Jump to content

Ar ko sviests ķīmiski atšķiras no Ghi?


Bonifacijs
 Share

Recommended Posts

Sievas vecākās māsas meita ir ļoti aizrāvusies ar jogu ajurvedu un taml. Katru gadu brauc uz tām indiešu svētvietām, mācās pie guru, pasniedz jogas treniņus, neēd gaļu, uzturā lieto reti smirdīgu sāli un mājās nodarbojas ar parasta saldkrējuma sviesta kausēšanu, stundām ilgu sildīšanu lai iegūtu karsēto sviestu ar latvisko nosaukumu  Ghi. Indiešu virtuvē un kaut vai katrā nopietnā borša receptē ir nepārprotams svarīgs moments kad katliņā no sākuma kausē sviestu, tad silda un vēlāk tajā apcep dārzeņus (Indijas virtuvē tur protams jau no paša sākuma būs katliņā tieši Ghi). Tik pēc šādas apstrādes tiem ir tiesības nonākt zupā.

 

Šorīt lasot jaunāko TVNET rakstu par saldējumu, augu taukiem tajā un piesātinātām, nepiesātinātām taukskābēm, neviļus aizdomājos par Ghi ražošanu un nesen šeit vētraini apspriesto benzīna kvalitātes, novecošanās un izgatavošanas procesu. Vai šeit nav zināmas paralēles? Tad nu lūk viktorīnas jautajums ķīmiķiem, nu te Mežavecis izteicās ka esot ķīmiķis un varbūt  kāds vēl ir. Tīri interesei gribētos uzzināt kas no ķīmijas viedokļa ņemot notiekas Ghi izgatavošanas procesa (sildīšanas) laikā. Tās taukskābes tur kaut kā mainās no piesātinātām uz nepiesātinātām, nav tas kaut kas attāli līdzīgs naftas krekingam? Ko mēs galu galā apēdam lietojot Ghi, attīrītu sviestu, jebšu ko pilnīgi citu?

 

http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/569689-kurs_saldejums_ir_vislabakais_bet_kuru_noteikti_nepirkt

Labots - Bonifacijs
Link to comment
Share on other sites

sāksim jau ar to,ka tava "vecākās māsas meita" visticamāk taisa nevis "gi" sviestu, bet gan "clarified":

 

"According to Ayurveda , ghee is traditionally made in a way rather different than clarified butter. To make real ghee, one must obtain raw milk, then boil it, let it cool to 110 °F (43 °C), and add curd (Indian yogurt ) cultures. After letting it set, covered at room temperature for around 12 hours, the curd is then churned using ancient methods to obtain this specific type of cultured butter. This butter is finally used to simmer into ghee." @wiki

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Ups, tad jau vietējie žuļiki patērētājus muļķo, tirgo LV ražotu karsēto sviestu ar nosaukumu Ghi, ir gadījies pat pāris reizes nopirkt tādu ne mirkli neiedomājoties ka tas nav viens un tas pats

Link to comment
Share on other sites

Es teiktu tā . ka vienīgā jēga no tās kausēšanas ir tik atlikušo sūkalu aizvākšana. Nu teorētiski  tas paildzina sveista glabāšanās laiku. Starp citu, nekas jauns priekš latvijas . Nu ''sensenos laikos'' arī latvijā tā darija, jo nebija jau leduskapju un lai sviests ( nu taukvielas) nesabojātos, to kausēja un tad glabāja podos. Cits stāsts vai tagad vajag tā darīt, ja nedzivojam indijā un produktu neglabājam nedēļam arpus leduskapja. Jebkura karsēšana sagrauj visādus vitamīnus ( nu sviestā ir taukos škistošie) . Nu otrā jēga, kas atuāla visādās netīrīgās jaunattīstības valstī- nokaut visādus mikrobus, kas bīstami cilvēkam. Nu mans ietekums bez vajadzības nekarsēt. Nu ja sviestu izmanto cepšanai, tad vienālga, jo tāpatās karsēs. Tik jebkurš kas ir saskarsmē ar ķimiju, pateiks ka LIEKA karsēšana rada vielas kas ir KANCEROGĒNAS. Tāpēc jau neiesaka lietot ceptus produktus. Bet ja cep, tad tās taukvielas neizmantot atkārtoti cepšanai . Nu kautkā tā.

