Jump to content

"Droni


IMANTS
 Share

Recommended Posts

Inspektors Caps

Kopš kura laika distances vadāmas iekārtas sauc par kaut kādiem "droniem"?

 

Un, tā kā tās ir eksistē jau desmitiem gadu, no kā pēkšņi kaut kāda hipsteru masu psihoze par tām?

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Nu, jā, mana kļūda, minot vārdu "drons".

Tādas bildes tur tikai dažas.

Bet "Inspektor", kur Tu redzi:

 

 

hipsteru masu psihoze par tām
Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...
Inspektors Caps

Lūk, krutākais drons, kas spēj visu ciklu veikt automatizēti - pacelties kosmosā, riņķot ap Zemi, ieiet atmosfērā un nolaisties uz skrejceļa.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Tas bija aiz krievu bezspēcības, nevis lai rādītu krutumu!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

  • 3 months later...
Inspektors Caps

Pārtestēsim biedra jema un līdzskrējēju objektivitāti... Visiem ir zināms, ka:

  1. Gagarins uzlidoja kosmosā 1961. gadā, bet 1969. gadā ASV jau nolaidās uz Mēness. Jau 60ajos gados cilvēka dzīvības uzturēšanas tehnika kosmosā abām lielvarām vairs nebija problēma, bet Buran lidoja kosmosā 27 gadus pēc Gagarina - 1988. gadā.
  2. Automātisku iekārtu ir nesalīdzināmi daudz grūtāk izstrādāt, kā pilotējamu. Tieši tādēļ pirmssākumos gan auto, gan lidmašīnas, gan kuģi ilgi bija tikai pilotējami. Pat vēl šodien ar daudz jaudīgāku skaitļošanas tehniku autopiloti ir tikai savas attīstības sākuma stadijā. Runājot tieši par automātisku nolaišanos, ar ko visvairāk izceļas Buran, tad lidmašīnās vēl šodien autoland izmanto reti - gandrīz tikai sliktas redzamības apstākļos. Salīdzinot ar pilotu vadītām, autoland nolaišanās ir "cietas". Bet ar apsnigušu skrejceļu, daudz ūdens uz tā, lielu sānvēju un citiem apstākļiem, autoland vispār nedrīkst izmantot. Starpcitu, tieši Buran nolaišanās laikā bija liels sānvējš un, kā redzams video, tā nolaišanās ir ļoti "mīksta".

Papildus tam, tautā visi zin, ka PSRS militārajā jomā viena vidējā dzīvība vairāk vai mazāk neko nenozīmēja.

Tad kā, loģiski domājot, šie fakti var liecināt par kaut kādu nekonkrētu "bezspēcību", nevis vienkārši labu inženieru darbu?

Labots - Inspektors Caps
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Viena piebilde, cilvēki ar viņu kosmosā nav bijuši, bet nu tas tā, sīkums, galvenais ka tu esi objektīvs :)

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Stulbs vai izliecies? Tu taču zini vismaz tik, ka Buran ir kuģa nosaukums, nevis pilota uzvārds? :D Pirmais punkts tika minēts tādēļ, lai Tu sajēgtu, ka ielikt pilotu bija daudz vieglāk kā uztaisīt automātiku.

 

Sākumā es minēju, ka tur bija kruta automatizācija, bet Tu to apstrīdēji, sakot, ka tā bija dēļ bezspēcības. Nu, tad pamato ar konkrētiem inženieriskiem aspektiem kā uztaisīt pilna lidojuma cikla automatizāciju ir bezspēcība, vai atzīsti, ka sapļūtīji.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pirmais punkts tika minēts tādēļ, lai Tu sajēgtu, ka ielikt pilotu bija daudz vieglāk kā uztaisīt automātiku.
Lai ieliktu tur cilvēku ir jānodrošina viņa dzīvotspēja.

Otrkārt, kāda locekļa pēc, man būtu jāuzsāk diskusiju ar rupju kretīnu!  :)

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

 

 

Lai ieliktu tur cilvēku ir jānodrošina viņa dzīvotspēja.

