Jump to content

Par lielāku radiatoru nomaiņu, kad tie ir uz viena loka


valchazzz
 Share

Recommended Posts

Sveiki!

 

Dzīvoklī ar savu siltuma skaitītāju (jaunbūve) uz viena loka (vai kā to citādi sauc) ir saslēgti 4 mazi radiatori. Plānoju tos nomainīt uz lielākiem. Atnāca meistars un uzreiz pateica, ka jāliek ~ 2 x jaudīgākus jeb 4 lielus 22 tipa 40x80 radiatorus.

 

Caurules ir šauras vara trubiņas (ne tādas resnas, kā vecākās mājās). Caurule horizontālā stāvoklī pa grīdu iet cauri dzīvoklim. Katrs radiators pie tā loka ir pieslēgts klāt paralēli.

 

Izskatās, ka loka galā jau ūdens ir mazliet vēsāks. Tuvākajam radiatoriam ir 57 grādi karsts, tālākajam, škietami, 54.

 

Kāda ir jūsu pieredze - vai palielinot radiatoru potenciālo jaudu x2, nevar rasties siltuma problēmas?

 

Varu iedomāties divas problēmas:

1. Gala radiatoram varētu nepietikt siltuma

2. Visi radiatori var palikt vēsāki, jo "par grūtu" virzīties ūdenim

 

Meistars izteicās, ka visam būtu jābūt ok, bet vēlos dzirdēt arī kādu citu pieredzi.

 

Paldies par padomiem.

 

Link to comment
Share on other sites

Visādi var būt. Ja meistars sakarīgs, gan jau viņš izpētīja situāciju, neredz problēmu, tāpēc saka, ka būs OK.

Dzīvoklī radiatoru nomaiņa pēc visas pareizības jāveic ievērtējot visas mājas apkures sistēmu. Vienai attālai paziņai bija, nopirka dzīvokli, tur vecie ķeta radiatori, mainīja uz moderniem... bija tur sava kārtība, vajadzēja skaņot ar apsaimniekotāju, bija kaut kāda apkurnieka atzinums, tikai tad varēja mainīt... Nevis tā - pats izdomāja, apjautājās forumā un tik maina...

Link to comment
Share on other sites

Radiatorus var mainīt bez apsaimniekotāja, ja nemaina jaudas.

Kādi šobrīd un kāpēc tiek mainīti- ledusskapis?

Link to comment
Share on other sites

Ja runa ir par jaunu daudzdzīvokļu māju, tad tur jau projektā ir paredzēts ka kāds dzīvoklis var pilnībā aizgriezt ciet radiātorus utt. un attiecīgi sistēma veidota tā ka nekas slikts tur nenotiek. Tai pat laikā esošajiem radiātoriem būtu jānodrošina pietiekama maksimālā jauda lai būtu komfortabli. Grīdas trubas arī gan jau ka ir ar rezervi. Pamēģini vispirms iesildīt telpas un nodzīvot vismaz nedēļu ziemīgā laikā pirms sāc visu mainīt nost.

Taviem radiātoriem, visticamāk, pietiek ar puscollas kapara trubiņu. Paši radiātori max. jaudu reti kad paņem, tik tad kad iebūvētais termostats bļauj ka istabā ir stipri aukstāks nekā viņam maksimums ieregulēts. Vajag arī atgaisot tos radiātorus līdz karsts krāsūdens sāk tecēt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Radiatorus var mainīt bez apsaimniekotāja, ja nemaina jaudas.

Nomainot radiatorus notiek kaut kāda iejaukšanās visas ēkas apkures sistēmā. Kaut vai tas, ka sistēmā spiediens samazinās, jo vecos radiatorus noņemot, no tiem tiek izliets ūdens, jaunos uzliekot, sistēmas ūdens ieplūst radiatoros. Kāpēc jābaidās no apsaimniekotāja? Kāpēc nevarētu saskaņot? Gabals atkritīs?

Link to comment
Share on other sites

1. ar kādu mērinstrumentu un tieši kur mērīta temperatūra? vajadzētu mērīt ieplūdi un izplūdi, visvienkāršāk paneļa stūrī pretim attiecīgajam pievadam.

ieplūdei vajadzētu neatšķirties. Ja tiešām atšķiras tad tā caurule tur iet pa vējainu grīdu lielu gabalu un pirmajiem radiatoriem ir palielināta plūsma. 