Link to comment
Share on other sites

Indijā ir cits klimats, citas tradīcijas un citas govis. Ledusskapis arī laukos ir liels brīnums. Vārdu skaot,ir pilnīgi garām, mūsu klimatā un mūsu produktus, gatavot kā Indijā. Tad jau labāk kultivēt latviskās tradīcijas,nevis svešas mācības pilnīgā bezjēgā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

"Вынос Мозга" - tas, ko te var piebilst.

 

Kas var būt garšīgāks par īstu sviestu. Atceros kā palīdzēju vecmammai kult sviestu un tad uz kiegelīša un mutē. Ņamma.

Link to comment
Share on other sites

es savā laikā laukos dzīvodams.. mazs zēns.. ne tikai sviestu taisīju.. uj, kas tik netika taisīts.. :) no sava govs piena..

Link to comment
Share on other sites

Tak nu izbeidziet ,mūsdienās modē visādas indiešu vēdas, ķīniešu fenšuj un citādākas hui*as. Kam vairs interesē latviskais sviests, biezpiens vai krāsnī pašcepta rupmaize. Šitiem fešujistiem un vēdotājiem tak šķemba galvā un viss latviskais ir slikts. Būtu braukuši pie svētajām govīm, nevis te gaisu maisījuši ar savām muļķībām.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Īstenībā mūsdienās labu sviestu nemaz tik viegli atrast nav. Kā man viens zemnieks teica, sviestam klāt liek mērkaķu taukus. Tā viņš nodēvēja palmu eļļu. Labam sviestam neko klāt mejauc, bet tas attiecīgi arī maksā. Palmu eļļa ir apsolūts sūds, bet šausmīgi lēta.

Link to comment
Share on other sites

Augu tauki vispār griežas tādās s*dos kā krējuma un sviesta izstrādājumos uz urrā. Baltā sviestā vismaz nekas par augu taukiem nav rakstīts ;)  

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_

Nu vismaz sierā, sviestā un krējumā augu taukus likt klāt nedrīkst.

Siera, sviesta un krējuma izstrādājumos gan var likt, ko vien vēlas, tāpēc uzmanīgi jālasa etiķetes, Arī tas, kas rakstīts ar maziem burtiem. Šķiet, ka pirms kāda laika bija ierosinājums, šos izstrādājumus aizliegt, bet sakarā ar piena krīzi, tur kaut kādus pārejas termiņus pagarināja.

Link to comment
Share on other sites

Lai sviests būtu kaut cik kvalitatīvs, tam jābūt ne mazāk kā 82,5 %.

Principā mūs apdraud nevis Vēdas, bet modernie pārtikas industrijas sasniegumi. Vēdām ir daudzu tūkstošu gadu pieredze. Kā redzam, indieši nemaz netaisās izmirt. Pa tiem gadiem, kopš baudām rietumu labumus, kas ir pārbaudīti tikai dažus gadu desmitus, ar tautas veselību ir notikušas dīvainas izmaiņas. Bieži vien ne uz labāko pusi.

Labots - Aigars
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

 

 

Īstenībā mūsdienās labu sviestu nemaz tik viegli atrast nav.

nu man mājās ir savs sviests no 2 Latvijas Zilajām govīm, protams arī piens un krējums....

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

 

 

Pa tiem gadiem, kopš baudām rietumu labumus, kas ir pārbaudīti tikai dažus gadu desmitus, ar tautas veselību ir notikušas dīvainas izmaiņas. Bieži vien ne uz labāko pusi.

