SLO iekārtu, tā ka nav jēgas filozofēt pa to kas tas tāds ir un kā tas darbojas. Diskusija ir par to, vai kondensators no ebay varētu atrisināt sprieguma pazemināšanās problēmu, un pareizā atbilde ir: "Nē, nevar".

[e = d]

toties ar kondensatoru no ebay var  visādas citādas jautras lietas taisīt - http://www.instructables.com/id/Blowing-up-stuff-with-capacitor-bank!/

tā kā ņem vien ciet.

[Firza]

"Jautru lietu" taisīšanai labāk derēs lieli "parastie" elektrolīti. Tas ebay kondensators tāds "nīkulis" vien ir - 3x173 mkF.

[saf]

 

 

Pa lielam , topikā liela daļa vadās no principa ‘’lasijis neesmu, bet viedoklisi ir!’. Nu pirmajā postā pieminētais verķis, visticamāk, ir naturāls impuls baroklis, kur kondesators tik kalpo kā īslaicīgs enerģijis uzkrājējs pēc taisngrieža.

Nu bet pats šim bariņam tikko piebiedrojies! Tu pats iekārtas aprakstu palasīji? Ka jau teicu, tas "parasts" paaugstinošais transformators! Paaugstinošie transformatori padomju laikā bija katrā otrajā mājā, nekāds pasaules brīnums tas nav. Šajā gadījumā, tas ir paaugstinošais autotransformators, un vienīgā mūsdienu gudrība ir elektroniskā pārslēgšanās starp pakāpēm, un sprieguma vērtības monitorings.

[oxygen]

Nu ja trasformators, tad jau meko dižu nenoslāpes tipa kad kāds metina ( strauji mainīga slodze). Principā tie , vienfāzes uz kautkādiem 2 kw , Lemonā maksā kādus 200 eur. Lai gan tur iekšā ir naturāls autotransformators, kura kontaktu bīda servomotors, bet elektronika tik skatās spriegumu

[Artic^MX]

Laikam mazliet lielāku akcentu vajadzēja uzlikt uz frāzi "Kad slēdz iekšā kādu iekārtu, tad visas gaismas raustās".

 

Ar vārdu "iekārta" bija domāts verķis ar elektromotoru, taka, ja pareizi sapratu, tad reaktīvās slodzes kompensētājs būtu tas, kas derētu.

 

Tad vēl jautājums. Ar ko tad reaktīvās slodzes kompensators atšķiras no kondensatora? Viņam vēl kāda vadība ir klāt?

Labots Novembris 7, 2014 - Artic^MX

[marizo]

Tā tupi - reaktīvās slodzes kompensators ir vairāki paralēli kondensatori, kurus elektronika automātiski pieslēdz/atslēdz pēc vajadzības, cenšoties uzturēt jaudas koeficientu tuvu 1 (praktiski ~0,96..0,98).

Ar reaktīvās slodzes kompensatoru rūpnīcā var "izcelt" kādu lietderīgu ampēru no noslogota elektrotīkla, samazināt maksājumus par elektroenerģiju (ir jāmaksā arī par reaktīvo jaudu), bet ne darīt brīnumus mājsaimniecībā.

Starp citu - šajā ziņā elektromotors tukšgaitā ir sliktāks par noslogotu.

Bet, kā jau DL teica..

Labots Novembris 7, 2014 - marizo

[oxygen]

DL, kurš tad mūsdienās lietos jaudīgu ferrorezonanses stabilizatoru, ja ir šitādi upši , http://sako.en.alibaba.com/product/1359791252-10269510/10KVA_3_phase_380Vac_pure_sine_wave_inverter_ups_SK33_100KVA.html . Ja paskatās cenu, tad..  Nu tas tā ne daudz ne par tēmu.

[ggg97]

 

 

kaadreiz bija taa saucamie droselju sprieguma stabilizatori,

 

Tie ir tie, caur kuriem kādreiz lampu teļukus baroja? 

[Klusu]

Kā jau te ieteica - nomainīt gaismas.

[jema]

Tie ir tie, caur kuriem kādreiz lampu teļukus baroja? 

Tie bija feromagnētiskie stabilizatori 

 

edit: te nedaudz ir info:

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D0%B7%D0%B0%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%8B_%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%BC%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%BD%D0%B0%D0%BF%D1%80%D1%8F%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F

Labots Novembris 7, 2014 - jema

[Aigars]

Varbūt tev vajag kaut ko tādu. Kā reizi kondensatori noderēs.

https://www.youtube.com/watch?v=h2JNynNT9Rg

[Raimonds1]

Vispār jau skaisti, tik komentu, nevienas formulas.

 

E = CU kvadrātā/2

 

tas nozīmē, ja grib nosegt papildu 2 kilovatu enerģiju 5 sekundes, tas būs 10 000 W/s = C reiz 240Volti reiz 240Volti dalīts ar 2.

 

no tā visa teorētiski sanāk, ka C = 0,35Faradi.

Un tas ir tad, ja to kondensatoru pamanās izlādēt no 240x1,4voltiem līdz 0. Pie 100% efektivitātes neskaitot pārveidotāju, kas to kondensatora līdzstrāvu pārtaisīs par maiņstrāvu tās 5 sekundes. Un vēl jāsasinhronizē ar to, kas nāk no tīkla.

 

EDIT. Nu ja - teorētiski var rēķināt, ka tas kondensators uzlādēsies lidz 1,4 x 240V = 336Voltiem, tad 10 000 W/s = C reiz 336Volti reiz 336Volti dalīts ar 2.

no kā C = 0,18Faradi

Labots Novembris 7, 2014 - Raimonds1