Jump to content

Apkures katla gaisa padeves automātika [DIY]


Smii
 Share

Recommended Posts

Es jau sen gribēju apgūt ko jaunu uzbūvējot kādu arduino vai raspberi pi bāzētu parikti. Un šķiet, ka esmu beidzot atradis jēgpilnu vajadzību, lai šai ietaisei būtu darbiņš.

 

Es gribu hobija līmenī uzbūvēt automatizētu gaisa padevi savam apkures katlam

 

 

Tātad ir apkures katls Dakon Gasogen 24 (linkā ir jaunāks modelis, atšķirības šai gadījumā lomu nespēlē). Gāzģenerators, no lētā gala. No dārgā gala atšķiras ar to, ka lētajam gaisa padeve ir jāregulē ar rociņām. Dārgajiem gāzģeneratoriem ir lamda zonde, un automātika tad arī saregulē vajadzīgo gaisa padevi. Šāds prieks maksā 10 000 (jauns Dakon/Unical Gasogen nostājas uz 2 - 3k, savu pirku lietotu par kapeikām)

 

Problēma ar Dakon ir tā, ka dažāda veida / izmēra / mitruma malkai ir nepieciešami dažādi gaisa padeves režīmi. Turklāt arī kuršanās cikla laikā šie režīmi var mainīties. Gaisa padeve katlā notiek pa diviem kanāliem - viens nonāk malkas krātuvē, radot tur spiedienu un barojot ogles, bet otrs nonāk sprauslā, un tādējādi nodrošina tīrāku degšanu, sadedzinot nesadegušās dūmgāzes. 

 

Instrukcijā ir pamācība, kā panākt optimālo režīmu, tomēr regulēšana uz aci ir diezgan liels čakars. Savukārt ieteicamais optimālais režīms brīžiem nogļuko un apkures katls uz brīdi var pārvērsties par dūmģeneratoru, kas samazina iekārtas efektivitāti. Tas arī ir galvenais iemesls šo katlu nepopularitātei, jo lai dabūtu normālu liesmu brīžiem ir tiešām jāpačakarējas. Jāpačakarējas ir arī lai iekurinātu (dārgajiem to izdara karstā gaisa fēns, bet to atstāsim citai reizei)

 

 

Tātad ideja ir uzstādīt dūmu izvadā temperatūras sensoru un lambda zondi, un ierīkot gaisa padevi, kas ir regulējama ar elektriskiem vārstiem, vai aprīkot esošās regulācijas skrūves ar stepermotoriem. Savienot to visu ar arduino / raspberi pi smadzenēm un uzkodēt programmu, kas atkarībā no lambda un temperatūras sensora rādījumiem regulētu gaisa padevi abos kanālos. 

 

Izklausās labi, vai ne? 

 

Mani resursi šobrīd ir šādi:

Pats katls un viņa lietošanas instrukcija

Raspberi Pi 2 B (šipojas, labāk gan viņu gribētu izmantot kā TV pristavku, kā biju plānojis)

Arduino klons (Bračka teica, ka viņam atvilknē viens mētājoties, varot atdot)

Nooba skils programmēšanā iekš python

Skils dažādu parikšu radīšanā

 

Ko vajadzētu manā skatījumā?

  • Lambda zondi (kādu?)
  • Temperatūras sensoru (vispirms laikam jānomēra izplūdes maksimālās t, lai saprastu, cik nikns sensors ir nepieciešams)
  • Nomērīt temperatūras / skābekļa līknes šobrīd
  • Izdomāt, kā atrisināt automātisko gaisa padeves regulāciju
  • Izdomāt vadības bloka algoritmu
  • Padomus un jebkādas idejas šajā sakarā

Ko nevajadzētu:

Padomus no sērijas: «nopērc granulnieku / jotul / elektrisko sildītāju  un liecies mierā»

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Lambda zonde principā derēs jebkura no auto, labāk platjoslas. 

 

Bet ir problēmas ar temperatūras datčiku. Gribēju ar arduino mērīt temperatūru skurstenī, nekādu sakarīgu un vienkāršu risinājumu neatradu.... 

