Bonifacijs Ierakstīts Aprīlis 7, 2015 Share Ierakstīts Aprīlis 7, 2015 Sveiki! Ņemot vērā sava pagājušā gada bioeksperimenta rezultātus ir izdarīts secinājums ka tomātus, gurķus un papriku ir iespējams izaudzēt piņģerotā gluži tāpat kā dilles, salātus, maurlokus, pētersiļļus un citus zaļumus un pat gūt apedamu ražu nemaz nerunājot par skaistumu un mājīguma sajūtu, taču pie manas apetītes tas viss ir jauki, bet ne vairāk. Vienalga ir regulāri masveidā jāpērk klāt visa šī produkcija veikalā vai tirgū. Secinājums ir viennozīmīgs, lai paaugstinātu KPD ir jāaudzē platība, un ir atrasta vieta un veids kādā to varētu veikt, atliek vien izdomāt ekonomiski pamatotu un prasībām atbilstošu tehnisko risinājumu, kur arī piedavāju piedalīties ar idejām. Uzdevums: - izveidot lecekti ar aptuveno izmēru 4000x850mm ekspluatācijai zem atklātas debess, ļoti stiprā vējā (piektais stāvs kā nekā, piemēram pasmaga zilā 220L plastmasas muca ja ir tukša burtiski braukā šurpu turpu pa flīzem 5m turp 6 atpakaļ) novietošanai uz flīzētas grīdas. - papildus prasības - ANTI vārna - šitie putni nebaidas nekā un uzbrūk itvisam - jābūt tā lai putni nevarētu ielīst iekšā un visu izkašņāt - papildus prasības - ANTI lietusgāze - te uz jumta, lietus ir savādāks nekā uz zemes un nolijušajam ūdenim nav kur likties, momentā veidojas līdz pat 5cm dziļas straumes kas izskalo visu savā ceļā. Tas nozīmē ka lecektij ir jāspēj bez traucējumiem stāvēt uz betona vismaz 5 cm dziļā ātrā ūdens straumē, kā arī jābūt nepārtraukti droši nosegtai ar caurspīdīgu jumtiņu no augsas lai lietus nevarētu pa tiešo ielīt lecektī iekšā, jo pretējā gadījumā tur viss noslīks dažu minūsu laikā un ūdens būs vismaz 5 cm virs augsnes slāņa - šitais jau ir pārbaudīts praksē kad nepagūst kādu podu novākt no terases. - papildus prasības - ANTI gruži - kaut kādi gruži jau vienmēr būs, bet nu jābūt tā ka nekas vizmaz netek un nebirst ārā ne pa sāniem, ne pa apakšu - papildus prasības - ANTI sniegs - nez vai ik gadu uz ziemu jaukšu to visu ārā pa detaļām, saiņošu kopā lai rudens vēji neaiznes prom, tātad jumtiņam ir jāztur sniega svars, nu nebūs tur gluži 200 kg uz kvadrātmetru kā būvniecības standartā, bet nu kopējais sniega svars noteikti var pārsniegt 100-200 kg un tas nav gluži joks Situācija: -sk. foto - fočēts ar skatu tieši uz dienvidiem. - foto redzamās margas un apmale dos nelielu ēnu uz lecekti un tas ir labi, jo jau metru tālāk no dienvidu malas flīzes saulē uzkarst tā ka uz tām nav iespējams nostāvēt ar plikām kājām un pat īstai tropu palmai lapas paliek sarkanas no atrašanaša saulē jau dažu stundu laikā Patreizējā ideja: - no dēļiem sanaglot astoņnieka formas koka kasti bez dibena un ieklāt tajā kaut kādu celtniecības plēvi izveidojot hermētisku lagūnu - pieskrūvējoties vai pielīmējoties pie attelā redzamo margu aukšdaļas no polikarbonāta izveidot 2 sienas un jumtiņu, vienu sienu veidot viegli noņemamu lai tiktu klat pie ražas, bet defoltā ta būtu vienmēr uzlikta lai putni netiek klāt - iegūstam ap 3-4 cbm būri ar noslēgtu jumtu, 2 noslēgtām sienām un 2 sienām kuras ventilējas caur redelēm un 7% izniekotas terases teritorijas ibiohobijam Kādas būtu idejas šai sakarā, kur un kādus materiālus ņemt šim nolūkam, kā stiprināt un kā veidot ātri izjaucamās vietas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Aprīlis 7, 2015 Share Aprīlis 7, 2015 Pret vārnām gaisene noderēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 7, 2015 Share Aprīlis 7, 2015 Un kādu svaru turēs pats balkons? Zeme dažiem kvadrātmetriem arī nav daži kilogrami. tātad jumtiņam ir jāztur sniega svars, nu nebūs tur gluži 200 kg uz kvadrātmetru kā būvniecības standartā, bet nu kopējais sniegasvars noteikti var pārsniegt 100-200 kg un tas nav gluži joks Ieteiktu tomēr vispirms izdomāt, kā aizsargāt no vēja vismaz no vienas debess puses, jo vasarā nespēsi to būšanu laistīt, kad uz karstiem akmeņiem pilsētvidē tas izžūs momentāni, bet pilnībā ciet zem plēves izsutīs un nosprāgs tavi augi. Tas