diegs Ierakstīts Janvāris 23, 2008 Share Ierakstīts Janvāris 23, 2008 haaa, neko nesaprotu. vai 25% ir daudz vai maz. nu, kaa... piem., ja man tiek saspiests 1MB liels fails, tad es ieekonomeeju nieka 250KB. protams, reizeem tas ir pietiekami, bet tomeer baigais siigums. tomeer, ja es nokompreseeju 1TB HDD, tad es varu ietaupiit liekus 250GB, kas jau izklausaas tiiri nopietni. utt., jo lielaaks datu apjoms tiek kompreseets, jo vairaak briiva vieta. apmeeram taa... es tikai padomaaju, kaa shito fiichu dzeks grib izmantot. varbuut kaac var pateikt priekshaa - vareeshu teelot gudriiti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Janvāris 23, 2008 Share Janvāris 23, 2008 nekas tur nesanaaks, jo ar zudumkompresijas algoritmiem aizkodeets multimediju materiaals gandriiz vispaar nav taalaak sakompreseejams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 23, 2008 Share Janvāris 23, 2008 Tas, cik izdosies ieekonomēt vietu, saspiežot failu, atkarīgs no tā struktūras. Vispār - nesaprotu jautājuma būtību. Glabāt kompresētus failus ne vienmēr ir izdevīgi - dekompresija prasa CPU resursus, laiku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 23, 2008 Author Share Janvāris 23, 2008 (labots) es neprasiiju, vai sanaaks, vai nesanaaks. es prasiiju, vai tam ir kaada jeega un, vai to vispaar kaukur jeedziigi var izmantot. pats jeedzu kauko no datu kompresijas, bet gribu buut veel gudraaks. es taksh teicu! :D:D Redigjeets okie-dokie, fiicha ir taada, ka dati NETIEK ZAUDEETI. taadeelj jau taa ir nemainiiga kompresija. resp., balstiita uz binaaraa koda noiisinaashanu. compress time = decompress time, do it whatever direction. kur to var pielietot? Labots Janvāris 23, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 23, 2008 Share Janvāris 23, 2008 To var pielietot reti kustināmiem failiem, kas aizņem daudz vietas uz diska. Kā arī jebkurā citā gadījumā, kad izmērs ir pirmajā vietā, piemēram - pārsūtot failu ar lēnu interneta pieslēgumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 23, 2008 Author Share Janvāris 23, 2008 nu, piemeeram - vai tas kaut kaadaa veidaa vareetu ietekmeet video paarsuutiishanu (streaming) caur visai leenu piesleegumu. a, kaa ja cietni ar sho sisteemu uztaisa par 25% ietilpiigaaku? iedomaajies, cilvis var ierakstiit 120GB HDD apm. 27 DVD filmas. ar +25% vinjsh varees ierakstiit ~33 DVD filmas. vai arii, ja striimo video - vai 25% kompresija ir pietiekama, lai buutiski celtu galarezultaata kvalitaati? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 23, 2008 Share Janvāris 23, 2008 Video parasti ir kompresēts ar zudumkompresijas algoritmu. par to jau Instigater rakstīja. Būtu labi, ja Tu censtos saprast sniegtās atbildes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Ne visu ir iespējams sakompresēt. Es esmu sakompresējis gigabaitiem lielus LOG failus par dažiem megabaitiem, bet tajā pašā laikā lielākā daļa attēlu ir praktiski nesakompresējami - lieto kādu algoritmu gribi. Jau sakompresētas lietas arī nevar sakompresēt. Tāpēc nevar teikt - "man ir algoritms/programma, kas sakompresē par 25%". Viss atkarīgs no kompresējamajiem datiem. Un video praktiski nevar sakompresēt, starp citu. Pamēģini pats. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 es lieliski saprotu sniegtaas atbildes! tici man - pat labaak kaa tu vari iedomaaties... bet es neko nejeedzu no video streaming, taadeelj mani interesee vai BEZZUDUMU datu kompresija tikai par 25% no origjinaalfaila lieluma kaut ko buutiski mainiitu, piemeeram, pie 256Kb/s piesleeguma. P.S. esmu redzeejis sho kompresijas metodi darbiibaa. rupji runaajot, tieshaam 4GB failu (AVI) uztaisiija par 3GB failu. chalis straadaa pie codeca, lai playeros atbalstiitu sho kompresiju. P.S.2. projekts ir krietni lielaaks un es personiigi esmu taa attiistiibaa ieintereseets, taadeelj arii censhos apvaicaaties par visiem plusiem. miinusu ir maz, tos esmu apzinaajis, taadeelj neprasu. interesee shaa projekta perspektiivas. jau ieprieksh, paldies! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 parādi tūli, ar kuru video var sakompresēt par 25%, tad runāsim tālāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 domaaju, ka Vilx vareetu apstiprinaat, ka zinu, ko runaaju, jo pirms paaris gadiem jau ar shaadu datu kompresijas veidu njeemos ar nikname inx. projekts ir gatavs, veel tik jaaatrod, kur ar laapstu naudu vareetu par to pasmelties... nekaadu tuuli es neraadiishu! nav veel ofic. patenteets. atvaino! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Tad ko tu te prasi par efektivitāti, ja nevienam nav ne jausmas, par kā efektivitāti ir runa? Runājot par video strīmošanu - lai parādītu video, no CPU tiek prasīti resursi. Ja tas video on fly vēl jāatkompresē - vispār CPU tiek noslogots. Vai algoritms ir tik maz resursus prasošs, ka šajā procesā neizkritīs kadri? Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 (labots) tnx, ADEX. luuk, par ko es liidz shim nebiju padomaajis - patesteet izmantotos CPU resursus. skaic. vieniigais, kas vareetu buut skaidrs, ka procis diezvai tiks iipshi noslogots (papildus video uc.), jo tam ir jaaveic visai vienkaarshas matemaatiskaas funkcijas (darbiibas) - toties uz katru pixeli vairaakas, ja pienjem, ka 1 pix = 1 byte ... Labots Janvāris 24, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Es, vispār, arī nesaprotu, kur ir problēma. Tātad, ir kompresijas algoritms, kurš spēj vidēji nokompresēt par 25% bez zudumiem. Nu, skaisti... Lieto to! A ko vēl? :? Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 Vilx, probleema ir tajaa, ka iisti neredzu, cik shaada kompresija vareetu buut noderiiga citiem. Saproti, njemshanaas ar patenteeshanu ir galiigi garaam, ja produkts ir, faktiski, bezjeedziigs lielaakajai daljai datorlietotaaju. :/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Elementāri - algoritmu iestrādājam HDD kontrolierī un HDD izmērs palielinās par trešdaļu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 nu, jaa, ADEX - doma par to bija, bet probza uzradaas tajaa, vai OS nebuus vajadziigi kaukaadi emulatori vai servisi, lai shaadu HDD njemtu pretii. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 A priekš kam tad domāti draiveri? Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 oi, pareizi, ADEX! ak, mana stulbaa galva... bljaaviens, tu kur tu biji agraak??? :D tnx! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Bet vienalga - es uzskatu, ka tas nav iespējams. Tātad, ja es pareizi sapratu - es uzrakstu random 4 hex ciparus, kas aizņem 2 baitus. Tu šo informāciju saspied līdz 3 hex cipariem, un no šiem 3 cipariem iespējams iegūt sākotnējos četrus? Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 (labots) nee, es nedarbojos ar HEX - tie nav tik paarskataami... vienkaarshaak ir binaarie kodi, kur no 8bin ieguust 6bin. Neiespeejami? Izraadaas, ka ir iespeejams... siikaaka infa gan nebuus. vismaz, pagaidaam, nee. Labots Janvāris 24, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Kāda tur šķirba - bin vai hex? Ja tev sagādā problēmas vienu heksadecimālu ciparu pārvērst četrciparu binārā skaitlī, tad es par šo algoritmu par sarūsējušu naglu nedodu. OK. Pārfrāzēšu jautājumu. Es uzrakstu rindu, kas sastāv no 16 vieniniekiem vai nullēm. Tu to saspied līdz rindai, kas sastāv no 12 vieniniekiem vai nullēm Un ar šī algoritma palīdzību no otrās rindas iespējams restaurēt pirmo? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 (labots) Tas noteikti nav iespējams universālā gadījumā. Padomā pats - 8 biti spēj saturēt 256 dažādas vērtības. 6 biti spēj saturēt tikai 64 dažādas vērtības. Nevar viennozīmīgi piekārtot 6bit vērtības pie 8bit vērtībām tā, lai katrai 8bit vērtībai būtu piekārtota cita 6bit vērtība, un katrai 8bit vērtības būtu piekārtota kāda 6bit vērtība. Pievienots: Šo pašu domu turpinot - ja mēs paņemtu visus iespējamos 1GB lielos failus, un visus iespējamos 750MB failus, tad pirmo noteikti būtu daudz vairāk nekā otro. Tāpēc nevarētu uztaisīt viennozīmīgu šādu piekārtojumu, kur katram 1GB failam ir piekārtots kāds 750MB fails, un nevieniem diviem 1GB failiem nav piekārtots viens un tas pats 750MB fails. Labots Janvāris 24, 2008 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 taadeelj jau es teicu, ka procim ir jaanodarbojas ar matemaatiku. shobriid tas no manas puses tas ir viss. TIESHAAM SIRSNIIGS padies ADEX, par padomu! reizeem es nespeeju ieraudziit vienkaarshas un pashsaprotamas lietas. turpinaajums kaukad sekos... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 (labots) OK... es neko nesaprotu... :? WTF??? Pievienots: Btw - ja Tev jau ir gatavs strādājošs softs, varbūt pamēģini to uzlaist kādiem nebūt failiem uz sava kompja, lai redzētu rezultātus? Visvairāk iesaku pamēģināt ar: MP3 failiem; AVI failiem (kompresētiem ar kādu no MPEG4 saimes kodekiem - DivX, XviD, utml.) JPEG failiem; BMP failiem, kuri satur fotogrāfijas. ZIP, RAR un 7z arhīviem ar pēc iespējas augstāku kompresiju. Gribētos redzēt gan kompresijas rezultātus, gan arī to, cik korekti ir izdevies atgūt sākotnējos datus. Labots Janvāris 24, 2008 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 ui, laikam skaidriibas labad vajadzeeja piebilst, ka taa nav datu kompreseeshana parastajaa izpratnee - taa ir kodu rindas noiisinaashan no 8bit uz 6bit. darbijas perfekti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Varbūt paskaidrosi, ko nozīmē "kodu rindas saīsināšana"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Vilx-, ne jau Tu viens neko nesaproti. diegs, piemēram, nesaprot, ka viencipara heksadecimāls skaitlis ir tas pats, kas četrciparu binārs skaitlis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 (labots) ADEX, es nevienaa vietaa neteicu, ka NEZINU (NESAPROTU) PAR HEX KODIEM, es teicu, ka ar hex nedarbojos, jo 0 un 1 jeb 8bit ir PAARSKATAAMAAK. lietas buutiibu, tas, protams, nemaina. Labots Janvāris 24, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Atrunas, atrunas! Enīvei, Tu tā arī neatbildēji, kas īsti ir "kodu rindas saīsināšana" - jo šo jēdzienu es nesaprotu, tāpēc nemācēšu komentēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 KODU RINDAS SAIISINAASHANA arii ir taa datu kompresija... no more comments for couple of months... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 OK, uzspēlēsim spēlīti: Tu iedod man savu algoritmu. Es 256 reizes iedomājos kādu skaitli diapazonā no 0 līdz 255, katru reizi savu. Ar Tavu algoritmu "noīsinu kodu rindu" un pasaku Tev iegūto skaitli. Un Tu man pasaki sākotnējo. Piebildīšu, ka no sākotnējiem 256 dažādajiem skaitļiem es iegūstu... 64 dažadas vērtības. Un katru no šīm 64 vērtībām es Tev pasaku vidēji 4 reizes. Bet Tev jāspēj man dot 4 dažādus skaitļus - tos, kurus es biju iedomājies konkrētajā gadījumā. Paga - tu vari jebkuru failu saspiest līdz 75% no tā sākotnējā izmēra? Tādā gadījumā - kas liedz šīs kompresijas rezultātā iegūto failu kompresēt vēlreir? Un vēlreiz, un vēlreiz... Iegūstot pēc patikas mazu failu vai kamēr tiek sasniegts kompromiss starp laiku un resursiem no vienas puses un faila izmēru no otras? Ja tomēr nevari kompresēt failu, kurš jau kompresēts pēc šīs metodes, tad kur garantija, ka nekompresētam failam nebūs tāda pati struktūra kā kādam no tevis sakompresētajiem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 pirms paaris gadiem jau ar shaadu datu kompresijas veidu njeemos ar nikname inx. atceros gan, mhhhhh vai citiem ar atgaadinaat? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Ogres melnais caurums? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 kaa to domaa? Link to comment Share on other sites More sharing options...
zeds Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 diegs: tu taču kaut ko sajēdz no datu kompresijas un matemātikas, tad tu tomēr atcerēsies no teorijas ka garantēta ,statiska saspiešana par 25% ir teorētiski tikpat iespējams kā mūžīgais dzinējs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
barakuda Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Nu, vienīgais, kas man ienāk prātā uz bitkoda saīsināšanu ir papildus bitu pievienošana par sekojošajiem bitiem. Bet tas nav universāls algoritms un negarantē noteiktu saspiešanas pakāpi. Un tas arī nav ātrs. Patiesībā, tam ir jēga tikai atsevišķos gadījumos, kad parastie saspiešanas algoritm darbojas vēl efektīvāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 http://en.wikipedia.org/wiki/Claude_Shannon + http://en.wikipedia.org/wiki/Information_entropy Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 nedaudz infa: taa datu kompresija ir STATISKA taadeelj, ka nemainiigi kompresee jebkura tipa failu par 25%. kopresija, turklaat, nav balstiita uz binaarajaiem kokiem, un tai nav saistiiba ar entropiju, ne arii ar kaadu no taas matemaatiskajaam formulaam. turpretii kopresija sastaav tikai un vieniigi no matricaam, jeb - par pamatu njemot matricu algebru. dati netiek kompreseeti kaa, piemeeram, standarta Hafmena binaarajaa kokaa vai vadoties peec Shenona teorijas, ne arii liidziigaa binaarajaa formaa. tas noziimee, ka metode ir absoluuti inovatiiva un shobriid precedentu tai nepastaav. man ir shaads jautaajums - kur es vareetu novilk kaadus smukus aprakstus, kaa paarprogrammeet HDD kontrolieri un noprogrammet jamam sisteemas draiveri? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Apgalvojums: "kompresija ir STATISKA taadeelj, ka nemainiigi kompresee jebkura tipa failu par 25%." starp citu sevī ietver arī tos failus, kas jau ir kompresēti ar šo metodi. Kā rezultātā ir iegūta bezgalīgā kompresija, apsveicu! Fīldsa medaļa garantēta! Par kontroliera programmēšanu nemācēšu pateikt, bet draiverus vari paskatīties kā Linux/*BSD raksta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts