Jump to content

Apkures sistēmas pārveide no pašteces uz slēgto


Rudgeris
 Share

Recommended Posts

Saglabājot pašteci ? :>

Ja šāds jautājums jāmeklē apkures speciālists, vai nu pēc pāris gadu buršanās par forumiem varēsi ķerties pie pārveidošanas.

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

fleksi vajadzēs un tolmeta konteineru. visu veco drazu laukā. Pēc tam meklējam santehniķi, lai saliek jaunu apkuri - caurules, radiatorus, katlu, apsaisti.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Nav jau nekāda raķešzinātne! Pat šajā forumā esam devuši shēmas un diskutējuši par pareizu apkures slēgumu.

Link to comment
Share on other sites

Cilvēks, kurš uzdod šādus jautājumus, ne jau pats apkures sistēmu modernizēs, visdrīzāk gan no jauna būvēs....

Link to comment
Share on other sites

Vasarnieks
Oi, tagad ar cirkulācijas sūkņiem, savi knifi ir, bet daudz vienkāršāk kā uzmeistarot savu pašteces sistēmu! :) 

Pārveidot vienkārši, parasti bēniņos ir vaļējs trauks, kurš kalpoja kā izplešanās trauks, to likvidē, tā vietā uzliek automātisko atgaisotāju, turpat var arī uztādīt slēgtai sistēmai izplešanās trauku, bet jāņem vērā, ka tur spiedienu vajadzēs katru gadu monitorēt iespējams var atrast ērtāku vietu :) 

Pašteces sistēmai lielais ūdens daudzums strādā kā siltuma akumulators, bet nu vizuāli resnās trubas acīs krīt.

Link to comment
Share on other sites

Situācijas var būt visādas. Funkcionējošu veco sistēmu uzlabot līdz daudz maz mūsdienīgam risinājumam arī var. Kā pagaidu risinājumu, piemēram. Tas būs krietni lētāk, to varēs ātri. Pilnībā no jauna izbūvēt modernu apkures sistēmu, tas ir liels pasākums, kad tam pienācīgi sagatavosies, tad arī taisīs.

Link to comment
Share on other sites

Pašteces sistēma ir daudz vienkāršākā kā jūs domājat. ;)

 

Lai uztaisītu slēgtu sistēmu, izplešanās vannu / mucu / toveri, kas parasti ir bēniņos vajag aizvākt vai ja viņa kalpo kā akumulators, aiztaisīt hermētiski ciet, atgaisot, nosiltināt un sistēmā pievienot izplešanās trauku - rupji rēķinot uz 10% no kopējā apkures tilpuma (internetos bija formulas, kā sarēķināt precīzi). Protams, pārtaisot / aizvietojot bunduli jāņem vērā, ka tam būs jāiztur spiediens, gluži tāpat kā visai sistēmai. Var gadīties, ka kaut kur kaut kas sāk pilēt. Jo lielāks izplešanās trauks, jo mazākas spiediena svārstības, parasti no 1-1,5 atmosfērām pie aukstas līdz kādām 2,5-3 atmosfērām pie karstas sistēmas. Attiecīgi, ja kāds mezgls būs sarūsējis, vai citādi bojājies, jamais aizies pa gaisu. Labāk pirms palaišanas nočekot sapumpējot sistēmā gaisu nosimulējot attiecīgās atmosfēras. Palabojiet, ja kļūdos,

Vaļējā sistēmā nekāda spiediena nav principā, tik cik gravitācija.

 

Tāpat jāņem vērā, ka ja tā padomju sistēma ir bijusi atvērta, tad ūdens no tās ir pastāvīgi izgarojis un papildināts. Savukārt viss kaļķis, sāļi un pārējais, kas ūdenī mēdz būt, ir palicis sistēmā un ir liels risks, ka tā ir aizaugusi. Var risināt skalojot ar visādām ķīmijām, vai vienkārši nafig visu nomainot.

 

Lai paplašinātu apkures platību, jāskatās konkrētais gadījums - uz kurieni un kā ir jāpaplašina. Princips ir vienkāršs - karstais ūdens vienmēr būs augšā, vēsākais apakšā. 


Eku īsumā paskaidrots 


Pa lielam vienīgais risks ir sistēmas aizaugšana ar laiku, kas topika autora gadījumā var būt noticis fakts.