Link to comment
Share on other sites

Tam dārgajam variantam temperatūras sensora skurstenī īsti pat nav, vismaz viņu bukletos nav norādīts. Man viens draudziņš līdzīgu ir iepircis, būs jāaizbrauc ciemos un jāpalūr tuvumā. Tiesa gan tur viss ar paneļiem apšūts un bez ārā ārdīšanas tāpat nav redzams.


Man par lambda zondēm ir maza sajēga, vienīgais ko nojaušu, viņas maina pretestību atkarībā no skābekļa daudzuma izplūdē.

Viņām nebija kaut kāda noteikta, augsta temperatūra nepieciešama, lai darbotos? Jeb tas bija katalizatoram... Vēl bija zondes ar 2 un ar 3 vadiem... vai 4...

 

Šitāds termometrs itkā velk līdz 260 grādiem, bet tas droši vien ir par maz. Lai gan optimāli izplūdei vajadzētu būt ap 140, vismaz Grandeg tā domā.  Viņi arī saka, ka skābeklim izplūdē vajadzētu būt ap 4-6%

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Lamda zondi vajag ar (ne)lineāru raksturlīkni, lai skābekļa daudzumu varētu mērīt aptuvenos procentos, nevis tikai divos stāvokļos - "daudz skābekļa" / "maz skābekļa". Autiņos pārsvarā izmanto "daudz-maz" skābekļa zondes.
Dūmgāze temperatūra malkas, granulu apkures katlam var būt līdz 190 °C un tam var izmanto "parasto" Pt100 temperatūras sensoru atbilstošā izpildījumā.
Gaisa padeves regulēšanas algoritms ir noturēt konstantu skābekļa daudzumu dūmgāzes 8-10% robežās, bet pašam regulēšanas principam nekas labāks par PI (PID) regulatoru nav izdomāts.


 

 

Viņām nebija kaut kāda noteikta, augsta temperatūra nepieciešama, lai darbotos?
Visām skābekļa zondēm vajag augstu temperatūru, tāpēc arī ir zondes ar 3-4 vadiem, kur divi vadi ir paredzētu zondes sildīšanai ar elektrību.

3-4% skābekļa granulu katlam, tas ir baigi ekstrēmi. Gāzes katlam, jā, tas ir optimālais darba režīms, bet granulu katlam, tik mazs skābeklis var novest pie liela CO satura dūmgāzes, vai pat pie melniem dūmiem dēļ nesadegušā oglekļa. 

Link to comment
Share on other sites

Gaisa padeves regulēšanas algoritms ir noturēt konstantu skābekļa daudzumu dūmgāzes 8-10% robežās, bet pašam regulēšanas principam nekas labāks par PI (PID) regulatoru nav izdomāts.

 

Paskaidro, kas ir PID regulators, vai vismaz iemet kādu linku... 

UPD atradu

https://en.wikipedia.org/wiki/PID_controller

 

Jep, tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs.

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

PID, bet lielākajā daļā gadījumu, procesa regulēšanai pietiek ar PI regulatoru. PI regulators ir tas pat PID tikai bez diferenciālas komponentes.


Visādiem kontrolieriem (ari Rasppberry PI) ir pieejamas jau gatavas PID bibliotēkas, tā, ka pašam vairs nav jālauza galva, lai no nulles radītu savu PID algoritma realizāciju. Galvu gan vajadzēs palauzīt lai to PID vispār noregulētu. Pareizi noregulēt PID regulatoru ir baigā māksla (visi 3 parametri jāregulē vienlaicīgi), kaut tagad ir kontrolieri, kuriem PID aptuveni var noregulēt izmantojot "auto tuning" funkciju. Gan jau, kā arī uz Rasppberry "auto tuning" ir uztaisīts.

Link to comment
Share on other sites

Tad kad atnāks tas rasperijs, paskatīšos. 

Tagad domāju uzcept kaut kādu temperatūras un o2 logotāju, lai saprastu, kas vispār tai skurstenī notiek. 

