Jump to content

Vai UPS var izraisīt PC nāvi?


matains
 Share

Recommended Posts

Sveiki!

 

Tātad situācija sekojoša:

Mājās ir šausmīga elektroapgāde - ik pa pāris dienām padeves pārrāvumi, nemitīgi mirgo spudzes u.tml., tādēļ nolēmu vienam no kompjiem iegādāties UPSi.

Burtiski pēc nedēļas dators nobrūk - izslēgtam pc deg visas 3 klaviatūras lampiņas, bet slēdzot iekšā tik vien kā griežas ventilatori, no post no video, standartpocedūras nelīdz.

Noliku kompi stūrī līdz brīdim kad būs laiks tikt galā un tā kā bija vēl viens līdzīgas komplektācijas PC, vienkārši pārspraudu SSD, Videokarti un PSU otrajā un aidā. Vēl trīs nedēļas un arī šis PC aiziet ar identiskām pazīmēm.

Līdz UPSim abi šie datori strādāja divus gadus bēdu nezinādami. 

Viena lieta, ko piefiksēju - UPSis jau pie ~242V input ar skaļu tikšķi pārslēdz output uz ~202V. 

Ja pareizi atceros, tad pieļaujamais spriegums rozetē ir 230V +10 -5 %, un tātad šie 202V jau ir zem pieļaujamā. Tā kā mani vairāk uztrauca elektrības raustīšanās, nolēmu to ignorēt, bet tagad, kad otrais kompis atdod galus, sāku domāt, vai nekļūdījos.

UPSis ir 

Gembird EnerGenie EG-UPS-032

 

Pirmais PC 

ASrock 970 Extreme3

AMD FX-6300

8GB Kingston Beast DDR3-1866

AMD R9 270x

Samsung 850 EVO

FSP Aurum Gold 700w

 

Otrais tāds pats, tikai mātenei rev 2.0. Tika piesprausti videokarte, SSD un PSU no pirmā kompja.

 

Ko teiks zinošāki prāti?

 

Update: pēc 20 minūšu stāvēšanas mēģināju ieslēgt vēlreiz, un ar paziņojumu, ka atkārtoti nav izdevies postot, tomēr aizgāja. 

Labots - matains
Link to comment
Share on other sites

1. ieteiktu no sākuma šo jautājumu risināt ar Sadales tīklu

2. jautājums: vai tas gadījumā nav vecais, starpfāzu pieslēgums? Šajā gadījumā tavs lētais upsis jūk prātā

Link to comment
Share on other sites

atstājot malā vispārējo konstatējumu, ka gembird=kaka (jo kastozin, ko bezvārdu aziāti ir elektriskajās ķēdēs salikuši),

jautājums: kādā veidā tika konstatēts šis?

 

 

Viena lieta, ko piefiksēju - UPSis jau pie ~242V input ar skaļu tikšķi pārslēdz output uz ~202V.

ar ups menedžmenta programmu? ar testeri 3 eiro vērtībā pie ups izejām? ar analogu voltmetru pie ups izejām? vēlkautkā?

 

kaut kā neticas, no kurienes gan ieejā var rasties 242V uz tik ilgu laiku, lai to tu varētu normāli noteikt.

tas ka pārslēdz uz 202 manprāt nozīmē vai nu tas upsis ir invalīds no dzimšanas (un AVR strādā līki), vai arī tu pats neesi pareizi viņu saregulējis. (starp citu latvijā oficiālais spriegums ir 220V nevis kas cits). labots. bet pārējo spriedumu tas nemaina - pārslēgt output uz 202V man liekas nekorekta darbība. it īpaši ja upsis ir vienkāršs un tam nav paredzēta ieejas/izejas sprieguma regulācija.

 

jo tavā situācijā būtu jāliek tehnika aiz droša zīmola ražota vislabākais "online" tipa upša, kas pilnībā konvertē ieejošo kropli uz līdzstrāvu, un pēc tam atpakaļ uz tīru maiņstrāvu. ar line interactive un AVR nu redzi kā ir - tik cik tu tam verķim tici.

