Viedie mājokļi ne tikai visā pasaulē, bet arī Baltijā strauji iemanto savu popularitāti – tie ilgtermiņā spēj samazināt elektroenerģijas izmaksas, turklāt uzlabo mājas iedzīvotāju komforta līmeni. Plānojot dzīvokļa iegādi vai arī mājas būvniecību, mēs rēķināmies ar to, ka ēka kalpos mums par mājokli daudzu gadu garumā, turklāt, iespējams, to mantos arī nākamās paaudzes. Dzīvojot laikmetā, kurā tehnoloģijām mūsu dzīvē ir liela loma, ir pavisam skaidrs, ka arī gudro māju tehnoloģijas pavisam drīz kļūs par mūsu ikdienu. Par to, kādi kritēriji ir jāņem vērā, ja savu īpašumu vēlaties aprīkot ar gudrās mājas sistēmu, stāsta automatizēto ēku vadības sistēmu centra „JUNG” vadītājs Raimundas Skurdenis.

Ēkas automatizācija = gudrā māja

Plānojot mājas būvniecību, bez šaubām svarīgi ir pievērst uzmanību tam, ko vēlamies paši un kas mums ir svarīgi, lai savās mājās justos ērti un droši. Taču pats būtiskākais kritērijs, kas jāņem vērā pirms gudrās mājas būvniecības uzsākšanas vai arī pirms automatizācijas uzstādīšanas jau esošā ēkā, ir ēkas izmantošanas ilguma apzināšanās un novērtēšana. Ja viedajā mājā plānojat dzīvot vismaz 20 gadus vai ilgāk, tad arī automatizācijai būtu jādarbojas tikpat ilgi. Parasti ēku automatizācija tiek plānota jau pašā ēkas būvniecības sākuma stadijā, sadarbojoties ar arhitektu. Viedās mājas automatizācijas novērtēšana no ilgtermiņa perspektīvas ir ļoti svarīgs kvalitātes kritērijs, tādēļ ka, pārinstalējot zemas kvalitātes vai slikti izstrādātu automatizācijas sistēmu, pastāv iespēja, ka tā varētu izmaksāt tikpat daudz vai pat vairāk nekā sākotnējā elektroinstalācijas uzstādīšana. „Ja ēku automatizāciju pieņemsim kā vienu no būtiskākajām būvniecības procesa daļām, nevis tikai sadzīves tehniku, ko pēc dažiem gadiem iespējams aizvietot ar kaut ko modernāku un daudzfunkcionālāku, mēs krietni ietaupīsim naudu un nodrošināsim sev arī komfortu,” to, kādēļ automatizācijai ir jābūt tehniski uzticamai, skaidro R. Skurdenis.

Tehniskā apkope bez cilvēka faktora

Ēku automatizācija ir ilgtermiņa ieguldījums, kas ietekmē ikvienu ģimenes locekli, tādēļ automatizācijas izmantošanai ilgtermiņā būtu jāparedz arī tehniskās apkopes iespējas. Ja viedā māja iekārtota pēc standartiem – lieliski, taču ko darīt, ja viedā māja darbojas tā, kā ir iecerējis autodidakts, kas kāda iemesla dēļ ir pazudis, attiecīgā informācija ir palikusi tikai viņa galvā un neviens cits šo radīto sistēmu nevar pārņemt? Tieši tādēļ nepieciešams pievērst uzmanību, vai uzņēmums, kas uzstāda automatizētu sistēmu, darbojas saskaņā ar starptautiskiem standartiem un varēs programmēt mājas aprīkojumu un veikt elektroinstalācijas darbus arī pēc divdesmit gadiem un vairāk, kamēr vien māja tiks apdzīvota. „Daudzās pasaules valstīs automatizētās sistēmas tiek uzstādītas saskaņā ar Eiropas Savienībā un citās valstīs spēkā esošiem KNX standartiem. Ar šo standartu sistēmu strādā vairāk nekā 400 kompāniju, turklāt šie standarti nav saistīti ar kādu konkrētu ražotāju, taču ar tiem tiek regulēta uzstādīšana un programmēšanas sistēmas. Kāds no uzņēmumiem izstrādā tikai dizaina produktus, kāds cits – speciālus sensorus, taču, ja tie veidoti, balstoties uz vienotiem standartiem, tos ir viegli savā starpā savienot, kā arī aizstāt ar citu, ja rodas tāda nepieciešamība. Līdz ar to mājokļa īpašniekam ir arī lielāka brīvība, izvēloties apkalpojošo speciālistu vai konkrētā uzņēmuma aprīkojumu, turklāt tas garantē, ka speciālistam, pie kura viņš vēršas, ir nepieciešamā kvalifikācija,” stāsta R. Skurdenis.

Sistēmai nevajadzētu būt ierobežotai

Vēl viens būtisks kritērijs, kas jāņem vērā, ierīkojot savās mājās automatizēto sistēmu – iespēja sistēmu gadu gaitā pilnveidot un uzlabot. Ja pašlaik, uzstādot automatizēto sistēmu, kādu funkciju neuzskatāt par būtiski nepieciešamu, tad iespējams, ka pēc dažiem gadiem jūsu domas un vajadzības var mainīties. „Galu galā – tehnoloģiju attīstība šobrīd ir tik strauja, ka grūti paredzēt to, kas notiks pēc pieciem vai desmit gadiem. Gudra māja ir tā māja, kuru, neskatoties uz dažādam tehnoloģijām, ir iespējams pielāgot arvien jaunām un jaunām tehnoloģijām,” uzskata R. Skurdenis