Link to comment
Share on other sites

Vel tak jāņem vērā ūdens temperatūra turpgaitā, atpakaļgaitā un temperatūra istabās. Es esmu eksperimentājis ar autiuņa lamda zondi. Kamēr katls degar švunku, viss štokos. Kad māja silta, jāsāk piebremzēt, bet tad lamda zonde pārstāj darboties, jo dabū skābekli no skursteņa. Nu tas apmēram tā, kad autiņa izpūtējā ir caurums un tehniskajā nevar atgāzes nomērīt. Man klasisks ķieģeļu skurstenis, bez dūmu sūcēja, un varbūt tapēc nekas nesanāca. Lamda zonde točna der no autiņa. Man pazīstams elektriķis apkalpo ciema šķeldas katlumāju. Tad nu nojuka lamda zonde, bet ražotājs paprasija cik tur simtus par remontu. Es šim saku, apskaries, kas uz zondes rakstīts. Protams virsū BOSCH un zone šrotā pa pečuku nopirka.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
pašam vairs nav jālauza galva, lai no nulles radītu savu PID algoritma realizāciju

Riktīgi BOOT stilā... Jā, tas tik ir cietais rieksts! :D

https://en.wikipedia.org/wiki/PID_controller#Pseudocode

Cik daudz darba un laika aizņems meklēt, pievienot projektā un apgūt kā izmantot gatavu bibliotēku, un cik ilgi to pseidokodu pārrakstīt vajadzīgajā programmēšanas valodā vienkārši savam pārējam kodam pa vidu?

 

Papildus viela apdomai.. Ja ņem Raspberry Pi, gan jau ar gatavo Debian, kaut kādi Python skripti, to visu liek kopā cilvēks, kurš pat nav programmētājs, jūs tādai sistēmai uzticētu apkures vadību? Es pilnīgi noteikti nē... Protams, ja prasās adrenalīnu dzīvē, tad var, tikai vajag skaidri pabrīdināt citus, kuri tur dzīvos...

 

Ja jāizvēlas no augstāk uzskaitītā, tad Arduino ar savu mazo firmwari C kodā būs daudz uzticamāka sistēma. Plus vēl priekš pāris štrunta sensoriem un viena servo, protams, 700+ MHz ir... nu, tas pat vairs nav smieklīgi. :)

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Nu var jau salikt no loģikas mikroshēmām. Impulsu platuma modulācija, skaitītājs, kas skaita, cik to impulsu un pāris primitīvi algoritmi dzelžos.

 

Jebkurā gadījumā vajag kaut kādu elektriski - mehānisku iekārtu, kas atgriež sistēmu kaut kādā vidējā stāvoklī, kad tā funkcionē bez regulācijas. (kad tā sistēma uzkaras ) Tāpat, kā dažādos procesos rūpnieciskajā vadībā - kaut kas kustas un darbojas tāpēc, ka ar enerģiju tiek aizvākta bremze. Nav enerģijas - nav kustības. Tur gan vēl jāizdomā, kas būtu ekvivalents apkures drošībai, kāds režīms.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Pareizi noregulēt PID regulatoru ir baigā māksla (visi 3 parametri jāregulē vienlaicīgi),

 

Par to var strīdēties. Vismaz man zināmajā literatūrā un praksē nav sanācis regulēt vienlaicīgi.

Labots - chieris
Link to comment
Share on other sites

Vel tak jāņem vērā ūdens temperatūra turpgaitā, atpakaļgaitā un temperatūra istabās. Es esmu eksperimentājis ar autiuņa lamda zondi. Kamēr katls degar švunku, viss štokos. Kad māja silta, jāsāk piebremzēt, bet tad lamda zonde pārstāj darboties, jo dabū skābekli no skursteņa. Nu tas apmēram tā, kad autiņa izpūtējā ir caurums un tehniskajā nevar atgāzes nomērīt. Man klasisks ķieģeļu skurstenis, bez dūmu sūcēja, un varbūt tapēc nekas nesanāca. Lamda zonde točna der no autiņa. Man pazīstams elektriķis apkalpo ciema šķeldas katlumāju. Tad nu nojuka lamda zonde, bet ražotājs paprasija cik tur simtus par remontu. Es šim saku, apskaries, kas uz zondes rakstīts. Protams virsū BOSCH un zone šrotā pa pečuku nopirka.

