Jump to content

Ūdens dzesēšana pašu rokām


Jetijs
 Share

Recommended Posts

Labdien, pasen atpakaļ biju žurnālā "boot" publicējis 3 rakstu sēriju par ūdens dzeses izveidi pašu rokām. Bieži vien uz PM nāk dažādi jautājumi šinī sakarā,

tāpēc nolēmu, ka būtu noderīgi publicēt šos rakstus arī šeit. Tad nu lūdzu! :)

 

 

 

 

 

 

Datora klusināšana.

 

 

 

Mūsdienās datoru procesori kļūst jaudīgāki prātam neaptveramā tempā. Jaudas pieaugums nes līdzi arī savas ēnas puses. Jo jaudīgāks procesors, jo attiecīgi

vairāk siltuma tas izdala. Piemēram, 3.0Ghz Pentium4 procesors spējīgs izdalīt pat līdz 120w siltuma. Tas nav maz. Lai ar šādu siltuma daudzumu tiktu galā,

uz procesoriem tiek likti lieli vara vai alumīnija radiatori, kurus attiecīgi dzesē ventilatori. Ja šāds dators netiek pārāk noslogots ar jaudīgām programmām

vai spēlēm, tad ar šādu dzesēšanas sistēmu pilnīgi pietiek, taču atliek tikai padarbināt kādu jaudīgāku spēli uz šāda datora, kā procesora temperatūra

dramatiski pieaug, attiecīgi palielinot procesora ventilatora apgriezienus, kas savukārt palielina trokšņu līmeni. Šādā situācijā ir divas izejas. Piemēram,

varam uzgriezt skaļāk mūziku vai spēles skaņas, tādā veidā apslāpējot ventilatora troksni, taču vakarā vai naktī tādā veidā var tikt traucēts apkārtējo

miers. Otrs variants būtu sākt domāt par datora apklusināšanas veidiem. Pastāv milzum daudz iespēju padarīt savu datoru klusāku. Vienkāršākais veids būtu

nomainīt standarta procesora radiatoru pret kādu no daudzajiem, datoru veikalos pieejamajiem, dzesekļiem ar 120mm ventilatoru. Jo lielāks ventilators, jo

vairāk gaisa tas spēj pārvietot, kas ļauj to darbināt uz mazākiem apgriezieniem tādējādi samazinot troksni. Taču ventilators ir un paliek ventilators. Ja tā

radītais troksnis jūs ir tā nomocījis, ka esiet gatavi ventilatorus likvidēt pilnībā, jums būtu jāapsver alternatīvas dzesēšanas metodes, piemēram, ūdens

dzesēšana. Ūdens dzesēšanas sistēma sastāv no 4 komponentēm – ūdens galva procesoram, sūknis, rezervuārs, radiators. Ūdens galva ir klucītis, kas stiprinās

pie procesora un caur kuru plūstošais ūdens aizvada prom procesora izdalīto siltumu. Parasti ūdens dzesēšanas galvas tiek veidotas no alumīnija vai vara, jo

šiem metāliem ir ļoti labas siltumvadīšanas īpašības. Rezervuārs ir plastmasas vai orgstikla tvertne, caur kuru notiek sistēmas atgaisošana un šķidruma

papildināšana. Radiators nepieciešams, lai siltajam ūdenim būtu kur atdzist. Ūdens dzesēšanas galvenās priekšrocības ir zemākas procesora temperatūras un

klusums. Taču ir arī negatīvās puses – cena. Datoru veikalos pieejamo ūdens dzesēšanas sistēmu cenas ir vienkārši graujošas – ja vēlies nodzesēt tikai

procesoru tad jārēķinās ar summām, kas pārsniedz 100 latu robežu, bet, ja ir papildus vēlme nodzesēt arī videokarti un citas mātes plates karstošās daļas,

tad cena jau paliek līdzvērtīga jauna datora cenai. Tāpēc daudzi entuziasti izvēlas ūdens dzesēšanas komponentes pagatavot paši.

 

 

Ūdens dzesēšanas galvas izveide.

 

Ūdens dzesēšanas galvu iespējams pagatavot daudz dažādos veidos, atkarībā no pieejamiem materiāliem un instrumentiem. Vislabākais materiāls ūdens dzesēšanas

galvas izveidei ir alumīnijs vai varš. Vara siltumvadītspēja ir pat līdz divām reizēm augstāka par alumīnija siltumvadītājspēju, taču praksē atšķirība starp

abiem materiāliem ir maza, jo pretstatā gaisa dzesei, kur svarīgs ir radiatora dizains un materiāla spēja novadīt siltumu pēc iespējas tālāk, ūdens

dzesēšanas sistēmā, siltums no procesora jāaizvada tikai līdz ūdens kanāliem, kas plūst cauri dzesēšanas galvai un šis attālums parasti ir ļoti mazs, tāpēc

abi materiāli ar šo uzdevumu tiek galā gandrīz vienlīdz labi. Pie tam, veidojot ūdens dzesēšanas galvu jāņem vērā fakts, ka alumīnijs ir daudz vieglāks un

mīkstāks par varu, kas padara to par ļoti viegli apstrādājamu materiālu. Pastāv arī iespēja izmantot sudrabu, kā materiālu ūdens dzesēšanas galvas izveidei –

tā siltumvadītspēja ir pat par 10% lielāka nekā varam, taču šis materiāls ir pietiekami dārgs un ieguvums pietiekami mazs, lai to neizmantotu. Kad par

materiāliem viss būtu skaidrs, varam ķerties klāt pašai ūdens dzesēšanas galvas izveidei. Aprakstīšu trīs no iespējamajiem ūdens dzesēšanas galvas izveides

variantiem, kas neprasa lielus līdzekļu ieguldījumus.

 

Variants Nr.1

 

Ūdens galvu varam līmēt ar epoksīda līmi no mazām plāksnītēm, kas sagrieztas vajadzīgajos izmēros. Ņemam vara plāksni 1-2mm biezumā, uzzīmējam uz tās

vajadzīgā izmēra izklāta paralēlskaldņa kontūras, tā it kā grasītos no tā izlocīt kastīti, kā no papīra

 

1157692457.jpg

 

Ar dzelzs zāģīti apzāģējam kontūras un ņemot talkā nedaudz spēka un pacietības salokam izgriezto vara plāksni tā, lai izveidotos tāda kā kastīte

 

1157692458.jpg

 

Atliek tikai kastītes virspusē izurbt caurumus uzgaļu ielīmēšanai un salīmēt visas salaiduma vietas ar bagātīgu kārtu epoksīda līmes. Līmei nožūstot, to

iespējams akurāti noslīpēt, tā lai kastīte izskatītos pēc iespējas labāk. Efektīvāk, gan būtu, ja šādas kastītes iekšienē būtu iestrādātas vēl daudzas

plāksnītes, kas atrastos ūdens plūsmas virzienā un netraucētu caurplūdei

 

1157692459.jpg

 

Šādu plāksnīšu esamība palielinātu siltumatdeves laukuma lielumu, līdz ar to arī pašas ūdens dzesēšanas galvas efektivitāti. Lai to panāktu vienkāršākais

variants būtu izmantot jau esošu radiatoru, kuram aplīmēt apkārt sieniņas no tāda pat materiāla, paredzot arī vietas ieplūdes un izplūdes uzgaļiem

 

1157692461.jpg

 

1157692478.jpg

 

Kā redzam, šādu ūdens dzesēšanas galvu pagatavot ir samērā vienkārši un, galvenais – lēti. Taču šādai pieejai ir savi mīnusi – nevar īsti pateikt to, cik

ilgi šāda ūdens dzesēšanas galva efektīvi strādās un vai laika gaitā tai neradīsies plaisas līmējumu vietās. Tas tāpēc, ka dažādi materiāli – šajā gadījumā

alumīnijs vai varš un epoksīda līme – siltuma ietekmē izplešas dažādi, kas nozīmē, ka ar laiku šādu nevienādu izplešanos rezultātā var parādīties plaisas un

caurumi līmējumu vietās.

 

Variants Nr.2

 

Ir cits variants kā veidot ūdens galvas pēc līdzīga principa tikai bez iepriekš minēto trūkumu piedzīvošanas. Tas panākams ūdens dzesēšanas galvas nevis

līmējot, bet gan metinot vai lodējot. Ja ūdens dzesēšanas galvu veidojam no alumīnija, tad bez metināšanas neiztikt, un ne katram ir pieejams alumīnija

metināšanas aparāts, bet izmantojot varu nāksies apgūt lodēšanas pamatus un iegādāties lodēšanas aprīkojumu padsmit latu vērtībā. Jums būs nepieciešams gāzes

deglis, gāzes balons, lodalva un lodējamā pasta. Kad kastīte ir salocīta pēc iepriekš dotā parauga, jāņem talkā lodējamā pasta un rūpīgi jāapsmērē ar to

visas salaiduma vietas. Kad tas izdarīts, kastīte jāsāk karsēt ar gāzes degi, ko būtībā iespējams arī aizstāt ar gāzes plīti, kastīti uzliekot uz kāda no

riņķiem. Tātad, kastīte jākarsē kamēr lodējamā pasta izdeg, tad jāpakarsē vēl nedaudz un drīz vien pastas sastāvā esošā alva sāks kust un visas tās vietas,

kur bija pasta, iegūs baltu spīdumu. Tagad vēl atlicis ar alvas stienīti aizkausēt lielākās šķirbas. Vēlāk šādu kastīti iespējams no visām pusēm noslīpēt tā,

ka lodējamo vietu gandrīz neredz un rezultātā esam ieguvuši pilnībā funkcionālu, hermētisku ūdens dzesēšanas galvu, kurā neparādīsies plaisas pat ļoti ilgā

ekspluatācijas laikā. Pirms uzsākt lodēšanu, vēlams iegādāties santehnikas veikalos, piemēram, kādus vara savienotājus, kurus salodēt savā starpā prakses

nolūkā. Protams, šādu kastīti var lodēt nevis no vienas izlocītas daļas bet arī no sešām pareiza izmēra plāksnītēm, taču tas ir daudz sarežģītāk, un

jārēķinās ar to, ka lodējot klāt pēdējās daļas, pirmās šajā procesā var nokrist lielā karstuma dēļ. Taču ja jums ir pieejama vara plāksne 1mm biezumā,

problēmām ar locīšanu nevajadzētu rasties. Atliek vien izgriezt izklātas kastītes kontūras ar skārda šķērēm vai izzāģēt ar metāla zāģīti un uzlikt šo

plāksnīti uz kādas virsmas ar taisnu malu, piemēram, uz galda tā, lai lokāmā daļa atrastos pāri malai. Tagad pašu plāksnīti pieturot, ar āmurīti viegliem

piesitieniem akurāti nolokam maliņu 90 grādu leņķī.