 

par to ka tavā gadījumā var būt arī nemanāmi kroplīgs PSU, kas kādās situācijās sadarbojoties ar upsi varētu nokaut pamatplati.... šai pasaulē viss var būt.

Labots - ervie
Link to comment
Share on other sites

Tur, izklausās, ar steigu vajag elektriķi tai mājai. Var jau būt, ka tikai dzīvoklim, ja tā ir māja ar dzīvokļiem.

Ja tiešām vaina nav mājā, un tā ir kaut kāda gara gaisvadu līnija caur mežu, tad jā, tad pie līnijas apsaimniekotāja, kas var būt gan ST, kāda dārzeņu biedrība un tml.


Pilnīgi iespējams, ka UPSis kaut ko kauj nost, t.i. uztaisa sprieguma pīķus pie tās pārslēgšanās, varbūt kaut kādu baigo augstfrekvenci dod, kas nepatīk platei vai pašam baroklim. Tā, 242-202 pat vēl ir OK, it sevišķi kompja augstfrekvences baroklim.

Link to comment
Share on other sites

Ok, centīšos secīgi atbildēt.

1) Pieslēgums ir trīsfāzu, māja atrodas 300m no transformatora. Bonusā vēl pie šī paša pieslēguma mums pieslēgtas ir arī saimniecības ēkas, kur cita starpā tiek darbināti gan palieli dzinēji, gan tiek metināts - tad spuldzes taisa diskotēku. Pie mūsu transformatora pieslēgta ir arī piensaimniecības ferma ar vairākām palielām iekārtām.

Elektrība mājā ievilkta pirms gadiem 15, un cik nu pats sajēdzu, izdarīts viss ir "čerez žopu" - kā vieglāk un lētāk. Bet to savest kārtībā plānots ne ātrāk kā pēc gadiem 3, tāpēc jāiztiek kā ir.

2) Input un output spriegumus skatos uz UPŠa displeja. Pārsvarā abi ir ap 230V, bet pakalkulējot secinu, ka UPSis varētu būt paredzēts 220V, un cenšas uzturēt spriegumu pieļaujamajās normās ap to. Nu bet pagūglējot noskaidroju, ka pieļaujami ir +-10%, tā ka tie 202 tomēr ir ok. Bet kā ir ar to slēgalēšanos starp 242 un 202, kas reizēm var kādas 15 minūtes notikt ik pa 10 sekundēm?

3) Par krutajiem upšiem viss ir skaidrs, bet nu diezin vai tas atmaksāsies, lai sargātu 500 eur vērtu kompi.

Tagad pat nezinu - likt upsi plauktā, vai slēgt trešo kompi, lai pārliecinātos par likumsakarību  :rus_roulette:

.

Sapratu arī, ka samelojos - nav gluži tā, ka abi kompji līdz upsim strādāja bez problēmām - pirmajam bija niķis, ka izslēdzot kompi un uzreiz mēģinot ieslēgt, viņš tikai grieza ventilatorus, no video no post. Pēc minūtēm 5 atkal varēja palaist. Abiem kompjiem bija niķi ar video - mēdza iefrīzot pie vertikālām pelēkām svītrām uz displeja, bet to es it kā norakstīju uz lieliskajiem draiveriem - pārsvarā tas notika geimojot, ja fonā strādāja chrome. Pirmajā kompī pirms kāda pusgada arī nomira videokarte. Un jā, šobrīd POST aizņem kādas 10 sekundes ierasto ~2 vietā. Pa lielam datori pie mums nav diezko dzīvotspējīgi - citiem kompjiem atteic tīkla un skaņas adapteri u.tml. Tāpēc arī cerēju glābties ar UPŠiem. Labi, ka testam paņēmu tikai vienu.

Labots - matains
Link to comment
Share on other sites

Tālāk šī speciālista domas nav jēgas lasīt! Sen jau kā 230V. Latviju raksta ar lielo burtu!!!

 

atvainojiet, piedodiet,

 

informētākie kolēģi norādīja, ka ar 2012.gadu spēkā ir LVS standarts un 230V.

 

bet protams interesanti, ka vēl 2015.gadā, bija vismaz viena iepirkumu komisija, kas atbildi pamatoja ar LEK 018 energostandartu.