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Nepieciešamo izplešanās trauku jārēķina pēc ūdens tilpuma sistēmā. Ūdens tilpumu sarēķina pie 0 oC un pie maksimālās turpgaitas temperatūras. Lai siltumsistēmu speciālists, aļa, santehniķis, nesapistu sev prātu, tad pieņem tos 10%.

 

Vēl pie vien vajag sistēmu notestēt ar kritisko spiedienu=maksimālais spiediens radiatoru pasē.

 

Bļa, pistais auto labotājs...

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Parasti pašteces sistēmai ir lieli cauruļvadu diametri un daudz ūdens iekšās. Ja grib pārveidot uz slēgto, tad es teiktu, ka cauruļvadi jāmaina uz mazākiem - nebūs problēmas ar tilpumu pie uzsilšanas. Radiatorus varbūt var atstāt arī esošos.

 

Kopš zināmas pieredzes es atbalstu neatkarīgo slēgumu - kad cauruļvadu pāris iet uz katru atsevišķu radiatoru un tikai katlenē tie tiek komutēti kopā. Tas dod ļoti lielu drošību siltumapgādē, un naff pārāk dārgi, ja izmanto kompozītās caurules. Atkrīt visādi savienojumi, kas parasti maksā gana dārgi. Sist\emu var izprojektēt tā, ka arī malkas katla gadījumā tās caurules nepārkarsējas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Labāk pirms palaišanas nočekot sapumpējot sistēmā gaisu nosimulējot attiecīgās atmosfēras

Jā un pašam sēdēt blakus un bolīt acis, tad ne tikai brilles atradīs kaut kur ārā pie ogu krūma.... :) 

Link to comment
Share on other sites

Man mājā ir pašteces sistēma un lietoju to jau septiņpadsmit gadus. Nav ne mazākā vēlēšanās to pārtaisīt, jo tā tak nav moderni. Protams, pašteces sistēmai jābūt pareizi uzkonstruāetai un izveidotai. Lielākoties tā nav, jo santehniķis Vasja, kurš to savulaik, uz pohām, metināja, visu salaidis dēlī. Mūsdienās vispār praktiski neiespējami atrast santehniķi, kurš saprastu pašteces būtību. Santehniķim daudz vieglaķ uzlikt sūkni un ne par ko nedomāt. Kapēc es savai mājai izvēlējos pašteci. Man māja salīdzinoši patālu no civilizācijas un pēdejā uz elektrolīnijas. Kaut pa logu varu redzēt Ķeguma HES, elektrība mēdz pazust. Ja pazūd elektrība, tad pašteces sistēma vienīgā darbojas nevainojami. Tikai nevajag man tagad stāstīt par UPS un ģenerātoriem. Ir man visi tie verķi, bet tehnika ir tehnika un UPS parasti akumulators sen nobedzies, kad to visvairāk vajag. Tagad taisu apkuri dēla mājā un protams no jauna pašteci ar resnām trubām nelieku, bet avārijas loks vienalga darbosies uz siltuma akumulatoru ar pašteci.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Viss jau tas arī par pašteci un resnām trubām ir blefs...

Izies jau tīri labi tas siltuma daudzums arī pa 3/4'' ar pāris lokiem, ne lielai mājai...

Tagad paņem pulētas, salīdzinoši, nedārgas AISI 201 trubas un veido kā patīk, ja tiešām vēlās lai paštecē arī skrien...

Link to comment
Share on other sites

Pašteces sistēmai, kaut arī ir tas pluss, ka viņa strādā bez elektrības, bet viss pārējais ir vieni vienīgi mīnusi!

 

Galvenā problēma - sistēmā nav iespējams uzstādīt siltuma akumulatoru! Tas nozīmē ka nav iespējams nodrošināt pareizu katla darba režīmu un vienmērīgu temperatūru mājā! Vēl vajag resnākas caurules un pareizos slīpumus visur ievērot - izskatās anāli un pasākums sadārdzinās! Katlam jābūt sistēmas zemākajā punktā, jeb reāli pagrabā - "ļoti ērti" no malkas nešanas viedokļa un pagrabs ir diezgan dārgs prieks, īpaši ja augsti gruntsūdeņi!  

 

Kas attiecas uz elektrību - arī dzīvoju laukos, ilgākais pārtraukums ir bijis kādu pus dienu! Tik ilgi var mierīgi iztikt bez apkures! Bet ja nu pārtraukumi ir ilgāki - tā vai tā bez ģeneratora neiztikt!

