lifefromelvis Ierakstīts Augusts 1, 2016 Share Ierakstīts Augusts 1, 2016 labvakar. man mājās stāv tplink wr841nd rūteris , kuram jauda ir 5dbi katrai antenai . Mājai nepietiek tas gan , jo katrā istabā ir vājšs signāls . Vēlos iegādāties normālu rūteri , kuram jauda būs daudz labāka , kādu varat ieteikt līdz 100€ ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Mikrotik ap 70€ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Didzis Augusts 1, 2016 Populārs ieraksts Share Augusts 1, 2016 drunk_lizard visu laiku pareizi saka, nu nav jēgas no rūtera izejas jaudas un tās palielināšana pilnīgi neko nedod. Tad proporcionāli jāpalielina jauda gan planšetei, gan lapķepam vai telefonam, bet to izdarīt nav iespējams. Radiosakari maksimālu tālu ir tikai tad, kad abos galos ir vienāda raidīšanas jauda un vienāda uztvērēja jutība. Tas radiosakaros ir kā reizesrēķins matemātikā, bet nu kas tad mūsdienās vairs matemātiku vai fiziku mācās. 6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Uzliekot ārējo antenu ar lielāku pastiprinājumu, ieguvums būs simetrisks... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Antena protams dod simetrisku uztveršanas un raidīšanas apstākļu uzlabojumu, bet brīnumi vienalga radiotehnikā nenotiek. Jo lielāks pastiprinājums antenai, jo šaurāka virziendiagrama. Vienkāršām antenām tas izpaužas tā, mājas pirmajā stāvā signāls uzlabojas, bet otrajā stāvā vispār pazūd. Signāla stiprums ne no kā nerodas. Ja vienā vietā pielik, tad citā atņem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Didzi, šito jau reiz cilājām - kolineārs normāli saspiež vertikālo plakni un var gana labi uzlabot situāciju. Paeksperimentēju savulaik pa stāviem un bikiņ pakoriģējo antenas atrašanās vietu un leņķi, eleganti darbojās arī 2. stāvā. Jāpiebilst gan, ka kādās 3 antenas mēģināju, kamēr sanāca, jo 1) daudzām ir neprecīza rūpnieciskā salikšana (atjaucot izskatās, ka ķīnietis pustumsā uz saviem celīšiem lodējis); 2) pastiprinājums dažkārt tiek uzrādīts ķīniešu decib... papagaiļos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Racer, protams Tev ir taisnība, tikai vidusmēra datorists apsolūti neko nesajēdz, kas ir kolineārā antena, ko tā saspiež un kā būtu jāpagriež, lai ķertu signālu abos stāvos. Man puika regulāri pagriež antenu, kad vajag WiFi garažā un kad vajag istabā, bet to kādam ir jāiemāca. Diemžēl, parastam lietotājam poņas nekādas un arī vēlēšanās bišku apgūt teotiju arī nekādas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kazarma Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 (labots) Nu vispār tā lieta nav jau tik sarežģīta, ja paskaidro cilvēkam ar analoģijām, jo parasti skolā fizika tiek pasniegta kā matemātika ir formulas un viss. Tāpēc arī cilvēkiem nav tās intereses un izpratnes par šīm lietām. Par WIFI es teiktu tā. Iedomājies divus cilvēkus runājam. Abi viens otru dzird vienā telpā - nav nekādu problēmu. Tagad ieslēgsim tos divās atsevišķās slēgtās telpās - ja sienas nav biezas teiksim reģipsa, tad abi viens otru dzirdēs pietiekami labi. Ja būs biezas betona sienas tad nekā. Tagad nostādīsim abus cilvēkus teiksim 500m attālumā un vienam iedosim labu audio akustiku ar mikrafonu un pieņemsim, ka akustikai jauda ir pietiekama, lai otrs cilvēks, varētu visu skaidri dzirdēt 500m attālumā. Bet vai cilvēks kurš šo skaņu dzirdēs verēs ar savu balsi atbildēt? Un praktiski tas pats notiek ar WIFI nav svarīgi cik "jaudīgs" tev būs viens raidītājs (WIFI rūteris), jo otram raidītājam (Telefons/PC) ir jābūt tikpat jaudīgam raidītājam, lai notiktu abpusēja komunikācija. Kā arī jauda ir ierobežota ar likumu, LV man liekas bija max 1W. Telefoniem/PC standartā ir 100mw jeb 0.1W raidītājs. Vecākām iekārtām var arī būt pat 10mw jeb 0.01W raidītāja jauda. Labots Augusts 1, 2016 - kazarma 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
J.Reinis Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 (labots) tikai vidusmēra datorists apsolūti neko nesajēdz, kas ir kolineārā antena, ko tā saspiež un kā būtu jāpagriež, lai ķertu signālu abos stāvos. Kapēc vēl neesi uzcepis tutoriāli par šo tēmu? Es pats kaut kad biju domājis mēģināt uzrakstīt, bet sapratu, ka pats diemžēl nemācētu kaut cik saprotami vai ilustratīvi apstāstīt tās druskas, ko pats esmu iemācījies par šo tēmu. Vai tiešām tik grūti pavadīt stundiņu sava laika un uzrakstīt kaut ko tiešām noderīgu - ļoti daudzi cilvēki būtu priecīgi par saprotamu, salīdzinoši vieglā valodā uzrakstītu un saprotamu wifi instalāciju īpatnību aprakstu. Labots Augusts 1, 2016 - J.Reinis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Pie mūsdienu cenām gandrīz vienmēr lētāk un vienkāršāk ir novilkt vadu un uzlikt papildus AP, nekā čakarēties ar antenām! Link to comment Share on other sites More sharing options...
J.Reinis Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 gandrīz vienmēr lētāk un vienkāršāk ir novilkt vadu Lai gan principā tev piekrītu, ka vads tomēr ir un paliek vads, un risina veselu čupu problēmu, bet diemžēl mūsdienās īrētos/jaunajos dzīvokļos/mājās ir iespēja kaut ko pārvilkt, kā rezultātā ir jātiek galā ar to, kas ir pieejams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Anonīms Alkoholiķis Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 (labots) Tāda sildīšanās ir īslaicigs risinajums, bet kapitāls klucis gan palīdz daudz ilgāk.. Un arī mīnusu ir mazāk. Labots Augusts 1, 2016 - Anonīms Alkoholiķis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Zināju, ka šis topiks neliks vilties. Pārsteidz, ka lietotājs kazarma precīzi un tik lementāri, ka pat indigo vajadzētu pielekt, apskaidroja lietas būtību. Nelaiķa Nokia vadītājs kaut ko savulaik teica par sildīšanos čurājot un Android - taču pašlaik Android ir zirgā bet Nokia vairs nav. Vajadzēja lietotājam ieteikt MT RouterBOARD Metal-5SHPn un pieskrūvet metru garu omni un tad "iedot mizā" raidītājam, lai viņa AP uztvertu pat lidostas meteoradars. Link to comment Share on other sites More sharing options...
J.Reinis Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 (labots) un tad "iedot mizā" raidītājam Nu bet viss augstākminētais par to, ka liela raidītāja jauda ir tikai puse no problēmas, jau taču paliek spēkā. Tāpat arī high gain antena būs uzņēmīgāka pret trokšņiem, un nav garantēts, ka dos lielu ieguldījumu tīkla pārklājuma palielināšanā. Kā minēja - katrā objektā tā pa lielam ir eksperimentāla laimes spēle - uzliec to 10+ dBi antenu, un tad mēri - būs būs, nebūs nebūs. Man pašam mājās ir 2011-routerBoards ar 1W radio. Turu TX un gain uz 25%, un pārklājums jau nosedz visu dzīvokli līdz tālākajam stūrim. Pat uz 100% upload joprojām bija sūdains dēļ augšminētās problēmas. Labots Augusts 1, 2016 - J.Reinis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Tagad nostādīsim abus cilvēkus teiksim 500m attālumā Viss ir loģiski un pareizi attiecībā par jaudām. Par antenu lomu centīšos uz pirkstiem: doti 2 cilvēki Klients un Rūteris. Ja abi sarunājas pāris metru attālumā, tad pietiek runāt normālā skaļumā. Ja džeki aiziet 50m attālumā, tad ar tādu pašu balss skaļumu nepietiks. Abi kliegt nevar, jo tikai Rūteris var skaļāk bļaut (pacelt jaudu). Ja abi pieliek ruporu gan pie mutes (raidīšana, jeb TX), gan pie auss (uztveršana, jeb RX), tad ar to pašu balss slaļumu (Klienta un Rūtera sākotnējā jauda) ir spējīgi sarunāties. Wiifi gadījumā auss un mutes rupors ir vienā antenā. patiesiibaa taa sauktaa kolineaaraa antena ir taada kaa sildiisjanaas ziiemas laikaa piecjuraataas biksees. tur ir tiiiiiik daudz aiz ausiim pievilktu vienaadojumu un taaaaads placebo efekts. mani uzjautrina, ka racer uz sjo ir uzkjeeries) Ķirzak, tā nav alķīmija vai homeopātija. Tu mani uz muļķi ķer? Ja nē, tad neblamējies, ja tā īsti nejēdz. Kolineārā antena ir vienkārša - vairāki dipoli (vai 5/8) samaukti kopa un tiek sinfāzi baroti, galvenais jamos salāgot un izvairīties no fāzu nobīdes. Bikiņ ir jāsaprot teorija un praksē kopš '95 esmu dažādos diapazonos 100+ kolineārās antenas uzstādījis, pārtaisījis un skaņojis. Papildus ir veikti n-tie mērījumi, kur uztverošajā galā stāv 1/4 vilnis, vai dipols un raidošajā tiek mainītas n-tās antenas. Uztverošais gals tika čekots nevis ar fakin analizatoru, bet ar kalibrētu selektīvo mikrovoltmetru, kur precizitātes klase ir mazliet cita šāda tipa mērījumiem. Pat uz zemākām frekvencēm šīs antenas ir atrisinājušas daudzas problēmas, sākot ar Latvenergo telemetriju 400 MHz diapazonā un beidzot ar luksoforiem Rīgā uz 150 Mhz (šos pieminu, jo uz zemākāmm frekvencēm antenu izmēri ir metros). Latvenergo pat tornī paši mainīja antenas un bij pārsteigti par rezultātiem. Un tur ir riņkis vajadzīgs - no dažādiem punktiem. Arī uz 900 MHz. 2,4 un 5 GHz ir mērīts un darīts uz nebēdu un tas pasākums strādā. Ja praksē neesi rosījies, tad... Tiešām gribi teorētisko pamatojumu? Baidos, ka atkal teiksi, ka galva griežas. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 Kāpēc neviens nepiemin, ka uztvērēja jūtība var atšķirties? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 1, 2016 Share Augusts 1, 2016 (labots) Kāpēc neviens nepiemin, ka uztvērēja jūtība var atšķirties? Tāpēc, ka ne tikai jutība, bet arīdzan selektivitāte un dinamiskais diapazons. Diskusija ir par to kā uzlabot attālumu, pieņemot, ka ir sakarīga aparatūra... Labots Augusts 1, 2016 - Racer Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 Kapēc vēl neesi uzcepis tutoriāli par šo tēmu Es esmu praktiķis un rakstīt literāla valodā nav mana stiprā puse. Gana daudz esmu vadījis visādas tehniskas jauniešu nometnes un ņēmies ar mācekļiem, tā kā nevar man pārmest, ka neko nedaru jaunatnes izglītībā. No savas prakses varu pateikt, ka 99%, pat tehnisku cilvēku, antenu lietas neinteresē. Tipisks piemērs ir radioamatieri. Nu ļoti retam ir kārtīgas antenas, bet lielākā daļa mauc gaisā ar pliku drāti, jo primārais ir dibināt sakarus, bet uzstādīt labu antenu ir sarežģiti un grūti. Tāpat ir ar televīziju. Izdot par jaunu televizoru simtus un tūkstošu nav dārgi, bet 25 eiriki par antenu, tā tak šausmīga nauda, "nē es labāk mocīšos ar vecu