 

To visu regulē esošā katla automātika pietiekami labi. Tas pats attiecas uz drošību. Pārsniedzot 100 grādus ventilators tiek norubīts no katla drošības sistēmas puses un aizkrīt gaisa klapīte, ko darbības laikā tur atvērtu gaisa spiediens. 

Patiesībā šobrīd tas notiek pat ātrāk, jo darba termostats uzlikts uz grādiem 85.

 

Tāpat ir iestatāmas temperatūras apakšējās robežas, kad tiek atslēgts sūknis un ventilators - lai nebūtu kondensāta un lai netiktu dzenāts gaiss tāpat vien, kad katls izkūries.

 

Vienkārši, tai brīdī, kad ventilators apstājas (nav špaņa) programma pāriet gaidīšanas režīmā.

 

Katla automātikā pagaidām jaukties negribu, jo viņa ir tupa, elektromehāniska, tai pat laikā itin droša ar trīskāršu aizsardzību pret uzvārīšanos. Tur viss darbojas, nevajag aiztikt.

 

 Runa ir tikai par liesmas optimizāciju. Sliktākajā gadījumā vienkārši gruzdēs un nedegs, vai arī izkurinās visu pārāk ātri un būs siltuma zudumi. 

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

 

 

vai arī izkurinās visu pārāk ātri un būs siltuma zudumi. 

 

Nu tad to  arī definēt kā sākuma  stāvokli, pie kura sistēma mehāniski atgriežas, ja smalkā DIY iekārta uzkaras. 

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

 

 

Nu var jau salikt no loģikas mikroshēmām. Impulsu platuma modulācija, skaitītājs, kas skaita, cik to impulsu un pāris primitīvi algoritmi dzelžos.

Tev ir vēlme darīt labu, bet praktisko zināšanu un pieredzes absolūtā nulle Tevi padara par pilnīgu klaunu, kura murgos pat nav jēgas klausīties un maksimums var lasīt tikai kā komiksu, ar ko uzjautrināties.

 

Mūsdienās pat ar vienu mazu Atmel 8-bit AVR šādu uzdevumu var paveikt daudz efektīvāk, jo tajā ir jau integrētas dažādas perifērijas iekārtas un programmēšanas iespēja ļauj to visu daudz labāk piemērot konkrētajam risinājumam.

Link to comment
Share on other sites

Ekur regulācijas loģika no ražotāja puses (instrukcijas fragments) 

 

- The flame has to have good dimensions and reasonably fill-up the combustion chamber.
- The flame must not be too red (lack of secondary air S).
- The
flame must not be too blue (excess of secondary air S). - The flame must not be too noisy (excess of primary air P). - The flame must not be too small (lack of primary air P).

- If the ash does not falls down properly - increase the primary air P.
- If
too much ash falls down - reduce the primary air P.
- If
the chimney smokes - open the secondary air S completely.

- If the chimney continues smoking - adjust the secondary air S to maximum and reduce the primary air. P.

AIR ADJUSTMENT FAULTS
1) If the primary air is excessive a lot of ash and small pieces of coal will fall through the slot into the combustion chamber. The flame is too fast, dry, a cold colour and makes a noise. The boiler is consuming a lot of wood and the door’s refractory insulation is white.

2) If the primary air is insufficient the flame will be slow, indecisive, influenced by air currents and by the chimney draught, very small, incapable of touching the lower cradle, with low ash production and the door’s refractory insulation will be of a dark colour.

3) If the secondary air is excessive the flame will be small, a blueish colour and very transparent.

4) If the secondary air is insufficient the flame will be big, it will touch the lower cradle, it will completely fill the combustion chamber and, above all, it will be a red colour and not transparent 


Un tas viss ir jāveic ar trim griežamiem rimbuļiem, bez jebkādām atzīmēm :D kur no gala līdz galam ir kādi 50 aprgiezieni katram. Regulācijas rezultāts jāgaida kādu pusminūti vai pat vairāk, kamēr tam ugunskuram pielec, ka viņam ir ticis vairāk vai mazāk gaisa.