Link to comment
Share on other sites

Skaidrs, ka mūsdienās jaunu apkures sistēmu netaisīs uz pašteci, bet, ja mantojumā ir laba paštece, kura darbojas, kapēc neizmantot. Par pareizu katla darba temperatūru gan nav īsti taisnība. Pie pašteces viss notiek automātiski un cirkulācija sistēmā sākas tikai tad, kad katls jau uzsilis. Visādā ziņā darva neveidojas. Protams, paštecei ir vājās vietas, bet ir arī priekšrocības.

Ja par elektrības pazušanu, tad es neesmu optimists. Kutkur deviņdesmito gadu vidū oktobrī uzkrita sniegs un koki sarāva vadus. Tad nu Latvenergo veči vienkārši atknieba visvairāk cietušās līnijas   un lēnām tās izzāģēja. Elektrība nebija vesalu nedēļu. Protams, ir elektrostacija, bet atkal šaize, benzīntankā tak arī nav elektrības. Ar spaini benzīnu mūsdienās nepasmelsi. Par cik esmu pārdzīvojis situāciju, kad sieva atbrauc ar sīko uz darbu un pasaka, ka iestājies pilnīgs pipec, es vairāk negribu piedzīvot. Tad nu es visu savā mājā taisīju tā, lai varetu izdzīvot pilnīgi neatkarīgs no Latvenergo.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 Man malkas apkures sistēma ir saveidota tā, ka darbojas pie vajadzības arī uz pašteci. Nav divcauruļu, bet viencauruļu sistēma. Pagrabs bija, to izmantoju, bet nav pagrabs obligāti, lai darbotos paštece. Katla apsaiste mūsdienīga, ar diviem sūkņiem, mazo loku... viss, kā pienākās. Ir arī akumulatori. Ir bijuši gadījumi, kad nav elektrība, ik pa laikam pazūd elektrība uz īsāku brīdi, aptuveni reizi divos gados, elektrības nav arī uz pusi dienas. Aukstā laikā ir labi, ka var kurināt, kad nav elektrības. Jā, caurulēs sanāk iegrūst vairāk, lielāki diametri, bet tas tikai tuvāk katlam, man pie katla 42 mm kapara caurules, ne visur tādu izmēru tirgo, jā, vajadzēja uzmanīgi ar pareiziem kritumiem, man vienā vietā pagrabā caurule zemu šķērsām koridoram, nezinātājs ar galvu ieskrien. Pašteci izmantoju, kad nav elektrības, citādi viss ļoti labi darbojas ar sūkņiem, jā, ar sūkņiem labāk, ar pašteci vien man tik labi nav. Akumulatori, kad karsti, arī savu siltumu dod paštecē, nav nemaz tik švaki, bet diez vai tīrai pašteces sistēmai būtu OK. Toreiz, kad meistars sistēmu taisīja, pierunāja mani uz to «arī ar pašteci» sistēmu, bija sadārdzinājums uz cauruļvadiem, bet kapars toreiz vēl nebija cēlies cenā, salīdzinot ar pašreizējām cenām, bija lēti. Nezinu, vai tagad vēlreiz tādu sistēmu taisītu, taisnība ir, ekonomiskā pamatojuma dēļ dažām reizēm gadā, kad strāva pazūd, tādai īsti nav. Kā nu iztaisīju, iztaisīju, esmu apmierināts ļoti.

Link to comment
Share on other sites

Štrunts par tām reizēm, kad nav elektrības, uzreiz jau nenosals. Problēma ir brīdī, kad katls pilns ar malku, iet uz pilnu švunku, un španungs pazūd. Vot tad vajag variantu, kā to siltumu no katla atvadīt. Avārijas variantam jābūt muļķu drošam un lai arī sievišķis tiek galā.

Link to comment
Share on other sites

Man siltuma aki uz bēniņiem un cirkulācija mazajā loka katls-aķis notiek arī uz pašteci, tiesa gan tad nestrādā termovārsts un netiek temperatūra katla atpakaļgaitā regulēta,  

Link to comment
Share on other sites

 

 

Vot tad vajag variantu, kā to siltumu no katla atvadīt.