 

Un tad vēl dažs labs neizpratnē jautā, ko sliktu mums ir nodarijusi Amerika! 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pa tiem gadiem, kopš baudām rietumu labumus, kas ir pārbaudīti tikai dažus gadu desmitus, ar tautas veselību ir notikušas dīvainas izmaiņas
-jā , apskati 19 gadsimta beigu tautas skaitīšanas pierakstus . Nu visvieglāk šite, tik vajag piereģistrēties http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html . Nu atklājās brīnumainas lietas- reti kur kādā lauku saimē ir kāds vecāks par 40-50 gadiem. Nu vecos laikos jau visi apmira ātrāk, nekā sākās visādas problēmas no vecuma (nepareiza uztura) . Tagad dzīvo , normāli, gandrīz divreizes ilgāk. Tad jautājums kad bija veselīgāka dzīve? Nu tagad jau pēc tiem gadiem, kad agrāk jau bija apmiruši, sākas visādas problēmas, kam pamatā nepareizs uzturs. Nu bet tā draza , kas rodās cepot, sakrājās gadiem organismā un, skaties, vēzis ir klāt. Tā ka nevajag speciāli karsējot, papildus uzņemt kancerogēnus. Un, vispār, mēs dzīvojam pavisam citā klimatā kā tie indieši. Nu nav gudri pārņemt visas viņu paražas mums. It sevišķi ja paskatāmies kāda ir viņu higēna...
Link to comment
Share on other sites

Padomju laika papīra doktordesa protams veselību nemaitāja :sarkasms:

Palasiet ko raksta atmiņās tā laika pārtikas tehnologi

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

 

 

Šķiet, ka pirms kāda laika bija ierosinājums, šos izstrādājumus aizliegt

Sen ja bija laiks. Ja tauta lētos s..dus nepirks, ražotāji atradīs veidu kā produkciju bez visādiem ē-vitamīniem ražot lētāk! Tauta piemēram siera izstrādājumu pērk, jo it kā lētāk, a ra;zotājam biznes iet no rokas. Tipo priekš kam strādāt vairāk, ja var strādāt mazāk un nopelnīt tikpat. Tikai upurējot cilvēku veselību! 


 

 

Padomju laika papīra doktordesa protams veselību nemaitāja

Doktora desai tak bija valsts dotācija, jo par 2,20 rbļ/kg to saržot nevarēja. Valsts laikam kaut kādu rubuli un desmit kopšus meta klāt! 


Vispār sīks biju un atceros kā vecmutere pirka, biežāk gan to otru, laikam iecienītā saucās. bija dikti garšīga. Tagad jau ar desas garšīgas, bet tikai dārgā gala Lido!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kopā ar kartonu :D

Nu palasies tak vienreiz! Ja jau garšas kārpiņas aizmirsušas...

Tāpat kā šniceli, kurā 50% baltmaizes.

Jā, laukos tādas m**bas bija retākas, bet pilsētā tā bija gandrīz norma.

Žēl, ka es nevaru Tev šodien iebarot Radiotehnikas rūpnīcas kompleksās pusdienas.

Lai gan - es Tevi personīgi tik ļoti nenīstu lai to darītu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

 

 

Žēl, ka es nevaru Tev šodien iebarot Radiotehnikas rūpnīcas kompleksās pusdienas.

 

Nē nu var jau būt. Stāstus esmu visādus dzirdējis! Sencis bija kādreiz gaļas kombinātā strādājis... 


Tas jau ar bija pa lielam atkarīgs no tā cik kurš un kā zaga. Zaga vairāk, tad jau loģiski, ka šnicelei paliek mazāk!


Bija atsevišķas vietas, kur šnicele tiešām  bija šnicele!

Link to comment
Share on other sites

Laukos pa lielam bija labāk. Pilsētā - kur nu kā. Ja gribējās patiešām normālu pārtiku Rīgā - marš uz tirgu. Par citām cenām protams.

 

Par tām kompleksajām pusdienām runājot - laucinieks no tādām apvemtos. Vai neēstu, jo garšoja viņas... neizteikšos.