Nu, bet tādēļ tika minēts pirmais punkts - tā tobrīd jau 20+ gadus nebija nekāda problēma.

 

 

 

Otrkārt, kāda locekļa pēc, man būtu jāuzsāk diskusiju ar rupju kretīnu!

Nevienu rupjību neesmu pateicis, atšķirībā no Tevis tagad. Un nekādu garu diskusiju Tev neprasa, tikai vienu postu ar konkrētiem tehniskiem faktiem. Protams, tā vietā Tu esi uzrakstījis jau divus postus, kur tēlo, ka Tev nepielec, ka esi pieķerts tukšā pļūtīšanā. Tas pats, kas Mežavecim - ļerkst bez gala, tikai par tēmu pasaka labi ja 10%, un arī tad vēl pusi glupību.


 

 

Bet "Inspektor", kur Tu redzi:

Uzsearčo Google.lv vārdu "drons", paskaties uz rezultātu skaitu un paskaties cik masmēdekļos ir "rakstu" par to... :)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Paskataties uz Buran riteņiem. Palaida no lidmašīnas, degviela ir izlietota, svars ir salīdzinoši mazs. Lidmašīnu nolaišanos nodrošina speciāli nosēšanās radiomarķieri (vertikālie un horizontālie), kura antenas ir ar ļoti asu virziena diagrammu. Ja ir redzamība, tad pilots vēl var kontrolēt pēc nosēšanas ugunīm, kas arī redzamas noteiktā leņķī. Dispečers vēl kontrolē (pa vertikāli un horizontāli) ar nosēšanās lokatora palīdzību un var mutiski koriģēt pilotu. Kas tur ir sarežģīts, ko nevar automatizēt? Visu maršrutu lidmašīnas vadās pēc radiomarķieriem, Pilots skatās uz radiokompasu un citiem aparātiem. Vismaz tā bija PSRS laikos. Vismaz pirmais Lunohods bija distances vadāms. Tā rakstīts wiki. Nav izslēgts, ka Buran lidojumu arī varēja vadīt.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

jema šoreiz kā jau šeit tipiski - kad palaist šķidru, tad lieli vīri, kad argumentēt, tad izliekas akli un kurli...

 

Aigars, viss var būt, bet arī distances vadība nolaišanās procesam nav vienkārša lieta. Traucē tādi faktori kā "reālā dzīve". Kaut vai brāzmains vējš vien jau cik problēmu rada. Ļoti iespējams, ka bija gan automātika, gan distances vadība gadījumam, ja automātika velk auzās.

Link to comment
Share on other sites

Brīnumi  menotiek un radioēters visiem pasaulē ir viens. Nu nav citas tehnoloģijas, kā reālā laikā, dabūt bildi,  tikai ar radiosignāla palīdzību. Līdz ar to tā ir visvājākā vieta. Pietiek uberkrutā vadības centra tuvumā kādam ''partizānam'' noli nelielu traucējošu raidītāju, kā visa militārā operācija ir izgāzusies. Militārajā tehnikā viss iet pa spirāli. Senāk kala damaskas tērauda zobenus, kuri bija bezspēcigi pret elementāru vairogu. Uzbūvēja tankus, kri netika pāri lētu mīnu laukam. Supertehnoloģiju kuģis tāpat nav pasargāts no vienkāršas torpēdas.  Jau Irakas kara laikā amerikāniem bija problēmas ar GPS signāla traucētājiem, kuri neļāva precīzi trāpīt mērķī. Serbijas kara laikā veiksmīgi tika izmantotas visparastākās mikroviļņu krāsnis. Pietika tikai atvērt to durtiņas, nobloķēt slēdzi un iznīcinātājiu automātika domāja, ka tie ir radari. Neviens lidmašīnu konstruktors nebija iedomājies, ka tik vienkārši var izčakarēt visu superdārgo pretradaru elektroniku.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Starp citu, balistiskās raķetes lido pēc zvaigznēm,

 

Es gan esmu lasījis un pa tv redzējis ka izmanto inerciālo navigācijas metodi https://en.wikipedia.org/wiki/Inertial_navigation_system

Pirmo reizi vācieši lika otrā pasaules kara laikā uz savām raķetēm, bet tad sistēma bija stipri nedroša un neprecīza. Bet 1969 gadā jau bija tik precīza, ka amerikāņi ar viņu uz mēnesi lidoja.