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es nestrīdos, ka ar AVR nevar labāk un tur iekšā ir daudz vairāk iespēju.

es saku, ka principā var.

 

Jo tai apkures gaisa padevei cik ātrumus vajag - 8? 

Cik dažādus darbības režīmus tam katlam vajag - 16? 24?

 

EDIT

pāris adreses

http://www.fkk-corporation.com/images/3_Plugs/06_Lambda_Sensor/2015_Pellet_O2_Sensor_Catalogue_EN.pdf

 

forgreenheat.blogspot.com/2013/02/9-reasons-

manufacturers-dont-use.html

forgreenheat.blogspot.com/2012/10/hello-istove-how-much-can-lambda-sensor.html

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Ok, es Tev varu uz laiku iedot paspēlēties ar savu DIY termopāri dūmgāzu temperatūras mērīšanai. Sameistaroju uz https://www.maximintegrated.com/en/products/analog/sensors-and-sensor-interface/MAX6675.html bāzes tieši priekš Arduino. Par precizitāti negalvoju. Kā arī temperatūras amplitūda visu laiku svārstās +-5 grādi. Un galu galā kopumā tie mērijumi neko nedod, jo, kā izrādās, skurstenis starp kurināšanas reizēm atdziest ļoti minimāli... Man tā mērīšana palīdzēja saprast, vai skurstenī nelietderīgi neaiziet pārāk daudz siltuma.

 

Tad vēl man aktīvā lietošanā ir sensors, kurš mēra vakumu, kas palīdz saprast vai ir pareza vilkme, no kuras izejot var iedarbināt papildu dūmsūcēju, vai tieši otrādi, aizvērt "šīberi" (ideāli, jābūt -5Pa līdz -8Pa)

http://uk.farnell.com/freescale-semiconductor/mpxv6115vc6u/pressure-sensor-115-to-0kpa-sop/dp/2102574?ost=2102574&selectedCategoryId=&categoryName=All+Categories&categoryNameResp=All+Categories

 

Līdz spēlēšanai arlamda zondi netiku. Bet tur, laikam, bija divu tipu zondes - vienas, kuras izmanto salīdzināšanas metodi - gaiss pārsniedz/nepārsniedz; un otras, kuras mēra līmeni... laikam ar spektra mērīšanu gāzē vai tamlīdzīgi...

 

Raksti man PM par termopāri.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Bet ir problēmas ar temperatūras datčiku. Gribēju ar arduino mērīt temperatūru skurstenī, nekādu sakarīgu un vienkāršu risinājumu neatradu.... 

MAXim ražo vienu mikreni, kas spēj interfeisot termistorus vai termopāri.

Vari pameklēt "connect PT1000 to Arduino" 


Varbūt ir vērts pie Poļiem paskatīties, vai nav kaut kas gatavs.

Kas attiecas uz lambda sensoru apkures katla izplūdē - nav viss tik spīdoši, kā liekas. Uz granulām ekonomija nesasniedz 10%, ja salīdzinam ar vienkārši normāli strādājošu identisku granulnieku (nevajag lasīt ražotāju rakstus - bezjēdzīga reklāma), un sensora atteice ir pārsteidzoši bieža parādība. Domāju, ka "gasogenam" šī problēma būs vēl aktuālāka. Nu un sensora cena (90% gadījumu ir platjoslas sensori) neiepriecinās, jo autiņos (izņemot sacīkšu) tiek izmantoti lētākie šaurjoslas sensori, turpretī katlos der tikai platjoslenieki, kas ir brutāli dārgi. Par to naudu sanāk daudz daudz malkas. 

