Jump to content

Avārija un vainīgie


Krišus
 Share

Recommended Posts

 

 

ABS ir labāks par nav ABS, Ķisens avārijā ir labāks, kā nav ķisens....

 

 Tas vecais ABS, kad pietika vienam pkaļritenim nobloķēties, kad visus riteņus laiž vaļā, tiešām diskutabls. Normāls ABS ir, kad katru riteni atbloķē individuāli, bet tas laikam nesaucas vairs ABS.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja būtu ieturējis vēl lielāku distanci, pa vidu noteikti kāds būtu ielīdis intensīvajā satiksmē.

 

līdējam tā distance bijusi nebijusi. tas lien neatkarīgi no tās izmēra.

Es mazu distanci ieturu tikai lēnajās plūsmās. Un arī tad pakaļā sēdēt ir ļoti neērti, daudz komfortablāk ir lēni ripināt apmēram 30m no priekšējā. Tad nav jāraustās visu laiku. Un nemaz tā nelien. Katru rītu pār Akmens tiltu braucu ar pienācīgu distanci. Vislielākās problēmas tad parasti ir aizmugurē. Tur ļoti bieži uzrodas kāds peģiks, kuram ir jāpielīp auto pakaļai. 

Link to comment
Share on other sites

To, ka lai nesamestu tačku, vajag laikā piedot gazkū, nevis bremzēt, to mēs visi zinām. Bet tam vajag vienā virzienā vairākjoslu šoseju. Pie mums, Latvijā, kur pa kreisi strečka, pa labi grāvis ar kokiem, daudz neizvērsīsies. Tad jau drošāk tomēr iestādīt pakaļā, ja strečka aizņemta.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Vienu reizi uz Jūrmalas šosejas gandrīz iebraucu vienam dibenā. Man šķiet, ka priekšējam nedega bremžu gaismas, bet nevaru to apgalvot. Cerēju sabremzēties, beigās atlaidu bremzes, ierāvu zālē. Aizbraucu vēl 2 korpusus viņam garām. Nebūtu ierāvis zālē, būtu vismaz puskorpusu viņā iekšā iestūmis.

 

Uz ledaina ceļa (vai tāda piebraukta sniega plus grādos, kas bija vakar no rīta) praktiski nav iespējas izvairīties no vilcieniņa. Tur ir vai nu uzreiz bez bremžu darbināšanas prātīgi jāgriež uz kādus pusi vai arī jācer uz brīnumu, kas visticamāk nenotiks. Cik nav redzēts kā uz noslidinātas brauktuves pirms luksoforiem viens otru stumda.

 

Kopš tā laika baigi uzmanos.

 

Zāle ir laba lieta, bet pie mums tāda ekstra ir retums. Pretējā joslā iepļaut gan ir stulbums un noziedzība.

Link to comment
Share on other sites

 

 

To, ka lai nesamestu tačku, vajag laikā piedot gazkū, nevis bremzēt, to mēs visi zinām

kļūda kļūda kļūda.

Uz klasisko piedziņu šis  neatiecas. Bez tam arī priekšoiedziņai paŗlieku gāzi uzdosi - auto brauks taisni nevis virzīsies tur kur rati skatās.

Link to comment
Share on other sites

Man r uztveri viss kārtībā.

Bet nezināt kas ir klasiskā piedziņa - tad labāk ar auto vadīšanu padomus nedot :)


It kā vienaudži, bet nezini kas ir klasiskā piedziņa. Saprastu vēl, ka to nezin kāds pārdesmit gadu jauns zaļš gurķis ...

Labots - mafijs
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Kā tur tajā skaistajā filmā par Jāņu nakti bija tas teksts? kar runas aiziet par auto, tad vīrieši kļūst nevaldāmi. Priecīgus svētkus!

