Zinātnieki no Ziemeļrietumu Universitātes ir atklājuši veidu, kā tradicionālās litija-jonu baterijas padarīt veselas 10 reizes ietilpīgākas, kā arī spējīgas uzlādēties 10 reizes ātrāk.

Ja šī tehnoloģija tik tiešām attīstīsies un būs pieejama mirstīgajiem, mūsu viedtālruņi beidzot darbotos ilgāk par vienu dienu, elektriskās automašīnas varētu nobraukt tūkstošiem kilometru pēc vienas uzlādes reizes, taču bezvadu datorpeles nebūtu jālādē nekad.

Tātad, kā zinātniekiem tas ir izdevies? Litija jona baterijas tiek uzlādētas elektronus pārvietojot no elektrolīta uz anodu. Parasti anods ir veidots no grafīta, kas pieļauj vienu litija atomu pie ik sešiem oglekļa atomiem. Anodu var veidot arī no silīcija, kas pieļauj veselus četrus litija atomus pie ik katra silīcija atoma, taču, lādēšanas procesā silīcijs mēdz izplesties un radīt citus bojājumus, kas bateriju padara nelietojamu un pat bīstamu.

Zinātnieki izdomāja apvienot gan grafītu, gan silīciju. Starp divām grafīta plāksnēm tiek ielikta viena silīcija plāksne, pie tam, visā sendvičā tiek izurbti 10 – 20 nanometru lieli caurumi, kas paātrina lādēšanas procesu. Rezultātā tiek iegūtas silīcija anoda baterijām raksturīgās, labās īpašības, taču, tajā pašā laikā, nekāda deformācija lādēšanas procesā nevarot notikt pateicoties no abām pusēm ieskaujošajām grafīta plāksnēm.

Viss izklausās tīri iespaidīgi, taču šī nav pirmā reize, kad zinātnieki ir izgudrojuši neticami ietilpīgas un ātri uzlādējamas baterijas. Visi šie projekti bieži mēdz pazust bez pēdām. Jācer, ka šoreiz tā nenotiks.