Labots - ervie
Link to comment
Share on other sites

Uz elektroenerģijas piegādes paramatriem attiecas LVS EN 50160:2010 "Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi".

Pilno standarta tekstu, brīvā apritē laikam būs gŗūti atrasts, bet Latvenergo mājas lapā ir raksts "Vispārējās prasības elektroapgādei", kurā ir nedaudz no tā standarta, un tur ir tāds punkts:

  • LVS EN 50 160 barošanās sprieguma vērtība publiskā zemsprieguma tīklā Un = 230 V (starp fāzes vadiem un nullvadu).

Domāju, ka LVS normatīviem ir aukstāks spēks nekā LEK izdotajiem, un Ministru kabineta noteikumi Nr.759 arī atsaucas uz LVS LVS EN 50160:2010, nevis uz LEK  018.


P.S. Spriežot pēc LEK standartu izdevēju mājas lapas LEK 018 ir iņemts no aprites un vairs nav spēka.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Var mēģināt uztīt autransformatoru kuram pie ieejas 240 Voltiem izejā būs 220 volti. Tādam trafam pie 230 ieejā būs 211 volti un pie 220 voltiem ieejā - 202 volti izejā. Tāds vismaz pasargā no pārsprieguma līdz zināmai robežai.

 

Ja grib ko adavancētāku, tad ir jākonstruē kaut kas sarežģītāks.

Link to comment
Share on other sites

troodonlv

Sveiciens,

 

Datora PSU kuri ir jaunāki par 2005. gadu var strādāt diapazonā no 110V - 230V ar 50Hz vai 60Hz un viņiem ir vienalga vai raustās vai neraustās elektrība, kamēr spriegums ir šajā diapazonā nekas kompim nenotiks. Citiem vārdiem sakot ieejas spriegums tieši neietekmē izejas spriegumu.

 

Pie vainas ir bēdīgi slavenais AMD ar saviem ziemeļu tiltiem (viss vienā mazā kristālā) un CPU barošanas shēma. Tam monstram vajag reāli kādus 100A pie 1V, bet PWM režīmā lidz 300A droši aizies.

Link to comment
Share on other sites

it.kroplis

Impulsniekam 200 V ir ļoti normāls spriegums. Bija man periods kad zaga riņķī elektrību un ar bija blāvas spuldzes. uz PC darbu īpaši neietekmēja. PS man gan no biezā gala. Kā tur lētais gals uzvedas nezinu. Ja nav žēl pārmaksāt par AC tad var ielikt transformātoru un tad UPS. Bet elektrība spaiņiem  iet.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Ko tad tas trafiņs tur īpaši daudz tērēs, kādus 5%, varbūt 10.

ja tur pavisam viss raustās, tad jātaisa kaut kāda enerģiju krājoša iekārta, ne obligāti akumulators.

 

Saspiests gaiss - rūpnieciskais variants https://www.criticalpowersupplies.co.uk/Compressed-Air-Batteries

 

Konstruktivi vajag kaut kādu pārismt litru sertificētu gaisa tvertni, to pumpē ar kompresoru, bet enerģiju ražo gaisa motors.

 

Hidraulika - šitas, prptams, par niknu, vajag 10x mazāku https://www.ss.lv/msg/lv/construction/tools-and-technics/tool-machines-machinery-equipment/generators/khgob.html

barojas no pcelta svara, vai pneimohidrauliska akumulatora

 

Inerce (kā KERS formulām) ģeenratoru griež elektormotors, pa vidu spararats, elektromotoru baro no aķa vai taisngrieža, kas pārslēdzas pēc vajadzības.

 

Ūdeni uzkrājošs mazs HESiņš

 

Tā ka, iespējas ir.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jokot var, bet ar mēru.

Vislabāk būtu, ja to saimniecību apskatītu labs elektriķis. Kāpēc raustās? Vai transformators par vāju, vai problēmas pievadā uz saimniecību? Varbūt slodze nav vienmērīgi sadalīta pa fāzēm?

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ūdeni uzkrājošs mazs HESiņš
domu gigants, man nav ko teikt 
Link to comment
Share on other sites

nu jā un HESiem nebūs? insanti no kurienes tad rodas elektrība mūsu tīklos?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Doma jau ir par enerģijas uzkrāšanu mazos mērogos. Ar ūdens tilpni un mazu puskilovata ģeneratoru.

Nu labi, tas nav pats labākais piemērs, tie citi ir labāki. Galvenais atdalīt to raustošos elektroapgādi, ielikt pa vidu kaut kādu inerci un tad iegūt smuku sinusoīdu bez traucējumiem.

Link to comment
Share on other sites

Var būt vienkāršāk iegādāties īstu Online Ups, nevis to drazu, kuru autors lieto?

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

242V nav tas spriegums, kuru datora barbloks nevarētu turēt. Vispār jau parasts UPS neko nestabilizē, tā kā nekādas jēgas. Nevajag taupīt uz datora barbloku un nebūs problēmu ne pie 245V, ne pie 120V. Man pirms kāda gada vakarā tīklā knapi bija 200V, tad Latvenergo uzlika transformātoru pārsimts metru attālumā un tagad dienā 245 un datoram abos gadījumos pilnīgi pofig. Vot ķīniešu LED spuldzes gan sprāgst vārda vistiešākajā nozīmē. Stikli vien pa gaisu. Ķīnieši mērgļi salikuši tajās 100V kondensātorus un tie lopņī. Lētajos PSU ir tāpat, sūdīgas detaļas un ietaupīts pilnīgi uz visu. Vārdu sakot, labs jaudīgs barbloks datoram un pofig kas tai tīklā notiek.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Principā Didzim ir taisnība, šajā gadījumā var palīdzēt arī kvalitatīvs kompja baroklis ja gadījumā pašlaik ir kaut kāds mēsls. Labs baroklis katrā gadījumā būs lētāks.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

 

 

Mājās ir šausmīga elektroapgāde - ik pa pāris dienām padeves pārrāvumi, nemitīgi mirgo spudzes u.tml.

 

Viena lieta, ko piefiksēju - UPSis jau pie ~242V input ar skaļu tikšķi pārslēdz output uz ~202V.

 

Nestandarta rausteklim slēgsim klāi standarta upsi un tas visu noamortizēs, vai ne? Varbūt tur tajā tīklā vēl kadi sprieguma lēcieni ir, ko voltmetrs neuzrāda? U to visu gāzīsim iekša caur diožu tiltiņu uz upša kondensatoriem.

 

Manuprāt tam raustekļa spriegumam ir jāgriež kaut kāds primtīvs kompresora motors saspiesta gaisa starpposmā vai līdzstrāvas motors - motora-spararata-ģeneratora variantā, kur visādi sprieguma izlēcieni ir konstruktīvi paredzēti, taisngriežu diodes un kondensatori ir 4 reizes virs nomināla. salikti ierobežotāji un viss ir izdarīts, lai sekundārais mehāniskais ģenerators ražo smuku, stabilu sinusu 230V.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Varbūt tur tajā tīklā vēl kadi sprieguma lēcieni ir,

No kurienes elektrotīklā var rasties sprieguma lēcieni? Jā, vasarā varbūt zibens, bet arī tad uz elektrolīnijām ir pārsprieguma aizsardzība, kas daudz maz novērš zibens radītos pārsprieguma viļņus, un ja arī tas nelīdz, tad gala patērētājs var uzlikts pats savu lokālo pretzibens / pārsprieguma aizsardzību.

Paaugstināts spriegums var rasties, ja ir bojāts nulles vads, bet tad problēma ir jānovērš saknē, nevis jāmēģina to piesegt ar UPS, mini HES, vai sūdzības rakstīšanu uz "Bez tabu".

Link to comment
Share on other sites

A mok šim kaimiņš, kurš tekoši metina savu audi 80 ar gāzi :D

Link to comment
Share on other sites

Ja kaimiņš visu laiku kaut ko metina, tad varbūt rasties sprieguma kritums, bet ne vis sprieguma kāpums virs standartā noteiktās normas (+- pielaide virs / zem normas).

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Mani interesēja, kā  tehniski atrisināt šādu problēmu un viss.

 

Saspiesta gaisa UPS lieto visādi IT kantori, tas nav nekas jauns.