metru viļņu istabas antenu''. Ar datorlietotājiem un WiFi ir tāpat. Bezvadu varianti tagad ir topā. Kad saku, davai velkam kabeli, tad uz mani skatās kā uz ķerto- kādu kabeli, tas tak ''pagājušais gadsimts''.Kautkur jau drunk_lizard taisnība, pilns tirgus ar dažādām krutkas antenām. Racer, Tu tak pats saki, ka esi saskāries ar neprecīzām ķīniešu kolineārajām antenām. Es domāju, ka nekas šai pasaulē nemainīsies un pēc brīža te forumā atkal būs kārtējais jautājums, ''kādu jaudīgāku rūteri pirkt, manējais nevelk cauri trim betona sienām''. Tai pat laikā jautājumu, kā pa smuko kabeli izvilkt, es te forumā kautkā neesmu manījis. Vārdu sakot, bezceris! 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 Nu bet viss augstākminētais par to, ka liela raidītāja jauda ir tikai puse no problēmas, jau taču paliek spēkā. Atvainojos - aizmirsu pierakstīt, ka tas padoms bija vairāk kā ļauns joks, tiem, kas saprot. Normālu rezultātu ar tādu muļķību dabūt gatavu nevar - tikai VASES vizīti un galvassāpes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 tur pat no 6dbi nav ne smakas... Esi mērījis? Tie 6 dB ir attiecībā pret izotropu, pret dipolu būs par 2,14 dB mazāk - nepilni 4 dB. attiecībā pret tipiskajām rūtera antenām būs starpība tikai pāris dB. Ja vēl pasūnains kabelis ar lieliem zudumiem, tad var sanākt, ka pastiprinājums ir ar "-" zīmi. Ieguvums ir iekš tā, ka antenu var novietot iznesti optimālākā vietā. Vasaras mītnē biju tipisko kolineāru 7 dBi (neatceros Argusā, vai Belsā pirkto) pielicis pie kaimiņa rūtera no kura barojos. Stacionārajā vietā man istabā līmenis pieauga par ~4dB, bet galvenais ieguvums bij, ka praktiski pa visu māju un pat pagalmā strādāja. Pēcāk to antenu kaut kāds zars nolauza, tāpēc uztaisīju sistēmu ar AP Client modē uz palodzes un vads uz lokālo rūteri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gunxx Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 (labots) Uztverošais gals tika čekots nevis ar fakin analizatoru, bet ar kalibrētu selektīvo mikrovoltmetru, kur precizitātes klase ir mazliet cita šāda tipa mērījumiem. Ziņkārības pēc (bez uzbraucieniem un zemtekstiem).. ko ar ko tu salīdzini? Kādēļ analizators ir "fakin" ... nav bijusi iespēja dzīvē strādāt ar selektīvu voltmetru... Labots Augusts 2, 2016 - Gunxx Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 Selektīvais voltmetrs ir ērtāks lai piemēram salīdzinātu antenas. Uzreiz redzi decibelu starpību. Man gan selektīvie voltmetri ir līdz 1GHz, bet manta ļoti ērta un bieži noder. Spektra analizātoram atkal citas labas īpašības, kaut vai uzreiz redz, kad raidītājs sāk maukt līdz lūpai un iestājās signāla ierobežošana. Nav viena universāla mēraparāta. Katrs labāk der savai darbībai un mērijumiem. Galvenais ir mērīt, nevis uzticēties daudzām muļķībām, kuras bieži raksta internetā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 iņkārības pēc (bez uzbraucieniem un zemtekstiem).. ko ar ko tu salīdzini? Kādēļ analizators ir "fakin" ... nav bijusi iespēja dzīvē strādāt ar selektīvu voltmetru... Principiāla atšķirība uzbūvē. Fakin tāpēc, ka dažiem te patīk bieži pieminēt spektra analizatoru mērījumos. Analizators, protams ar rāda līmeni, bet jamajam ieejas un stapfrkvences trakti ir savādāk uzbūvēti un filtri ir kā opcija. Selektīvais mikrovoltmetrs pēc būtības ir uztvērējs ar filtriem pa konkrētiem frekvenču diapazoniem. Spēj redzēt arī vājākus signālus un ir iespēja ticami redzēt arī pāris dB izmaiņas. Spektra analizatori ar tagad jau ir samērā advancēti, bet šaubos, ka te kāds izmanto tādus, kam ir filtri (kas ir kā opcija), jo jamie maksā neadekvāti daudz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