Link to comment
Share on other sites

DBS kā reizi bija pierādījuši, ka lielākā daļa LV vadītāju neprot bremzēt t.i. nespiež pedāli grīdā līdz galam, bet mēģina kaut ko izspaidīt, izslidināt vai vēl ko. Īsāk sakot, ja ir nopietna avārijas situācija, tad tikai - bremzes grīdā

 

Jā - ja ekstrēmā bremzēšana - jāspiež bremze grīdā neskatoties, tomēr daudzās situācijās labāk ir manevrēt vienlaicīgi bremzējot!  Un tieši te bremžu pedāļa atlaišanai ir pamatīga nozīme - tas ļauj stūrēt. Bet tas jādara ātri - bremze grīdā, uz momentu atlaižam, pastūrējam, atkal grīdā. To bez treniņa neviens nav spējīgs izveikt. Tipiski bīstamā situācijā vienkārši iemauc šķērslī kaut var būt ka bija iespējas to apbraukt.

 

 

Cerams, ka tas idiots nākamreiz padomās, un pabrauks līdz drošākai vietai/

 

 

Šim nevar nepiekrist! Ja riepa pārsprāgst, tad tā vai tā nevar apstāties momentā un pāris desmiti papildus metri līdz drošai vietai neko principāli nemainīs! 

 

 

Cerēju sabremzēties, beigās atlaidu bremzes, ierāvu zālē.
žak, ja visi tā mācētu... Tāpēc barjeras ceļu malās ne vienmēr ir labi. 

 

 

 

Pretējā joslā iepļaut gan ir stulbums un noziedzība.

Atkarībā no situācijas - ja neviens nenāk pretim, kāpēc gan nē? Bet automātā raut uz pretējo joslu tiešām ir stulbums un noziedzība!  

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

 

 

 Un tieši te bremžu pedāļa atlaišanai ir pamatīga nozīme - tas ļauj stūrēt. Bet tas jādara ātri - bremze grīdā, uz momentu atlaižam, pastūrējam, atkal grīdā.
 

 

Čaļi, ar kādiem auto Jūs braucat? Tagad tak ABS, TRRRRRRRRRRRRRRR, un stūrē cik gribi, līdz ieliec vienā vietā apstājies.

Link to comment
Share on other sites

ggg97, es kā jau teicu braucu ar vectra b 1999 gads. Var jau būt ka jaunajām mašīnām abs ir gudrāks. Tomēr visām, ar kurām esmu uz laukuma mēģinājis (arī ar ~2010  ford focus 2) - bremze grīdā, trrrrrrrrrrrr, bet auto stūrei neklausa tā kā gribētos - jā - auto mēģina pagriezties, tomēr tas notiek ļoti negribīgi lēnām un nekontrolējam. Bet šajā momentā drusciņ atlaižot bremzi, atjaunojot saķeri auto sāk klausīt stūrei!  

 

ggg97, esi uz laukuma ekstrēmo bremzēšanu + stūrēšanu mēģinājis? 


Un vēl, cik esmu lasījis, tad visas tās elektroniskās sistēmas pa lielam ir piedzītas darbam uz tīra asfalta, kur saķere ideāla. Uz ledus, sniega, grantenes - tur jau cits stāsts - pat abs var traucēt, nemaz nerunājot par ESP! 

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Trešais paspēja nobremzēt, tad ceturtajam arī vajadzētu paspēt (pieņemot, ka iela abiem vienāda). Šajā aspektā pat nevajag ziemā lielāku distanci kā vasarā... Kādi 500m ??

Nepaspēja, tad bija kāds iemesls. Būtu vēlams tikt skaidrībā, kāds. Gulēja-nepietiekami spieda pedāli-ātrums bija lielāks kā trešajam-bremzes slikti darbojās-riepas sliktākas...

Nepārprotiet; es nesaku, ka nevajag distanci

Labots - Klusu
Link to comment
Share on other sites

 

 

To, ka lai nesamestu tačku, vajag laikā piedot gazkū, nevis bremzēt, to mēs visi zinām.

Vienvirziena domaashana?facepalm.gif Tas video bija tikai piemeers no daudziem citiem video par teemu. Iesaku paskatiities bet ja grib tad var arii kaadu braukshanas simulatoru uzspeeleet.