Lai gan ir tauta, ar dzelzs iekšām, kuri mauca tās ka nemetas. Bet nu šodien - es paskatītos, kurš tādas ēstu.

Tagad problēma ir tāda ka ir ... khmm ... "(vajadzīgo produktu ierakstīt) izstrādājumi", ciešama pārtika, laba&eko pārtika. Cenu augšanas secībā. Vēl ir "eko" pārtika, kura nav tālu no ciešamas un izstrādājumiem, tikai cena kā "īstajai" eko.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tāpat kā šniceli, kurā 50% baltmaizes.
 

 

Un kāpēc tāda naiva cerība, ka tagad vairākums ēdnīcu pasniedz šniceli ar lielāku gaļas sastāvu? Ja ražotāji liktu 50% gaļas savos produktos, tad jau būtu ēdams.

 

Bet ražotāji jau izgājuši uz "mehāniski atkaulotu vistas gaļu u.c gaļām" kas nozīmē ka tā ir nevis gaļa bet masa ar skrimšļiem un ādām.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Nu atklājās brīnumainas lietas- reti kur kādā lauku saimē ir kāds vecāks par 40-50 gadiem.

Ja ņem vērā, ka tas vecums tika sasniegts bez jebkādas medicīnas, tad tas ir normāli. Šodien arvien lielāks skaits bez medicīnas vairs nevar pat bērnus ieņemt un laist pasaulē dabīgās dzemdībās.

Tie, kas pasisti ar visādām eksotiskam mācībām neveido sabiedrības vairumu. Mana sieva ir dažas reizes gatavojusi mājās giju. Lai nepārkārsētu, kastroli ar sviestu liekt lielāka kastrolī ar ūdeni. Pēc tam visu lieko nolej nost, arī iespējams kancoregēnās vielas. Gijam ir īpatnēja garša. Man patīk. Man vairāk uztrauc, kas ir produktos, ko es ikdienā pērku veikalā.

Piem. sivēnus nedrīkst pakļaut kastrēšanai, jo tas nav humāni, tāpēc drīkst lietot tikai ķīmiju, kas nomāc dzimumhormonus. Apgalvo, ka cilvēkiem tas nav bīstami. To varēja izdomāt tikai TIE, kas neēd cūkgaļu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Šodien arvien lielāks skaits bez medicīnas vairs nevar pat bērnus ieņemt un laist pasaulē dabīgās dzemdībās.
- nu tā viņš ir. Faktiski mūsdienu rietumu cilvēki deradējas. Vecos laikos dzima ģimenēs desmit un vairāk bērni. Lielākā daļa nomira. Izdzīvoja kam labāki gēni priekš veselības. Tagad ''izvelk'' tādus kam agrāk būtu mūžs ļoti īss. Un ir , cilvēks ar vārgu veselību . Bērni tādiem... nedomāju ka būs veselīgāki. A tauta stāsta ka tagad vis ir švaks, re kādi slimi cilvēki visapkārt. Vecos laikos, vienkārši notiktu dabīgā atlase un tādu būtu mazumā.
Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

 

 

un laist pasaulē dabīgās dzemdībās.

Tagad jau ķeizars modē! 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Palmu eļļa ir apsolūts sūds, bet šausmīgi lēta.

 

nez kā izpaužas tas palmu eļļas absolūtais sūdīgums. kad šitiem kategoriskajiem brēcējiem prasa kāpēc un kas tad tur ir tik slikts, tad parastā atbilde ir - tā vienkārši ir sūds. Neviens neko par to nezina, bet ir saklausījušies ekofašistu murgus un tos deklarē tālāk.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

@@e = d, palmu eļļas kaitīgums slēpjas tajā, ka tā uzkrājas cilvēka organismā.. tās sadalīšanās procesam vajag augstāku temperatūru kā cilvēka organisms spēj nodrošināt, tāpēc tā uzkrājas un neizvadās ārā.. tur arī slēpjas tas kaitīgums..