 

Variants Nr.3

 

Taču, ja jūs vēlieties tiešām izturīgu un uzticamu ūdens galvu, bez apgrūtinošās lodēšanas un ne visai uzticamās līmēšanas tad pastāv vēl viena iespēja, kā

pagatavot lētu ūdens dzesēšanas galvu. Šajā gadījumā jums būs nepieciešama vertikālā urbjmašīna, pāris skrūves un vītņu griežamais komplekts. Šajā variantā

ūdens caurplūdes kanālus iespējams izurbt vara vai alumīnija klucītī. Tātad ņemam vara klucīti izmēros 50x50mm un 10-15mm biezumā. Un uzzīmējam uz tā kanālu

urbšanas vietas tā, lai veidotos kaut cik loģiski caurplūdes kanāli.

 

1157692479.jpg

 

1157692481.jpg

 

5mm biezumā. Un uzzīmējam uz tā kanālu urbšanas vietas tā, lai veidotos kaut cik loģiski caurplūdes kanāli. Piemēru variet smelties no attēliem nr. 6 un 7 .

Kanālus jāurbj ar pēc iespējas lielāka diametra urbi, tādā veidā palielinot caurplūdi un siltumatdeves virsmas laukumu. Ja jums ir vara vai alumīnija

klucītis 10mm biezumā tad jāizvēlas 6 mm urbis, tā lai uz katru pusi paliktu vismaz 2mm sieniņa. Attiecīgi, ja ir15 mm biezs klucītis, jāizvēlas 10 vai 11mm

urbis. Urbjot caurplūdes kanālus, jau savlaicīgi padomājiet par tādu ieplūdes/izplūdes uzgaļu izvietojumu, tā lai ieplūde būtu loģiskas kanālu sistēmas vienā

galā, bet izplūde otrā galā. Tad būs pēc iespējas mazāk tādu vietu, kur ūdens cauri plūstot varētu uz ilgāku laiku "ieķerties". Ievērojiet, ka kanālu platums

drīkst būt mazāks, taču ne lielāks, lai izvairītos no komplikācijām ar vītņu griešanu. Kanālus vēlams sākumā izurbt ar mazāka diametra urbīti un pēcāk

paplašināt līdz vajadzīgajam diametram, tas ievērojami atvieglo un paātrina darbu. Kad kanāli un ieplūdes/izplūdes uzgaļu caurumi ir izurbti, varam ķerties

klāt vītņu griešanai. Sākumā jāpiemeklē attiecīga izmēra skrūves; kad īstās esam atraduši, varam ķerties pie pašas vītnes griešanas. Ievērojiet, ka

ieplūdes/izplūdes uzgaļiem un kanālu nosprostošanas skrūvēm diametrs ir dažāds. Vītnes jāsagriež visos sānu caurumos. Kad tas izdarīts, varam ķerties klāt

sānu caurumu aizdarīšanai ar skrūvēm. Iepriekš piemeklētās skrūves pirms ieskrūvēšanas jānoklāj ar plānu kārtiņu tā sauktās skrūvju līmes, kuru noteikti var

iegādāties visos būvmateriālu vai autodaļu veikalos. Kad tas izdarīts skrūves un ieskrūvējam vītnē tā, lai skrūve nebūtu pārāk dziļi, un neaizsprostojot kādu

no kanāliem, taču arī ne tik sekli, lai neturētos iekšā

 

1157692482.jpg

 

Kad skrūves salīmētas un līme nožuvusi, vienīgajiem caurumiem, kas palikuši, vajadzētu būt tikai ieplūdes/izplūdes uzgaļu caurumiem. Tagad talkā jāņem dzelzs

zāģītis un jānozāģē visa liekā skrūves daļa, kas nāk ārā no klucīša, atstājot klucītī tikai ieskrūvēto daļu. Zāģējuma vietas vēlāk iespējams apslīpēt,

nolīdzinot visus negludumus

 

1157692501.jpg

 

Pēc līdzīga principa ieskrūvējam arī ieplūdes/izplūdes uzgaļus

 

1157692502.jpg

 

1157692504.jpg

 

 

Apsveicu, grūtākais ir aiz muguras, tagad tikai jāpārbauda ūdens dzesēšanas galvas hermētiskums, to var pārbaudīt diezgan viegli: aizspiežam vienu uzgali

ciet, paliekam ūdens dzesēšanas galvu zem ūdens tā, lai ārā paliktu tikai brīvais uzgalis. Atliek tikai iepūst gaisu brīvajā uzgalī, līdzīgi kā alkometra

trubiņā, ja pēc brīža nekur nav parādījušies burbuļi, pieņemam, ka kastīte ir hermētiska. Protams, ja ir pieejams kompresors, hermētiskuma pārbaudei

izmantosim to, jo šādā veidā iespējams panākt augstāku gaisa spiedienu ūdens dzesēšanas galvā.

 

Tātad, ūdens dzesēšanas galva tā kā būtu, taču ļoti svarīgi ir jau savlaicīgi padomāt par ūdens galvas nostiprināšanu uz procesora. Oriģinālie stiprinājumi

šim nolūkam nederēs, ja vien tos kaut kādā veidā nepielāgo. Arī šeit pastāv dažādi risinājumi. Vienkāršākais, taču ne visai pārdomāts risinājums būtu izmantot termolīmi un ūdens dzesēšanas galvu vienkārši pielīmēt pie procesora. Taču šāds risinājums der tikai gadījumos, ja nedomājiet par ūdens dzesēšanas galvas nomaiņu uz ko citu. Vislabāk ir izveidot stiprinājumus, kas ļautu ūdens galvu vienkārši piestiprināt pie procesora un arī noņemt. Piemēram, ja jūsu mātes platei apkārt procesora ligzdai ir caurumiņi, kas paredzēti oriģinālo dzesētāju stiprinājumiem, varat izmantot tos. Tātad, ņemam divas organiskā stikla plāksnes, kuru izmēri ir pietiekami, lai nosegtu visu procesora

ligzdu un arī šos stiprinājumu caurumus. Atzīmējam uz plāksnēm šo stiprinājumu caurumu atrašanās vietu un izurbjam attiecīgajās vietās caurumus tā, lai abās

plāksnēs to izvietojums būtu identisks. Tagad ņemam vienu no plāksnēm un atzīmējam uz tās ūdens galvas ieplūdes/izplūdes uzgaļu izvietojumu tā, lai ūdens

dzesēšanas galva avarētu tikt novietota plāksnes centrā. Iezīmētajās vietās jāizurbj caurumi, kas būtu nedaudz platāki par pašu ieplūdes izplūdes uzgaļu

diametru, tā, lai uzliekot šādu plāksni uz ūdens galvas, uzgaļi precīzi ievietotos šajos caurumos. Lūk, stiprinājumi gatavi

 

1157692505.jpg

 

 

Jautāsiet, kāpēc vajadzīgas divas organiskā stikla plāksnes? Tas tāpēc, ka viena no tām jāliek aiz mātes plates, lai izlīdzinātos slodze un svars. Tagad

atliek pašdarināto ūdens dzesēšanas galvu uzlikt uz procesora un nostiprināt, iespiežot ūdens dzesēšanas galvu un mātes plati starp šīm stiprinājuma plāksnēm

un saskrūvējot tās caur iepriekš saurbtajiem un uz mātes plates esošajiem caurumiņiem

 

 

 

1157692537.jpg

 

 

1157692539.jpg

 

 

1157692541.jpg

 

Pie tam, ja stiprinājumus veidojam no organiskā stikla, to iespējams izvīlēt vai izslīpēt dažādās interesantās formās. Paveras arī dažādas iespējas izmantot

orgstikla optiskās īpašības, pievienojot tam dažādas gaismas diodes, tādā veidā padarot jūsu ūdens dzesēšanas galvu unikālu un neatkārtojamu.

