74 gadus veco angļu teorētisko fiziķi Stīvenu Hokingu pelnīti var dēvēt par mūsdienu pazīstamāko zinātnieku pasaulē. Viņš ir ieguvis slavu ar savu ieguldījumu kvantu fizikas, laika un melno caurumu teorijās, bet plašākai sabiedrībai pazīstams kā populārzinātniskās grāmatas “Īsi par laika vēsturi” autors un smagas neiroloģiskas paralīzes upuris.

Hokings pārvietojas speciālā motorizētā ratiņkrēslā un sazinās ar pasauli, ar vaiga muskuļa palīdzību darbinot slēdzi, kas īpašā datorprogrammā drukā burtus un vārdus. Par spīti tam, ka zinātnieka ķermenis ir gandrīz atteicies darboties, viņa asais prāts joprojām nav skarts, un arī tagad, mūža nogalē, Hokings turpina darbu pie fizikas teorijām.

NGC_Doma ka Stivens Hokings2

Lūk, vairāki fakti, kurus tu, iespējams nezināji par Hokingu – cilvēku, kas nenoliedzami saucams par mūslaiku izcilāko ģēniju.

Viens no sliktākajiem skolēniem klasē

Neticami, bet kad Stīvenam bija deviņi gadi, viņam bija vienas no sliktākajām atzīmēm klasē. Vēlāk viņš tās uzlaboja, bet tikai līdz vidējam līmenim. Par spīti tam, gan skolotāji, gan klasesbiedri, šķiet, saprata, ka viņu vidū ir nākamais ģēnijs, ko apliecina fakts, ka zēns izpelnījās iesauku “Einšteins”.

Puikam izcili padevās matemātika, bet īpaši viņš aizrāvās ar ķīmiju. Pēc vidusskolas beigšanas Hokings studēja Oksfordas Universitātes koledžā un Kembridžas Universitātē, kur 1966.gadā ieguva doktora grādu kosmoloģijā.

21 gada vecumā Hokingam sola drīzu nāvi

Jau 60.gadu sākumā Hokingam sāka parādīties motoro neironu slimības – amiotrofās laterālās sklerozes simptomi, kas galu galā noveda pie paralīzes. Pēc slimības diagnosticēšanas1963.gadā ārsti nāca klajā ar paziņojumu, ka 21 gadu vecajam jauneklim atlicis dzīvot vien aptuveni divarpus gadu, taču šīs drūmās prognozes nepiepildījās – šāgada 8.janvārī zinātnieks nosvinēja savu 74 gadu jubileju.

1985.gadā Hokings smagi saslima, pārciešot plaušu karsoni. Pēc vairākām operācijām viņam tika veikta traheotomija, un viņš zaudēja spēju runāt.

Draugi uzdāvināja zinātniekam runas sintezatoru, kas tika ierīkots viņa ratiņkrēslā. Zināmu kustīgumu saglabāja tikai labās rokas rādītājpirksts, bet vēlāk kustīgums palika tikai vaiga mīmikas muskulī, iepretim kuram ir piestiprināts sensors. Ar tā palīdzību fiziķis vada datoru, kas ļauj viņam nonākt saskarsmē ar apkārtējiem.

Zinātnes popularizētājs, rakstnieks un popkultūras spīdeklis

Par spīti savai smagajai slimībai, Hokings aktīvi piedalās zinātniskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī sniedz intervijas un iesaistās popkultūras norisēs.

2007.gadā viņš piepildīja savu mūža sapni, īpašā lidmašīnā veicot lidojumu bezsvara stāvoklī un uz neilgu laika sprīdi atvadoties no ratiņkrēsla.

Hokings ir autors vairākām visā pasaulē lasītāju iecienītām populārzinātniskām grāmatām, kas tulkotas daudzās valodās un pārdotas miljonos eksemplāru.

