Protams, mēs jau esam redzējuši lokanus displejus un pat baterijas, taču, ja vēlamies no nākotnes ierīcēm izņemt jebkādas nelokanas detaļas, nepieciešama būs arī lokana atmiņa. Tieši to ir izdevies izveidot Korejas zinātniekiem no KAIST institūta.

Būtībā lokanas atmiņas neļāva izveidot tieši fakts, ka pēc ļoti ciešas tranzistoru salikšanas kopā, materiālam lokoties tie varētu saskarties un paredzētais elektrības ceļš tiktu izjaukts. Zinātnieki šo problēmu atrisināja tranzistoru vietā izvēloties salīdzinoši nesen izgudrotos memristorus.

Memristori spēj kalpot gan kā atmiņa, gan informācijas skaitļotāji. Ierakstīto informāciju jaunumi saglabās arī pēc elektrības pazušanas – gluži kā zibatmiņas. Memristori pēc uzbūves ir līdzīgi caurulei - elektrībai plūstot caur vienu galu, memristori izplešas un samazina savu pretestību, taču, elektrībai plūstot no otras puses – tie samazinās un palielina pretestību. Pēc elektrības pazušanas, memristori sasalst un saglabā savu pēdējo izmēru, tādējādi arī informācija tiek saglabāta.

Izrādās, ka šie memristori atrisina atmiņu lokanības problēmu – tie ir imūni pret locīšanos. Atliek vien tos ielikt kādā lokanā substancē, un lokana atmiņa mums ir rokā. Izmantojot šo pašu tehnoloģiju, teorētiski būtu iespējams izveidot arī daudz savādāk strādājošus, taču lokanus procesorus.