 

Kinētiskas enerģijas UPS arī nav nekas jauns.

https://www.calnetix.com/vdc-kinetic-energy-storage-systems

 

Arī pārējos pieminētos var mierīgi realizēt mazākā mērogā, nekādu īpašu tehnisku sarežģijumu tur nav.


Problēmu atrisina sistēma, kas vienkāŗši nepieļauj nekādas kvalitātes izmaiņas, lai vai kas tur nebūtu tajos vados - nekas, 100, 220 vai 500 volti.

Link to comment
Share on other sites

Ir radies neliels pārpratums - sprieguma lēcienus no 202 uz 242 rada nevis tīkls, bet gan pats UPSis. No tīkla svārstības ir pāris volti, taču tieši tanī diapazonā, kurā UPSis "aizsargājot" spriegumu nogriež. Tātad UPSim ieejā svārstības 240-242V, bet izejā lēkā no 242 uz 202 un atpakaļ. Tas nenotiek bieži, bet uztrauc tik un tā. Sāku nosliekties uz to, vai labāk nebūtu bez UPŠa - tagad vērojot ieejas spriegumus uz displeja esmu sapratis, ka lai gan spuldzes mirgo, ārpus normām spriegums neiziet, tātad UPSis ar šo lēkāšanu dara vairāk ļauna, nekā laba. No otras puses dažreiz tas nopīkst un sāk barot no baterijas, kamēr pārējie datori mierīgi turpina strādāt no tīkla - varētu būt, ka kaut kādu kropļojumu konstatējis? Normālos apstākļos izeja ir par pāris voltiem augstāka kā ieeja, teiksim šobrīd ieejā ap 233 un izejā 235V.

UPSis, lai gan ne galīgi lētā gala, tad noprotu ir pašvaks, taču PSU gan it kā tīri ok - FSP Aurum Gold 700w ar 90+ efektivitāti un vēl sazinko. Pavecs gan, varētu būt jau ap 5 gadiem. Tolaik biju plānojis baigi geimot un divas videokartes likt, tāpēc paņēmu ar krietnu jaudas rezervi. Reālā dzīve iejaucās :D

Par nevienmērīgu slodzi pa fāzēm būs jāpapēta - varētu būt arī te problēma.

Labots - matains
Link to comment
Share on other sites

Tam upsim spriegums lietotāja instrukcijā uzrādīts: Input: 220 V AC ± 25%, 50 / 60 Hz ± 10%; Output: 220V AC ± 10%, 50 / 60 Hz ± 1% (220 V AC ± 5 % at inverter mode). Kaut kas tur nav kārtībā. Prasi no Raimonda, lai tev nopērk kinētiskās enerģijas upsi.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Ja tik vien tās problēmas, tad to lieliski atrisina autotransformators.220 volti to 242 voltu vietā un miers mājās.


Neādas regulācijas un aizsardzības, stabils sprieguma samazinājums par 10 procentiem.

Link to comment
Share on other sites

 

 

.220 volti to 242 voltu vietā un miers mājās.

Un kas datoram slikts notiks, ja tam tiks dots 242V? 400V PSU kondensatori no tā neuzsprāgs, un barošanas bloka izejā +5V, +12V vietā nebūs +10, +24V. Pat tieši otrādi, PSU ir vieglāk strādāt pie lielāka (saprātīgās robežās) sprieguma nekā pie pazemināta.

Tie 242V, tas ir tiek +5,2% virs nominālā spriegums, bet pieļaujams ir +10%. Un tēmas autoram no paaugstinātā sprieguma nav sadedzis ne datoru PSU, ne monitors, ne cita elektroniskā aparatūra - nedarbojas vienīgi datori, kuriem jau pirms tam bija problēmas. 

Link to comment
Share on other sites

Tieši tā, labam barblokam ir dziī pofig tīkla sprieguma izmaiņas. Protams, ja kondensātori pēc taisngrieža tiltiņa izžuvuši, vai ķīnieši ielodējuši par kārtu mazāku nominālu, tad gan būs problēmas. Tapēc nekad netaupiet uz datora barošanas bloka rēķina.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...