lifefromelvis Augusts 2, 2016 Author Share Augusts 2, 2016 es reāli nesaprotu kāpēc uzreiz jācepās un jādiršs kaut ko viens otram ? latvieši , kas ar jums ir ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 Šī pat ir ļoti konstruktīva diskusija un neviens necepas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gunxx Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 Paldies par skaidrojumiem.... Spektra analizatori ar tagad jau ir samērā advancēti, bet šaubos, ka te kāds izmanto tādus, kam ir filtri (kas ir kā opcija), jo jamie maksā neadekvāti daudz. Man pāris ir gan ar filtriem gan bez filtriem.. . bet selektīvos voltmetrus esmu redzējis tik rokas stiepiena attālumā .. diemžēl no vecākiem un kaimiņu jāņonkuļa nebija ko mantot.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 2, 2016 Share Augusts 2, 2016 Man pāris ir gan ar filtriem gan bez filtriem.. Nezinu vai par to kas ir joslu filtrs mēs domājam vienu un to pašu. Selektīvajam mikrovoltmetram ir pamatīga izmēra kontūri, kas ir pārslēdzami pa diapazoniem, savukārt analizatoriem filtri ir ļoti nosacīti - pārsvarā cipariski. Ok, lai paskatītos joslu, vai uzliktu masku, tad ļoti noderīgi, bet citādi, ja ar analizatoru tiek veikti mērījumi, tad lielākoties ir jāizmanto ārējie joslu filtri, piemēram, šādi ar 1 vai 5 %. Mērkabīnē dabīgi, ka nevajag, bet reālajos apstākļos, kur ēters ir pilns ar dajebko, būtiski palielina ticamības momentu. Augstajās frekvencēs īsti nevajag, jo tur ir idejiski cita mērīšana. Man gan selektīvie voltmetri ir līdz 1GHz, bet manta ļoti ērta un bieži noder. Gan jau, ka austrumvācu no Rūda un Švarca špikotais SMV 8.5. Liekas, ka pirms laika jau atzinies, ka tāds. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gunxx Augusts 3, 2016 Share Augusts 3, 2016 Nezinu vai par to kas ir joslu filtrs mēs domājam vienu un to pašu. Es viņu angļu mēlē saucu par -> Preselector Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 3, 2016 Share Augusts 3, 2016 (labots) Gan jau, ka austrumvācu no Rūda un Švarca špikotais SMV 8.5 Racer, protams ka tāds aparārs stāv man plauktiņā. Tas vēl no Elektrona laikiem kabeļtīklu mērijumiem. Bargu naudu par to savulaik samaksāju. Krievu laikos jau tādus legaļi iegādāties nevarēja bet vajadzēja pirmos privātos kabeļtīklus būvēt un bez precīza mēraparāta nu nekādi neiztikt. Nekā cita, tik precīza, tais laikos nebija. Oh monstrs. kad vajadzēja uz mājas jumta stiept, Citādāk aparātam nav ne vainas un savu uzdevumu veic ļoti labi. Ar SMV8 varēja NMT telefona sarunas un daudz ko citu noklausīties. Mūsdienās SMV8 vieta būtu muzejā, bet man tas arī tagad labi kalpo. Labots Augusts 3, 2016 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 3, 2016 Share Augusts 3, 2016 Es viņu angļu mēlē saucu par -> Preselector Tie nav filtri. Labi, ir, bet ne nopietni. Tur nav tik vienkārši, jo ir preselectori (pēc būtības nekas), preampilifier (priekšpastiprinātājs) un attenuator (dalītājs jeb vājinātājs). Kur nu kurš jamos ir sabāzis - ieejā, vai starpfrekvencē - kāju var