Arī latviski ir izdota ārkārtīgi slavenā Hokinga grāmata „Īsi par laika vēsturi” un tās vēlāk pārveidotā versija „Vēl īsāk par laika vēsturi”, kā arī „Diženais plāns”, „Visums rieksta čaumalā” un kopā ar meitu Lūsiju sarakstītā bērnu grāmata „Džordža slepenā atslēga uz Visumu”.

2002.gadā latviski klajā nāca Kitijas Fērgusones grāmata par Hokinga dzīvi – “Stīvens Hokings: mērķis – teorija par visu”. Savukārt 2013.gadā pirmizrādi piedzīvoja dokumentāla filma “Hokings”, kurā fiziķis stāsta par savu dzīvi kopš bērnības, cīņu ar slimību un atzīšanu par pasaulē pazīstamu zinātnieku.

Interesants ir arī fakts, ka Hokinga bijusī sieva Džeina ir sarakstījusi memuārus, pēc kuru motīviem 2014.gadā uzņemta lielus panākumus guvusī romantiskā drāma “Teorija par visu”. Tā stāsta par sievietes attiecībām ar bijušo vīru, viņa panākumiem fizikā un motoro neironu slimības diagnosticēšanu. Filma ir tikusi nominēta dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas BAFTA balvai vairākās kategorijās.

Hokings pazīstams arī popkultūrā kā ģēnijs, kurš daudz sasniedzis, par spīti fiziskām kaitēm. Viņš parādījies seriālā “Zvaigžņu ceļš“, attēlots kā viens no varoņiem multiplikācijas filmā “Simpsoni“, kā arī piedalījies grupas “Pink Floyd” dziesmas “Keep Talking” ierakstā.

Jaunākais veikums – raidījumu cikls “Domā kā Stīvens Hokings”

Hokinga jaunākais veikums ir raidījumu cikls “Domā kā Stīvens Hokings”, kurā televīzijas kanāls “National Geographic” kopā ar slaveno fiziķi parāda, kā parasti cilvēki spēj domāt kā ģēniji un saprast, kā veikti cilvēces lielākie zinātniskie atklājumi.

Raidījumu ciklā iepazīsimies ar liela mēroga eksperimentiem un vērienīgām demonstrācijām, kas atšifrē evolucionārās bioloģijas, astrofizikas un kvantu mehānikas noslēpumus. Katrā sērijā kā brīvprātīgie piedalīsies trīs cilvēki, kuri tiks aicināti domāt kā vēsturē lielākie zinātniskie prāti, lai atrisinātu vairākus nozīmīgākos cilvēces jautājumus.

“Vai tev jābūt ģēnijam, lai rastu atbildes uz lieliem jautājumiem? Raidījums „Domā kā Stīvens Hokings” ir projekts, kas atbilst manam mērķim iepazīstināt sabiedrību ar zinātni. Zinātne ir savstarpēji saistītu stāstu kopums, kas palīdz mums saprast Visumu, un šis raidījumu cikls ir aizraujošs šovs, kura mērķis ir izzināt, vai parasti cilvēki ir pietiekami gudri, lai domātu kā izcilākie ļaudis, kas reiz dzīvojuši. Tā kā esmu optimists, es domāju, ka viņi to spēj,” norāda Hokings.

Divkārtējs šķirtenis un triju bērnu tēvs

1965.gadā Hokings, kad slimība vēl nebija piekalusi zinātnieku pie ratiņkrēsla, viņš apprecējās ar filoloģijas studenti Džeinu Vaildu. Pārim, kura starpā valdīja dziļas mīlestības jūtas, piedzima trīs bērni – divi dēli un meita. Tomēr 1990.gadā pēc 25 gadu kopdzīves abi izšķīrās.

Lēš, ka Džeinai kļuvis par grūtu izturēt vīra smago slimību un viņa pieaugošo attālināšanos no ģimenes daudzo kopēju un asistentu dēļ. Vēlāk viņa apprecējās ar mūziķi Džonatanu Džonsu, kuru iepriekš izmitināja vienā mājoklī ar vīru un bērniem. Honkingam ārsti solīja drīzu nāvi, tāpēc Džeina izmisīgi meklēja vīrieti, kas varētu parūpēties par viņu un viņas atvasēm.