 

Izmērot visiem padevi un atpakaļgaitu varētu saprast plūsmas sadalījumu starp radiatoriem.  un piegriezt kur par daudz lai pietiek citiem (ar seškanti atpakaļvārstā)

 

tas nams ir apdzīvots? varbūt apsaimniekotājs, kurš pārstāv attīstītāju pārmērīgi piegriezis padeves temperatūru lai ietaupīto kopējos zudumus, lai samazinātu izdevumus par nepārdotiem dzīvokļiem

 

pirms kautko sākt mērīt vajag visas termogalvas atgriezt līdz galam vaļā, 

 

vai termogalvas nav aiz bieziem aizkariem vai zem palodzēm, / piebīdītiem galdiem ?

 

uz siltuma skaitīta'ja paspaidot podziņu vajadzētu redzēt padeves / atpakaļgaitas temperatūru

 

ja atpakaļ nāk kautkas ap 25-30 bez plūsmas palielināšanas vairs īpaši neko neiegūsi, varbūt kaimiņi jau paspēja savus balansēšanas vārstus (ja tur tādi ir) pagriezt vaļā un Tev vairs nepietiek.


izlasīju vēlreiz 54/57 tur vajadzētu pietikt arī priekš -15-20 ārgaisa temp. 

šāda temp ir tagad - kad ārā ap 0?

 

tas ir kāds centrs nams ar nokrāsot fasādi vai tiešām "jaunais projekts"

Link to comment
Share on other sites

Jaunajās mājās ar siltuma skaitītājiem apkures sistēma ir stipri savādāka. Spiedienu uztur automātika, ir arī automātiskā atgaisošana. Mainot vienkārši aizgriež ciet ventiļus pie siltuma skaitītāja, radiatoros pašos pa 3 grami tā šķidruma ir iekšā un tāpat RS dod bez papildus maksas ap 2 kubikmetri bez maksas krāsūdeņa mēnesī uz māju, jo viņš pazūd caurās trubās. Nav vajadzības bendēt nervus ar saskaņošanām, bet 2x jaudīgāki nu dikti aizdomīgi liekas. Radiātoriem itkā ir arī tecēšanas virziens, var to pārbaudīt vecajiem, vai nav otrādi sabakstīts - tas varētu būt iemesls kāpēc švakāk silda. Termostata galvās nav kaut kas uz dullo saregulēts, uzlikti kādi ierobežojumi.

Link to comment
Share on other sites

Uzliekot jaunus radiātorus tu uzdāvini tos visai mājai. Ja ejot prom noņemsi un paņemsi līdzi, tad ar mierīgu sirdi pārējie iedzīvotāji tevi var uzvilkt uz desas.

Tāpēc, ja apsaimniekotājs atsaka atļauju nomainīt, bet 50%+1 dzīvoklis atļauj, tad var sūtīt gudri izrunāties pārvaldnieku.

Bet parasti pārvaldnieks daudz kur izbrauc uz nezināšanas vai kaimiņu pofigisma rēķina.

 

Nav jau zināms kādi pašreiz stāv un cik lielas istabas ar griestu augstumu. Kur dzīvoklis izvietots.

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

siltuma sk droši vien skapī koridorā.

atkarībā no modeļa paspaidot podziņu, vai paturot un tad paspaidot var redzēt aktuālo plūsmu. Kad esi atgriezis visu vaļā sev, salīdzini savu plūsmu ar kaimiņu jo skaitītāji ta blakus, vēlams vienīgi ar līdzīgu apmēru dzīvokļiem.

 

spaidi droši neko tā sačakarēt nevar.

 

visprecīzāk būs, ja paskatīsies stāvu augstāk un zemāk, kur vajadzētu būt identiskiem dzīvokļiem.

 

starp citu kirš stāvs no cik?

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

rodrigez

 

Mērīju temperatūru ar infrasarkano termometru.

Visi radiatori ir uz max - uz piecinieku. Radiatori pamazi, 11 tipa (tikai viens sildošais panelis).