Man šim nolūkam ir divi drošības vārsti, jo citu variantu nav, t.i. vieta kaut kādam siltuma akumulatoram. Pēdējos 5 gadus gan nav bijušas problēmas ar elektroapgādi.  

Link to comment
Share on other sites

 

 

Avārijas variantam jābūt muļķu drošam

 

ir tāda lieta kā UPS. Pilnībā atbilst prasībām. Pieslēdz tādu un avārijas laikā tik vien kā pīkstieni jāklausās. Tos gan atslēgt nav ieteicams, lai nemestu jaunu malku klāt lietotājs.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pēdējos 5 gadus gan nav bijušas problēmas ar elektroapgādi

Vot tad tieši sāka sproblēmas ar UPS. Domāju, ka šai forumā nav jāstāsta, cik ilgmūžīgi mūsdienās ir UPS akumulatori. Vai tad kāds reizi mēnesī testē kurinātavā upša darbību? Kāreizi UPS ir nosprādzis un tad pazūd elektrība. Nē, drošības sistēmai jābūt tādai, lai nevajadzētu nekādu sarežģītu elektroniku. Automātika lai uztur komfortu mājā, bet avārija sbrīdī par to nospļauties, ka tik katls neuziet gaisā.

Link to comment
Share on other sites

beidz vienreiz ņerkstēt. tas, ka tu nespēj reizēm notestēt (un reizi mēnesī to nedara pat banku datu centros) UPS, nenozīmē ka visiem citiem tā ir problēma.

kā reiz bez UPS risinājumus pāris vietās esmu redzējis stulbus - ir uztaisīts nosacītais pašteces loks avārijas gadījumiem, kura iedarbināšanai gan tikai pāris ventīļi ar roku jāpagriež....

Link to comment
Share on other sites

Didzi, viss takš jau ir izdomāts - katls max zemu, aķis max augstu. Savienojums ar vismaz 1'' caurulēm. Apejas vārsts ar klapi 3 ceļu termovārstam. Cirkulācija lokā katls - aķis notiek uz pašteci, ja sūknis neiet. Man siltuma aķi uz bēniņiem un 2'' caurules - vispār visu siltumu paštece spēj novadīt.  Sievastēvam uz pašteci iet tik lielā mērā lai paspētu aizvērties vilkmes regulators un katls neuzsprāgtu.  

 

Kurināšanas laikā man ne reizi elektrība nav pazudusi, bet esmu testējis izslēdzot sūkņus - viss notiek!  


 

 

nenozīmē ka visiem citiem tā ir problēma.

 

Lielākai daļai ir problēma! Cik esmu sastapies ar mazajiem datoru UPS, tad viņiem gandrīz visiem ir beigti aķi un netur viņi nemaz!

 

 

 

ir uztaisīts nosacītais pašteces loks avārijas gadījumiem, kura iedarbināšanai gan tikai pāris ventīļi ar roku jāpagriež....
 

Kreisi uztaisīts - man un sievastēvam nekas ar roku nav jāgriež!

Link to comment
Share on other sites

 

 

Vot tad tieši sāka sproblēmas ar UPS.

Man sākumā bija, un tieši tāpēc arī tas vairāk nav, jo nevar zināt, vai tas tiešām ies, kad to vajadzēs. Arī reizi mēnesī testēsi, bet tu jau nezini, cik tas aķis vairs velk. Varbūt 10min, velk, stundu būs slinkums testēt.

Pie tam, UPS man tikai kaut kādu īsu periodu nosegtu. Ja tikko būšu iekurinājis, izbraucis no mājas, tad labi ja stunda. Ja tāds kārtīgās UPSis, uz visu, kādu 6h kuršanās ciklu, tad tur jau būs kosmoss un jātaisa bez maz vai akumulatoru telpa :) 

Link to comment
Share on other sites

Arī savulaik interesējos par UPSi apkures sūkņiem. UPSis nav nekāda labā izvēle, lai neteiktu otrādi. Parastie datoru UPSi tur neder, ir speciālie, elektroniķi zinās pateikt atšķirību. Maksā tādi UPSi simtus. Biju atradis firmu, kurā grasījos pirkt. Teica, ka 5 gadus akumulators tik kalpos, turklāt istabas apstākļos, ja kā man, pagrabā, mazāk. Pilns katls man kurās aptuveni stundu, saplusoju abu sūkņu jaudu, izrādījās, UPSis man jāņem ne jau lētākais mazietilpīgākais, jāņem uz dārgo galu... Nafig UPSi. Dārgi.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Didzi, viss takš jau ir izdomāts
Nu bet es par ko. Nelaime, ka daudzi santehniķi neprot tādu sistēmu uztaisīt.
Link to comment
Share on other sites

 

 

Apejas vārsts ar klapi 3 ceļu termovārstam.