 

 

 

GPS notraucēt elementaŗi un ja vēl aizliek ciet videobildes kanālu
Jā - gps tiešām elementāri traucēt - frekvences tur zināmas, signāli vāji.

Ar videobildes kanālu domāju ka nebūs tik vienkārši - pirmkārt jau frekvences nav zināmas! Un ja arī izdosies noskaidrot diapazonu lai zinātu kādu raidītāju lietot, domāju tur tiek izmantotas lēkājošas frekvences.

Bez tam ja izdosies visu noglušīt, domāju ka militārie aparāti turpinās lidot izmantojot inerces navigācijas sistēmu.  

Link to comment
Share on other sites

laikamTak

 

 

ja man būtu baigā vēlēšanās, pareizāk sakot, kāds par to maksātu, tad es jebkuru dronu, kurš neatļauti lido virs publiska pasākuma, nosēdinātu bez problēmām
 kāpēc gan nevarētu taisīt tādas ierīces un tirgot tiem, kuriem rūp privātās dzīves neaizskaramība? Tādi dronhanteri tak eksistē, un, cik var saprast, ir pieprasīti. Ir iespēja labi nopelnīt.
Link to comment
Share on other sites

Amatieru dronus jau nav nekādu problēmu noglušīt, viņi pa lielam 2.4 ghz frekvencē strādā, tā pati mikroviļņu krāsns derēs!

 

 

 

ko tu zini par plasja spektra gjeneratoriem? :> 

 

Dzirdēts ir ;) Bet tiešām ir arī tādi, kas aizkakā ar ievērojamu jaudu visu ēteru diapazonā no 0,5 līdz pieņemsim 30 ghz?

Link to comment
Share on other sites

Es gan esmu lasījis un pa tv redzējis ka izmanto inerciālo navigācijas metodi

Protams, uz balistiskajām raķetēm ir dažāda snavigācijas sistēmas, bet to vadīt parasti nevar, jo pretinieks var pārķert vadību un aizlaist raķeti atpakaļ. Kordinātes iešūtas raķetes smadzenēs un kad izšauj, tad vairs neko izdarīt raķetei nevar. Maksimums pašiznīcināšana no attāluma iespējama, bet arī tā nav vēlama, jo pretinieks var uzzināt tās kodu un uzspert to raķeti gaisā. Par raķešu tehnikas vēsturi ir laba Čertoka grāmata. http://militera.lib.ru/explo/chertok_be/index.html

Tur pieminēta navigācija pēc zvaigznēm, kura ir visdrošākā, jo zvaigznes izslēgt nevar. Ja kas, Apollo 13 lidojumā visa navigācija pievīla un kosmonauti trajektotiju noteica uz aci pēc zvaigznēm.

 

 

Ar videobildes kanālu domāju ka nebūs tik vienkārši - pirmkārt jau frekvences nav zināmas

  Kā reizi videosignālu notraucēt ir visvienkāršāk, jo tur nu frekvences točna zināmas. Modulācija tur parasti anakogā FM, jo tikai tā nav nekādas aiztures, kas ir ļoti būtiki. Ir protams arī digitālie raidītāji, bet tur problēma ar svaru un aizturi. Nevienam pilotam jau HD bildi, lai trāpītu kādam musulmanim,vadībai nevajag, ka tik viss notiek reālā laikā.

 

āpēc gan nevarētu taisīt tādas ierīces un tirgot tiem, kuriem rūp privātās dzīves neaizskaramība

 

Problēma tajā, ka tie, kuriem rūp privātās dzīves neaizskaramība, neko no radio lietām nerubī un nav iespējams uztaisīt vienkāršu traucētāju. Tur gan frekvences jāzin un jāsaprot, uz kuru pusi antena jāgriež. Vārdu sakot, traucētāju var apkalpot tikai kvalificēts speciālists. Tas nav gludeklis, kuru katra mājsaimniece prot izmantot. Man sanāca parunāties ar mūsu karaviriem, kuri vadīja bezpilotu atmīnētāju. Tad nu viņi tikai mācēja  to vadīt, bet kādas frekvences un modulācijas, nekā nezināja(varbūt neteica, jo domāja, ka kara noslēpums). Man uz antenām paskatoties uzreiz viss skaidrs un pēc bildes redzu, kāda modulācija. Vārdu sakot, neko tur noslēpt nevar.