Link to comment
Share on other sites

Šī ir tā smilšu kaste, kurā arī es spēlējos. Parasto, šaurjoslas lambda zondi var atmest uzreiz, tās mērījumi ir puslīdz ticami apgabalā, kur skābeklis atgāzēs ir tuvu nullei. Savukārt apkures katliem optimālais darbības režīms ir ar skabekļa saturu atgāzēs vismaz 6% un vairāk. Protams, ir bijuši mēģinājumi šaurjoslas zondes raksturlīkni "pastiept", bet visi šie eksperimenti zaudēja jēgu ar platjoslas lambda zondes parādīšanos. Pašreiz platjoslas lambda zondes ražo BOSCH un NTK, gan jau vēl kāds ko mēģina, bet nu noteicošie ir šie divi. Pats esmu strādājis ar BOSCH LSU 4.2 zondēm, taisos izmantot arī LSU 4.9. Kas tā tāda - platjoslas zonde, un, kā tā strādā, informācijas ir daudz. Man patīk saits http://wbo2.com, tur ir gan paopulāri aprakstīts darbības princips, var nopirkt arī tiešām labus kontrolierus, arī DIY komplektus, ko var salodēt pats, kur ir detaļu komplekts, zonde, jau saprogrammēti ATMEL kontrolieri. Ar to arī sāku. Vienu brīdi pat bija doma mēģināt paniekoties ar reverso inženieriju un atkodēt aizkodēto firmwari, bet interesantāk likās uztaisīt pašam savu kontrolieri un uzrakstīt priekš AVR programmu pašam. Kā jau teicu informācijas, lai to izdarītu, tīmeklī pietiek. Starp citu, ja to grib darīt, var nopirkt specializētus BOSCH čipus, no CJ sērijas, šķiet populārākais ir CJ125. Ar pliku ARDUINO gluži nepietiks. Klāt ir vajadzīga diezgan specifiska analogā daļa, kaut vai tas pats CJ125. Es gan gāju citu ceļu un CJ125 neizmantoju. Visu laiku populārākās un arī cenas ziņā labākās bija BOSCH zondes LSU 4.2, bet pēdējā gada laikā kaut kas ir noticis un LSU 4.2 kļuvušas jau nepieejamākas kā LSU 4.9 Pēdējās vispār ir jaunākas, precīzākas, tagad arī lētākas. Tikai - ja kontrolieris taisīts priekš LSU 4.2, tad nevar uzreiz spraust klāt LSU 4.9 un domāt ka viss notiks. LSU 4.9 ir citi parametri, kas nozīmē, ka minimālajā variantā jāpamaina "firmwarē" dažas lietas, bet labāk arī kontroliera analogajā daļā dažu detaļu nominālus.  


Vēl par zondi un temperatūras devējiem. Es ņemtu termopāri. Šķiet, sanāk drusku dārgāk, kā, teiksim PT100, toties ir pilnīgi droši, ka, lai kāda temperatūra arī būtu izplūdē, neizbrauksi ārpus diapazona. Man sanāk darīšana ar tādiem motoriem, kur izplūdē temperatūra ir 540-580 grādi, ir gadījies redzēt arī 700 grādus, bet tā jau ir avārijas situācija. Platjoslas un citas zondes nav nemaz tik nedroša lieta un pareizi ekspluatētas tās kalpo ilgi. Cita lieta, ka tās tiek nokautas. Populārākais veids kā nokaut platjoslas zondi ir ieslēgt to reizē ar apkures katlu. Kontrolieris nepilnas minūtes laikā uzkarsē zondes trauslo mērkameru līdz 750 grādiem un notur šajā temperatūrā. Tajā pašā laikā dūmgāzes nonākot līdz zondei aukstajā izplūdes daļā jau ir atdzisušas un tajās gadās kondensāta pilieniņi. Tāds pilieniņš saskaroties ar sakarsēto zondes mērkameru, to neatgriezeniski sagrauj. Tāpēc ir laba doma blakus zondei novietot temperatūras devēju, un zondi ieslēgt tikai tad, kad temperatūra tur jau ir pietiekami liela. Tāpat, nav labi, ja katls/motors tiek darbināts, bet zonde kaut kādu iemeslu dēļ (nav vēl gatavs zondes vadības kontrolieris) jau ir ieskrūvēta paredzētajā vietā, bet netiek darbināta. Tad zondes aktīvais elements apķep ar visādiem mēsliem, kas zondei darbojoties pie 750 grādiem tur nevarētu uzkrāties. Starp citu visa šī infa ir atrodama iepriekšējā postā minētajā saitā un linkos, kas ir šajā saitā.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Interesanti būtu izmērīt to skābekli dūmgāzēs, ja visu pasākumu regulē kuriķis pēc šiem te "datiem"

