ru Ierakstīts Jūlijs 2, 2009 Share Ierakstīts Jūlijs 2, 2009 Sanāca mazliet paciemoties Zviedrijas un ASV vadošās slimnīcās. Jāsaka ka visvairāk pārsteidza medicīnas datu digitalizācija. Nav nekādu papīru, ir datu bāze, kas apstrādājami statistiski, vienmēr var paskatīties kas bijis iepriekš utt. Gribētos dzirdēt Jūsu domas par šīm lietām, kas Latvijā būtu darāms? Kādam ir pieredze "Ārstu biroja" vai par Porfdoc produktu apkalpošanā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Cosmos Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 tagad pavisam noteikti NĒ. Labākos laikos (ja tādi vispār kādreiz būs) tas noteikti nebūtu peļami. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 Nav nekādu papīru, ir datu bāze, kas apstrādājami statistiski, vienmēr var paskatīties kas bijis iepriekš utt. ... ...vienmēr kāds var kaut ko palabot un i ne gailis pakaļ nedziedās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ru Jūlijs 2, 2009 Author Share Jūlijs 2, 2009 Nu, tur jau laikam ir tāda fīča, ka redz kas līdis klāt. Pietam vecās slimības vēstures bija tikai read-olny. Stipri šaubos ka ASV pieļautu datu labošanu Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 digitalizēt jau var visu ko,bet latvijā tas parasti beidzas ar nez kur pazudušiem milioniem un tiesu darbiem desmitiem gadu garumā kas beidzas ar kompensāciju izmaksu ,,cietušajiem,, strazdbūrī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ru Jūlijs 2, 2009 Author Share Jūlijs 2, 2009 piekrītu par naudas pazušanu. Korupcija pie mums ir augsti attīstīta. nezinu Latvijā toč kaut kas nav labi -norvēģi izveidoja Profdoc un tagad spiežas jau ārpus Skandināvijas, neskatoties ka produkts ir dārgs. Vienīgais latvju produkts "Arstu birojs" sastāv no vieniem bugiem. Nezin kas tas ir neprofesionalitāte, naudas trūkums vai alkatība? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 Amerikā viss, kas saistīts ar veselības aprūpi ir jāaizsargā n-reizes spēcīgāk, nekā, piemēram, kredītkaršu dati. Faktiski tām visām iestādēm ir datu centri, kādi Latvijā nav pat sapņos rādījušies. HIPPA. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ru Jūlijs 2, 2009 Author Share Jūlijs 2, 2009 Nu OK. Kā ar mazu datu bāzu izstrādāšanu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 Kāds mērķis tām mazajām datu bāzēm? Maza ar domu, ka darbojas vienas slimnīcas ietvaros? Katrā slimnīcā sava unikāli izstrādāta bāzīte? Un kā pēc tam to visu dabūt kopā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
neirons Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 No nelielas pieredzes, sadarbojoties ar medicīnas iestādēm, varu teikt izmantojot pavediena autora citātu: Nezin kas tas ir neprofesionalitāte, naudas trūkums vai alkatība? Jautājums liekas ir retorisks. Jā un vēlreiz jā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ru Jūlijs 2, 2009 Author Share Jūlijs 2, 2009 Nu vot Aleksej - tur jau tā nelaime. Ir VM projekts par e-medicīnu http://www.delfi.lv/news/comment/comment/a...php?id=14389870 tagad naudas nav kā saprotams Katram ir sava datu bāze, radiologiem sava, laboratorijai - sava. Pilnīgs haoss. nelaime ka rodas vajadzība pēc jaunām datu bāzēm - tai pašā vietā kur es pats strādāju. paies laiks un nav skaidrs kā to visu sajūgt kopā. iepriekšējā datu bāze bija MS Access - bet tagad jau plānoti 7 lietotāji un bāze nevelk. Un iestājies krahs Atbilde par izmeklējumu jāraksta ar roku, kā tālajos 80-tos .... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 Nu kā es redzu šo situāciju. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Tas ir IT laikmets. Vislielākie ieguvēji ir tie, kas pilnvērtīgi izmanto šī laikmeta sniegtās iespējas. Ātrums, drošība (jā, ir iespējams izveidot sistēmu, kas ir drošāka nekā papīra kaudzes, kā - speciālisti zina), Efektivitāte. Mēs, diemžēl, jau augstāk minēto un vēl kaudzes papildus iemeslu dēļ to nespējam izdarīt. Kaut vai Igauņi mums kabina pamatīgi. Bet arī skaistajam ir savas ēnas puses - ieviešot masīvus IT risinājumus, ļoti daudziem cilvēkiem vairs nav ko darīt. Vajadzīga pārkvalificēšanās. Bet nu mūsu valsts darboņi ir parādījuši, cik lielas ir viņu spējas kaut ko tādu pārciest. Labi, nerunāsim par pārkvalificēšanos, problēma jau ir ar kvalifikāciju vispār. Iespējas? Protams, ir, var visu sākt no mazumiņa. Var veidot lokālās slimnīcu datu bāzes, bet tad ir jābāzējas uz dzīvotspējīgiem standartiem, lai pēc tam sistēmu var apvienot vienā veselā. Bet tam visam vajadzīga nauda un apņēmība. Tās ir pamatīgas reformas. Šādas krīzes laiks it kā nav tam piemērots, bet var gadīties, ka tā būtu bijusi labākā izvēle. Nu tādas nelielas domiņas. :roll: Link to comment Share on other sites More sharing options...
ru Jūlijs 2, 2009 Author Share Jūlijs 2, 2009 OK, kādas datubāzes būtu labākas šai lietā - nākotnē savienojamas ar citā, drošas, nesarežģītas un nedārgas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Jūlijs 2, 2009 Share Jūlijs 2, 2009 OK, kādas datubāzes būtu labākas šai lietā - nākotnē savienojamas ar citā, drošas, nesarežģītas un nedārgas? Nu kādi, manuprāt, ir galvenie kritēriji, jau apmēram rakstīju. Standartizētas. Es domāju, ka vietējā mērogā SQL standarts tiešām ir ok, ir gana daudz bezmaksas risinājumi, SQL vaicājumus atbalsta praktiski viss, kas darbojas ar datubāzēm un tā tālāk. Datubāze uz SQL, lietotāja interfeiss - tas jau tāds, kā labāk patīk. Par drošību - neesmu tas lielākais speciālists, bet viens no variantiem ir to darīt pat dzelžu līmenī. Tīkls fiziski nav pievienots globālajam tīmeklim. Nu labs ugunsmūris (pareizi nokonfigurēts) arī praktiski neko nelaiž cauri. Nu pēc tam attiecīgi drošība jānodrošina tādā pat līmenī, kā līdz šim tika sargāta mūsu makulatūra - lai urķi fiziski nelaužas telpās un līdz ar to netiek termināļos iekšā. Un, protams, paroles lietotājiem. Sliktākajā variantā, uz piekariņa pie atslēgas uzrakstītas. krīze kā reiz ir iespēja, manuprāt ...[..] Taisnība. Bet arī iespēja ir jāmāk izmantot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Jūlijs 3, 2009 Share Jūlijs 3, 2009 Redz - ar to digitalizāciju ir vēl dažas nelaimes uz kā jau ir uzrāvušies ASV un UK: 1) Informācijas ticamība - piemēram iedomājies, ka kaut kas nogļučī un pazūd rindiņa, ka Tev ir anafilakse pret, nu teiksim, penicilīnu - slimnīcā paskatās, ka noturība Tev ir un ielaiž penicilīna devu, kas Tev izrādās letāla. Vai arī kāds kaut ko pietjūnē sistēmā par pieļaujamo zāļu dozāciju un virsmāsa (vai kas nu ar to nodarbojas) tev iedod nevis 2mg zāļu, bet gan 6mg. Abi šie gadījumi ir reāli notikuši ASV. Agrāk ASV katram ārstam reizi gadā pienāca bieza grāmata ar visu preparātu aprakstiem un devām. Šāda grāmata "pati no sevis" gribēdama nevar izmainīties. 2) Informācijas pieejamība - Ja nav vairs papīra formāta dokumentācija, kas notiek, ja sistēma kļūst nepieejama? Kur un kā glabājas informācija kā tā replicējas, cik bieži, kas notiek, ja ārkārtas stāvokļa dēļ (vētras rezultātā, vai amonjaka cisternas sprādziena rezultātā) ir bojātas sakaru līnijas un netiec klāt centram? 3) Informācijas noplūšanas risks - Iznest/pazaudēt/pārdot 10000 pacientu grāmatiņas ir daudz sarežģītāk, nekā vienu USB puļķi. Šādu sistēmu jāattīsta lēnām - visu 10x pārbaudot un notestējot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
gix Jūlijs 3, 2009 Share Jūlijs 3, 2009 tas viss jau notiekās un daudz kur izmanto. DICOM protokols http://www.datamed.lv/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
kurlais Jūlijs 3, 2009 Share Jūlijs 3, 2009 ja kas, visa medicīniskā informacija tiek uzkrata jau kopš 95 gada. kad sāka darboties slimokasu sistēma. principa visi stacionara, ambulatorie un zobarstniecības dati ir pieejami. VOAVA uztur milzīgu informācijas sistēmu, kurā principā viss ir. savā laikā bija planots, ka būs arī telemetrijas dati (tjipa rentgeni, bildes, utt). un to visu sajūgs caur to ārsta biroju. bet kautkā tas neaizgāja. galvenā problēma bija tāda, ka pašas slimnīcas bija iegrūdušas milzīgi naudu savu it sistēmau izveidē, un politiskā situācija tāda, ka dažas slimnīcas pieder valstij, daža pašvaldībai un daža kādai partijai. un bija svarīgi naudu sadalīt it projektos .... tas pats arī notiek ar receptēm. viss ir uzskaitīts. par to varat neuztraukties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 3, 2009 Share Jūlijs 3, 2009 ru, iesaku veersties par sjo teemu pie ob1 ieksj noutpada, vinjsj arii ob1, ob1_banots, ob3 ieksj dzertuves, vinjsj arii viens no www.datorpasaule.lv abiem tirlinjiem :> jams tak gandriiz katraa postaa plaataas, ka izstraadaa programmatuuru un datu baazes medikjiem! un ko tik jams veel neizstraadaa... pasaulee aatraakaa un advanceetaakaa kompresijas sheema ir tikai siikums vinja dizjenajam sapraatam :> Link to comment Share on other sites More sharing options...
Brutto Jūlijs 3, 2009 Share Jūlijs 3, 2009 (labots) Kā reiz šodien nelielu arhīva daļu sakrāvām "bišu skapītī" un uz krematoriju prom:) Vispār jau 90-jos mums ar tēvu bija doma, ka ja visu arhīvu sāktu digitalizēt, tad es no elektriķa ietu par skanera operatoru;) un diskos/lenšu iekārtās iekšā rakstītāju;) Ne nu bija, ne kā. Vēl aizvien viss ir papīra veidā. Nē nu, statistikā jau tiek vadītas kartītes kompī kuram ir tiešsaistes forma ar Rīgas serveri, cik zinu. Tāpat arī rentgens mums ir digitālais, tā kā gluži jau viss nav papīros. Labots Jūlijs 3, 2009 - Brutto Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!