Labots - Didzis
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Problēma tajā, ka tie, kuriem rūp privātās dzīves neaizskaramība, neko no radio lietām nerubī un nav iespējams uztaisīt vienkāršu traucētāju. Tur gan frekvences jāzin un jāsaprot, uz kuru pusi antena jāgriež. Vārdu sakot, traucētāju var apkalpot tikai kvalificēts speciālists. Tas nav gludeklis, kuru katra mājsaimniece prot izmantot.

Baumo gan, ka Rumbulā kādu laiku kāds paspēlējās ar ASV iepirktu džammeri, paralizējot lidmodeļus. Nu nezinu gan, vai tur bija kāds super-duper speciālists.

Frekvences? Vadībai tipiski 2.4GHz, video 5.8GHz un vēl tur kaut kādi (vai tik ne 1.2GHz, bet nu tas jāmeklē). Retākos gadījumos vadībai ir <1GHz, precīzi gan nepateikšu (šāviens tumsā - 433MHz).

Virziens antenai? Vai tad ne +/- traucējošā lidaparāta virzienā?

 

Bezpilotu lidaparāti protams ir kruta lieta, bet kā ar tiem būs reālā karadarbībā, dzīvē nav pārbaudīts.

Vai tad tas netiek darīts jau dažus gadu desmitus? Jebšu to, kur līdz šim bezpilotnieki tikuši izmantoti, tu neklasificē kā "reālu karadarbību"?

Sākumā padomāju, ka runa ir par "reāliem bezpilotu lidaparātiem", t.i., par autopilotiem. Lasot tālāk, sapratu, ka runa ir par "parastajiem radiovadāmajiem".

Gan jau autopiloti arī ir izstrādes stadijā. Un tie vismaz ierobežotu laiku varētu tīri labi iztikt arī bez radiosakariem, GPS un tml "ārējiem sakariem", t.i., varētu būt pagrūti nogāžami ar traucējumu raidīšanu. Jebšu ir kāds elementārs veids, kā tos pašus akselerometrus, gyro, borta elektroniku nokaut? Un ja ir, tad uz kā rēķina tāda autopilota nokaušana būtu vienkāršāka nekā pilotējama lidaparāta nokaušana?

Labots - binary
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

pēc bildes redzu, kāda modulācija

nu nu... 

Link to comment
Share on other sites

optical flow, face recognition utml uz vietas izdomājami parametri ir noderīgi, ja GPS/tiešo vaifaju/citus radiosakarus nevar izmantotat.

 

labi, lido drons, kuru kāds vēlas traucēt. virzienu var no optical flow noprast. GPS koordinātes tev ir pēdējās kešotās - nu ja nav nolasāmas, tad taču tā nav lielākā bēda. kompass varbūt var lielos traucējumos nebūt nolasāms, taču akselerometrs gan varētu turpināt strādāt. tas viss ir iekš autopilota liekams iekšā. mērķi sliktākajā gadījumā var pēc vajadzības iezīmēt - griezies uz riņķi, kamēr ieraugi gaisā infrasarkano prožektoru, uz kuru tad arī lido. sistemātiski nederēs, jo viltību pamanīs, taču ir jau vēl citi saziņas veidi bez radiosignāliem avārijas gadījumā.

