Jump to content

Ēkas apsildes jaudas aprekinasana


Dr. Watt
 Share

Recommended Posts

Var izmantot seit aprakstito formulu,

http://www.allremont59.ru/podobrat-gazovyiy-kotel.html

 

Считаем: 160 кв.м.*2,5м (высота потолка)/25 = 16кВт мощности (25 коэффициент, применяемый к частным домам). Значит нам необходим газовый котел, который выдаст 16 кВт мощности.

 

atpakalveida?

(300 x 25)/3, kur 3 griestu augstums = 2500 m2

Link to comment
Share on other sites

Ja bez rēķināšanas tad parasti pieņem, ka 1m² vajag 100W jaudas.

Precīzākiem apreķiniem ir jāzina čupu mājas parametru - logu izmērus, sienu siltinājums, stāvu skaits, zudumi vēdināšanai u.c.

Ar 300kW katlu varēs apkurnāt pamatīgu pili uz 3000 m².

 

P.S. Tie 100W uz 1m³ ir jauda pie āra temperatūras -20 °C. Jo augstāka āra temeperatūra, jo mazāku jaudu vajag 1m² apsildīšanai.

Labots - Firza
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Man liekas ka viss gruti ir pirmsakumos, bet nu vismaz zinat, jo sis siltums bus blakusprodukts krasnij un variants ir ari mest atmosfera, bet varbut var cehu un biroju blakus eka apsildit. Izmantot apkurei piedava krasns razotajs, nezinu vins ta papildus pelna vai tomer ir verts.

 

Siltumizolacija nezinu laba vai slikta. Cehu buveja psrs laikos viena kiegela platuma siena, birojs gan masivaks, ka pirmskara maja, lai ari 100 metru attaluma no ceha.

Tur ptotams visu renovet vajadzes, ceham skirbas jabaz ciet, koka durvis jamet ara, bet nu aptuveni lai zinat. Ir verts domat taja virziena, vai lai silda polaros ledus.

 

Ceha platiba 400m2, biroja ekas kopeja platiba ap 500. Ja pec formulas krievu lapa, itka bus labi, (pat paris siltumnicas vares :D), bet tas itka.

Lai ari man tikai viziju vajag. Tapat es neproektesu un neuzstadisu pats. Man tikai piekrist vai nepiekrist.

Link to comment
Share on other sites

100m siltumtrases izbūvēsanai uz biroja ēku nebūs lēts prieks.

 

Nebūtu arī slikti uzzināt cik augsta ir maksimālā temperatūra ko tas „krāns blakusprodukts” var dot ārā. Vecām nesiltinātām mājām pie -20 °C padevē vajag ap +70 °C. Ja padeves temperatūra būs mazāka, tad nepieciešamā siltuma daudzuma pārvadīšanai vajadzēs jaudīgāku apkures cirkulācijas sūkni, kas attiecīgi tērēs vairāk elektrības.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Pateikšu vienkārši, kā bija krievu laikos 1m2 = 100w, un pareizi Firza uzrakstīja, tas bija visās metodikas grāmatās, aprēķins uz fikso roku! Un to vienmēr, visi izmantoja taisot privātmājas apkuri, jo ja būs mazāk, viss ir ok! Tagad jau te jaunie žurnāli stāsta, ka var būt līdz 45w un 1m2, normāli esot 65w! Savu būdu cēlu sen, siltinājums tiešām trūkst, man ir 90-100, siltināšu noteikti!

Link to comment
Share on other sites

Ieliksu bildi kuru saliku no tehniskas dokumentacijas. Kadi komentari bus?

http://oi60.tinypic.com/24ou78k.jpg

 

Nemot vera, ka siltums par velti, cik iekartu uzturesana maksas, gada? Tur minets ka elektribas paterins 18 kWt? un gada naudas zina tas bus 18x24x365x0.17 = 26800 eur tikai par elektribu?

 

Papildus katls netiks sildits. Cik no ceha krasns siltuma bus tik bus. Ertak, ja nu gadisies dikstave, bus udeni nolaist, nevis bendet 50m3 gazes/stunda. Birojs tapat planots attala nakotne, vienkarsi eka tuksa stav un varetu izremontet, ja siltums iedomati par velti. Gribas sobrid saprast, vietu katlam un trubam planot ceha, vai neplanot.

 

Ja vel, ka raksta, salikt trubas lidz birojam nebus leti. Varbut pareizak butu laist gaisa? Biroja eka var ari lokali katlu uzlikt, un dot kadam pienakumu kurinat to, vai ar granulam, un savilkt batarejas apkart, savukart cehs tapat bus karsts.

 

Starpcitu, kapec trubas nebus leti? Un ja atklata tipa virszemes, trubu pari teritorijai, tagad jau ir visadas vates ar ko apvilkt, lai ieverojamo zudumu nebutu. Tad jau teoretiski tikai trubas, metinasana, un itka viss. Kas vel bus vajadzigs?

Link to comment
Share on other sites

Mūsdienās siltumtrases izmantojot rūpnieciski izolētas caurules. Ja attālums ir 100m, tad caurules vajag 200m. Par dārdzību runājot - tā ir relatīva lieta. Ja siltumtrasi vajadzētu būvēt tā kā to darīja padomju laikā – betona kanālos, tad mūsdienās tas izmaksātu dārgāk nekā būvējot ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Būvēt siltumtrasi  virs zemes arī nebūs lēti - darba spēka izmaksas atsitīs visu ieguvumu no lētāku cauruļu izmantošanas. Siltumtrases izbūves dārdzību labāk ir salīdzināt ar siltumtrases nebūvēšanu un lokālas apkures sistēmās izveidi. Ja taisa lokālu katlumāju, tad labāk jau laikus ir padomāt par tādu kurināšanas veidu, kurš neprasa pastāvīgu kurinātāja klātbūtni. Kad laukā būs -20 °C un katlu vajadzēs kurināt 24h diennaktī, tad darbaspēka izmaksas (alga 3-4 cilvēkiem) uz vienas ēkas apkuri būs lielas. Šā vai tā, par to kas ir ekonomiski izdevīgāk - siltumtrase vai atsevišķa katlumāja ir jārēķina ilgtermiņā.
Kas tā par iekārtu, kuras „uzstādītā elektriskā jauda” ir 18kW?
ELKO gāzes degļiem (ja vien tā nav kāda specifiska iekārta), ar jaudu līdz 500kW, ventilatora jauda nebūs pat 1,5kW, un arī apkures cirkulācijas sūkņa jaudai šāda siltuma daudzuma aizvadīšanai nebūs vajadzīga liela (slinkums tagad rēķināt, bet tā apmēram pieņemu, ka ne vairāk kā 2kW). Tā, ka ir aizdomas, ka lielāko daļu no 18kW„uzstādītās elektriskā jaudas” iekārta izmantota kaut kam citam, nevis tikai pašam gāzes sadedzināšanas procesam.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Kāds te laikam grib pa kruto. Zināmā uzņēmumā arī līdzīga izmēra ražošanas telpām (nesiltinātas ķieģeļu ēkas) katra atsevišķi iebāzts pa granulu katlam un problēma atrisināta. Ceham taču nav jāuztur tāds mikroklimats kā Rimi. Arī divus kaltus uzturēt un kurināt nav nekāda lielā problēma.

 

Par to naudu un siltuma zudumiem, kas jāpatērē siltumtrases izbūvei un uzturēšanai, var nopirkt apkures katlu. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kāds te laikam grib pa kruto.
Tēmas autoram ir iekārta, kuras darbināšanas rezultātā rodas 300kW "liekā" siltuma, ko vienā variantā var izmest gaisā, bet otrā variantā var izmantot lietderīgi apkurinot ražošanas telpas un kantori. Protams, racionālais vai neracioālias ieguvums no šī siltuma izmantošas ir smalki jāizrēķina, bet 300kW tā ir liela jauda, lai  būtu vērsts kaut vai parēķināt.
„Liekais” siltums ir liela problēma biogāzes ražotājiem. Saražojot vienu vienību elektrības tiek iegūta apmēram viena vienība siltuma (daļa siltuma aiziet paša biogāzes ražošanas procesa nodrošināšanai). Ja saražo 1MW elektrības papildus tiek iegūst 1MW siltuma, kas ir ļoti daudz. Ja ziemā to siltumu vēl kaut kā var izmantot apkurinot visus iespējamās vietas, tad vasarā tādu siltuma daudzumu racionāli nav kur izmantot, bet par neracionālu izmantošanu (gaisa sildīšanu) dažādas kontrolējošās iestādes „dod iekšās". Tāpēc jau "Getliņi" audzē tomātus, jo citādi viņiem to siltumu nebūtu kur likt.
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Par to iekārtu palaidu garām. Lai izmantotu šo siltumu, ir jāparedz, ka tās iekārtas var arī nedarboties (remonts, apkope, nomaiņa).  Arī jāsaprot, cik tad īsti ir tas liekais siltums, jo  iekārtai pieslēdzot šādu kontūru pa taisno, tas strādās kā dzesētājs un būtiski ietekmēs efektivitāti.  Piemēram, metāla krāsnīm speciāli tiek uzturēta vajadzīgā temperatūra un tur nekāda ūdens sildīšana nesanāks.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja attālums ir 100m, tad caurules vajag 200m.
Mūsdienās kā reiz ir pieejams dubultcaurules, kurās siltumzudumi ir mazāki ;)
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...