Tā kā mājās bija izveidojusies šāda atmosfēra, Stīvens pārcēlās uz citu dzīvesvietu kopā ar vienu no savām kopējām – Eleinu Meisoni, ar kuru 1995.gada septembrī stājās laulībā. Taču arī šī kopdzīve pēc 12 gadiem izjuka.

Vardarbīgā otrā sieva

Kāda zinātnieka kopēja stāsta, ka, apprecoties ar Hokingu, Elaina, kurai bija vīrs un divi bērni, vadījusies tikai no savtīgām interesēm, jo zinātniekam bija 750 tūkstošu britu sterliņu mārciņu vērta māja Kembridžā, bet ienākumi no viņa grāmatām sasniedza divus miljonus ASV dolāru.

Ir arī ziņas, ka Elaina pret laulāto draugu piemērojusi fizisku spēku un izturējusies vardarbīgi – viņš esot vairākkārtīgi vests uz slimnīcu ar sasitumiem un kaulu lūzumiem. Hokings gan vienmēr spītīgi noliedzis, ka miesas bojājumus nodarījusi viņa laulātā draudzene.

Pēc šķiršanās no Elainas Hokings atjaunoja draudzīgas attiecības ar Džeinu, bērniem un trim mazbērniem.

Noliedz Dieva eksistenci, bet tic citplanētiešiem 

Intervijā spāņu laikrakstam “El Pais” Hokings izteicies, ka, viņaprāt, Dievs neeksistē, un visus dabā notiekošos procesus iespējams izskaidrot zinātniski.

“Es izmantoju vārdu “Dievs”, taču tikai nosacīti, līdzīgi kā Einšteins, runājot par dabas likumiem. Ar zinātni pietiek, lai izskaidrotu pasaules rašanos, nav nepieciešams tajā iesaistīt Dievu,” norādīja zinātnieks.

Toties Hokings pauž, ka citplanētiešu esamība gan esot pilnīgi iespējama, turklāt viņi varētu būt naidīgi noskaņoti un mēģināt iekarot un kolonizēt mūsu planētu. Pēc zinātnieka teiktā, citplanētiešu nonākšanai uz Zemes varētu būt lielākas sekas nekā tam, ka Kristofers Kolumbs savulaik atklāja Ameriku.

Vēl vienus nopietnus draudus Hokings saskata datoros – viņš ir pārliecināts, ka jau tuvāko simt gadu laikā tie kļūs gudrāki par cilvēkiem, un pastāv briesmas, ka mākslīgais intelekts var pārspēt cilvēcisko un paverdzināt Zemes iedzīvotājus.

Aicina meklēt cilvēcei mājas Visuma plašumos

Slavenais fiziķis arī aicina plašāk pievērsties kosmosa izpētei, jo, viņaprāt, pamazām pieaug risks, ka Zeme varētu iet bojā kādā katastrofā, tādēļ būtu labi savlaicīgi sameklēt cilvēcei “jaunas mājas Visuma plašumos”.

Starp scenārijiem, kā var iestāties cilvēces gals, Hokings min kodolkaru nekontrolējamas tehnoloģiju attīstības dēļ, globālo sasilšanu un ģenētiski radītus vīrusus.

“Katastrofa uz Zemes kļūst par lielu varbūtību nākamajos 1000 gadu vai desmit tūkstošos gadu. Līdz tam laikam mums būtu jābūt atradušiem mitekli citviet Visumā, lai katastrofa uz Zemes nenozīmētu cilvēces pastāvēšanas galu,” Hokinga teikto citē BBC.

Skaties raidījumu ciklu “Domā kā Stīvens Hokings” televīzijas kanālā “National Geographic” no 20.jūnija, pirmdienās plkst. 22.00!