 

http://vignette3.wikia.nocookie.net/batman/images/0/0e/1565809-batsignal2.jpg

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

 

 

es jebkuru dronu, kurš neatļauti lido virs publiska pasākuma, nosēdinātu bez problēmām

 

Notraucēt gps un pults signālus veikalā pirktam dronam, kurš vadās caur standarta frekvencēm nav liela zinātne. Bet tas vēl ne tuvu nenozīmē drošu nosēdināšanu. Ko tāds dezorientēts drons darīs, to labākajā gadījumā  zina tika tas, kurš viņu programmējis. Varbūt paliks uz vietas karājoties līdz akkumulators beigsies un tad turpat arī kritīs, bet varbūt lidos un ietrieksies velns zina kur. Pagrūti  iedomāties, kurš  akceptēs šādu dronu neitralizācijas scenāriju virs publiska pasākuma.

Un ja kāds apzināti un nopietni gribēs taisīt ziepes, tad gan jau parūpēsies arī pat to, lai sakari nebūtu standarta frekvencēs. Pamēģini tad uz vietas  nopeilēt, ko tieši viņš klausās.  

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Var gan nopeilēt, gan notraucēt, gan modulāciju kaut aptuveni noteikt, bet nepavisam tik vienkārši kā Didzis mēģina te klārēt. Esmu arī praksē ar šo lietu saskāries un citvalstu speciālistu pieredzi dzirdējis. Smuka bilde ar veci un anten-automātu, bet tikai... Visādus brīnumu jau ļautiņ izdomā un pasniedz kā reālu risinājumu. :)

 

Labots - Racer
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Ievēroji, ka tam dronam bija plastmasas lāpstiņas un neliela diametra?

 

Šitā var ātri visu ērgļu resursu izsmelt, ja kāds izdomās nopietnu aparātu palaist vai vismaz cietas lāpstiņas uzlikt..


tas tiešām nav stabils risinājums - priekš PoC der, bet investēt kam vairāk kā puiku mazajiem out-of-box droniem nav nopietni.
Link to comment
Share on other sites

 

 

Bet tas vēl ne tuvu nenozīmē drošu nosēdināšanu. Ko tāds dezorientēts drons darīs, to labākajā gadījumā  zina tika tas, kurš viņu programmējis. Varbūt paliks uz vietas karājoties līdz akkumulators beigsies un tad turpat arī kritīs, bet varbūt lidos un ietrieksies velns zina kur. Pagrūti  iedomāties, kurš  akceptēs šādu dronu neitralizācijas scenāriju virs publiska pasākuma.

 

Re kur, it kā viss elementāri :)

http://4pda.ru/2015/10/15/251485/ 

Link to comment
Share on other sites

@@usver, kāds tad ir diametrs tiem propiem? Kādas 9 collas? Cik apgriezienu? Kādi 4k RPM hoverējot, līdz kādiem 10k max jaudā konkrētajam kopterim? Zinot, cik labi lētākie 5" propi griež skaidu kokā pie 10k-15k RPM (mani pirmie centieni pacelt gaisā quadu pirms kādiem 4 gadiem :D), es teiktu, ka pat tajā video redzamie propi ir reāla gaļas mašīna. Nav ne jausmas, kā tie ērgļi pamanās nesavainoties… Jebšu tomēr pamanās, tikai tas tiek noklusēts?
Link to comment
Share on other sites

binary: 9 collas, 11 grami.

inspire ir 13 collas, lielākam svaram paredzēti propelleri, kas varētu arī svērt vairāk un būt biezāki. es gribētu redzēt, kā ērglis tādus ņem pretī.

vispār kraštestu ar ērgli gribētu redzēt pie dažādiem propelleru materiāliem un diametriem. nevar būt, ka viņam tas viss ir kā pīlei ūdens, pat metāla rotori. un pat ja tā - tad pie kādas motora jaudas ērgļi paliktu bez kājām.

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

Ērglis paņem un uzmet nelielu tīklu uz tā sūda, un viņš lido lejā

Propellerus tīkls aptur ka nemetās, turklāt uz visiem laikiem

Link to comment
Share on other sites

lai dzīvi parrots :D izmanto wifi un pie signāla pārrāvuma 1 minūti saglabā savu pozīciju un tad pats, kontrolēti sēžas lejā! automātiskā nosēšanās arī ja bačai mazāk kā 5%..tik žēl ka tas viss var notikt virs ūdens :D skaties un raudi,kā šis kontrolēti nosēžas daugavā..