Projekts ir 10 gadīga jaunbūve, bet nesiltināta. Stūra dzīvoklis, virs vienas istabas - terase, virs pārējām - cits dzīvoklis.

 

Pēc jūsu padomiem šorīt paskatījos siltuma skaitītājā datus:

Pie -3 grādiem no rīta ārā:

Ieejošais siltums: 53.5

Izejošais siltums: 46.9

Siltuma starpība: 6.6

Plūsma: 0.197 m3/h

 

Secinu, ka infrasarkanais termometrs piemelo par dažiem grādiem uz augšu.

Informācijai: dzīvoklī ir vēl 5. radiators, kas ir viens pats uz cita loka, tas ir liels un paņem kādas 3/8 no visa dzīvokļa jaudas (tas, lai jūs saprastu, kur aiziet siltums). Pārbūvēt lokus tagad nevaru, tad jāpārtaisa viss remonts.

 

Radiatorus mainu, jo brīžiem dzīvoklī ir zem 20 grādiem. Gribu nodrošināt stabilus 22, kad reizēm paliek vēsāks (laikam, kad atdziest ķieģeļu siena). Tāpat arī plānoju uz jaunajiem radiatoriem uzlikt gudro māju, kas regulēs telpu temperatūru atkarībā no diennakts laika.

Tātad ceru ar lielākiem radiatoriem + termogalvām ar sensoriem dabūt siltākus vakarus, +/- par to maksu uz rēķina, ka pa dienu atļaušu būt 20 grādiem, vakarā - 22.5.

 

P.S. Skaitītājs katram dzīvoklim ir iekšā.

Radiatori patreiz ir pieslēgti pareizā virzienā, pirms tam patiešām bija pieslēgti otrādi. Pārslēdzot, palika par kādu 0.5-1 grādu siltāks.

Labots - valchazzz
Link to comment
Share on other sites

Pirms 10gadiem nodot nesiltinātu ēku ekspluatācijā bija nereāli. Ja māja būvēta no paneļiem,tad starp dz.betonu ir 10cm 'makroflex' un atkal otrs slānis ar dz.betonu.

 

Nomainot radiatorus diez vai būs mazāks rēķins, bet projektu attīstītāji parasti liek vissudigakos radiatorus, vislētākos pvc logus, ķīnas armatūru (ūdenssistēmai)

 

No sākuma paņem termokameru nomā, lai redzētu kur plūst laukā siltums. Ja nav kritiskie punkti, tad nomaini saviem spēkiem vienu radiatoru un paskaties vai istabā paliek siltāk. Tam vajag 2-3dienas, lai izjustu. Ja siltums iet pa caurumiem, welcom... diemžēl būs mūžīga cīņa

 

Ar tiem 20grādiem ir diskutabli. Ja patreiz sēdēt t-kreklā un šortos bez zeķēm nav komfortabli, bet paliek vēsi, tad tur pat nav 18. Termometrs mēdz *irst.

Link to comment
Share on other sites

Man sanāk, ka tava siltuma patērētā jauda, brīdī kad norakstīji rādījumus ir ~1,5kW

Cik liels ir dzīvoklis (m2)?

Man deltaT izskatās pamazs, kas varētu liecināt par to, ka radiatori tiešām ir par mazu

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

valchazzz

mickys, dzīvoklis nav liels - 60m2. Bet kā jau rakstīju - stūris un virs vienas istabas jumta terase.

Pēc maniem aprēķiniem un novērojumiem pie šādas temperatūras, kā tagad, patērētā jauda ir drīzāk tuvāk 1-1.2kW. 1.5/1.6 tuvāk izskatījās, kad ārā bija -15 grādi.

Labots - valchazzz
Link to comment
Share on other sites

Klau, man tā tik vien liekas, ka vai tik Tavā namelī nav pie stūres tikusi viena ar galvu slima bāba kas lien siltummezglā uz dullo kaut ko regulēt bez jebkādas izpratnes kas un kāpēc. Tad spiedienu samazināt sistemā lai sūkņi mazāk elektrības ņem, tad temperatūru siltumnesējam nogriezt, lampiņas koridorā no automātikas uz slēdzīti pārtaisīt, puķītes sastādīt, nē?

