Jump to content

Testētāju algas?


vienais
 Share

Recommended Posts

Sveicināti!

Gribu vaicāt zinātājiem, kādas LV ir testētāju (black-box + automatizētie testi) algas daudzmaz lielos LV uzņēmumos pie lieliem projektiem? Cik esmu prasījis paziņām - vieni saka, ka vairāk par 400 LS NETO diezin vai kāds vairāk maksājot. Citi atkal saka, ka testētājam ar vairāku gadu pieredzi ir iespēja pelnīt no 600 LS NETO. Kā tur īsti ir?

Link to comment
Share on other sites

Леший

Tas ir atkarīgs no uzņemuma specifikas. Es pieēram zinu, ka dažos diezgan lielos LV uzņēmumos tāda amata, kā testētājs, vispār nav. Citos testēšana ir ļoti svarīga un neatņēmama procesa daļa. Man palaimējas pastrādāt abos veidos.

Nefilozofēšu par to, kurš piegājiens ir labāks (šeit ir klasisks stāsts par āmuru un skrūvgriezni), bet principā zinu pāris testētājus, kas saņem tavu nosauktu summu un pat bik vairāk.

 

Vienīgais, labam testētājam, tāpat kā labam programmētājam, ir jābūt īpatnējai domāšanai, līdz ar to, kurš katrs nevar būt testētājs. Klasisks stāsts par krievu testētājiem, kas 5 minūšu laikā uzlauza jaunu kafijas automatu darbā.

Link to comment
Share on other sites

Pat 700 ir reāli ar nosacījumu, ka esi "key person" kādam svarīgam produktam, kas nepīkstot 5+ gadus testē visas produktam svarīgās lietas, labi pārzini saimniecību no galvas un par ko priekšnieks saķer galvu, kad sāc apsvērt, ka varbūt iet uz citu nodaļu vai firmu.

Pārējiem max 500-600.

Link to comment
Share on other sites

vienais

Un cik tad salīdzinoši varētu pelnīt, piem., .NET vai JAVA programmētājs ar dažu gadu stāžu (ne vecākais programmētājs)? Prasu to visu, jo pagaidām esmu IT students, kuram jāizvēlas specializēšanās virziens. Ir jau dzirdēti visādi stāsti, ka programmētājs ar dažu gadu stāžu pelna četrciparu summas, taču pats nezinu nevienu studiju biedru no vecākiem kursiem, kas saņemtu til daudz. Lielākoties, cik esmu dzirdējis, tie ir arī kādi 500-600 LS NETO.

Link to comment
Share on other sites

Ir jau dzirdēti visādi stāsti, ka programmētājs ar dažu gadu stāžu pelna četrciparu summas,

Ja kāds ir gana talantīgs/centīgs, tad tiešām var arī tādu ciparu dabūt pāris gados...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Krishius

Man viens čoms saņem 900 uz papīra. Viss atkarīgs, kas par uzņēmumu un cik atbildīga testēšana.

Link to comment
Share on other sites

Un cik tad salīdzinoši varētu pelnīt, piem., .NET vai JAVA programmētājs ar dažu gadu stāžu (ne vecākais programmētājs)? Prasu to visu, jo pagaidām esmu IT students, kuram jāizvēlas specializēšanās virziens. Ir jau dzirdēti visādi stāsti, ka programmētājs ar dažu gadu stāžu pelna četrciparu summas, taču pats nezinu nevienu studiju biedru no vecākiem kursiem, kas saņemtu til daudz. Lielākoties, cik esmu dzirdējis, tie ir arī kādi 500-600 LS NETO.

Nu nevajag virzienu izvēlēties pēc šā brīža algas, *nevajag*! Kas pašu interesē un ko esi ar mieru darīt arī bez maksas brīvajā laikā, to arī izvēlies. Pašam tak nebūs nekāda prieka pēc tam 40-50 gadus darīt to, kas nepatīk, jo, redz, kaut kādā konkrētā laika posmā tai profesijai bija par 100-200 Ls lielāka alga.

Runājot par studiju biedriem - studiju laikā *nevar* strādāt pilnu slodzi ar pilnu atdevi, attiecīgi arī cipars var būt daudz mazāks nekā pēc studiju beigšanas.

Link to comment
Share on other sites

Alga vairāk atkarīga no tā cik labs esi šajā jomā (protams arī pie kādiem projektiem strādā), var pelnīt tik pat cik programmētāji, kā jau teica, par labu testētāju nevar kļūt kurš katrs, tā pat kā par labu programmētāju vai vadītāju.