Šitā man sākumā bija, pirmajā gadā. Pārtaisīju. Nav tā pareizi. Droši ir, ja pazūd strāva kurināšanas laikā, bet tā apeja ar klapi trīsceļu termovārstam padara to termovārstu par nefunkcionējošu. Padomā, kad katls tiek tikko iekurināts, sūkņi vēl nav ieslēgušies, tev caur klapi brīvi katlā plūst aukstais atpakaļgaitas ūdens, nevis karstais no mazā loka. Tā ideja trīsceļu termovārstam - lai katlā nenāk ūdens zemākā temperatūrā par kaut kādiem 60 grādiem. A tu ar klapi to ideju sačakarē.

Link to comment
Share on other sites

Liek galā kaut vai parasto auto akumulatoru

  Šitais ir zināms, tikai autiņa aķis ir vecais, kurš jau pagāšgad negrieza satarteri. Neies tak jaunu aķi turēt kačigarkā un braukāt ar veco. Beigās vecais lūznis tur mazāk kā UPS orģimālais akumulators

 

 

A tu ar klapi to ideju sačakarē.

Muļķības, darbini sūkni no termodevēja, kurš pieslēgts dūmvadam un viss darbosies perfekti. Kad skurstenis silts, ta momentāli ieslēdzas sūknis.Kad katls izdeg, skurstenis auksts, sūknis izslēdzas, bet atapalcirkulacija uz katlu no akumulatora nenotiek, jo siltais ūdens nekad neplust uz leju. Viss sen ir izdomats, bet ne jau to saprast santehnikim Vasjam uz poham.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

 

 

Muļķības, darbini sūkni no termodevēja, kurš pieslēgts dūmvadam un viss darbosies perfekti.
Es tā arī daru! 
Link to comment
Share on other sites

Nu re, ja visu saprot un pareizi uztaisa, tad vecās pašteces tehnoloģijas ļoti labi savietojas ar modenajiem sūkņiem un automātiku.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Man nav termodevēja skurstenī. Man ir sūkņa termostats uz turpgaitas caurules.

Bet kā ar atpakaļgaitu, kas iet uz katlu caur klapi. Katls nekurās, siltums uz māju iet no akumulatora, teiksim 70 grādu karsts, aukstā laikā, atpakaļgaitā tur pat 50 var būt, tas siltums tev ies katlā, katls riktīgi dzesē.

Link to comment
Share on other sites

To, lai neiet caur katlu, nodrošina trīsceļu termo vārsts uz katla mazā loka, atpakaļgaitā? Katls auksts = vārsts ciet, attiecīgi nekas nenotiek...

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

 

 

tas siltums tev ies katlā, katls riktīgi dzesē.

 

Pie standarta slēguma atpakaļgaita iet aķī, nevis katlā!

 

Bez tam trīsceļu termovārsts arī izslēdz šādu scenāriju, kā Smii saka! 

Link to comment
Share on other sites

Man ir tā - katla mazais loks ar sūkni un trīsceļu 70 grādu termovērstu, nākamais ir akumulatora loks, un tālāk no akumulatora atiet radiatoru loks ar savu sūkni, ko darbina termostati.


Teorētiski arī radiatoru lokam vajadzētu bypasu akumulatoram ar vēl vienu trīsceļu vārstu, bet tik tālu es vairs negribēju izvirst. Mana perversija ir ķīniešu termostats katrā istabā, kas ne tikai ar solenoidu pieslēdz / atslēdz radiatoru, bet arī ieslēdz / izslēdz radiatoru loka sūkni. Drausmīgi sarežģīta izvirtība ar daudziem relejiem, bet pārsteidzošā kārtā ne tikai darbojas, bet arī ietaupa siltumu.