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pēc maniem aprēķiniem un novērojumiem pie šādas temperatūras, kā tagad, patērētā jauda ir drīzāk tuvāk 1-1.2kW

Padalies ar savu aprēķinu metodiku, man pēc taviem dotajiem skaitītāja datiem sanāk 1,52kW

Link to comment
Share on other sites

katram radiatoram atpakļ temperāturra kāda?

ieskaitot to 3/8 jaudas terrētāju

 

pēc ta saprast vai sabalansēti savā starpā daudzmaz

 

ja visi ļoti līdzīgi, tad lielāki radiatori palīdzēs

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

mickys, mana aprēķina metodika ir vienkārški - nolasu vienu dienu patērētās jaudas rādītāju un nolasu nākamajā dienā tajā pašā laikā.
Man parasti tie cipari apmēram pie temperatūras 0 līdz -5 ir apmēram uz 30 dienām rēķinot - ap megavatu. Piemērs 03.01-04 .01 no rīta līdz rītam diennaktī = 0.0341 Mw jeb 1.023 Mw.

Par šo konkrēto diennakti neko konkrētu nevaru teikt, neesmu fiksējis patēriņu. Varbūt tiešām sanāktu 1.5 Mw.

 

rodrigez, atpakaļ temperatūru katram radiatoram gan laikam nevaru nomērīt. Man ir infrasarkanais lētais ebay termometrs, ar kuru viekārši atrodu uz radiatoru karstāko vietu, tuvāk pie ieplūdes.

Link to comment
Share on other sites

Atpakļgaitas temperatūru vari nomērīt uz radiatora virsmas pie atpakaļgaitas caurules.

Turpgaitas temperatūru attiecīgi pie turpgaitas caurules.

Link to comment
Share on other sites

Baltā paneļa stūros ir vietas kur pienāk un aiziet siltumnesējs. paskaties no sāniem, sapratīsi. Panelim tajā vietā tieši plakana virsma ērti mērīt. mēri balto paneli, termometrubturi taisnā lenķī pretim, ne tuvāk par 10cm, īpaši tālāk arī ne.

lai pārliecinātos par mērijuma nosacītu ticamību izmēri radiatoru, sienu, radiatoru, sienu vairākas.reizes secīgi, abiem mērījumiem nevajadzētu mainīties. man bija welleman par 30lvl, tas bija mēsls, ar Fluke 62ir mini sakrit katru reizi pa 0,2C

 

nemēģini mērīt caurules, tas sarežģītāk.

 

galu galā, ar roku salīdzini radiatoru stūrus, kur atpakaļgaita pieslēgta :D

 

iepriekš minētā radiatoru temp atšķiriba var būt dēļ dažādas mērijumu vietas (nebija precīzi pienākošais stūris) vai pat trrmometra kļūda.

 

Ja iepriekšējais mērijums bija pareizs tad atpakaļgaitā būtu jābūt milzīhai starpībai un tiem sildķermeņiem kur zemāka temperatūra katastrofāli pietrūkst plūsmas un izejā ir ap 20c

savukārt kādam izejā ir padeves T - 1-2

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

Nu tātad nomērīju visu, kā stāstījāt ar savu lēto infrasarkano mērītāju.

Mērītājam noteikti ir kļūda +/-2 grādi, bet atkārtotos mērījumos svārstās tikai par kādu 0.5. grādu. Tātad - relatīvās vienībās izvēlos šim verķim ticēt.

 

1. radiators In: 57 Out: 52 . Radiators ļoti mazs

2. radiators In: 57 Out: 52 2x lielāks par nr1

3. radiators In: 56 Out: 48 identisks radiatoram nr 2, abi vienā istabā

4. radiators In: 54 Out: 47 mazs radiators ar kādiem 300w - pēdējais ķēdē

5. radiators In: 56 Out: 50 Lielais 3/8 radiators uz atsevišķa loka

 

Cipari vakarā uz skaitītāja:

In: 53.8 Out: 47.1. Starpība: 6.74 grādi

Apjoms: 0.179m3/h

Uz siltuma skaitītāja atradu, ka man rāda arī kilovatus - Šovakar ir 1.4 kW.

 

Kādi varētu būt secinājumi no šī visa?

