Meksikā norisinājās augsta līmeņa OECD valstu pārstāvju tikšanās „Digitālā ekonomika: inovācijas, izaugsme un sociālā labklājība”, kur piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda padomniece, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Tikšanās laikā tika uzsvērta interneta loma informācijas sabiedrības attīstībā, kā arī prognozēts, ka 65% no iedzīvotājiem, kuri pašreiz ir pirmsskolas vecumā, nākotnē strādās profesijās, kādas vēl šodien nepazīstam.

Pasaulē notikusī straujā interneta attīstība radījusi nozīmīgus labumus valstu ekonomikām un sabiedrībai. Tādēļ nākotnē nāksies sastapties ar dažādiem izaicinājumiem. Tiek prognozēts, ka līdz 2022. gadam OECD dalībvalstīs būs aptuveni 14 miljardi digitālo ierīču (viedpulksteņi, auto, ēkas, datori), kas būs savstarpēji savienotas, savukārt 80% no attīstīto valstu iedzīvotājiem pirkumus veiks internetā, bet 90% maksājumus veiks, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Tādēļ, lai izstrādātu jaunu digitālās ekonomikas attīstības politiku, nepieciešama visu ieinteresēto personu un valstu valdību sadarbība.

„Neviens nevarēja paredzēt, ka informācijas sabiedrības attīstība norisināsies tik strauji, ka ik pēc desmit gadiem to būs nepieciešams pārskatīt,” sacīja S. Bāliņa, norādot, ka interneta pieejamība, ko nodrošina konkurence telekomunikāciju tirgū, radījusi apstākļus, ka Latvijā par 10 eiro pieejams teju neierobežots datu apjoms, kas ļauj piekļūt visam Netflix saturam, atrodoties meža vidū. Tomēr vēl svarīgāks ir izglītots lietotājs, kas prastu izmantot jaunās tehnoloģijas jau mācoties skolā, tādēļ būtu nepieciešams pārveidot skolotāju apmācību sistēmu.

Kā galvenos priekšnoteikumus informācijas sabiedrības attīstībai eksperti uzsvēra konkurenci telekomunikāciju tirgū, attīstītas skolēnu digitālās prasmes un ģeobloķēšanas pārtraukšanu. Diemžēl šodien ne visi digitālie servisi lietotājiem ir pieejami ģeobloķēšanas dēļ. Šī prakse būtu nekavējoties jāpārtrauc, jo rezultātā lietotāji sev interesējošu saturu iegūst citā veidā.

„Internets ir arī devis iespēju valdībām sniegt savus pakalpojumus tiešsaistē un viens no veidiem, kā novērtēt sasniegumus šajā jomā, ir noskaidrot, vai iedzīvotājam iespējams aizpildīt nodokļu deklarāciju piecās minūtēs. Minu šo piemēru, jo Latvijā šāda sistēma jau ir izveidota. Tomēr runājot par interneta atvērtību, būtisks ir arī datu drošības un privātuma aizsardzības jautājums, ievērojot cilvēktiesības un datu aizsardzības likumu,” uzstājoties sadaļā „Interneta atvērtības ekonomika un sociālie ieguvumi”, sacīja S. Bāliņa.