pītais žogs ir kaut kāda parodija, kam nav nekāda funkcionāla labuma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 7, 2015 Author Share Aprīlis 7, 2015 Lielāka iespēja ir trāpīt kaimiņam logos. Vispār vārnām ir ligzda akurāt 9m virs terases ziemeļu gala ventilācijas šahtas skurstenī un viņas ir gluži kā mājdzīvnieki, regulāri sēž uz margām, staigā pa freša jumtu, klauvē ar knābi pa loga rūtīm un aizsargā savu teritoriju (manu terasi) no citiem putniem - regulāri tiek triektas prom kaijas, un citi mazāki putni, atnesti un nolikti visādi kauli pusdienošanai, pat diezgan lieli - dūres izmēra. No mums īpaši nebaidas, ļauj pieiet metra attālumā, ir gadījies pat rokā paņemt Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Aprīlis 7, 2015 Share Aprīlis 7, 2015 Beidz, Boņuk, blēņoties, jo darbīgam cilvēkam vajadzīga māja; mazāka vai lepnāka, bet sava teritorija! 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 7, 2015 Author Share Aprīlis 7, 2015 Zem terases ir cits dzīvoklis, tas nav balkons, tā ka var uzskatīt par jumtu un attiecīgi svaru tur kaut sniega izteiksmē ne mazāk par 200 kg uz kvadrātmetru pēc būvnormatīviem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaspars12 Aprīlis 7, 2015 Share Aprīlis 7, 2015 Neuztaisi Zolitūdi 2. Gaiseni arī aizmirsti, ja negribi degpunktā vai beztabu būt sliktais onka. Būs jādomā cits variants! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 7, 2015 Author Share Aprīlis 7, 2015 Nu tas redeļu žogs ir savulaik taisīts smukumam un lai kaimiņi mazāk redz kas uz terases notiek. Tie zari ir tikai iepīti pamatīgās, stiprās tērauda margās, tās ar garantiju izturēs jumta slodzi. Kas attiecas uz karstumu, tad speciāli izvēlējos vietu gar dienvidu margu, tur vasarā pat dienas vidū būs 15-20 cm ēna no malas un tajā vietā mitrums neizzūd nekad, savukart vidējā ēna dienas laikā tur būs visi 50 cm, tātad paliek vien 35cm kas atrodas karstajā zonā. Platumu 85 cm noteicu vien paprovejot noliekties un aizsniegt tālāko malu imitējot rakāšanos pa zemi - līdz 85 cm bij itkā brīvi, talāk jau ir ar otru roku kaut kur jaatbalstas lai nenogāztos, tāpēc arī domāju netaisīt platāku par 85 cm. Kas attiecas uz ventilāciju man šķiet ka ņemot ēnas zonu un 2 redeļainas sienas, vajadzetu būt ok, jo tur atšķirībā kā uz zemes kādā dārzā bezvēja nekad nebūs. Iespējams ir vērts paredzēt konstrukcijā variantu kad noņemamā siena ir daļēji paverama līdz līmenim kad putni vēl nelīdīs tur iekšā Būs jādomā cits variants! Zini, es esmu tik ietiepīgs ka ja ne šogad tad kaut kad noteikti uztaisīšu šo nu kaut vai tāpēc lai pierādītu ka tas ir iespējams Ar to ka būs pamatīgi jalaista es rēķinos, pagājušo gadu liekas izgāja līdz pat 50L dienā, bet nu priekš tam man ir 220L ūdens muca un to lietus laikā var piepildīt 2-3 minūsu laikā. Ak jā par to karstumu unventilaciju runājot tātad pagājušajā gadā audzeju to visu frešā - 12,4 kvadrātmetri stikla būra ar mūra ziemeļu un austrumu sienu, polikarbonāta jumtu - faktiski cepeškrāsns vasarā. Tad lūk bij vaaras sakuma jāaizbrauc uz 14 dienām prom, a viss jau sastādīts podos, tomati 30-40 cm augumā jau izauguši - nu neko pirms izbrauksanas salaistīju ar ūdeni cik nu var un sabīdīju freša bīdamās durvis tā ka izveidojās pa perimetru 4 vertikālas spraugas pa 10 cm lai lietusgāzes un varnas neko nesaposta. Kad atbraucu atpakaļ, visi tomati bij visi noliekušies uz zemi bet vēl dzīvi - salaisīju un jau nākošaja dienā bij tā itkā nekas nebūtu bijis. Tur pa vidu kā reizi bij bijušas 10 superkarstas dienas, biju jau morali gatavs ka pilnīgi nekas neizdzīvos, bet nu viss bij ok un raža bija, vien kaut kādi 2 augi no visiem nomira/ Lai nu kā vajadzīgas idejas teiksim pašai kastei. No koka jebšu ir kaut kādi ilgmūžīgāki plastikāti pieņemamā cenā? Cik lielu taisīt dziļumu augsnei ja ir doma tikkai par zaļumiem, nu tur salāti, redīsi, dilles un viss tādā garā, tomatus es pagājušo gdau izaudzeju 14 cm dziļos podos, domāju ka zaļumiem tad 10 cm būtu maksimums, maurloki pagājuso gadu izauga 4 cm augsnes kartā, salāti un dilles 5 cm augsnes kartā. Attiecīgi dēļa platumam būtu jābūt nu 15 cm lai ir ar rezervi. Skatos ka ir tādi terases dēļi, ar kaut ko apstrādāti ar garumu 4m, tik platums vien 120 mm - teorētiski varētu pietikt ar 3 tādiem dēļiem - ir kādam pieredze kā viņi ilgstoši uzvedas zem atklātas debess, ir vērts pievert acis uz izmēra ierobežojumu lai tik speciāli paņemtu tādus? Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 7, 2015 Share Aprīlis 7, 2015 hmm. varbūt bortiņu nu kādiem vieglbetona blokiem salikt un tad tajā ieklāt kādu jumta hidroizolācijas (zem zaļajiem jumtiem tādu izmanto) materiālu vai plēvi, kura ir sakņu cauraugšanas noturīga + izmantot speciālo substrāru nevis smago "zemi". Tad tajos bortiņos varētu stiprināt arī noseg plēvi vai pa perimetru nostiprināt cauruli + iemest sūknīti tajā tavā mucā - lai automātiski laista. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 9, 2015 Author Share Aprīlis 9, 2015 Nu vispar par zemi kā tādu es pat nebiju domājis, gribu izmantot tikkai kūdru KKS-2 kādu jumta hidroizolācijas (zem zaļajiem jumtiem tādu izmanto) materiālu vai plēvi, kura ir sakņu cauraugšanas noturīga Par to ka saknes izaug cauri plēvei nekad neesmu dzirdējis, tas uz daudzgadīgiem augiem attiecas, jebšu arī ēdamie zaļumi, gurķi, tomāti var tādu fokusu izspelēt? Es biju domājis katru gadu likt jaunu kūdru un veco sviest ārā nu un izmantot parastu kaut kādu lēto celtniecības vai lecekšu plēvi kuru arī katru gadu mainīt. Vai tas obligāti ir katru gadu jādara nudien nezinu, vieglak jau būtu tik katreiz svaigu kūdru piebērt klāt, bet tad jau ir jātaisa nopietnāk tā lagūna. Ja nu kāds nav sapratis, tad paša flīžu grīdu slapjumu nebaidas principā, tas ir jumts, ar visu no ta izrietosajām sekām Uhh, aizgāja nu tik līdz manis osscar ideja par vieglbetona blokiem, jožu uz tuvējo Krūzu aptaustīt Aeroc 100 x200x600 Tad nu tā, ieklausoties osscar idejā tika pa 12 eur iepirkti 10 keramzīta bloki ar izmēriem 100x185x4900 un 25 kg javas sagataves un atpūšoties no gada labākās dienas valša tempā gaidot gada labākās dienas turpinājuma viesus sameistarots foto redzamais - šķībi, līki, nepareizi, zato pašrocīgi un vēdinot galvu, jāatzīst ka iekš foto izskatās jūtami šķībāks nekā dzīvē Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 būs pa pirmo Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Bonifacij, es tevi drusku nesaprotu - tādas smukas akmens masas flīzes un tu ar viņām šitā..... Takš pārdod to dzīvokli - pa to piķi sanāks normāla māja Pierīgā ar zemes pleķīti (potenciāli vēl $$$ paliks pāri) - varēsi izvērsties - siltumnīca, dobītes, puķītes - nebūs uz balkona jāčakarējas! 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 domāju, ka tavas audzējamās kultūras diezin vai ir ar tādām saknēm kā koki/krūmi, bet tādas biezāks materiāls paglābs arī no tā, ka piem, ar dārza instrumentu sadursi to plēvi un būs uz jumta/terases pļaņčka. Labs materiāls varētu būrt pvc armētas, tāds kā gumijas laivām modernajām. Vai tāds kā baneros, vatrbūt var no kāda vecu pvc baneri sarunāt . tas kas uz ātro nāk prātā. zini nek katrs radīts mājai - tas uzreiz defaultā paredz 2 autiņus vismaz + tās ir citas izmaksas...un dažiem , kuriem ir māja, nekam citam ne laiks -ne nauda nepaliek. Imho ja māju - tad pa smuko. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Nu manā skatījumā 2 auto nav problēma. Bez tam māja ir lētāk kā dzīvoklis uzturēšanā! Problēma slēpjas faktā, ka dzīvokļiem pa lielam apkures izmaksas fantastiskas... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaspars12 Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Problēma slēpjas faktā, ka dzīvokļiem pa lielam apkures izmaksas fantastiskas... Jaunajos projektos nav nemaz tā, jo pats regulē maksu/klimatu, vecajos gan traki, turi ziemā logu vaļā, jo istabā ir +24 un nauda bēg ārā pa logu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 izveidojot hermētisku lagūnu lagūnu gan nevajag, ja nevēlies purva augus audzēt - katram podiņam apakšā parasti ir caurmus vai vismaz kārtīgs slānis ar oļiem drenžai - lai liekais ūdens nekrājas augsnē un neveidu nepatikšanas. Par māju nemāju, Latvijā ir iespēja katram savu zemes plēķīti vēl atrast un uzturēt. Bet lielo pilsētu džungļos šāds dabas stūrītīs nav nekas neparsts, tiem kuriem nav nekādu iespēju tikt pie sava dārziņa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