 

mickys, sorry, es no rīta galīgi sajaucu megavatus ar kilovatiem. Tu rakstīji, ka ir 1.52 kw, bet es atkal rēķināju, ka pa mēnesi sanāk 1.1 mW. Citas vienības citās laika vienībās.

Labots - valchazzz
Link to comment
Share on other sites

Termogalvu radiatoriem nav?

 

Visi plūsmas regulēšanas ventiļi radiatoriem vaļā? Un par aukstu istabā?

 

Nu tad jāmaina radiatori. Ieteicams uz tādiem lai caurules nebūtu jāpārtaisa.

 

Kādi radiatori ir tagad? 

Link to comment
Share on other sites

Reptīlis

Secinājumi no mērījumiem varētu būt - par mazu tavi radiatori. Ja pēc grāmatas, ideāli jābūt 10 grādu starpībai starp ieeju un izeju.

Link to comment
Share on other sites

paldies par mērījumiem. manas bažas un cerība, kāds radiators patērē lielākonplūsmas daļu un citiem atgaita auksta dēļ.nepietiekošas plūsmas neapstiprinājās.

 

Plūsma visiem ir pat par lielu.

 

hmm, gan jau meistars uzmeta aci vai nav ar gaisu, tad viens stūris puse īsti mesiltu, gan pats pamanītu.

 

Logiem tās mazās vēdināšanas lūciņas aizverrtas? tur ap.divi.grādi vismaz atšķirība,

 

no eleltrības komtaktligzdām kas.pie ārsienas aukts vējš pūš?

 

ja.nemeklēt iespējamos palielinātos siluma zuduma avotus tad var apgalvot ka esošie sildķermeni visi ir pilnīgi caursiluši un atdod siltumu savi spēju robežās (pie dotās temp temp) un atdevi un trmprratūru un patēriņu uzlabos lielāku uzstādīšana.

pagaidām var sasildīties novietojot ventilatoru pie radiatora.

Link to comment
Share on other sites

Atkārtošos, stipri jāšaubas vai radiātoru jauda varētu būt izrēķināta stipri par mazu. Ja silda par maz, tātad par maz dod iekšā. Iekšā došana sastāv no temperatūras un plūsmas ātruma un, nezinu cik tur tie grādi, bet, gan radiātorā ieejošās, gan izejošās trubas temperatūrai patreiz ir jābūt tādai lai, ja vien neesi faķīrs, ilgāk par 4-5 sekundēm roku pieliktu noturēt nevarētu un, manuprāt, tas ir vairāk nekā 57°C!!!

Būvnormatīvi kaut kā šitā burbuļo: 31. Atklātās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās karstā ūdensvada stāvvados jānodrošina 65 °C temperatūra, bet karstā ūdens patēriņa normu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu, piemērojot koeficientu 0,85 un nemainot kopējo patērējamā ūdens daudzumu.

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

 

 

31. Atklātās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās karstā ūdensvada stāvvados jānodrošina 65 °C temperatūra,
Tie noteikumi attiecas uz
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija". Ar apkuri tam nav nekāda sakara, ja neskaita to ūdensvads ir arī karstais ūdens un tas kaut kā ir jāuzsilda. Dzenāt apkurei pa māju stāvvadiem  65 °C, neatkarīgi no gadalaika un ārgaisa temperatūras ir neracionāli. Nav nekādu noteikumu, kuri nosaka kādai ir jābūt radiatoru,  temperatūrai. Ir daudzdzīvokļu mājas, kurās pa apkures stāvvadiem cirkulējošā ūdens temperatūra nekad nav lielāka par +50 °C (pie -20 °C), bet mājā ir karsts.
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu te jau ir runa par jauno projektu, vecajos varbūt pietiek ar 50°C, sen neesmu bijis vecā mājā, nezinu, bet jaunā mājā caurules vienmēr ir diezgan karstas.

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

 

 

Nu tātad nomērīju visu, kā stāstījāt ar savu lēto infrasarkano mērītāju.

 

Ļoti iespējams, ka tas rāda pilnīgā sviestā. Nelētajiem mērītājiem var uzlikt koeficientus dažāda materiāla virsmu mērīšanai. Es pats esmu redzējis, ka lētie pārbraucot ar staru siena-caurule-koks rāda dieva zīmes. Piem. uz ņeržas ir vispār auzas.

 

Kopumā - ja dzīvoklī ir auksts, atgaita no radiatoriem pašlaik rādās pietiekami karsta + vēl cilvēkam ir skaitītāji, kas rada zināmu ilūziju, ka "par patērēto siltumu maksā pats", tad neredzu nevienu iemeslu kāpēc nevar vienkārši uzlikt 2X jaudīgākus radiatorus un beigt bazāru. Domāju, ka neviens nevainīgais no tā necietīs.

Link to comment
Share on other sites

Nu tak mickys jau teica, ka atgaita ir par karstu - starpība starp turpgaitu un atgaitu ļoti maza.Tas nozīmē, ka esošais radiators fiziski nespēj paņemt pietiekamu siltuma daudzumu, ko atdot telpai. Pārāk mazs virsmas laukums. Lielākam radiatoram vienmēr var pagriezt mazāku caurplūdi.

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

Paldies par padomiem un iesaistīšanos. Tad jau domāšu par lielāku radiatoru uzstādīšanu. Kā viens no iemesliem lielākiem radiatoriem bija gudrās mājas apkures sistēmiņas uzstādīšana.

Un es sapratu, ka, ja nolaidīšu pa dienu istabu uz 19 grādiem, tad uz vakaru ar tik maziem radiatoriem nedabūšu atpakaļ 22.5 grādus. Ar lielākiem - cerība varētu būt.

 

Paldies par padomiem! Forši, ka te tik atsaucīgi cilvēki :)

Link to comment
Share on other sites

Un es sapratu, ka, ja nolaidīšu pa dienu istabu uz 19 grādiem

 

Ja ir normāli siltināta māja, tad nez vai pa dienu pat ar izslēgtiem radiatoriem temperatūra nokritīsies no 23 līdz 19 grādi! Nu ja nu vienīgi ārā -25.

(Manā mājā pie -20 ārā temperatūra pazeminās no ~24 līdz 20 grādi apmēram pa diennakti)

Tā kā radiatoru regulēšanas fīča ir stipri apšaubāma.  

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

valchazzz

Nu šis ir tas gadījums, kad māja laikam nav īsti labi siltināta. Dzīvoklis ir stūra un vēl terase virs guļamistabas, visi logi vienpakešu (plānots mainīt), guļamistabā lielais logs līdz grīdai.

Ar šiem 1.4-1.7 kWh var dabūt 60 m2 telpās 20.7-23 grādi (kā kurā telpā, kā kurā laikā). Kad kurina švakāk, ir bijis 19.8 guļamistabā. Tad jau laikam nav īsti labi siltināta. Tas ir mēnesī ap 0.9-1.2 mWh pie āras temperatūras +2 līdz -6.

Pamēģināšu vienreiz izslēgt apkuri, paskatīšos, kā būs.

Iespējams, ka mazāk siltai mājai tā fīča arī varētu noderēt.

Link to comment
Share on other sites

Skaidrs ka nav ko zīlēt kafijas biezumos - izslēdz apkuri un paskaties!

 

Tomēr tīri teorētiski tā temperatūru raustīšana nav diez ko izdevīga. Pieņemsim 60% laika 23 grādi, 40% - 18. Tāds optimistisks pieņēmums. 

Pieņemsim ka vidēji pa apkures sezonu ārā ir 0 grādi. Siltuma zudumi ir atkarīgi no temperatūru starpības. Tajos 40% laika, kad telpu temperatūra būs 18 grādi,  ekonomēsi 30% siltuma.

Tas notiek 40% laika, tātad kopējā ekonomija  apmēram 12%. 

 

Paskaties uz savu apkures rēķinu un izrēķini cik ir 12% un pa cik ilgu laiku automātika atpelnīsies. 

 

Kas atmaksājas, tas ir papildus siltināšana - 3 stiklu logi, papildus vate uz bēniņiem privātmājām.

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Kas nu daudz var atmaksāties, protams, māja jāsiltina, bet...?

Nupat paņēmu, malku, kā parasti ar rezervi, samaksājot 420,-

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...