 

1157692543.jpg

 

Protams, piestiprinot ūdens galvu procesoram, nedrīkst aizmirst par termo pastas lietošanu. Termo pastu iespējams iegādāties lielākajā daļā datoru veikalu un

tā paredzētu lai maksimāli uzlabotu kontaktu starp ūdens galvas vai radiatora virsmu un procesora virsmu. Veco temopastu vēlams noslaucīt ar salveti un

atlikumus notīrīt ar vates tampona un spirta palīdzību. Jauno termopastu (vēlams ArcticSilver5) uzklāj ļoti plānā kārtiņā ar kādu plānu, bet stingru

priekšmetu, piemēram, kredītkarti. Un uzliekot ūdens dzesēšanas galvu vēlams to nedaudz pagrozīt pulksteņrādītāja un pretējā virzienā, tādā veidā likvidējot

iespējamos gaisa burbuļus un uzlabojot kontaktu. Vēl jāpiebilst, ka datorā procesors nav vienīgā komponente, kas jādzesē. Jādzesē ir arī procesora elektriskās ķēdes, videokartes procesors, ziemeļu tilta čips un arī cietajiem diskiem liels karstums ilgākā laika periodā samazina mūža ilgumu. Ievērojiet, ka gaisa dzeses gadījumā ventilators dzesējot procesoru dzesē arīdzan citas tuvumā esošās komponentes, kaut vai tās pašas elektriskās ķēdes, jeb mosfetus (mazi, kvadrātiskas formas čipi apmēram 1cm platumā, parasti izvietoti procesora ligzdas tuvumā) . Aizstājot procesora gaisa dzesēšanu ar ūdens dzesēšanas galvu, vairs netiks pienācīgi dzesētas šīs elektriskās

ķēdes un pārējās tuvumā esošās komponentes, tāpēc būtībā vēlams atstāt datorā kaut vienu, simbolisku ventilatoru, lai datora korpusā notiktu vismaz kaut kāda

gaisa apmaiņa. Labākais variants šajā gadījumā būtu ievietot korpusā kādu klusu 120mm sistēmas ventilatoru, kuru darbināt uz minimāliem apgriezieniem, tādā

veidā padarot to gandrīz nedzirdamu. Minimālus apgriezienus varam panākt, pieslēdzot ventilatora vadus standarta kolex spraudnim tā, lai iegūtu 5 vai 7

voltus

 

1157692552.jpg

 

 

Šodien esam iemācījušies trīs no bezgala daudzajiem paņēmieniem, kā mājas apstākļos pagatavot lētas ūdens dzesēšanas galvas un to stiprinājumus. Kādā no

nākamajiem rakstiem tiks apskatīts kā būvēt rezervuāru, lētas ūdens dzesēšanas sūkņu alternatīvas kā arī ūdens dzesēšanas radiatoru izveide soli pa solim.

 

 

 

 

Tālāk otrs raksts:

 

 

 

 

 

Sveicināti!

 

Iepriekš rakstīju kā mājas apstākļos pagatavot ūdens dzesēšanas galvu datora procesoram. Tā kā ūdens dzesēšanas galva mums tagad tā kā būtu, jāķeras pie

nākamās ūdens dzesēšanas komponentes izveides. Šoreiz pastāstīšu par sūkņa - rezervuāra izveidi pašu rokām.

 

 

 

Ja paskatīsimies uz ūdens dzeses sistēmu ražotāju cenu lapām, pamanīsim, ka piedāvājumā esošo sūkņu cenas ir samērā augstas, pie tam šādiem sūkņiem

neieciešami arī rezervuāri, ar kuru palīdzību kontrolēt ūdens līmeni sistēmā kā arī to papildināt. Šāda sūkņa – rezervuāra cena mēdz būt visai augsta, tāpēc

pastāstīšu, kā paša spēkiem izveidot mazu, klusu, jaudīgu sūkni – rezervuāru, kas jaudas un klusuma ziņā varētu mēroties pat ar industriāli ražotiem datora

ūdens dzesēšanas sūkņiem.

 

 

 

Vajadzīgie izejmateriāli:

 

1) 6 gab. attiecīgu izmēru orgstikla plāksnītes

2) Līme orgstikla bezšuvju salīmēšanai (dihloretāns)

3) Akvārija sūknis

4) Urbju un vītņgriežamo galu komplekts

5) Ievad/izvadkanālu uzgaļi

6) Epoksīda līme

 

 

 

Pirmais un svarīgākais ir pareiza akvārija sūkņa izvēle. Akvārijos parasti tiek izmantoti tā sauktie iegremdējamie sūkņi. Lai tāds sūknis pildītu savu

uzdevumu, tas ir pilnībā jāiegremdē ūdenī. Ir pieejami arī tā sauktie "inline" sūkņi, kas nav jāgremdē ūdenī, lai tie pildītu savas funkcijas, tiem ir ūdens

ieplūdes un izplūdes kanāls, pie kuriem pievienojot attiecīgās ūdens caurulītes sūknis mierīgi dara savu darbu. Taču šādi akvārija sūkņi ir retāk sastopami

un attiecīgi arī dārgāki. Tāpēc arī izmantosim iegremdējamo sūkni. Izvēloties sūkni, jāņem vērā ne tikai tā caurplūde (litri/stundā) bet arī maksimālā

celtspēja (metros), kas izpaužas tajā, cik augstu sūknis spēs uzspiest ūdeni pie sūkņa izvada pievienotā, vertikāli paceltā ūdens caurulītē . Vajadzētu

izvēlēties tādu sūkni, kura maksimālā celtspēja nebūtu mazāka par metru. Šajā konkrētā gadījumā tika izvēlēts sūknis Resun SP-980

 

1157693650.jpg

 

ar maksimālo celtspēju – 1.3m, maksimālo caurplūdi 550 l/h un 9W jaudu. Pie tam, tas ir ļoti kompakts izmēros un cenā nedaudz virs 5 latiem. Protams, var

izvēlēties jebkuru citu sūkni, taču jāatceras pievērst uzmanību maksimālajai caurplūdei un celtspējai.

Kad sūkni esam izvēlējušies, varam ķerties pie rezervuāra būves. Tā kā šis mūsu sūknis ir tā sauktais gremdējamais sūknis, tad tam būs nepieciešams kaut kāds

trauks, kurā to ievietot. Šim nolūkam, protams, var izmantot arī vienkārši stikla burciņu ar attiecīgiem ūdens ievad/izvadkanālu caurumiem vāciņā, taču tas

nebūs ne kompakti, ne estētiski. Tāpēc izveidosim tādu kā kastīti no organiskā stikla. Šim nolūkam mums būs nepieciešamas sešas organiskā stikla plāksnītes

attiecīgos izmēros.

 

1157693651.jpg

 

Lai noteiktu orgstikla plāksnīšu izmērus, jāizmēra paša sūkņa izmēri. Šinī konkrētajā gadījumā izmantoju 4 gab. 5mm biezas plāksnītes ar izmēriem 70x90mm, kas paredzētas kastītes sānu sienām un divas plāksnītes ar izmēriem 90x100mm, kas pildīs pamatnes un vāka funkcijas. Šāda daudzuma organiskā stikla izmaksas

nepārsniedz 3 latus. Lai organiskā stikla plāksnītes salīmētu bez redzamām savienojuma vietām jāizmanto speciāla līme, jeb dihloretāns. To parasti var iegādāties turpat, kur var iegādāties pašu orgstiklu, piemēram SIA Kviller. Dihloretāns būtībā ir skābe, kas sakausē organiskā stikla plāksnītes kopā tā, ka nav redzama savienojuma

vieta.

 

1157693653.jpg

 

 

UZMANĪBU, ar dihloretānu jāstrādā uzmanīgi, nepieļaujiet tā nokļūšanu acīs vai uz rokām, ja tas tomēr noticis, ātri mazgāt rokas ar ziepēm. Dihloretāns ir

viegli gaistoša viela ar kodīgu aromātu, to nebūtu vēlams ostīt, citādi kā raksta autors uz neilgu laiku variet palikt bez ožas spējām.

Tātad, sākumā jāsalīmē tās organiskā stikla plāksnītes, kurās nav paredzēts urbt caurumus priekš ūdens ievad/izvadkanāliem, ūdens uzpildīšanas atverei un

sūkņa vadam. Lai šīs plāksnītes salīmētu uzpilinām savienojuma vietā pāris pilītes dihloretāna un ātri saliekam abas līmējamās detaļas kopā. Dihloretāna

uzpilināšanai vislabāk izmantot stikla pipetīti. Kad daļas ir saliktas kopā, ar pipetīti pa savienojuma vietām gan no iekšpuses, gan ārpuses uzpilinām vēl

pāris pilītes dihloretāna. Uzpilinātais dihloretāns pats salīdīs mazākajās šķirbiņās starp abām līmējamām virsmām. To, kur orgstikls ir salīmējies labi un

kur nē, var viegli pateikt – ja savienojuma vieta ir redzama, tātad īsti labi salīmējies nav. Dihloretāns parasti jau 5-10 minūšu laikā ir sažuvis tiktāl,

lai varētu turpināt līmēt nākamo plāksnīti. Šim līmēšanas procesam nepieciešamas nelielas iemaņas, tāpēc vēlams iegādāties vairāk dažāda izmēra orgstikla

plāksnītes vai atgriezumus, lai varētu patrenēties līmēšanas procesā.

Tagad, kad kastītes divas sienas un pamatne ir savienotas, novietojam sūkni tam paredzētajā vietā kastītē.

 

 

1157693655.jpg

 

 

Tas nepieciešams tāpēc, lai varētu atzīmēt vajadzīgo caurumu vietas pārējās plāksnītēs. Pieliekam orgstikla plāksnīti pretī sūkņa izvadkanālam un atzīmējam

uz plāksnītes cauruma vietu. Kad īstā cauruma vieta ir atzīmēta, tajā pašā plāksnītē atzīmējam arī otru – ūdens ieplūdes cauruma vietu. Būtībā tā var

atrasties jebkur, taču simetrijas labad atzīmējam to tanī pat augstumā un attālumā no sānu malas kā izplūdes cauruma vietu. Līdzīgi atzīmējam arī sūkņa vada

izejas cauruma vietu. Ūdens uzpildes cauruma vietu vākā atzīmējam tieši pa vidu, lai gan uzpildes atveres atrašanās vieta šinī gadījumā nav īpaši svarīga.