matrixxxx Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Bonifacij, ja audzeesi vairaakas kultuuras, tad centies katru audzeet atsevishkji. Toistj jaauztaisa veel starpsienas, jo katra kultuura jaabaro savaadaak. Tiiraa kuudraa nifiga normaali neaugs, un te nu saakas kjiimijas studeeshana, divus gadus pie neta noseedeeju, bet izaudzeeju labus augus 1.5m augstumaa. Kuudrai obligaati klaat vajag 1/3 no apjoma vermikuliitu (perliitu iisti neiesaku). Laba manta, labi uzsuuc uudeni un peec tam leenaam atdod. Melnzemi no pieriigas mazdaarzinja labaak neizmantot, es iekuulos nepatikshanaas - kukainjos, kurus praktiski nebija iespeejams izniicinaat. Ja tomeer dalju melnzemi jauksi klaat, tad obligaati termiski jaaapstraadaa. Tie tomaati augstaak tiek audzeeti ar hidrofonikas metodi, tur ir kaa seksaa, vieni centimetru garaam un esi tirsaa (Meneljejeva tabula arii no galvas jaazin). PS., apnika rakstiit, bez 3 vakaru kodiena pat pusi nevar izstaastiit Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Parasti jau dara no otra gala - vispirms sameklē augus, ko stādīt, palasa, kādus minerālus vajag, kādu skābumu, mitrumu un tad ķīmiķo vajadzīgo augsni nevis ber kopā dažādus maisījumus Kūdra kā augsnes pamats gurķiem, tomātiem nav tas labākais. Tiiraa kuudraa nifiga normaali neaugs, un te nu saakas kjiimijas studeeshana, divus gadus pie neta noseedeeju, bet izaudzeejulabus augus 1.5m augstumaa. Kuudrai obligaati klaat vajag 1/3 no apjoma vermikuliitu (perliitu iisti neiesaku). Link to comment Share on other sites More sharing options...
matrixxxx Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Parasti jau dara no otra gala - vispirms sameklē augus, ko stādīt, palasa, kādus minerālus vajag, kādu skābumu, mitrumu un tad ķīmiķo vajadzīgo augsni nevis ber kopā dažādus maisījumus Kūdra kā augsnes pamats gurķiem, tomātiem nav tas labākais Es jau taa dariiju, izdomaaju ko audzeeshu, tad saaku kjiimiju un fiziku studeet, paleenaam buuveeju "lecekti" un tad saaku audzeet. Tagat varu kaadam lakmusa papiiru uzdaavinaat, man apnika ciiniities ar ljoooti cimperliigu kultuuru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 9, 2015 Author Share Aprīlis 9, 2015 nu pa lielam tur ir paredzeti tikkai redisi, salati, varbut dilles un petersiļi vardu sakot zaļumi ļoti plānā kūdras un sapropeļaaisījuma kārtā, kādu stūri iespējams atvēlēšu pundurtomātiem atsevišķos podiņos. tas pirmkārt tāpēc ka tur būs daļēja ēna vienmēr un ierobežots augstums līdz margu augšai, nu vismaz šogad esmu vien aptuveni izdomājis kā organizēt plēves jumtu līdz ar margām. šis būs tāds vairāk ekspwrimenta gads lai paskatītos kas sanāk kas nē. pagājušo gadu izbojāja zaļās laputis kascapēda visas dilles un papriku,un daļēji uzmetās arī tomātiem, indēt negribu, tādēļ daļēji šis pasākums ir tāda kā lapušu iecienītu augu separācija no tomātiem un meģināšu izdarīt secinājumus par to vai no dažām kultūrām ir jāatsakas pilnībā to lapušu dēļ. Link to comment Share on other sites More sharing options...