 

 

regulācijas loģika no ražotāja puses (instrukcijas fragments)    -

The flame has to have good dimensions and reasonably fill-up the combustion chamber. - The flame must not be too red (lack of secondary air S). -

The flame must not be too blue (excess of secondary air S). -

The flame must not be too noisy (excess of primary air P). -

The flame must not be too small (lack of primary air P). -

If the ash does not falls down properly - increase the primary air P. -

If too much ash falls down - reduce the primary air P. -

If the chimney smokes - open the secondary air S completely. -

If the chimney continues smoking - adjust the secondary air S to maximum and reduce the primary air.

P. AIR ADJUSTMENT FAULTS 1) If the primary air is excessive a lot of ash and small pieces of coal will fall through the slot into the combustion chamber. The flame is too fast, dry, a cold colour and makes a noise. The boiler is consuming a lot of wood and the door’s refractory insulation is white. 2) If the primary air is insufficient the flame will be slow, indecisive, influenced by air currents and by the chimney draught, very small, incapable of touching the lower cradle, with low ash production and the door’s refractory insulation will be of a dark colour. 3) If the secondary air is excessive the flame will be small, a blueish colour and very transparent. 4) If the secondary air is insufficient the flame will be big, it will touch the lower cradle, it will completely fill the combustion chamber and, above all, it will be a red colour and not transparent 

 

 

ar trim griežamiem rimbuļiem, bez jebkādām atzīmēm kur no gala līdz galam ir kādi 50 aprgiezieni katram. Regulācijas rezultāts jāgaida kādu pusminūti vai pat vairāk, kamēr tam ugunskuram pielec, ka viņam ir ticis vairāk vai mazāk gaisa.

 

Tad iedot tam kuriķim vēl temperatūras datus skurstenī, lai mēģina uzlabot sniegumu.

un tad izdomāt, varbūt var kaut kādā dīvainā veidā iztikt BEZ tās zondes. 

 

Vērot ar kaut kādu fotomatrici caur stikla durtiņām to liesmu, vai nav par sarkanu vai zilu.?!


Liesmas reakcija uz papildus 1 minūtes gaisa pūtienu?!

Kā reaģē jau kārtīgi kuroša krāsns un kā - pašā sākumā.

Link to comment
Share on other sites

ja katlam ir vertikāli virināmas gaisa padeves durvis, tad var likt šo:

www.sanel.lv/index.php?l=1&c=858&pg=1&p=27101

Link to comment
Share on other sites

Tas vilkmes regulators gan šeit nederēs! Viņš aizver durtiņas, piegriež gaisa padevi, kad katls sāk pārkarst, aizsardzība pret katla uzvārīšanos, ja pazūd elektrība cirkulācijas sūkņiem.

Link to comment
Share on other sites

Nē viņš regulè gaisa padevi uzstādītajai temperatūrai. T krīt zem setpoint, paver vaļā. T mazliet virs setpoint, piever ciet.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Nē viņš regulè gaisa padevi uzstādītajai temperatūrai.
Ja granulu apkures katlam ražotājs nav paredzējis šādu gaisa regulēšanas mehānismu, tad tāds tur nav vajadzīgs un ir pat kaitīgs. Katlam vajag tik daudz gaisa, lai tas spētu nodrošināt pareizu kurināma sadegšanu. Granulu katliem tas ir 8-10% skābekļa dūmgāzes. Ja skābekļa būs par maz, kurināmais slikti sadegs, ja skābekļa būs par daudz tas tikai lieki dzesēs katlu (katlu vairāk dzesēs nevis pats liekais skābeklis, bet gan 80% slāpekļa kas ir gaisā, un kurš tiks uzsildīts no telpas temperatūras līdz dūmgāžu temperatūrai neveicot nekādu lietderīgo darbu). Tāpēc granulu, gāzes, dīzeļa katliem ir ļoti svarīgi lai katla kurtuve būtu pietiekami hermētiska un tai nebūtu iespēja pa šķirbā piesūkt klāt "lieko" gaisu. 
Link to comment
Share on other sites

 

 

Autoram ir malkas katls
Oi, neievēroju.