Link to comment
Share on other sites

Beidzot, šai ziemā pabeidzu visu kā biju iztēlojies. Man šķiet, nevienam uz zemeslodes nekā tāda nav :D


Pirms tam man bija viens termostats, viesistabā, bet tā kā es tos radiatorus esmu salasījis visdažādāko izmēru, bija pāris gala istabas, kas bija tupa aukstas, kamēr centrālajās telpās karsts un termostats visu norubījis - pasarg dies vēl plīts iekurināta, tiek gatavots ēst utt. Līdz ar to vajadzēja risinājumu, kas piesilda vēsākās telpas, tajā pat laikā lieki nedzenājot sistēmā ūdeni, kad māja silta - jo aķis mazs un trubas nav nosiltinātas visur.

 

Tad arī pasūtīju no ali lētākos programmējamos termostatus, solenoidus, relejus un uzcepu digitāli analogu radiatoru un sūkņa vadības sistēmu.

Link to comment
Share on other sites

Smii - padalies kā! Ir interesanti! 

 

p.s. Bet nu kā vienmēr - topika autors - jaunbiedrs pazudis un viss savu gaitu notiekas ;) 

Link to comment
Share on other sites

 

 

To, lai neiet caur katlu, nodrošina trīsceļu termo vārsts uz katla mazā loka, atpakaļgaitā? Katls auksts = vārsts ciet, attiecīgi nekas nenotiek...

 Taču es par to pašu runāju. Tā ir pareizi. Biedrs ronalds_ tik stāsta, ka viņam trīsceļu vārstam apeja ar klapi, kas gluži labi nav. Katls vaļā, kamēr sūknis nedarbojas. No drošības viedokļa ir ļoti labi, nekad katls nebūs «ciet», bet tas tāds santehniķa Vasjas izgudrojums, nevis risinājums, ko vajadzētu ieteikt, kā pareizo, starp citu, diezgan populārs risinājums... Kas ta man, ja saimnieks laimīgs, lai priecājas. Man ir trīsceļu vārstam apeja ar ventīli. Kad strāvas nav un jākurina, atgriežu ventīli. Lai automatizētu to procesu, nepieciešams elektromagnētiskais vārsts, kas vaļā, kad strāva pazūd, ciet, kad strāva ir. Šis gan ir pavisam nepopulārs risinājums, jo tas solenoīda vārsts lielākiem diametriem ir dārgs, turklāt jāņem tāds, kas nostrādā pie nulles spiedienu starpības, ūdeņniekiem ir dažnedažādi elektromagnētiskie vārsti, bet tiem vajag spiedienu diferenci, vajag speciāli mūsu gadījumam paredzēto. Interesējos vairākkārt, pie it kā nopietniem apkures lietu tirgotājiem, visi sāk peldēt, sāk stāstīt par trīsceļa vārsta apeju ar klapi (tā kā ronaldam), nav man pārliecības, ka no tādiem nopirkšu pareizo, maksā pie divi simti, pārdos vēl kādu brīnumu ūdensvadam paredzēto, kas nestrādās.

 

 

Pie standarta slēguma atpakaļgaita iet aķī, nevis katlā!

 Nav šis standarta slēgums, tas ir alternatīvais slēgums, kas strādā. Standarta slēgums akumulatoriem ir, kad akumulatori paralēli katlam. Katls kurās, siltums aiziet uz māju, akumulatoros liekais, kad katls nekurās, plūsma akumulatoros maina virzienu, siltums iet no akumulatoriem uz māju, gluži kā no katla. Tavs gadījums, kad akumulatori virknē ir ar zināmiem trūkumiem. Ja māja auksta, akumulatori atdzisuši, pie iekurināšanas labu laiku mājā siltums netiek, vispirms tiek sildīti akumulatori. Es, piemēram, vasarā nekurinu, bet ja rodas vajadzība vasarā iekurināt, tik lai lieko drēgnumu mājā novērstu, man pietiek ar pavisam niecīgu daudzumu kurināmā, radiatori silti, ja siltums jādzen caur akumulatoriem, tur arī vasarā pirmajam siltumam mājā prasīsies vairāk kurināmā, akumulatoros siltums tiks, a nākošā dienā moš atkal karstums, kā jau vasarā, nafig kaut kāds siltums akumulatorā tad, jānoraksta zaudējumos.

 ronalds_ par to skursteņa datčiku gribu uzprasīt, ieinteresēja, nezināju, ka tāda lieta ir, nebiju redzējis. Cik tas precīzs? Vai nopērkams apkures lietu veikalos, cik maksā?

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...