izlauzt, lai saprastu. Savstarpēji jamos kombinējot var iegūt dikti dažādus rezultātus. Analizatoram vēl RBW un VBW, kā arī citi parametri spēlē lielu lomu. Lai iegūtu kaut ko saprotamu un ticamu ir pulka ITU un CEPT papīri (rekomendācijas, lēmumi un reporti), kur veči ir svīduši dažādās valstīs nepajokam. Ir vēl REALTIME analizatori ar kuriem ar esmu ne tikai prezentācijās iepazinies, bet ar pastrādājis, bet nu lab - te ir bikiņ cita tēma, lai par mērījumiem, to metodiku un ticamību izvērstos. Ir jau gana labi ar datoru un softu vērtēt izmaiņas pie dažādām antenām. P.S. Vari iemest analizatoru nosaukumus, tad (iespējams) varēšu kaut ko par filtriem pateikt. Mūsdienās SMV8 vieta būtu muzejā, bet man tas arī tagad labi kalpo. Un kalpos vēl ilgi. Tik žēl, ka SIA "Metrologs", kas bij vecajā Popovenē Mūkusalas ielā ar Kaņepa kungu jau gadus 10 kā ir izbeigušies - faktiski vienīgie, kas spēja jamos verķus kalibrēt. Es savus 2 pa lēto pirktos, pārdevu pa labu naudu savulaik. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gunxx Augusts 4, 2016 Share Augusts 4, 2016 jo ir preselectori (pēc būtības nekas) skarbi čupa(vai viens) ar joslas filtriem, kas tiek automātiski slēgāti/regulēti... nav protams tik smalki soļi kā ar ārējo joslu filtru... mans topiks nav darbs ar antenām, līdz ar to varētu sanākt ka fīča par kuru man prieks tev ir zemē metema..... Cik noprotu pats arī projektē antenas... kādu softu izmanto modelēšanai.. Didzis arī kko izmanto vai viņam vissi aprēķini galvā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 5, 2016 Share Augusts 5, 2016 čupa(vai viens) ar joslas filtriem, kas tiek automātiski slēgāti/regulēti... nav protams tik smalki soļi kā ar ārējo joslu filtru... mans topiks nav darbs ar antenām, līdz ar to varētu sanākt ka fīča par kuru man prieks tev ir zemē metema..... Nav zemē metama, bet grūti pielietojama sarežģītos EMS apstākļos, kad ir daudz signālu blakus joslās, kas ir krietni spēcīgāki par to diapazona daļu, kuru vēlies apskātīt. Bieži ir tā, ka bez ārējiem filtriem ir bezcerīgi. Mierīgos apstākļos var iztikt. Svarīga jau ir arīdzan pieredze, lai saprastu, ka tas ko ieraugi ir surogāts, kas veidojies kā intermodulācijas vai kombināciju produkts. Nav viss tik skarbi - jautājums kādam mērķim un kādos apstākļos aparatūra tiek izmantota. Cik noprotu pats arī projektē antenas... Nē. Nav tādas vajadzības darba specifikā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Lieta Augusts 23, 2016 Share Augusts 23, 2016 Ļoti sakarīgs manuālis par antenām: http://www.rightsizemarketing.com/wp-content/workexamples/7Signal-AntennaPositioningWP.pdf Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 23, 2016 Share Augusts 23, 2016 sakarīgs manuālis ne viss ir zelts, kas spīd. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Augusts 23, 2016 Share Augusts 23, 2016 Neapstrīdu lietderību, tik vēlējos teikt, ka gluži kā manuāli nevar ņemt, ja nav priekšzināšanu... Man domāt, ka manuālis vairāk tiem, kas kaut ko vismaz zin - lai būtu kur ielūrēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldii12345 Augusts 23, 2016 Share Augusts 23, 2016 Neviens neieteica, padot signālu izmantojot elektrības vadu, man šādi risinājumi pāris vietās stāv priekš video, darbojas ļoti labi un 100 eur iekļaujas ar papildus routeri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!