Bet tā kā tas ir gāzģeneratora katls ar primāro un sekundāro gaisa padevi, tad arī uz to attiecas noteikums, ka "katlam vajag tik daudz gaisa, lai tas spētu nodrošināt pareizu kurināma sadegšanu".  Ķēpa ar malkas katlu automatizēšanu gan būs lielāka nekā granulu katlam dēļ tā, ka katla jaudu īr grūti vadīt. Varbūt pat labāk ir nevadīt katla jaudu (nemainīt primāro gaisa padevi), bet regulēt tikai sekundāro gaisa padevi pēc skābekļa zondes. Iesākuma tad vajadzētu uztaisīt skābekļa daudzuma datu loggeri, lai vispār zinātu  kā pašlaik katls darbojas.

Link to comment
Share on other sites

Tā es arī domāju darīt. Sākumā ielogot temperatūras un O2 svārstības. Tas jau vien būs piedzīvojums :)

 

Šāda automatizēšana dabā eksistē. Re kur piemērs http://www.solarfocus.com/products/biomass-heating/log-wood-boilers/

 

Katla princips tāds pats, mazliet upgreidota sprausla un siltummainis ar tīrīšanas mehānismu. Un protams, automātiskā iekurināšana un gaisa padeve.

Link to comment
Share on other sites

Nez cik % malkas ieekonomēsies ar to zondi un gaisa regulēšanu?

Katrā gadījumā bezvadu termogalvas uz radžiem pēc laika programmas normāli ieekonomētu. Bet tas vairāk der ja ir aķis vai kāda autonoma apkure.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Cik esmu redzējis zondes granulniekiem, visas ir skumjā paskatā.

Tur, lielākoties ir viens iemesls - pilna latvija ar "ģēnijiem" kas uzskata sevi par tiesīgiem tirgot poļu granulniekus ar 30-40% uzcenojumu, bet reāli noklausīties katla palaišanas un regulēšanas kursu pie tiem pašiem poļiem un kaut ko atcerēties, šaurā piznesmeņa pierīte neļauj.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

 

 

Temperatūras sensoru (vispirms laikam jānomēra izplūdes maksimālās t, lai saprastu, cik nikns sensors ir nepieciešams)
 

 

Pirku šo:

  http://www.ebay.com/itm/400438076009

 

Pie Arduino (mēģināju arī ar Raspberry) slēdzu caur MAX31855 (ir pieejami Arduino libi arī priekš MAX6675).

Zemākām temperatūrām ir e.g. šis komplekts:

  http://www.ebay.com/itm/291248905096

Vai šis

  http://www.ebay.com/itm/400798924042

 

 

Offtopic - raspberry wifi usb adapteris, strādā "out of box": 

  http://www.ebay.com/itm/262136737804


Programmēšanai pitonā ir pieejams šāds:

  http://docs.micropython.org/en/latest/pyboard/quickref.html

 

Iespējams kkad nākotnē micropython tiks portēts arī uz Arduino Due.

  https://github.com/micropython/micropython/wiki/Board-Arduino-Due

 

  Bet ne e.g. uz lētāko Uno, jo laikam pitona interpretatoram vajag jaudīgākas smadzenes, kā arī ARM.

Link to comment
Share on other sites

Es domāju, ka šī ideja pagaidām nerealizēsies, ja nu vienīgi uzčibināšu kaut kādu skursteņa temperatūras loggeri :) 

 

Nav laika un nav tāda droša sajūta par to, vai lieta ir sveču vērta.

 

Kurinot ar briketēm neko daudz regulēt nevajag, viss notiek pietiekami lineāri.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...