Link to comment
Share on other sites

lai dzīvi parrots

Ta sūds pēdējais tas parrots. Jebkuram normālam lidojuma kontrolierim mūsdienās var ieprogrammēt dajebkādu darbību, kas tiek inicēta, ja pazūd sakari ar vadības centru - piemēram, pacelties līdz augstumam X, atlidot atpakaļ uz palaišanas vietu un pašam nosēsties. Pats izmantoju DJI Naza-M Lite kontrolieri un esmu praktiski pārbaudījis kā tas darbojas n-tās reizes.

Protams, ja tiek noglušīts GPS signāls, tad kokrētais algoritms nestrādās.

Labots - ivo
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

bet nepavisam tik vienkārši kā Didzis mēģina te klārēt.
Es tak jau iepriekš teicu, ka lai to pļerdaku dabūtu lejā, vajag spečoku un katra mājsaimniece ar to gaā netiks.

 

 

Pamēģini tad uz vietas nopeilēt, ko tieši viņš klausās
  Spektra analaizātors dara brīnumus. Izdarīt var daudzko, bet kas par to maksās. Man nav ne mazākaš vēlēšanās nodarboties ar dronu medībām par velti. Pofig, lai tak lido.

 

Baumo gan, ka Rumbulā kādu laiku kāds paspēlējās ar ASV iepirktu džammeri, paralizējot lidmodeļus
  ļoti apšaubu, ka kāds, prieka pēc, ar to nodarbotos. Rīgā ēteris pilns ar  trokšņiem, bet visādi lidinātāji mauc tik gaisā un pofig uz kādām frekvencēm. Tad brīnās, ka gļuki parādās. Es neesmu sastapis nevieni lidinātāju, kurš no radio lietām ko saprastu. Viņiem, ka tik plivināties pa gaisu. Paskatīties ar analizātoru, vai frekvence brīva, tā ir neiespējamā misija.
Link to comment
Share on other sites

Paskatīties ar analizātoru,

 

Katram, kurš grib lietot dronu(vai jebko RC), mājās ir jabūt spektra analizatoram, pareizi? Zini, reizēm man šķiet, ka dzīvo uz citas planētas :)

Labots - rubb
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Un ja pēc skanēšanas kaut kas mainījies? Ēteris jāskanē visu laiku - nav ko lūrēt uz to lidojošo štruntu, uz analizatoru skaties, ja nu kas mainās :D

Link to comment
Share on other sites

 

 

Paskatīties ar analizātoru, vai frekvence brīva, tā ir neiespējamā misija.

 

frekvence brīva? Nu vispār jau diezgan sen kā vairs praktiski netiek izmantota lidmodeļu vadībā AM tehnoloģija.

spread spectrum tehnoloģija ļauj brīvi darboties "nebrīvā" frekvencē.

Link to comment
Share on other sites

Lai noskanētu ēteru vajag tikai laptopu un elementāru USB SDR uztvērēju. Nav tak vajadzīga labratorijas mērijumu precizitāte. Vismaz es savā darbā ētera skanēšanu uzskatu par pašaprotamu lietu. Man gan citas frekvences un cita atbildība, bet tad nav jāsūdzās par traucejumiem.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

bet visādi lidinātāji mauc tik gaisā un pofig uz kādām frekvencēm. Tad brīnās, ka gļuki parādās.

 

visiem var izvēlēties, vai?

Daļa dronu lidinās ar Wifi - 3DR Solo, piemēram, tā dara. Parrot tā dara:

Country_selection_l-450x337.jpg

 

Smārtfouns ir klients vai hotspots. Nu un ja smārts ir hotspots, tad tipiski neko tur nevar izvēlēties - ir kaut kāds noklusēti izvēlēts kanāls, ko lietotājs vairs neietekmē. Pat noskenējot apkārtējos tīklus, neko vairs neizdarīsi. Pat ar visu spektra analizatoru  :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

Ērglis paņem un uzmet nelielu tīklu uz tā sūda, un viņš lido lejā

Aha, masu pasākumā, kādam sīcim uz galvas.
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...