 

Bet tā.. kosmētiskai un ārējai lietošanai un pašos pamatos nekādas vainas.. tiesa.. jāizvairās no lietošanas pārtikā..

Labots - CAP
Link to comment
Share on other sites

Kurš tieši komponents palmu eļļā ir tik unikāls un tieši tur tik lielā koncentrācijā? Jo sastāv jau no tiem pašiem dažādiem taukiem/taukskābēm, kā citas eļļas. Tikai proporcijas savādākas katram produktam.

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Par palmu ellju ir taa, ka man viena draudzene ir izaarsteejusies no C hepatiita un kopsh Laima saviem izstraadaajumiem liek klaat palmu ellju, taa draudzene Laimas produkciju eest nevar, jo paliek slikti no taas. Par palmu ellju arii daudz paartikas tehnologi suudiigi izsakaas. Laikam jau nekas labs nav.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tīri interesei gribētos uzzināt kas no ķīmijas viedokļa ņemot notiekas Ghi izgatavošanas procesa (sildīšanas) laikā. Tās taukskābes tur kaut kā mainās no piesātinātām uz nepiesātinātām, nav tas kaut kas attāli līdzīgs naftas krekingam? Ko mēs galu galā apēdam lietojot Ghi, attīrītu sviestu, jebšu ko pilnīgi citu?
 

 

Es pieļauju, veikala Ghi varētu stingri atšķirties no paštaisīta karsēta sviesta. Par šo tēmu interesanti palasīties lietotāja stalic blogu par šo tēmu. Cik var izlasīt - pašrocīgi gatavojot karsēto sviestu, uzreiz var redzēt visu drazu, kuru ražotājs ir piejaucis itkā sviestam

 

http://stalic.livejournal.com/509566.html

http://stalic.livejournal.com/376930.html

http://stalic.livejournal.com/582835.html

 

 

 

 

Tak nu izbeidziet ,mūsdienās modē visādas indiešu vēdas, ķīniešu fenšuj un citādākas hui*as. Kam vairs interesē latviskais sviests, biezpiens vai krāsnī pašcepta rupmaize. Šitiem fešujistiem un vēdotājiem tak šķemba galvā un viss latviskais ir slikts. Būtu braukuši pie svētajām govīm, nevis te gaisu maisījuši ar savām muļķībām.
 

 

Vispār jau karsētais sviests ir arī tradicionāls produkts mūsu virtuvei (kautvai uzglabāšana ir vienkāršāka, nekā sviestam), protams, ne zem Ghii nosaukuma.

Link to comment
Share on other sites

tās sadalīšanās procesam vajag augstāku temperatūru kā cilvēka organisms spēj nodrošināt, tāpēc tā uzkrājas un neizvadās ārā.. tur arī slēpjas tas kaitīgums..

- nu šis ir labs. Interesanti , skolā bioloģiju esi māsijies? Nu caur zarnām uzsūcās tik taukskābes ( nu žults sašķeļ taukus glicerīnā un taukskābēs). Tā ka tā palmu eļļa ja tiek lietota uzturā , ne pa visam nenonāk pa taisno asinīs. Nu cits stāts ka palmu eļļu , kā lētu izejvielu izmanto visādu margarīnu ražošanai, kad to hidogenizē. Nu tad gan jau rodās tās nelaimīgās transtaukskābes. Bet pie mums... kaut ko kaut kas ir dzirdējis un sākās mīti. Nu tipa cilvēks ierauga uz produkta iepakojuma ka tas satur E vielu- šausmas , ķimija , inde ! Re  rakstīts  E 941, E 948  šausmas . Nu nedrīkst šo produktu pirkt, kaut tā ir gaļa smukā iepakojumā. Tas nekas, ka , kad atšifrē tos E, izrādās ka viens ir slāpeklis un otrs skābeklis. Nu vienkārši modificēta atmosfēra tam iepakojumam.

Cita lieta ka dažiem ir uz ko alrģija, tad var būt visādi brīnumi. Nu tipisks piemērs rieksti: forš produkts, bet daži mirst nost , ja tie rieksti produktos ir pat ļoti mazās devās. Ja runā par cepšanu ( nu nevesilīga produktu gatavošana, bet , ko darīsi garšigi), tad labāk palmu eļļa nekā kāda eļļa kas sāk dūmot pie mazas temperatūras . Nu dūmošana nozīme ka produkts sāk sadalītie, attiecīgi rodās visāda draza. palmu eļļai vajag krietni augstu temperatūru, lai sāktu dūmot.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Parasti tiek uzskatīts ka augu izcelsmes eļļas ir veselīgākas par dzīvnieku izcelsmes taukiem, piemēram nepalielina holseterīna līmeni organismā tik daudz kā tas pats sviests vai tauki. Bet tas attiecas uz šo produktu lietošanu tīrā veidā.

Cepot viss atkal ir pilnīgi pretēji, izrādās cept sviestā vai taukos ir mazāk kaitīgi kā saulespuķu eļā vai tai pašā olivēļa, jo cepšanas procesā veidojas mazāk kaitīgo vielu. Tāka varbūt tas Ghi nav nemaz kaitīgāks par to pašu saulespuķu eļļu.

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_
te analītisks un skeptisks raksts par palmu eļļu:

No analīzes tur cik no manis kosmonauta. Parasts viena tante teica slikto īpašību apkopojums.

 

Labots:

Kļūdijos ar linka atvēršanu. Ņemu savus vārdus atpakaļ.

Īstā linka analīzi komentēt nevaru, jo neesmu reģistrēts saita lieotājs.

Labots - _dunduks_
Link to comment
Share on other sites

Nu piegādā tie kaimiņi eko pārtiku i mājas sviestu i biezpienu protams visiem negaršo bet tā jau gaumes leta 

Link to comment
Share on other sites

Ar tām palmu eļļām, baidos ir bardaks. Nu ir gan riekstu kodoļu, gan. ... gan dažādu palmu. Nu paņem katrs ko uzskata par labāku. Kas grib slāvēt , tas paņems tipa kokosriekstu, kas grib pelt-citu.. Nu te sānāk ar nosaukumu kā krievu valodā ''maslo'' .Var būt gan sviests, gan augu ēļļa . Vispār, tauki kā tādi ir kaitīgi. Labāk vispār atturēties no jebkādu izmantošanas.

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_

My bad - nez kāpēc pie analīzes ieklikoju linku no lietotāja alusbundža vienu posta augstāk.

Par tavu linku nevaru spriest, neesmu minētā saita abonents.

Link to comment
Share on other sites

 

 

izrādās cept sviestā vai taukos ir mazāk kaitīgi kā saulespuķu eļā vai tai pašā olivēļa, jo cepšanas procesā veidojas mazāk kaitīgo vielu.

 

sviestā kā reiz ir kaitīgāk, jo tas sadalās krietni zemākās temperatūrās, nekā minētās eļļas.

Link to comment
Share on other sites

snukurins

 Kurš tad tev iestāstija, ka Gaudas tipa siers top pateicoties tikai palmu elļai ?

Medicīna t.i. kardioloģija, kas pastarpināti saistīta ar transtaukskābju utml. ietekmi, Latvijā gan ir pietiekoši augstā līmenī.

P.S.Netieši saskaros ar pienrūpniecību jau no kāda 1970. gada un daudz muļķību nākās lasīt no visgudrajiem ekspertiem masu portālos....

Link to comment
Share on other sites

Paši tauki kā tādi nav neveselīgi un ir nepieciešami cilvēkam. Mūsdienās problēma ir tā, ka tos uzņemam par daudz un ne tos labākos.

Link to comment
Share on other sites

Guest
Slēgta tēma, pievienot komentāru nav iespējams.
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...