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

vienais

Nu nevajag virzienu izvēlēties pēc šā brīža algas, *nevajag*! Kas pašu interesē un ko esi ar mieru darīt arī bez maksas brīvajā laikā, to arī izvēlies. Pašam tak nebūs nekāda prieka pēc tam 40-50 gadus darīt to, kas nepatīk, jo, redz, kaut kādā konkrētā laika posmā tai profesijai bija par 100-200 Ls lielāka alga.

Runājot par studiju biedriem - studiju laikā *nevar* strādāt pilnu slodzi ar pilnu atdevi, attiecīgi arī cipars var būt daudz mazāks nekā pēc studiju beigšanas.

Daļēji piekrītu, daļēji ne. Jo man ir stipras aizdomas, ka programmētāja darbs tipveida Latvijas IT uzņēmumā radikāli atšķiras no tā, ko mēs paši brīvajā laikā programmējam. Kaut vai ar to, ka vienmēr spiedīs termiņi un projvads nemitīgi čakarēs smadzenes. Turklāt programmēt droši vien vajadzēs kārtējo idiotisko datubāzes aplikāciju vai arī tādai būs jālabo kļūdas. Tur nebūs ne miņas no tā azarta un aizrautības, kas mūs visus ir piesaistījis programmēšanai. Līdz ar to, tas cik tev maksā par darbu kaut kādā brīdī kļūs par diezgan būtisku faktoru, lai kaut kā sevi motivētu aizvilkties uz darbu un izdarīt pienākumus godam.

Link to comment
Share on other sites

Par to, ko programmēsi - up to you. Uz ko tieksies, to arī darīsi (varbūt ne uzreiz). Ja tieksies uz "pūderētās smadzenes vakanci", tad to arī dzīvē darīsi - neatkarīgi no tā, vai tā būs programmēšana, testēšana vai kas cits. Tu ko, tiešām domā, ka smadzenes pūderē tikai programmētājiem? :D

 

Līdz ar to, tas cik tev maksā par darbu kaut kādā brīdī kļūs par diezgan būtisku faktoru, lai kaut kā sevi motivētu aizvilkties uz darbu un izdarīt pienākumus godam.

Ak jel, ar šo teikumu sasmīdināji :) Lai nu kas, bet nauda var kalpot par stimulu "izdarīt pienākumus godam" max pāris mēnešus, ne ilgāk.

Link to comment
Share on other sites

vienais

Par to, ko programmēsi - up to you. Uz ko tieksies, to arī darīsi (varbūt ne uzreiz). Ja tieksies uz "pūderētās smadzenes vakanci", tad to arī dzīvē darīsi - neatkarīgi no tā, vai tā būs programmēšana, testēšana vai kas cits. Tu ko, tiešām domā, ka smadzenes pūderē tikai programmētājiem? :D

Ak jel, ar šo teikumu sasmīdināji :) Lai nu kas, bet nauda var kalpot par stimulu "izdarīt pienākumus godam" max pāris mēnešus, ne ilgāk.

tad kas tavurprāt ir stimuls? tavis deklamētā "mīlestība programmēt" vai vēl kaut kas naivāks? nekad nepiekritīšu. tavuprāt cilvēki uz īriju brauc vākt sēnes, jo viņiem ir mīlestība darīt verga darbu? vai arī banāls plāns kā tikt pie $$$?

Link to comment
Share on other sites

Леший

vienmēr spiedīs termiņi un projvads nemitīgi čakarēs smadzenes. Turklāt programmēt droši vien vajadzēs kārtējo idiotisko datubāzes aplikāciju vai arī tādai būs jālabo kļūdas. Tur nebūs ne miņas no tā azarta un aizrautības

Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no uzņemuma. Jā, tādi Latvijā vēl pastāv, bet viņi pamazām mirst dēļ tieši šitādas politikas.

Par projvadiem, kas čakarē smadzenes - tie nav projvadi, bet menedžeri ar humanitāro izglītību, kam būtu īstais darbs tirgot putekļu sūcējus.

Labots - Леший
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

vienais, nu ja viņi neko sakarīgāku nevar/neprot/negrib darīt kā vien vākt sēnes, tad paši vainīgi. Protams, piekritīšu, ne vienmēr var tā uzreiz dabūt darbu, kas patiktu - man, piemēram, tas prasīja 4 gadus. Toties *tagad* es uz darbu eju, jo man patīk mans darbs. Un arī *turpmāk* man ir liela iespējamība darīt darbu, kas man *patīk*.