Kad caurumu vietas atzīmētas, ķeramies pie urbšanas procesa. Caurumam, kas paredzēts priekš sūkņa vada, liekas problēmas sagādāt nevajadzētu, caurums jāurbj

tik liels, lai caur to varētu bez liekām pūlēm izvilkt sūkņa vadu. Ūdens ievad/izvad kanālu caurumu diametram jābūt tādam, lai vēlāk tajos varētu viegli

iegriezt vītni priekš ūdens ievades/izvades uzgaļiem, tas pats attiecas uz ūdens uzpildes caurumu.

Tagad, kad caurumu vietas ir atzīmētas, jāņem talkā vītnes griežamais komplekts un sūkņa ievad/izvad caurumos jāiegriež attiecīga izmēra vītne tā, lai tajā

viegli varētu ieskrūvēt ievad/izvadkanālu uzgaļus.

 

1157693673.jpg

 

Tagad, kad visi vajadzīgie caurumi ir izurbti un vītnes iegrieztas,

 

1157693675.jpg

 

varam turpināt līmēšanas procesu. Kā nākamā mums jāpielīmē plāksnīte ar sūkņa vadam paredzēto caurumu. Kad tas izdarīts, varam ķerties pie paša sūkņa

nostiprināšanas kastītē. Šim nolūkam var izmantot epoksīda līmi vai kādu citu līmi. Ja izmantojam epoksīda līmi, līmējamo virsmu vēlams iepriekš padarīt

maksimāli negludu, jo uz gludas orgstikla virsmas epoksīds īpaši labi neturas un pie trieciena var atdalīties. Lai virsmu padarītu negludu, to var apstrādāt

ar smilšpapīru vai vienkārši kārtīgi saskrāpēt ar šablona nazi.

 

1157693676.jpg

 

1157693678.jpg

 

Šādā veidā apstrādājam tās orgstikla virsmas, kuras skars epoksīds – vietas, kur sūknis saskarsies ar orkstiklu un vietu ap sūkņa vadm paredzēto caurumu.

Kad orgstikla virsma attiecīgajās vietās ir sagatavota, varam ķerties pie sūkņa ielīmēšanas procesa. Sākumā izvelkam sūkņa vadu pa tam paredzēto caurumu

kastītes sienā. Tagad noklājam ar epoksīda līmes kārtiņu tās sūkņa vietas, kas saskarsies ar orgstikla virsmu. Rūpīgi novietojam sūkni tam paredzētajā vietā,

cenšoties neko nenosmērēt. Svarīgi ir pieregulēt sūkņa novietojumu tā, lai ūdens izplūdes kanāls atrastos taisni pretī tam paredzētajam caurumam. Tagad

bagātīgi apsmērējam epoksīda līmi ap sūkņa vadam paredzēto caurumu tā, lai vads tajā kārtīgi ielīmētos un caurums būtu hermētiski noslēgts.

 

1157693696.jpg

 

Tagad jāpagaida pāris stundas, kamēr epoksīda līme sacietē.

Tikmēr varam ķerties klāt ūdens ievades/izvades uzgaļu nostiprināšanai iepriekš sagatavotajos caurumos ar vītni. Šos uzgaļus ļoti vēlams ne tikai ieskrūvēt

plāksnītē, bet arī ielīmēt. Tāpēc saudzīgi apsmērējam uzgaļa vītnes galu ar epoksīda līmi un ieskrūvējam plāksnītē, tādā veidā panākot vajadzīgo

hermētiskumu. Līdzīgi ieskrūvējam arī vāka ūdens uzpildes uzgali. Pagaidām kamēr epoksīds sacietē.

Tagad jāsavieno sūkņa izvades kanāls ar ieskrūvēto ūdens izvades galu. To viegli var izdarīt ar vajadzīgā izmēra ūdens caurulīti, šinī gadījumā der caurule

ar izmēriem 9/13 (attiecīgi iekšējais un ārējais diametrs milimetros). Novietojam plāksnīti ar ievades/izvades uzgaļiem tai paredzētajā vietā un, paļaujoties

uz acu mēru, nosakām cik gara caurulīte būs nepieciešama lai savienotu sūkņa izvadkanālu ar ūdens izvadošā uzgaļa pamatni. Kad izmērs noteikts, nogriežam

attiecīga garuma caurulīti un, pieliekot nelielu spēku, uzskrūvējam šīs caurulītes vienu galu uz ūdens izvades uzgaļa pamatnes.

 

1157693698.jpg

 

Šo procedūru var atvieglot caurulīti kādu brīdi paturot karstā ūdenī kā rezultātā tā kļūst mīkstāka, tādā veidā atvieglojot darbu. Atliek tikai novietot šo

plāksnīti tai paredzētajā vietā tā, lai caurulīte cieši savienoti savienotu sūkņa izvadkanālu ar ūdens izvadošā uzgaļa pamatni.

 

1157693699.jpg

 

 

Plāksnīti rūpīgi pielīmējam kastītei izmantojot dihloretānu un jau uzkrāto līmēšanas pieredzi.

 

 

1157693701.jpg

 

 

Pēdējais, kas atlicis ir pielīmēt mūsu kastītei vāka plāksnīti. Kad tas veiksmīgi izdarīts varam lepni teikt, ka mūsu sūknis – rezervuārs ir gatavs.

 

 

1157693713.jpg

 

 

Vēl būtu vēlams pārbaudīt šīs kastītes hermētiskumu. Visvienkāršāk to var izdarīt savienojot ūdens ieplūdes un izplūdes uzgaļus ar caurulīti tā, ka ūdens

izplūstot pa vienu uzgali uzreiz ieplūst otrā. Atliek tikai šo kastīti piepildīt ar ūdeni un ieslēgt. Tagad pārbaudām vai orgstikla plāksnīšu savienojuma

vietās nav manāmas sūces, tam būtu jāparādās samērā ātri. Ja šādu sūci atrodam, tad jāizlej viss ūdens ārā un sūces vietā uzmanīgi jāuzpilina dihloretāna

pilīte, ar to vajadzētu pietikt, lai nevēlamā šķirba aizkausētos. Savukārt, ja sūces nav tad šo kastīti varam arī dažādi apstrādāt – nomatēt ar smilšu

strūklu vai vienkārši nokrāsot, rezultātā iegūstot visai respektabla izskata sūkni/rezervuāru.

 

1157693715.jpg

 

1157693716.jpg

 

 

 

Turklāt, paveras iespēja izmantot organiskā stikla optiskās īpašības šādas kastītes izdaiļošanā.

Nu ko, apsveicu! Esam veiksmīgi uzbūvējuši paši savu sūkni - rezervuāru, kas jaudas ziņā mērojas pat ar komerciālajiem datora ūdens dzesēšanas sūkņiem.

Turklāt šāda projekta izmaksas ir tikai 10-13 latu robežās. Esam ieguvuši vēl vienu komponenti mūsu pašdarinātajā ūdens dzesēšanas sistēmā. Kādā no

nākamajiem numuriem pastāstīšu, kā vienkāršiem līdzekļiem uzbūvēt pašiem savus pasīvos ūdens dzesēšanas radiatorus.

 

 

 

 

 

Trešā daļa:

 

 

 

 

 

Sveicināti!

 

Noslēdzot rakstu sēriju par paša rokām veidotu ūdens dzesēšanas sistēmu, pastāstīšu par svarīgākās ūdens dzeses komponentes – radiatora izveidi, jo tieši

radiatora lielums un dizains ir tas, kas vistiešāk ietekmē procesora un citu karstošo datora komponenšu temperatūru ūdens dzesēšanas sistēmās. Ūdens dzeses

sistēmās parasti tiek izmantoti divu veidu radiatori – aktīvie vai pasīvie. Aktīvais radiators ir tāds radiators, kurš tiek dzesēts ar ventilatora palīdzību.

Pasīvajiem radiatoriem šāds ventilators nav nepieciešams, jo to dizains ir speciāli izveidots tā, lai tas dzesētos pasīvi pēc konvekcijas principa. Pasīvie

radiatori parasti ir daudz lielāki un smagāki par aktīvajiem radiatoriem, tas tāpēc, ka tiem nepieciešams lielāks virsmas laukums nekā aktīvajiem

radiatoriem. Ņemot vērā ventilatora neesamību pasīvajos radiatoros, arī procesora temperatūras parasti ir augstākas nekā dzesējot ar aktīvo radiatoru. Taču

vislielākais šādu pasīvo radiatoru pluss ir absolūts klusums, ko mēs te arī cenšamies panākt.

Tagad, kad mums vairāk vai mazāk ir skaidrs radiatoru iedalījums un darbības principi, pastāstīšu pāris variantus, kā pašu rokām pagatavot šādus pasīvos

radiatorus. Lieki piebilst, ka veiklā tādi maksā daudz dārgāk nekā pašu gatavotie + vēl darba prieks.

 

Variants Nr.1.

 

Visvienkāršākais variants kā pagatavot pasīvo radiatoru mājas apstākļos ir izveidot tādu kā kastīti konfekšu kārbas formā ar pēc iespējas vairāk kanāliem

kastītes iekšpusē. Šim nolūkam vislabāk izmantot vara vai alumīnija plāksnītes. Sākumā uzburam galvā ainiņu kā tas viss kopā varētu izskatīties. Varam arī

uzzīmēt plānu. Izdomājam, cik mūsu kastīte - radiators būs liela, cik daudz tajā būs kanālu utt. Es šādas kastītes būvei izmantoju 4mm biezas alumīnija

plāksnes ar faktūru vienā pusē. Kuras sagriezu tādā lielumā, lai radiatora lielums noklātu vairāk vai mazāk visu datora sāna sienu. Kastīti izvēlējos gatavot

ap 2cm biezumā, kas būtībā ir pilnīgi pietiekami, jo šādi izveidotā radiatorā satilpst pat līdz pusotram litram dzesēšanas šķidruma. Protams, kastīti var

gatavot arī biezāku, taču tas attiecīgi nozīmē arī lielāku svaru. Tātad, sagādājam attiecīga izmēra plāksnītes.

 

 

 

1157694350.jpg

 

 

 

Vicojam uz Latvijas Metālu vai kādu citu līdzīga profila iestādījumu un palūdzam meistaram izgriezt attiecīgas plāksnītes. Pa ceļam iegriežamies kādā

būvmateriālu veikalā un paķeram pāris tūbiņas epoksīda līmes metālam un varam sākt ķepināt visu kopā J Kad materiāli sagādāti sākam uz vienas no lielajām

plāksnēm līmēt ūdens kanālu sistēmu un arī kastītes ārsienas.

 

1157694352.jpg

 

Ūdens plūsmu vislabāk veidot horizontālā veidā, jo tas samazina slodzi sūknim. Līmējot kanālu sieniņas un īpaši ārsienas nevajadzētu taupīt epoksīda līmi.

Kad sieniņas salipinātas uz lielās plāksnes, procesa paātrināšanai varam ielikt visu šo uzparikti cepeškrāsnī vai uz radiatora uz stundu vai divām pacepties,

tādā veidā paātrinot līmes sažūšanas laiku. Kad līme pietiekami sažuvusi, varam ķerties pie vāka plāksnes līmēšanas. Atgādinu, ka nevajadzētu skopoties ar

epoksīda līmi. Tagad, kad vāks ir uzlīmēts un nožāvēts, vēlams ar smilšpapīru noslīpēt negludumus, kas radušies no sacietējušās līmes kastītes sānos.

Dabūjuši sānus gludus, varam tos arī nokrāsot, tā teikt, lai labāks views un neredz līmējuma vietas. Pirms krāsošanas gan vajadzētu pārbaudīt mūsu radiatoru

uz sūcēm. Vienkārši pielejam šo radiatoru pilnu ar ūdeni un skatāmies, vai kaut kur pa līmējuma vietām nesūcas kāda pilīte ūdens. Vēl tik atliek ieskrūvēt

iepriekš sagatavotajos ieplūdes/izplūdes caurumos ievad/izvad uzgaļus un mūsu radiators ir gatavs

 

1157694354.jpg

 

Protams, iesaku jau laikus padomāt par šāda radiatora nostiprināšanu pie datora sānu sienas. Es šim nolūkam pielīmēju datora aizmugurei tādus kā āķīšus, aiz

kuriem pakarināt radiatoru pie uz datora sānu sienas nostiprinātiem kronšteiniņiem...

 

1157694355.jpg

 

Katrā ziņā šeit var dot vaļu fantāzijai un izdomāt daudz un dažādus radiatora nostiprināšanas veidus. Kopumā šāda radiatora izveides izmaksām

nevajadzētu pārsniegt 15 latu robežu un performance arī ir vērā ņemama.

 

Variants Nr.2.

 

Reiz rokoties pa veikalu piedāvātajiem pasīvo radiatoru piedāvājumiem uzdūros uz visai interesanta dizaina radiatora, kas sastāvēja no vairākām kopā

 

savienotām puķes/ordeņa veida sekcijām

 

1157694375.jpg

 

Šāds dizains esot it kā īpaši izstrādāts, lai uzlabotu dzesēšanu ar konvekcijas palīdzību. Tā nu ķēros vērsim tā teikt pie ragiem un mēģināju ko līdzīgu

nokopēt. Viss, kas šim nolūkam nepieciešams ir pāris 12mm diametra vara caurulītes un vesels lērums 20mm platu un 2mm biezu alumīnija profila stienīšu

 

1157694376.jpg

 

 

Stienīšu garumu izvēlējos ap 35cm (nedaudz mazāk par ATX datora korpusa augstumu). Izdomāju, ka, lai nosegtu mana datora korpusa sānu sienu būs

nepieciešamas 8 sekcijas. Ķēros pie sekciju izveides procesa. Tas notiek sekojoši: ņemam vara cauruli un salīmējam alumīnija profila stienīšus visā garumā

tā, lai rezultātā sanāktu kaut kas līdzīgs attēlā redzamajam.

 

1157694378.jpg

 

Šis process ir ilgstošs, jo pirmās četras alumīnija plāksnītes pie vara caurules jālīmē pa vienai, vai arī jāpagatavo kaut kāds turētājs, kas šos alumīnija

stienīšus noturēs pie caurules nekustīgi. Kamēr salīmēju visas astoņas sekcijas, bieži vien jau biju novests līdz tam, ka no kreņķiem apēstu malkas

pagali.... Tāpēc jābruņojas ar pacietību. Vara caurules garumam vajadzētu būt par vismaz 3cm lielākam nekā alumīnija profilu stienīšu garumam, tas tāpēc, lai

šādi pagatavotai radiatora sekcijai abos galos būtu brīvi vara caurules gali, kas vēlāk būs nepieciešami salodējot sekcijas kopā. Kad astoņas šādas sekcijas

biju pagatavojis, varēju sākt tās stiprināt kopā, arī šeit man palīgā nāca jau pieminētais epoksīds metālam. Tālāk, kad visas radiatora sekcijas ir salīmētas

kopā, varam ķerties pie to kopā savienošanas. Šim nolūkam būs nepieciešams gāzes deglis, lodējamā pasta, alva un vesels lērums 90 grādīgu vara cauruļu

savienojumu. Ja lodējiet pirmo reizi, tad vēlams iepriekš patrenēties salodējot kopā atsevišķus savienojums. Par pašu lodēšanas procesu jau stāstīju rakstā

par ūdens dzesēšanas galvu izveidi. Šis process tik tiešām nav sarežģīts. Un rezultātam vajadzētu būt kaut kam līdzīgam attēlā redzamajam.

 

1157694379.jpg

 

Būtībā atliek tikai smuki šo uzparikti nokrāsot

 

1157694399.jpg

 

pieskaņojot datora korpusa krāsām un mums ir gatavs īpaša dizaina radiators,

 

1157694400.jpg

 

kas performē vienkārši ideāli priekš pasīva radiatora. Informācijai varu piebilst, ka 3.0 GHz Pentium4 Prescott kodola procesoru šāds radiators notur 40

grādu temperatūrā bez slodzes un 60 grādu temperatūrā pie 100% slodzes – vērā ņemami priekš pašdarināta pasīvā radiatora, vai ne?

 

Variants Nr.3

Daudzi censoņi datora ūdens dzeses sistēmās izmanto automašīnu radiatorus, pārsvarā šādi auto radiatori tiek izmantoti aktīvi, t.i. tie tiek

dzesināti ar ventilatora palīdzību. Taču no paliela auto radiatora var pagatavot arī varenlabu pasīvo radiatoru, kā to izdarīja IT portāla boot.lv

apmeklētājs ar niku Instigater. Tātad, doma tāda: tika atrasts Fiat Uno automašīnas radiators un apzāģēts tam viss liekais tā, lai atbilstu noteiktam

lielumam,

 

1157694402.jpg

 

šinī gadījumā – datora korpusa sānu sienas lielumam. Tālāk tika ņemta 5cm plata alumīnija plāksne ar tajās saurbtiem caurumiem tajās vietās, kur būtu

jāatrodas radiatora caurulītēm. Šī plāksne tika pielīmēta pie šīm caurulītēm kā attēlā

 

1157694404.jpg

 

 

Tālāk, pie šīs caurumotās plāksnes tikai pielīmēts 5cm plats U veida alumīnija profils izveidojot tādu kā tuneli abās radiatora pusēs. Abi šo “tuneļu” gali

tika aizlīmēti ar attiecīga izmēra alumīnija plāksnītēm talkā ņemot epoksīda līmi. Atlika vēl tikai pievienot ieplūdes/izplūdes uzgaļus, tiem iepriekš

sagatavotajās vietās un pašdarināts radiators gatavs. Atliek vien nokrāsot!

 

1157694427.jpg

 

rezultātā iegūstam ļoti interesantu, mazliet orientāla dizaina radiatoru, kas nav īpaši smags, kā arī ļoti labi tiek galā ar procesora siltumu.

Nedaudz sausu faktu par šo radiatoru:

1.) radiatora cena šrotā - 10Ls

2.) Latvijas Metālā alumīnija sliede un U profils - 10Ls

3.) epoksīdi kopā (bet vēl ir diezgan liels pārpalikums nakamajām kārtām) - 10Ls

4.) krāsa - 1.50Ls

5.) štuceri un blīvītes - 4Ls

6.) trubu skaits - 17 rindas, 2 kārtas, kopā - 34

7.) trubu sieniņu biezums - 0.3 mm (trešā daļa no viena milimetra)

8.) aktīvo elementu biezums - aptuveni 0.15 mm

9.) aktīvo elementu skaits - 300

10.) kopējā aktīvo elementu starojošā platība - 6.72 kvadrātmetri, jeb puse no autora istabas.

 

Variants Nr.4.

 

Tā paša IT portāla boot.lv apmeklētājs ar niku Qued atrada nedaudz savādāku pieeju pasīvo radiatoru izveidē. Viņa radiators tika izveidots no divām

palielām 1mm biezām vara plāksnēm un kanālu sistēmas no orgstikla starp tām. Tātad, vicojam uz LatMetālu un iegādājam divas vajadzigā izmēra vara plāksnes.

Pēc tam vicojam uz SIA Kviller un iegādājam tāda pat izmēra orgstiklu 100 biezumā. Orgstiklā ar figūrzāģi iezāģējam ūdens plūsmas kanālus. Kanāli jāiezāģē

uzmanīgi un lēnām, jo zāģējot straujāk, orgstikls sāk kust savukārt zāģis ieķeras, tāpēc šim darbam nepieciešama liela pacietība.

 

1157694429.jpg

 

Tagad uzliekam uz vienas vara plāksnes orgstikla kanālu sistēmu, savukārt tam pa virsu otru vara plāksni. Ņemam talkā piespiedējus, lai puslīdz normāli

saturētu šo “sendviču” kopā. Izurbjam 4 caurumus visos četros stūros taisni cauri visiem slāņiem un saskrūvējam slāņus kopā caur šiem pašiem caurumiem. Tagad

varam nolikt piespiedējus malā, jo radiators jau turās kopā uz šīm četrām skrūvēm. Atliek tikai saurbt pa perimetru vēl veselu lērumu skrūvju caurumu. Kad

tas izdarīts, ņemam un sazieķējam ar silikonu orgstiklu pa perimetru pie skrūvju caurumiem tā, lai visu kopā saskrūvējot ūdenim nebūtu kur izplūst.

Saskrūvējam visu kopā, ielīmējam ievad/izvad uzgaļus un praktiski radiators gatavs

 

1157694430.jpg

 

Šāds radiators ir plāns un viegls taču darbojas nevainojami. Pie tam izgaismojot orgstiklu ar krāsu diožu palīdzību iegūstam ne tikai labu radiatoru, bet

arī interesantu dizaina elementu

 

 

1157694432.jpg

 

Kā redziet, tad pastāv daudz un dažādi veidi, kā pagatavot pasīvu ūdens dzeses radiatoru. Tas ir samērā lēti un ļoti interesanti. Rezultāts – gandrīz

pilnīgi kluss dators – ko vairāk var vēlēties. Uz priekšu!

Sīkāk par šāda veida aktivitātēm variet palasīt IT portāla www.boot.lv foruma “Moddinga” sadaļā!

Veiksmīgu jums dienu!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Guest ADEX

Skaisti. Nepiekritīšu tikai pāris niansēm:

Izvēloties sūkni, jāņem vērā (...) arī maksimālā celtspēja (...).

Kāpēc? Cirkulācijas sūknim max celtspēja nav svarīga. Protams, ūdens spiediens vienā sūkņa izvadcaurulītē "pretosies" sūknim, bet tieši tāds pats spiediens otrā - "palīdzēs". Tāpēc sūknis spēj radīt cirkulācijas plūsmu arī tādā sistēmā, kur starpība starp augstāko un zemāko punktu pārsniedz sūkņa celtspēju.

Tomēr, ja sistēma nebūs atgaisota, tad sūknis ar mazu celtspēju varētu arī nespēt uzspiest ūdeni līdz sistēmas augšai.

Ūdens plūsmu vislabāk veidot horizontālā veidā, jo tas samazina slodzi sūknim.

Ja sistēma ir atgaisota, tad ir pilnīgi vienalga, vai plūsma ir horizontāla vai vertikāla. Slodzi sūknim tas nemaina. Taču radiatoru ar vertikālu plūsmu varētu būt grūtāk atgaisot.

 

Varbūt ir vērts padomāt par atgaisošanas ventili kaut kur radiatora pašā augšā?

Link to comment
Share on other sites

Ehh, tas bija sen, es biju jauns un skaists, tagad vecs un briesmīgs :)

Par to sūkņa celtspēju runājot, bija tāds gadījums, kad iegādāju pa apmēram 8 lati sūkni, kuram max caurplūde bija ja nemaldos tad 500 l/h, kad jamo iegremdēja ūdens baļļā, tad jams spēja uzspiest ūdeni pa trubiņu labi ja kādus 25-30cm. Taču vēlāk, iegādāju pa 6 lati resun pumpi ar 550l/h un redzies - ceļ ūdeni 1.3m, gandrīz 4x augstāk, neskatoties, ka max caurplūde palilinājās tikai par 50l/h. Tā nu izsecināju, ka jāskatās uz celtspēju, nevis caurplūdi. Ne velti arī dažādos ārzemju i-šopos šādu w/c paredzētu sūkņu specifikācijā tiek minēta tieši celtspēja.

Nu nez...

Link to comment
Share on other sites

Jetij molodec!

 

labs raksts - tikai tu aizmirsi piemineet kaadas iekaartas/instrumentus pielietoji!

 

ja cilveeks ir papiira zhurka kaa es un majaas labaakajaa gadiijumaa atrodams lodaamurs, tad shaadas pashdarinaatas sisteemas izveides cena daudzko neatpaliek no pirktaas

 

 

taalaak par pumpjiem - igi - esmu njeemies visai nopietni ar akvaariju un fizikaa ar sho to zinu

 

taatad:

- visas esoshaas (manis redzeetas) wc sisteemas ir neatgaistotas un varbuut pat daleeji nehermeetiskas

- visaam wc sisteemam radiatori (un ja ir uudens rezervatori) ir jaatur augstaak par pumpi un visaam uudensgalvaam /vismaz uudens liimenim jaabuut augstaakam/

- pumpja celtspeeja/caurtece - ja nav pretspiediena (ja neskaita gravitaaciju), kas rodas uudensgalvaas samazinoties caurpluudes diametram, tad hermeetiskaa sisteemaa celtspeeja nav svariiga (iedomaajieties nosleegtu sljaukas apli ar motoru apakshaa vai augshaa kaadu 10 metru augstumaa)- BET taa kaa sisteemas nav atgaisotas vai ir pat nehermeetiskas tad tieshi celtspeeja pateiks ar kaadu uudens spiedienu uudens tiks dziits - beztam ja runaa par spiedienu cilvekiem ir tendence saliidzinaat skidrumu uzvediibu ar gaazu/gaisa uzvediibu - gaisu saspiest nav liela maaka - kas noziimee, ka pat neliela piepuule speej likt kusteeties lielaam gaisa mazaam - ar uudeni ir savaadaak - shis maita nespiezjas - taatad ja iekustina, tad jaaiekustina visa masa ;-) ....

- tieshi akvaarija pieredze man ljauj piedaavaat shaadu sisteemas izkaartojumu:

no augshas uz leju:

---uudens rezervators

---dzeseeshanas galvas

--- radiators

pumpis shajaa gadiijumaa var atrasties jebkur starp rezervatoru un radiatoru - iespeejamais gaiss buus augstaaks par uudens cirkulaacijas kontuuru tomeer kaa liecina gatavie produkti pumpi izmanto vairaak kaa dzineejspeeku kaa vilceejspeeku - lai pumpja darbiibas rezultaataa vinsh nedehermitizeetos un nelaistu sisteemaa gaisu - taatad pumpi liekam pirms uudensgalvaam ;-)

 

 

 

pats shaadu CORA's radiatoru esmu noskatiijis kaa papildinaajumu reserator1 sisteemai - pamatiigi uzlabos performanci, jo pretspiedienu neradiis nekaadu - caurulju diametrs nepaliek mazaaks

 

bez tam sho radiatoru var sasleegt vairaakos variantos - ne tikai kaa Jetijam augsha apaksha vienaa pusee

 

+I-I I+

. I I I

. I I-I

 

bt arii shaadi

shis laus samazinaat uudens cirkulaacijas aatrumu radiatoraa - taatad aatraaka/efektiivaaka siltumapmainja

 

+- - - - -

. l l l l l l

+- - - - -

 

vai arii

 

. - - - - -

. l l l l l l

+- - - - - +

 

shajaa radiatoraa ir tiesha sasaiste starp + un +, tomeer ja izveido pietiekami garu radiatoru, tad viss siltums paliek radiatora aukshdaljaa - manaa maajaa shaada ir apsildes sisteema centraalapkurei ;-)

Link to comment
Share on other sites

Guest Veisix

paudies Jetijs par shito te rakstinu :) majas visi boot zhurnaali kautkur iebaasti... nevareju atrast... man bija viens jautajums sakara ar shito, bet esmu to piemirsis.. kad atceresos uzdoshu!

Link to comment
Share on other sites

Njā. Ūdensdzese ir viena varena štelle, tapēc milzu paldies un arī Žetons (vietējām sarunām :lol:) Jetijam par šito rakstu.

 

Pats gan esmu pietiekoši bailīgs, un sevi uzskatu par pārāk neuzņēmīgu, lai savu kārbu mēģinātu dzesēt ar šķidrumu. (nemaz nerunājot par to, ka manai kastei (parakstā) nemaz WC nav vajadzīgs, jo viņas atdeve ir aizvēsturiska.. :D)

Link to comment
Share on other sites

mm Jetij - nu par tiem shtrumiem pastaasti - jeb kautkur ieprieksh bija jau arii aprakstiits?

 

mani interesee kaa tu tos shtrumus izmantoji katras detaljas izstraadee

 

aa un veel - cik atceros alva labi lipa klaat varam/misinjam, kas atoksideets ar skaabi - a par alumiiniju man pirmaa dzirdeeshana - vo par sho ar pastaast LUUDZU!

Link to comment
Share on other sites

vimba_zlobnaja

Atbildot uz lasītāju jautājumiem (iko) ;)

 

- visas esoshaas (manis redzeetas) wc sisteemas ir neatgaistotas un varbuut pat daleeji nehermeetiskas

Sorry visas manas redzētās (un paša lietotā) H2O dzesēšanas sistēmas kā arī Jetija radītās ir bijušas noslēgtas.

- visaam wc sisteemam radiatori (un ja ir uudens rezervatori) ir jaatur augstaak par pumpi un visaam uudensgalvaam /vismaz uudens liimenim jaabuut augstaakam/

Nepiekrītu - Man ir vairākas komponenetes kas atrodas zemāk par pumpi un problēmas nerada.

kas noziimee, ka pat neliela piepuule speej likt kusteeties lielaam gaisa mazaam - ar uudeni ir savaadaak - shis maita nespiezjas - taatad ja iekustina, tad jaaiekustina visa masa ;-) ....

Bija vēl teksts iepriekš, bet atkal nepareiza infa sākumā, kas noved pie neloģiskiem spriedumiem beigās.

PC H2O dzesēšanas sistēmās galvenais ir plūsmas ātrums. Ātrums savukārt tiek panākts ar celtspējas varētu teikt - raksturojošu lielumu - M/izejas augstumu. Protams daļa taisnības tev ir par "ķēdes efektu", bet tieši celtspēja būs tā kas pateiks cik ātri tad ūdens kustēsies un cik laba būs beigās siltuma apmaiņa.

 

Iko ieteiktu iegriezties ne tikai zoo veikalā, bet specializētajos ūdens dzesēšanas ;) Šis tāds LV vairāk pazīstams un no OC mīļotājiem atbalstu guvušais.

 

Tad no teorijas kāpec ūdens sistēmai ir jābūt noslēgtai un kā to panākt. (Varbūt Jetija rakstos tas kaut kur ir minēts, bet nu negribās to visu lasīt).

 

Slēgtās sistēmas priekšrocības slēpjas varbūt ne tik daudz energo efektivitātē (gaiss nesasilst tik ātri kā ūdens), bet drīzāk drošumā.

Gribi datoru pārvietot - sistēma nav jāizjauc (jā jā zinu, akvārijus parasti tik vienkārši nepārvieto).

Pusgadu aizmirsām papildināt ūdens rezervuāru, viss izžuvis? Ko nu? Ar ko tad tas dators dzesēsies?

Visu laiku burciņa vai sazin kas tur vēl vaļā stāv - aļģes tut kak tut. Pēc tam pusdienu makarēsies lai visu iztīrītu.

Vēl par izgarošanu runājot. Ja rezervuārs ir datora iekšpusē, kur paliek izgarojušais ūdens? Un sāļi līdz ar viņu?

 

Panākt to visu var vienkārši - aizskrūvējam visu ciet. Kad ūdenim nebūs kur likties (cirkuļos pa rinķi), var sākt arī atgaisošanas procesu. Pumpja pozīcija ir brīvi definējama - vainalga kur. Kapēc? Nu ja viņš gribēs ieraut gaisu sevī tad viņš to izdarīs neatkarīgi no tā kur atrodas rezervuārs, blakus vai pusmetru no viņa.

Ūdens plūsmai tekot ātri vai vēlu brīvais gaiss tiks iznests līdz vietām kur ūdens ātrums ir tuvu sstēmas visszemākajam punktam. Tādas vietas ir: līkumi, paaugtinājumi, dzesēšanas galvas (!!!), rezervuārs (gan pasīvais gan aktīvais) uc vietas.

 

Es pēc savas pieredzes daru tā:

Saliekam sistēmu un uzpildam pilnu jo pilnu rezervuāru.

Pumpītis šņākuļodams iznēsā visu ūdentiņu un reizē arī gaisu.

Pagaidam līdz rezervuārā atgiežas pirmais svaigais gaiss ;) Piepildam atkal līdz augšai, un tā vairākas reizes.

Kad jau gaiss atgiežas pavisam maz, rezervuāru noslēdzam un sākam lēnām šeikot datoru :) Uzreiz redzēsiet kā ūdens sāk plūsmas izmaiņu rezultātā kustināt gaisu. Sakarā ar to ka vienīgā vieta kur papildināt sistēmu ir rezervuārs agri vai vēlu viss gaiss tur arī sakrāsies. Viss.

Link to comment
Share on other sites

nu nepretendeeju uz ultima taisniibu - es jau neesmu zinaataajs - tikai maacos

 

lasot savu raxtu pie taa arii pienaacu, ka celtspeeja ir galvenais - tieshi kjeedes efekta deelj

 

par nosleegtajaam uudens sisteemaam = uudenim sasilstot vinsh izpleshas +atziestot saraujas - ja sisteemaa nav kripatinja gaisa (iipashi ja uudens litraazja liela), tad staigaa sljaukas/uudensgalvas/shuves/savienojumi - nu saakumaa jau nekas - bet veelaak var paraadiities briinumi

 

jaa taga pamekleeju dziljaak - atradu arii nosleegtaas atgaisotaas sisteemas (gan tikai aktiivas dzeseeshanas ar entilatoru) - taa arii ir - vinjaas uudens litraazja nieciiga

 

par pumpjiem - ir divu veidu (paardoshanaa)- iegremdeejamie un aareejie (staav atseviski) - visi centrbeedzes - es paarsvaraa skatos uz aareejiem jo tie lielaakas jaudas - bet arii vinji ir izjaucami un savienojumu vietaas, ja lieksi pumpi uz suukneeshanu laidiis gaisu deelj vakuma efekta ;-) - nu iesaku likt jamos uz spiedienu ne vis vilkshanu (galva-pumpis-rezervators) /// bija manai akvai gadiijums - aigaaja ciet sljauka pirms pumpja - shams nu rukaa uz pilnu jaudu un es briinos kaapeec ik pa laikam dzirdu gaisa troksni motoraa - vo luudzu vakums///

 

par gaisu sisteemaa - ja nedod dievs paraadiisies gaiss un augstaakaa staavoklii staavees uuudensgalvas kaa rezervators, tad kaadu briidi gaiss var tieshaam paraadiities pie karstaas vietas uz ilgaaku briidi - tas protams nav veelami - tamdeelj taads nieks kaa tureet rezervatoru augstaak par uudensgalvaam atvieglos dziivi un naktsmieru ;-)

 

starp citu visur kur ir uudens rezervators gan jau ka ir kautkur gaiss - neizdodas jau tik vienkaarshi atgaisot ;-) ... aa un kad uzpildam uudeni gan jau ka turi to rezervatoru augstaak par visu sisteemu - savaadaak kaa gan tu atgaiso?

Link to comment
Share on other sites

Sakarā ar to ka vienīgā vieta kur papildināt sistēmu ir rezervuārs agri vai vēlu viss gaiss tur arī sakrāsies.

Ļoooti loģisks secinājums. Vēl derētu uzzīmēt bultiņu uz tās vietas, kur papildina rezervuāru. Lai gaiss gadienā neapjuktu, un nesāktu tusēties nepimērotā vietā....

Link to comment
Share on other sites

vimba_zlobnaja

Es tā saprotu ka bez fočenes jums neiztikt ;) Tulīt kaut ko sameklēšu vai uzfočēšu.

IMG_1214_edit.jpg

IMG_1215_edit.jpg

IMG_1216_edit.jpg

Link to comment
Share on other sites

jeegas no wc ja pilns ar ventiem?

 

man apmeeram tikpat staav bez wc ;-) tak nejeegaa skalji - es labaak ieguldu veel kaadaa 1,5l radiatoraa kaa pielieku kaut vienu ventu klaat ;( /mans viedoklis var nesaskaneet ar juuseejo/

 

 

BET cik nopratu no fotkaam tad augstaakaa vieta wc sisteemaa ir tas radiators ar ventilatoru - tas taapat ir uudens rezervators /sava veida/ - nu neliek tachu uudensgalvu augsheejo ;-)

Link to comment
Share on other sites

vimba_zlobnaja

Pirmo bildi apskaties cītīgāk.... Pievērs uzmanību detaļām, OK?

Es neesmu parasts PC lietotājs, precīzāk spīdzinātājs. Un tie papildus ventilātori ja neievēroji negrižas, tikai viens 12" kurš pieslēgts pie matesplates un regulējas atkarībā no videokartes noslodzes, lai dzesētu atmiņas čipus. Plus viņš ir super klusais (zem 19Db pie max apgriezieniem, parasti 14-15db) ar nelielu gaisa plūsmu. Pat ja saliktu desmit tādus ventus skaļākais paliktu barošanas bloka ventilātors kurš strādā uz pilnu klapi. Nabadziņam jācieš nepārtraukta 24/7 uzdzīta sistēma. Visi pārējie tiek iedarbināti tikai lai sasniegtu jaunus rekordus, bet pēdējā laikā tas negadās tik bieži vairs.

 

BET cik nopratu no fotkaam tad augstaakaa vieta wc sisteemaa ir tas radiators ar ventilatoru - tas taapat ir uudens rezervators /sava veida/ - nu neliek tachu uudensgalvu augsheejo ;-)

Augšējais punkts jā sanāk radiators ar ventu, bet kāda jēga būtu no radiatora ja tur iekšā būtu gaiss? Es vēlreiz saku, kad sistēma ir puslīdz atgaisota, kompis tiek nolikts dažādos horizontālos stāvokļos uz laiku. Mainot stāvokļus (arī dažkārt augšpēdus) pusstundas laikā panākam gandrīz 100% bezgaisa telpu sistēmā. ūdenī jebkurā gadījumā paliks 7mg/l piesātunājums ar skābekli, bet tas parasti iziet mēneša laikā.

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Vimba, kas taa par forshinjo skruuvi, kas piespiezj uudensgalvu CPU?

 

skruuve, orgstikls, atspere, uzgrieznis? tjip pats komplekteeji, jeb kur var nopirkt dziivaa veidaa?

 

man atsperes vietaa bij doma gumijas starplikas likt ... nesz kas labaaks?

Link to comment
Share on other sites

taapeec ka tosols irs elektrokiimiski aktiiva viela - shajaa gadiijumaa straava(visa tava sisteema kaukur liiko elektriibu ja ne ac/dc, tad statisko jau nu notiekti)+elektroliits(tosols)+metaals(uudens galvas, savienojumu vietas, radiators)=elektrokjiimiskaa korozija un tas savukaart = tosols gjiimii+darors d*saa

(par elektroliitiem maaca kolaa fisikas kursaa ja neshaubos 7-9 klasee - turpar piemeru bija vara vitriols kaa elektroliits un anods un katods - piesleedzot liidzstraavu viens gals apauga ar varu, otrs korodeeja - atceries ja? veel arii kjiimijas kursaa maaca par elektriibu kaa katalizatoru kjiimiskajaam reakcijaam)

 

taapeec lieto destileetu (DESTILEETU) uudeni, kas ir elektrokjiimiski neitraals un nevada elektriibu ... taa luuk

Link to comment
Share on other sites

arī destilēts ūdens vada strāvu pēc laika(pajautājiet Jetijam par barokļa eksperimentu), bet tosolam ir slikta siltumvadītspēja, ūdenim tā ir krietni labāka, un auto tosolu lieto tikai tāpēc lai ziemā viņš nesasaltu...

Link to comment
Share on other sites

Nebūs īsti pareizi. Tosols satāv no glikola maisījuma. Glikols ir spirta paveids. Strāvu nevada(ūdens gan vada). Šķīst ūdenī, kā jau spirts. Ir samērā indīgs. Un galvenais - ilgākā laika posmā spējīgs atmiekšķēt dažas švakas plastmasas un silikonus. Pārbaudīts tieši uz datora - atmiekšķēja silikona līmējumu uz sāka pilēt.

Link to comment
Share on other sites

maksik - mmm ... nu pastaasti man kaa kjiimijaa taadu videeju 4 (no 5) beigsanas eksaamenaa ieguvushajam

cik atceros spirts ir CxHyOH- kur OH ir negatiivais jons

taa kaa spirts skiist uudenii, tad jebkuraa gadiijumaa OH jons buus

lai buutu elektroliitiski aktiivs vai neaktiivs skiidums jaastaas vai joni CxHy un OH ir aktiivaaki/pasiivaaki par metaalu saalju, hidroksiidu un oksiidu joniem

 

metaals ir alumiinijs vai varshs

 

tagad par uudeni - H2O = H+OH arii joni ... bet taa kaa H ir aktiivaaks par AL un CU metaalu, tad elektroliitiskaa reakcija nerodas un STRAAVU DESTILEETS UUDENS NEVADA (joni ir bet taa kaa reagjeet neviens negrib, tad nav jonu pluusmas - vinji vienkaarshi polarizeejas pie anoda un katoda)

 

ELEKTROLIITAA STRAAVU VADA JONU PLUUSMA - TO DER ATCEREETIES UN LAI BUUTU JONU PLUUSMA JAANOTIEK IR A)JONU SKIISHANAI = JAABUUT JONIEM B)JONIEM JAASTAAJAS KAADAA KJIIMISKAJAA REAKCIJAA

 

P.S.

par tosolu kaa skiidinaataaju gan neiedomaajos - laikam tas buus lielaakais NEE jebkurai organikai kaa siltuma neseejam - skiidinaas sljaukas un savienojumu vietas

 

P.P.S.

par Jetija izteicieniem ka destileets uudnes vada straavu - pienemsu ka Jetijs ir paarprasts (jeb jaaraksta kaada disertaacija - visi liidzshinejie kjiimikji+fizikji iet atpuusties) un tam par iemesliem var buut:

piesaarnjotas virsmas (nevis tiirs metaals, bet dazaadi metaala oksiidi, saalji, hidroksiidi, kas skiist destileetaa uudenii un rada elektroliitu) - lai izvairiitos no shaadaam nepatikshanaam der regulaari mainiit destileeto uudeni ;-) un visas lietas

Link to comment
Share on other sites

Un? Kas no tā? Tosola šķīdums tad labāk par sāls šķidumu strāvu vadīs? Tāpat nekur tīru glikolu nenopirk. Tikai un vienīgi tososlu, kas ir krāna ūdens sajaukts ar glikolu un krāsvielu. Tā, ka no šī viedokļa (elektrolīzes) skatoties neredzu starpību krāna ūdenim un tosolam. Lai gan tosola ražotāji apgalvo, ka tosols labāk par ūdeni aizsargā auto dzesi no korozijas.... Un praksē tas apstiprinās... Bet tas ir pupu mizas, jo problēmas radīsies tikai tad, ja izlīs. Bet es tieši par to arī stāstīju: tosols kīmiski atšķaidīja blīvējumu un izlija. Un tad ir pilnīgs pofigs, ūdens, tosols, sāls šķīdums, vai čuras. Sūdi tāpat.

Link to comment
Share on other sites

Bez komentāriem, toč, tavs tēvs ir bijis zeltnieks, ka tādu dēlu ar zelta rokām uztaisījis. Tu tač esi monstrs. Nav ko teikt, visu cieņu. Tu varētu tādu biznesu maukt vaļā ar šitiem visiem pričendāļiem. Mans elks esi Tu. :) Ar maģiskiem spēkiem šito visu paveic vai kā?! :D Peace.

Link to comment
Share on other sites

vimba_zlobnaja

VIMBA - KAS AR TO SKRUUVIITI IZSTAASTI! (3 mani mesagi atpakalj)

 

Skrūvīte, atspere un skrūvītes pagarinājums nāca no Asetek WaterChill Antarctica nobeigtās galvas. Orgstikls un pati galva @Jetijs. Nu ar atsperītēm es domāju ir coolāk, jo var pievilkt cik stipri grib.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

Jetij - vo jautaajums par izmaksaam ... par cik tu veertee taa ar epokiem liimeetaa radiatora izmaksas?

nu materiaali +darbs (pa kaadu pats reaali veel kaadu reizi njemtos taadu taisiit)? Variants Nr.2.

 

incee saliidzinaat izmaksas ar veikalos esoshajaam

Link to comment
Share on other sites

iko,

nez, pats ar epoksīdu nelīmētu, zinu, ka citi ta ir veiksmīgi darījuši, tāpēc arī rakstā ieliku kā vienu no variantiem. Mnai satrauc epoksīda un vara dažādais izplešanās koeficients, kas var radīt plaisas bieži sistēmu uzsildot un atdzesējot. Abet cenas varētu būt ap 5 lati tīri materiālos un vēl 5 lati darbā :)

Link to comment
Share on other sites

Guest Kasparz

Jetij - vo jautaajums par izmaksaam ... par cik tu veertee taa ar epokiem liimeetaa radiatora izmaksas?

nu materiaali +darbs (pa kaadu pats reaali veel kaadu reizi njemtos taadu taisiit)? Variants Nr.2.

 

incee saliidzinaat izmaksas ar veikalos esoshajaam

Ko tu mocies, paņem BIProIII

http://www.performance-pcs.com/catalog/ind...roducts_id=4185

Ar low CFM ventiem ideāli, un krietni labāk par tiem kakučiem.

Link to comment
Share on other sites

Kasparz - never - ever-again!

 

nekaadus ventilatorus - nozeelojamaa esiiba pieraada ak putelkji nobeidz jebkuru ventilatoru - tamdelj jo vinju mazaak jo labaak pacik puteklji ir skarbaa realitaate kas valda sheit!

 

5lvl par darbu - Jetij peec tava apraksta iznaak ka tu savu darbu par leeto veertee ;-)

 

ech buus pa kaadiem 80 lvl jaapeerk originaalais alumiinija lietais Cora ;/

ja jau tu saki ka ilgi neturees

Link to comment
Share on other sites

Guest Kasparz

Nū tas pasīvais radiators varbūt kautkādu vecu proci nodzesēs. Gribu redzēt, kā tu BEZ NEVIENA VENTILATORA nodzesēsi PWM.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

..STRAAVU DESTILEETS UUDENS NEVADA...

Vada gan.

Iemet monitoru akvaariijaa ar destileetu H2O.

Kaput.

Iemet moni akvaariijaa ar eljlju.

Iet.

Bet ko tad galu galaa izmantot kaa dzeses shkjidrumu WC siskjemaa?

Link to comment
Share on other sites

Guest Kasparz

Bet ko tad galu galaa izmantot kaa dzeses shkjidrumu WC siskjemaa?

Speciāli tam paredzētus šķidrumus.

 

 

Esmu REDZEEJIS preteejo...

Tu maz saproti DESTILĒTS vārda nozīmi? Tas ir 100% tīrs H2O BEZ jebkādiem piemaisījumiem. Un akvārijs nevar būr tīrs. Ja iemērksi monitoru destilētā ūdenī, pārliecinies, ka tavs monitors ir 100% attaukots, nav nekādu mēslu, kam izšķīst ūdenī un tad runā. Nu ja, tev jau 5. klasē ķīmiju nemāca.

Link to comment
Share on other sites

Tur jau taa lieta, ka tiirs, destileets, 100% attiriits H2O

ir kaut kas ljoti relatiivs.

Cik tur truukst, lai vinjsh atkal buutu ''piesaarnjots''.

Lai gan ja atmet sho ''relatiivo padariishanu'', un skataas uz to kaa uz

kjiimiski tiiru H2O (tipa graamataa rakstiits), tad, protams, nevada.

 

 

Un vispaar - ieguut shaadu 100% tiiru destileetu H2O

ir praktiski neiespeejami. Uzglabaashanas rezervuaaraa nedriikst buut

piesaarnjojumi, uudens ''transports'', utt.

Taksh dabaa nepastaav 100% tiirs uudens, ja arii to attiira kjiimiski ieksh laboratorijas,

tad cik ilgi vinjsh vispaar ir tiirs.

100% tiirs H2O pastaav tikai ''uz papiira''.

 

..pārliecinies, ka tavs monitors ir 100% attaukots...

Tauki gan nevada elektriibu.

Link to comment
Share on other sites

  • Ronalds unpinned this tēmaa

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...