Link to comment
Share on other sites

Parunā ar savu OCTA apdrošinātāju, viņi vismaz ir ieinteresēti lieki netērēt savu piķi. Bet kopumā labākais, ko varēsi panākt ir, ka jums iedos abpusējo vainu - apdrošinātāji nevienam nebūs jāizmaksā kompensācijas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pēc policijas ieskatiem, vainīgs esmu es, jo neesmu ievērojis drošu distanci. Teorētiski, varētu piekrist.

 

tieši tā, samierinies un nākamreiz nelien tik tuvu 

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

ja ceļš ir bijis slidens, tad varētu iesūdzēt tiesā ceļa uzturētājus...

tas vispār ir apsurds, ja ceļa uzturētāji nevar PAT RĪGĀ nokaisīt ceļu ar sāli, par citām vietām nav vērts vispār runāt....

šodien atkal smagas avārijas dēļ slidena ceļa

Link to comment
Share on other sites

 

 

šodien atkal smagas avārijas dēļ slidena ceļa

 

dēļ nepiemērota braukšanas ātruma izvēles, sliktām riepām un pieredzes trūkuma.

vienmēr visi citi vainīgi ne? 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

ceļa uzturētāji nevar PAT RĪGĀ nokaisīt ceļu ar sāli

Ceļa uzturētājiem ir normatīvi, atkarībā no ceļa kategorijām, cik ilgā laikā ir jabūt notīrītam sniegam, cik ilgā laikā ceļam jābūt nokaisītam. Nekad nebūs tā, ka visi ceļi būs labā stāvoklī jau pēc 5 minūtēm kā uzsniga sniegs vai ceļš apledoja. Varbūt arī vasarā var sūdzēt tiesā ceļu uzturērāju, ja avārija ir notikusi dēļ slapjā ceļa seguma - maita nav laicīgi ūdeni no peļķēm (risēm) atsūknējis un ceļu nosusinājis? 

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Bundžēnveidīgie netrūkst, viņuprāt ceļam pirms viņu kustības ir jābūt nošķurētam un nokaisītam ar sāli. Tas nekas, ka reizēm putina tā, ka pusstundas laikā ceļš ir grūti izbraucams, arī visā Latvijā, neskatoties ne uz ko ceļiem ir jābūt tīriem tieši tad, kad viņi brauc. Tur nav ko diskuēt, tādi cilvēki netrūkst un viņi no savas taisnības neatkāpsies.

Par šīrīta amonjakvedēju apstākļus nezinu, bet bija pamatīgs vējš, temperatūra nedaudz virs 0, izbraucot no meža var radīt ļoti interesantu kombināciju, profesionāļiem to vajadzētu paredzēt, bet kas zin...

Link to comment
Share on other sites

112. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ja nepaspēja nokaisīt ceļu, skat.CSN 112.punktu, ja visi nesās uz 60....65 piecdesmit vietā, atkal skat.CSN 112.punktu. Tas kurš mainīja riepu es ceru paspēja aiztīties pirms atbrauca CP, citādi te ir daudz gribētāju visu norakstīt uz citiem, ieskaitot valsts parādu.

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Bundžēnveidīgie netrūkst,

es vienmēr vēroju ceļa stāvokli un braucu pēc savām spējām un riepu stāvokli,

27 šofera gados ne vienu reizi neesmu cietis nevienā starpgadījumā dēļ ceļa stāvokli....

tā kā biedr,maize, nevajag......, bet tas, ka Rīgas tilti reizēm ir tādi, ka nevar uz kājām nostāvēt ir tikai ceļa apsaimniekotāja vaina...., un par to viņus mierīgi var iesūdzēt tiesā.... 


varu minēt vienu piemēru, tas gan bija pirms vairākiem gadiem, braucu pa ventspils šoseju...., Talsu rajonā ceļš pilnīgi glumšs, fūres stāv ceļmalā, pasažieru autobuss grāvī...., 

tikko iebraucu Tukuma rajonā, ceļs nokaisīts ar sāli, braukšana bez problēmām...., 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Eh, vajag tik rullēt tā lai neļautu sadauzīt savu autiņu, ne tīšām ne netīšām un tas viss vēl neatkarīgi no tā kuram taisnība, priekšroka un galvenais ceļš

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...