audio_spoks Aprīlis 9, 2015 Share Aprīlis 9, 2015 Nu tātad tā - taisi ko līdzīgu angļu u.c. tautu iecienītajām augstājam dobēm. Meklēt netā pēc vārdu salikuma "raised bed". Kastē apakšā liec melno ģeotekstilu, sauktu arī par zemmulčas plēvi. Nu šito te - http://www.darzalaiks.lv/produkts/2761/zemmul%C4%8Das-pl%C4%93ve-110-165-x-100-m Tikai nejaukt ar agroplēvi. Tās ir dažādas lietas. Jumtu vari izdomāt un piegriezt no polikarbonāta loksnēm - http://www.kviller.lv/Polikarbonats/Spolik.html Šamais ir viegls, un ērti stiprinās uz alumīnija profiliem reģipsim. Nu un pret vārnām vislabāk vienkārši tīkls ar zināma izmēra acīm. Tā kaut kā. Galvenais, kā atrisināsi jautājumu ar ūdeni, kuram pēc laistīšanas kaut kur jāaiztek. Un pret laputīm baisi labi der tāda manta kā tomātu lapas un pazares, kuras aplietas ar karstu ūdeni, un paturētas pāra dienas. Pēc tam to zampu nofiltrē un izsmidzina uz augiem. Ar pāra reizēm ir gona. Vismaz rozēm. Var arī atkārtot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
matrixxxx Aprīlis 10, 2015 Share Aprīlis 10, 2015 Audio_spoks, uudenim kaa reiz nevajadzeetu nekur izteceet. Jaalej tik cik vajag. Ar uudeni izskalo bariibas vielas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Aprīlis 11, 2015 Share Aprīlis 11, 2015 Tās ir dažādas lietas. Jumtu vari izdomāt un piegriezt no polikarbonāta loksnēm Vēlams urbuma vietas un galus izolēt a kadu gumiju, epoksīdu vai hermētiķi, jo citādi salien mikroaļģes, savairojas un tas zaļais vairs nelaiž cauri gaismu. šitos vēl vajag http://www.latled.lv/lv/LED-katalogs/538/460.html http://www.la.lv/gudras-siltumnicas-izdevigakas/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 13, 2015 Author Share Aprīlis 13, 2015 (labots) Šīakara rosības rezultāts bildēs. Tātad iepirkti 3 metri melnās plēves 3m platumā, tā pa vidu pārgriezta uz pusēm un salīmēta ar jiptīgo ūdensizturīgo sudrabaino līmlenti iegūstot palagu 6x1,5m kas attiecīgi kā kulaks uz aci ieguļas 5x0,9m lecektī. Nopirkti āķi, spriegotāji un tieva trosīte plastmasas apvalkā un novilktas 2 troses pa 5m katra, pie vienas no tām ar līmlenti pielīmēta armēta plēve 5m gabals, 2m platumā, pleve brīvi parvilta pari otrai trosei un otra mala pielīmēta ar to pašu līmlenti pie "veļas šņora gabala" kurš ir attiecīgi iespriegots cik spēka, taču vienalga atšķirībā no trosēm vēl arvien ir nedaudz elastīgs. Jumtiņš ir par kādi 20 cm platāks par leceti un ir iespējams nedaudz iespringstot palīst zem virves un otrā pusē salīdzinoši ērti sēžot uz uzbūvētās apmales rosīties pa herbāriju. Kā būs stiprā vējā vēl nezinu, bet nu vieglā vēsmiņā pilnīgi nekādas plēves kustības, smaga viņa tomer ir un pati nospriegojusies. Starp trosēm ieliekums plēvē ir diezgan liels, veidosies ap 10-15 cm dziļumā baseins, pagaidam nav jēdzīgu ideju kā ar to cīnīties un vai vispār vajag, teorētiski varētu uzlikt kādu plastmasas caurules "dugu" pa vidu, bet nu pagaidīšu pirmo lietu un nopētīšu dabā cik traki būs un vai vispār vajag iespringt uz to Vakardien parādījās vējš un sāka pluinīt armēto plēvi, diezgan traki pluinīt, lai to novērstu novilku cieši kopā vēl 2 trosītes ar plēvi pa vidu, lai nedabū gājienu - līdzeja ļoti labi, vien šorīt no rīta konstatēju ka trose ir pārrauta.... tā jau saka ka bura spēj cilvēku nosist ja tas trāpas ceļā... pa slapjumu netīkas iet labot, tāpēc īsti nezinu kas ir pārrauts, taču domāju ka visticamāk ir troses gali izrauti no cilpām. Kas vēl, nu jā vakar vakarpuse paciemojos dārzniecībā "neslinko" atstāju tur 55 eur un tagat pēc 2 stundu ņemšanās man ir 41 tomāts + 5 Marokas mētras jauki sastādītas podos, pagaidam vēl stikla būrī uz terases, bet gan jau ka paliks siltāks un varēs nest pārstādīt jaunuzbūvētajā lecektī. Labots Aprīlis 13, 2015 - Bonifacijs Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 13, 2015 Share Aprīlis 13, 2015 būs pa pirmo! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 24, 2015 Author Share Aprīlis 24, 2015 (labots) Nenocietos un novācu jau pirmo "ražu" - njammīgi un stipri vien asāka garša nekā RIMI itāļu redīsiem, attaisnojums ir ziņkārība un nepieciešamība paretināt, jo bij sasējies stipri biežāk nekā vajag un traucē cits citam Labots Aprīlis 24, 2015 - Bonifacijs 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Aprīlis 24, 2015 Share Aprīlis 24, 2015 Nu redz zacene jau ir un piektdiena arī ir, laba diena ir sanākusi! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 29, 2015 Author Share Aprīlis 29, 2015 (labots) jap! Strādajam pie idejas kā apēst arī lapas, jo tās izrādas arī ir ēdamas un šīs konkretās vispār ir maigi samtainas, bez jebkāda rūgtruma vai citas nevēlamas piegaršas, atgādina kaut kādu salātu šķirni, tik nevaru atcerēties kādu tieši Tad nu tā - tomātu stādi tika iepirkti 5. aprīlī un 28. aprīlī gandrīz visi (31 gab.) pārstādīti lecektī, abas šīs dienas bija izteikti lietainas un aukstas un ir pat grūti pateikt tas ir labi vai slikti. Pagājušajā gadā pārstādīšana bija izteikti karstā laikā un kamēr ar to kvantuma tika galā pēdējie jau bija stipri apvītuši, nu šogad vismaz tādas problēmas nebija. Patreiz iekš terases freša ir 5 garo, augsto tomātu stādi iestādīti melnajos plastmasas celtniecības 12L spaiņos un tie iekš freša arī paliks un tiks audzēti, vēl turpat palika 5 stādi kurus vakar neizstādīju lecektī, jo salātu kastu dēļ drusku pietrūka vietas un baidījos ka pietrūks arī kūdras viņus normāli ierakt. Nepārstādītus atstāju pašus augumā mazākos, tā kā varbūt pat labāk ja izstādīšu vēlāk. Gandrīs visi parstādītie stādi bija sākuši jau ziedēt. Pārstādīšanu lecektī nācās veikt neplānoti agri, jo stādi baisā tempā izauga un sāka gāzties un piņķerēties ar viņu atsiešanu frešā un tad vēlreiz lecektī nebija nemazākas vēlēšanās. Labi bija tas ka vakarā uznāca lietusgāze un izdevās savākt kādus 100L lietus ūdens klāt pie jau ietaupītajiem 100L un kā reizi pietika lai saslapinātu tos apmēram 450L kūdras ko iegāzu lecektī. Tagat ir skaidrs ka lai pilnībā piegāztu visu lecekti vajag vismaz 3 gab lielos 250L kūdras maisus un vēl drusku. Jāatzīst ka tas ir mazliet vairāk nekā biju domājis no sākuma. Un tagad 2 foto no 29. aprīļa rīta pēc nakts lietavām un vēja, plēvēs bija iestrēdzis ap 40L lietusūdens, cik nu vareju izsmēlu ārā, bet palika iekš dubultās kārtas vēl un tāpēc arī plēve ir ieliekusies un troses arī. Brrr auksti dikti, taču paši stadi izskatās žirgtāki nekā vakar vakarā pēc pārstādīšanas. Ievēroju ka vējam pluinot pleves buru līdzi raustās arī troses kurās tā ir ieriktēta un tā kā arī stādi ir atsieti pie trosēm, tad attiecīgi raustas līdzi - par šo agrāk nebiju iedomājies... nu vismaz ar apputeksnēšanu problēmu nebūs Lai nu kā skatoties šo postažu pamazām briest doma ka būtu jāceļ tikpat nopietna stacionāra būda priekš visa šitā kā jau esošais frešs. Ir sajūta ka ar teiksim kaut kādu koka rami un uz tā plevi te cauri tikt nevarēs, vējš un varnas saplosīs vienā setā. Vel vakar vienu lidojošo govi trenkāju - šī atnes kaut kādu kaķa galvaskausu, nosviež uz manas smukās armetās plēves jumtiņa, lekā apkar un KNĀBJ, KNĀBJ un atkal jau KNĀBJ, manu plēvi!!! Aizdzinu proma pēc 5 min. šī jau atkal atpakaļ vietā un turpina darbības, tik pēc stundas izdevās aizdzīt pavisam. Labots Aprīlis 29, 2015 - Bonifacijs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ghost_az Aprīlis 29, 2015 Share Aprīlis 29, 2015 Cik ir dzirdēt (pats praksē neesmu pārbaudījis) lidojošajiem kustoņiem traki nepatīk lāzers. Tā arī tiek "apsargātas" Brīvības pieminekļa zvaigznes. Pamēģini regulāri padzenāt vārnas/kaijas ar lāzera "rādāmkociņu". Runā, ka pēc tam šīm vairs tā vieta nepatīkot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 29, 2015 Author Share Aprīlis 29, 2015 Orģināla ideja, būs jāpamēģina, a to viņas te pavisam ozvereļi, pēdējās dienās pat Delfos vai kur tur pāris rakstus manīju par Purvciema vārnām kas cilvēkiem uzbrūk Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Aprīlis 29, 2015 Share Aprīlis 29, 2015 Putnubiedēkilis, kaut kādas plīvojošas lentes nelīdz? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 29, 2015 Author Share Aprīlis 29, 2015 (labots) Mēģināts nav, bet domāju ka nē ja jau reiz viņas no dzīva cilvēka nebaidās, ja speciāli nebaidu tad varu pieiet mierīgi 2m attālumā un tad tik aizlidos no margas prom, šīs pagalmā pa zemi staigājot i kaķim īpaši ceļu negriež, ja viena pati tad atlido pēc kaķa uzbrukuma 2m nost un turpina savas nodarbes, ja barā pa 4-5 tad vienkārši aizdzen to košāru prom Pašam nav īsti gadījies, bet paziņas stāsta ka ir uzbrukušas cilvēkiem, pielido no mugurpuses un knābj galvā, sievai vienreiz no mugurpuses pielidoja un ar spārnu pa galvu iesita, pie tam tā ķērcot ka ausis krīt ciet un nav tur nekādas ligzdas tuvumā, vienkārši uz veikalu pēc piena gāja. Mums te vispār Purvciems tāds mērens zvērudārzs - uz zemes suņus masveidā stāstiina un ir kas to filmē, kas ķer un kas dusmojas un atbildot suni rīda virsū vai dūres vicina, gar konteineriem slaistās cilvēklopi bomži, vecenes kaķu pūļus baro, un tam pa virsu melni mākoņi nekaunīgu vārnu un balti mākoņi milzīgu kaiju kas vispār nenokā nebaidās, pietrūkst vien vēl kāda aļņa un bariņš mežacūku no blakusrajona. Labots Aprīlis 29, 2015 - Bonifacijs 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Aprīlis 29, 2015 Share Aprīlis 29, 2015 Ja jau patīk māžoties tad vai tik nevajadzētu skatīties tai virzienā kas laikam getliņos ieviests Tas, kas Getliņos ieviests, ir tas pats mēsls, kas jau daudzkur. Tikai dārgāk... daudz dārgāk... Atšķirība starp hidroponiku un īstu augsni, izņemot klapatas ar augsni, ir iegūtās ražas garša un kvalitāte. Mums te vispār Purvciems tāds mērens zvērudārzs Jāpārvācas... Es, piemēram dzīvoju 40km no Rīgas, privātenē, ar 14m2 siltumnīcu. Pofig, ka alga mazāka, pofig ka nav 500 vietas, kur vakarā piedzerties... nav kontrolieru, ar ko izkauties, bomžu, kaiju, dullu suņu saimnieku... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 29, 2015 Author Share Aprīlis 29, 2015 Tik kardinālam gājienam tā kā neesmu gatavs, varētu vēl tepar Purvciemā uz kādu privāteni, bet nu viņas jau te zelta vērtē un ja nu sadomātu tādu summu nekustamam īpašumam iztērēt tad visticamāk tas būtu jau kādā daudz, daudz siltākā zemē Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 29, 2015 Author Share Aprīlis 29, 2015 Ar nožēlu jāatzīst ka arī maigais, vieglais, no kokvilnas diega pašsasietais pretvārnu siets arī ir pilnībā izgāzies, jo kaut arī viņš ir tik maigs viegls un gaisīgs kā arī uzstādīts patālu no... taču vienalga vējš viņu ar pašiem galiem ir iepūtis tuvāstāvošajos stādos, tur tas ir iepinies lapās un ziedos nu un finalā viss tur ir nodīrāts nost - nācās noņemt viņu. Eh arvien vairāk sāk vilkt uz to ka būs jāveic visai kapitāla būvniecība nu jau uz nākošo sezonu, besis jau uz jaunogadu biju nobriedis uz to ka šosezon un tuvākajā nākotnē vairs nekādas būvēšanas, a te velk uz pilnvērtīgu stikla šķūni pie tam integrētu jau esošajās margās un tas vēl jānomaskē tā lai nevajag projektu, legalizāciju un saskaņošanu ar visiem ēkas iemītniekiem + fasādes dizaina projekta maiņa Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 29, 2015 Share Aprīlis 29, 2015 nav iespējams tā sieta vietā novilkt tās stieples, kuras iepakotas PVC izolācijā - aļa veļas šņores. un galos uz āķiem aizķeksēt ? ja vajag piekļuvi - atkabina. VAi arī pamatīgu veco virvju zvejas tīklu , nevis jaunos. domā ir tik traki ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Aprīlis 29, 2015 Author Share Aprīlis 29, 2015 Jāpadomā vēl, lieta tāda ka tad tās troses vajag vismaz 4-5 gab katra pa 5m, katrai galā lielie āķi un 2 stiprinājumi, tas vilks uz kādi 20 eur, bet katru reizi lai tiktu klāt paliet, pačamdīt, noraut kadu salātu lapu utt. būs jāņemas ar 5 trošu kabināšanu nost un pēc tam atpakaļ. Kas atiecas uz prodžektu tad frešu es nogrūdu savas terases stūrī un faktiski no ielas viņu pat īsti nevar redzēt,ja nu vien no 100-150m attāluma jumtu, kas vel saplūst ar sienas krāsojumu tajā vietā, savukart lecekts vieta ir mājas dienvidu galā terases dienvidu malā un attiecīgikā es celšu kaut ko kaut 10 cm virs margām tā tas jau būs uzreiz visur redzams, faktiski tā ir viena no redzamākajām šīs ēkas parādes fasādes malām un tie būs veseli 5 m platumā - nepamanīt vienkārši nevarēs. Patreiz saprotu ka ja jau taisa stacionaru šķūni, tad arī iekšējo ziemeļu pusi būs jātaisa ar stacionāru, nu varbūt bīdāmu sienu nu tā lai var 50% atvēruma iegūt lai tur