 

Ar visu to, ka esmu vairāk vai mazāk apzinīgs darbinieks, no pieredzes tomēr varu teikt - ja nauda ir vienīgais stimuls, tad tai ir jābūt vai nu milzīgai naudai (un tie noteikti nav pirmajā postā minētie nieka 500-600 Ls), vai arī jābūt ļoti jocīgai domāšanai un vēlmēm...

Link to comment
Share on other sites

0xDEAD BEEF

Ļoti liela alga ir vel dranķīgāk ar motivāciju. Tu sāc krāt naudu un kad esi sakrājis, tad vienkārši uzsāc pats savu šteli vai vienkārši pārstāj strādāt. Ja mēs runājam par algu, tad tai būtu jābūt mazliet virs izdzīvošanas. Un tad var piedāvāt bonusus/overtaimus vai kaut ko tādu.

Kas motivē darbiniekus labi strādāt, gribēt nākt uz darbu, strādāt ar labu atdevi:

* darbiniekam ir jājūtas vajadzētam. Viņa darbam ir jābūt svarīgam un novērtētam.

* darbiniekam ir jābūt laimīgam ofisā (te palīdz smuks ofis, izklaides, smukas kolēģes)

* darbiniekam ir jāseko kompānijas mērķim un jāpārdzīvo līdzi tās panākumiem/neveiksmēm (gada bonusu sistēma atkarībā no kompānijas peļņas?!)

* darbiniekiem ir jāiemāca pašorganizēties un uzlabot savu darba kvalitāte/efektivitāti

* darbiniekiem jāļauj izteikt savas domas (un tās vajag sadzirdēt vai izlikties, ka sadzird)

ir daudzi citi ļoti svarīgi motivēšanas principi, bet šie, manuprāt, ir starp svarīgākajiem.

 

BTW - stāsts iz dzīves. Ogrē strādāja viens metinātājs Juris. Metināja sētas un visādas tādas štelles. Kad tika pie klienta, tad pa divām dienām pāris simtus nopelnīja. Pēc tam dzēra. Nu tā viņš dzēra un ņēmās pa Latviju un savus 800Ls mēnesī arī nopelnīja. Bet nebija viņam labi un aizbrauca uz UK strādāt. Tur čali vienkārši drāza kaut kādā servisā pa 12h dienā. Saņēma to pašu naudiņu, bet bija laimīgs. Morāle - cietiem patīk gulēt augšā, bet lielākajam vairumam patīk čilot apakšā...! :)

 

Beefs

Link to comment
Share on other sites

* darbiniekam ir jābūt laimīgam ofisā (te palīdz smuks ofis, izklaides, smukas kolēģes)

Gaumes lieta. Nesmukā ofisā jutos mājīgāk. Izklaides traucē strādāt. Smukas kolēģes - nu c'mon, man ir smuka sieva :D Bet nu kāda nu kuram tā samaitātības pakāpe.

 

Veču kolektīvā (vispār bez kolēģēm), starp citu, ir sava odziņa - tā ir pilnīgi cita atmosfēra. Var pat bez raizēm rupji pajokot :D

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Piekritu visam, iznemot shim:

* darbiniekam ir jāseko kompānijas mērķim un jāpārdzīvo līdzi tās panākumiem/neveiksmēm (gada bonusu sistēma atkarībā no kompānijas peļņas?!)

Tas ir tads naiva karjerisma posms, kad tu sevi associee ar kadu kompaniju, korporaciju vai kadu citu kantori, kurs tev pasam nepieder. Darba kvalitate no ta, ka tu pardzivosi visam tam korporativajam brainwash'am butiski nevar mainities. Ja tu esi sudigs darbinieks, tad tads ari paliksi.

Bet japiekrit, ka nauda nav galvenais. Programmesanai ir jarobezhojas ar hobiju, tad darbs ko dari dos gandarijumu. Un ja tev vel ir paveicies ar kantori (kolegi, vide, sapratiga alga utt), tad neko vairak veleties ari nevajag.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Par šiem bonusiem varu pakomentēt.

 

1. Motivācijas trūkums parasti noved pie vienīgā vadmotīva - algas. Reiz runāju ar kolēģiem un daži nemotivētie pa 2000Ls/mēn darīs jebko (staipīs ķieķeļus, slaucīs sētu), kad tikai maksā.

2. Tas ir tikai bonuss. Smuka sekretāre vai bagātīgi tējas/kafijas krājumi nerosinās programmēt vēl uzcītīgāk.

3. Darbiniekam ir jāzina, kas notiek kompānijā. Lojalitāte parasti ir raksturīga kompāniju īpašniekiem un ilggadējiem darbiniekiem. Ja runā par karjeras izaugsmi, tad gluži labumu nedod, jo viena darba vietā ilgāk pa 5 gadiem ilgtermiņā nespēj dot pietiekami lielu potenciālu (amati, posteņi ir cits stāsts).

4. Bez labiem tiešiem vadītājiem nekas nebūs, to nevar iemācīt un tas nav vajadzīgs. Ja programmētājam būs papildus dotajiem uzdevumiem jādomā, kā organizēt efektīvāku sadarbību starp kolēģiem, tad rezultātā nekas nesanāks.

5. Ierosinājumu sistēmai jābūt, bet ja katru dienu dienu darbinieki tērzēs par savām iegribām (aliņi, sievietes, copes), tad darba vieta pārvērtīsies par tirgu.

* darbiniekam ir jājūtas vajadzētam. Viņa darbam ir jābūt svarīgam un novērtētam.

* darbiniekam ir jābūt laimīgam ofisā (te palīdz smuks ofis, izklaides, smukas kolēģes)

* darbiniekam ir jāseko kompānijas mērķim un jāpārdzīvo līdzi tās panākumiem/neveiksmēm (gada bonusu sistēma atkarībā no kompānijas peļņas?!)

* darbiniekiem ir jāiemāca pašorganizēties un uzlabot savu darba kvalitāte/efektivitāti

* darbiniekiem jāļauj izteikt savas domas (un tās vajag sadzirdēt vai izlikties, ka sadzird)

 

Jāatceras, ka kantoros, kur nav testētāju, nenozīmē, ka tur neviens ar to nenodarbojas - visticamāk pienākumi izdalīti uz visiem pārējiem darbiniekiem. Lielākoties izdevīgāk algot cilvēkus, kas programmē, nevis ķer ķļūdas, kuras nebūs kam labot, jo testētājs pats tās visticamāk nespēs/nevarēs/negribēs novērst.

Link to comment
Share on other sites

vienais

Lielākoties izdevīgāk algot cilvēkus, kas programmē, nevis ķer ķļūdas, kuras nebūs kam labot, jo testētājs pats tās visticamāk nespēs/nevarēs/negribēs novērst.

Lai tas programmētājs, kurš savu darbu izdarīja nepilnīgi arī labo tās kļūdas!

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Parādi man programmētāju, kas izveidos 100% pareizu produktu no tā skatu punkta, kādu to pieprasa pasūtītājs. Šo bildi esi redzējis?

 

developing.jpg

Link to comment
Share on other sites

vienais
(labots)

Parādi man programmētāju, kas izveidos 100% pareizu produktu no tā skatu punkta, kādu to pieprasa pasūtītājs. Šo bildi esi redzējis?

Es runāju par atbilstību projekta specifikācijai. Ja programmētāja ieviestā "biznesa loģika" nestrādā tā, kā aprakstīts specifikācijā, tad tam ar klientu nav nekādas daļas.

Visādi citādi piekrītu, ka izprast klientu ir grūti. Priekš tam jau ir visādas Agile metodoloģijas, kas ļauj reaģēt labāk uz klienta untumiem utt.

Labots - vienais
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

vienais, es n gadus esmu redzējis visādus brīnumus un visas tās metodoloģijas ir kaķim apakš astes, ja nav cilvēku, kas spēj kvalitatīvi komunicēt ar klientu, programmistu. Specifikācijā nenorādīsi visus iespējamos scenārijus, jo tādu būtu nenormāli dārgi un ilgi izstrādāt, turklāt noteikti kaut kas netiks ietverts.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Un cik tad salīdzinoši varētu pelnīt, piem., .NET vai JAVA programmētājs ar dažu gadu stāžu (ne vecākais programmētājs)?

Man jau patīk šitā "pieticība" :) Mazos kantoros, protams, amata nosaukumu izrauj no, atvainojos, p...p...paši saprotat, no kurienes. Lielos kantoros un zolīdos projektos viss pa plauktiem salikts, birokrātija nepajokam, un amats algai piesaistīts arīdzan. Ar pāris gadu pieredzi junior programmeris vien būsi. Pastrādā gadus piecus, tad jau par programmētaju varēsi saukties. Uz senioru pretendēt - nāksies krietni pasvīst. Protams, ja i krampis šajā lietā, tad var arī izsisties fiksāk, bet tas nebūs Tavs gadījums, ja jau tagad mētājies un pats īsti nezini ko gribi un kas būsi. Man, ja nu kas, jau otrajā kursā bij 4 gadu programmēšanas pieredze.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka, pamaz drusku :) Man, ja neskaita niekošanos pirmsskolas/sākumskolas vecumā (ZX Spectrum, pārrakstīju kaut ko no grāmatām) un 7. klasē (kaut kas ar Visual Basic saistīts), tad 2. kursā bija 6. gads programmēšanā :) Bet nu ko tas deva - kad darba tirgū bija jāiekļaujas 3. koledžas kursā, "nobijos" un sakumā aizgāju nepareizu ceļu, kas atspēlējās kā minimums nākamajos 4 gados...

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Леший

Lielos kantoros un zolīdos projektos viss pa plauktiem salikts

Da šas :D Kaut kur Eiropā varbūt, bet Latvijā tā reti notiek.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Baigais Janka, pamaz drusku :)

Bij cita "epoha" :) Es iestājos Politehniskajā 1987 gadā, toreiz kompjūteri pamatskolā nebij pat fantāzijās.

 

->Леший

Nu, man pēdējās divas darbavietas zolīdajās ieskaitās, abās +/- bij kārtība. OK, statistiku no 2 gab. neveidošu, bet izeju no tā, ka tagadiņās jau, ja solīds ārzemju prožekts, tad pasūtītāji prasa visus iso-šmiso, sertifikātus utt. utjpr.

Labots - Baigais Janka
Link to comment
Share on other sites

Janka, nu jau nu :) Toreiz i zāle bija zaļāka, i cilvēki tehniskāki. Sencis mājas apstākļos salodēja mūsu pirmo kompi, kad es vēl lasīt nepratu - ZX Spectrum saucās (jā jā, paštaisīts mūsu gadījumā). Varēja uz viņa arī programmēt (manā gadījumā - pārrakstīt kodu no grāmatiņas un pēc tam brīnīties, kāpēc neiet; nebiju gana gudrs, lai atrastu grāmatā kļūdu). Bija tas ap 90. gadu - kā reiz spectrumu epohas beigās, kad tev bija ~20 gadi. Ņemot vērā, ka šamo relīzoja 82. gadā, tad Tavos pamatskolas gados tautai pieejami kompji tomēr kaut kādā formā eksistēja :)

Bet nu OK, point taken. Kompji, lai arī eksistēja, bet nu nebija TIK pieejami (pat manā bērnībā ar to pieejamību vēl bij' kā bija - neba nu visi varēja atļauties paņemt kredītu uz 2 gadiem kompja iegādei).

 

Par iso, sertifikātiem utt - savulaik, kad biju "pē hā pists", tad laiku pa laikam gadījās klienti / pasūtītāji / konkursi, kur vajadzēja i izglītību, i citu drazu, BET to vajadzēja pasūtītājam, nevis darba devējam. Darbiniekiem toreiz no tā ne silts, ne auksts. Max, kas uz darbinieku attiecās - jābūt ķekša pēc norādītam pie konkrētā projekta kā koderim ar tādu un šitādu papīru.

 

Par valsts iestādi gan savulaik dzirdēts, ka tur arī darbiniekam tas papīrs kaut ko dod - bija viens kursabiedrs, kuram vajadzēja pabeigt studijas, lai kā datoriķu nodaļas priekšnieks varētu saņemt par 20% (laikam) lielāku ciparu.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Ak dies, kāds 82 gads - ZX Spectrumi eksistēja ārzemēs, ne jau padomijā :) Ap 1989-90 gadiem tik viņi še parādījās, un jā - otrajā kursā salodēju pats (radiodarboņos mācījos :), braucām vēl uz Ļeņingradu detaļas iepirkt. Tā kā man vēl zvērīgi paveicās, ka tai laikā bija pieeja pie technikas (pirmais bij Cietvielu fizikas institūts, pie termināļiem, ta ДВК-2M - tas jau personālais agregāts, un tik vēlāk, otrajā kursā - paša salodētais ZX). Par kredītiem un iegādi mājas lietošanai 1987. gadā - aizmirstam automātā. Tas tā, ieskats vēsturē :)

Bet - es jau akurāt to kā piemēru - ja man tais laikos bij pieredze 2 gadi, ta šodien raksta autors i tik tālu no compūteriem, cik vien var būt :)

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Veču kolektīvā var pat bez raizēm rupji pajokot :D

 

var gan, manā darbā visi ik pa brīdīm auro "mate, suck my cock"

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...