ir iespējams darboties ar augiem. Vēl jādomā - patreiz ir aptuveni tāda ideja no vienkāršā un letā gala ka tiek veidoti 2 alumīnija rāmji apmēram 2500x1000mm, iestikloti ar kaut kādu polikarbonātu (te ir jādomā ar kādu tieši un jāskatās cik tam rāmim vēl pa vidu 1 vai 2 gab. 2500mm nesošie balsti-stiprinajumi būs un cik planu tad attiecīgi ir iespējams ņemt pašu polikarbonātu) šitie rāmji uzsviesti virsū esošajām margam plakanā stāvoklī un sastiprinati kopā lai veido vienu lielu 5000x1000mm rāmi, tam pa vidu margām pretējā pusē vienu atbalsta kāju līdz zemei. Žogu tai posmā kaut kā aizstiklot ar stiklu, vai organisko stiklu vai polikarbonatu bez šūnām (šūnas nebūtu vēlams jo tur vienalga būs slapjš vienmēr un aizaugs ar sūnu neskatoties uz nekādam specplēvēm utt.) Šim visam priekšpusē liekam sliedes augšā aun apakšā un tajās stiprinam bīdāmus alumīnija rāmīšus ar polikarbonātu vai varbūt arī īstu stiklu. Izskats šādam būtu nu tā so so, un funkcionalitāte arī + pluss vēl tā visa uznešana augšā pa šauru kāpņutelpu. Nu kaut vai par rāmi vien jau runājot, varētu uzreiz taisīt 1 gab piecmetrīgu, bet vēlreiz jāties ar materialu vilkšanu augšā ar šņori gar fasādi riskejot jebkurā brīdī kaimiņiem logus izdauzīt... negribas. Tas pa lielam arī ir iemesls kāpēc tā centos ar plēvi un trosēm tikt cauri - nekādu problēmu ar uznešanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Maijs 30, 2015 Author Share Maijs 30, 2015 . Pēdējās nedēļas rosības rezultāts - zedeņu žogs kas bija ievīts metāla margās ir aizvākts prom pilnībā un tā vietā ielīmētas 13 gab. caurspīdīgas 4mm biezas stikla loksnes pa visu terases perimetru. Nācās katru loksni piegriezt pēc saviem parametriem, jo lai arī izskatās vienādi atšķirība ir līdz pat 250 mm. Tas nu nodrošina aizsardzību pret sanu vēja un pie tam vai nu izskatās superīgi, vai vispār nav redzams (kā dzīvē tā uz foto). Varbūt ar laiku noputēs un tad tāda efekta vairs nebūs. Vēl ir uztaisīts no ciknkotām tērauda kvadrātcaurulēm jumtiņa konstrukcija un uz tā uzlīmētas vēl 8 gab. 4mm bieza stikla loksnes ar 3mm atstarpēm starp tām (atstarpes domātas lai stikli viens pret otru saduroties nesašķīstu gadījumā ja vēja brāzma izmantojot stiklojumu ka buru to paraustīs vai arī pats darbojoties netīšām uzgrūdīsies konstrukcijai, un vēl papildus funkcija - aizsargāt no lietus un vēja brāzmām, tai pat laikā nodrošinot pseidohidroponikas funkciju lietus laikā daļu ūdens novirzot laistīsanai). Jumta stikls momentā pārklājās ar visādiem nosēdumiem, tas iespējams pat ir labi lai augi neapdeg un tai pat laikā norāda cik īstenībā piesārņotu gaisu elpojam pat piektajā stavā. Vēl ir doma atverto pusi nosegt ar kaut kādu prastu bīdamu polikarbonāta risinājumu, tāču tas iespējams vien uz rudens pusi, jo patreiz tur ir karsti arī bez tā un nav sajūtas ka vispār vajag. P.s. Stroikas laikā tika paveikts neiespējamais - 2 gab. 6m garas metāla kvadrātcaurules tika uzdabūtas augšā pa mājas iekšpusi negriežot gabalos. Ienests kāpņutelpā un ar paris viltīgiem fokusiem iebīdītas starp magrām, tad kāpjot tām apkart pa riņķi pa kāpnēm uzvilktas līdz sestajam stāvam, tajā lai izkabinatu no margam ārā viens gals izlaists pa kāpņu telpas logu sestajā stāvā un atpakaļgajienā otrs gals izlaist pa pretējās sienas kāpņutelpas logu piektajā stavā un no tā savukārt izkabinats un pa kapņutelpas sānu logu sestajā stāvā izbīdīts uz mana terases freša jumta, , tad no terases pa kāpnēm uzkāpts uz freša jumta un no tā jau nolaistas tās trubas uz terases. Procesa laikā ap 5x bij sajūta ka nu nekas nesanāks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Jūlijs 24, 2015 Author Share Jūlijs 24, 2015 šodienas raža 1328 grami beznitrātu tomātu, izaudzēti augstāk aprakstītajā lecektī Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūlijs 24, 2015 Share Jūlijs 24, 2015 Cik precīzi nosvērts Pēc plaisām spriežot nepietiek kālija. Vajag šo http://www.la.lv/kalijs-tomats/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts