Lai aizsargātu savu privāto dzīvi, paranoiski lietotāji izmanto visdažādākos paņēmienus personīgo datu nobēdzināšanai no okšķeru acīm interneta vidē, tostarp slēpj datoru. Tomēr vairāki Kaspersky Lab pētījumi liecina, ka nepietiekami daudz lietotāju ir informēti par riskiem un tie, kuri ir, izmanto nepiemērotus paņēmienus drošības saglabāšanai internetā.

Pētījums liecina, ka interneta lietotāji izmanto dažnedažādas metodes, lai rūpētos par konfidencialitāti. Piektdaļa (22 %) eiropiešu atzīst, ka, mēģinot aizsargāt privāto dzīvi, viņi aizklāj tīmekļa kameru. Lai gan tas ir noderīgi, tomēr ir svarīgi apzināties, ka tīmekļa kameras aizklāšana nevar novērst skaņas pārtveršanu un pasargāt lietotājus no hakeru vai ļaunprātīgu grupu veiktas noklausīšanās.

Šī problēma ir ne mazāk aktuāla arī lietotājiem Latvijā. Aptuveni 15 % aptaujāto atzina*, ka aizlīmē datora kameras objektīvu, lai izvairītos no novērošanas. Par novērošanu ar mobilajām ierīcēm (planšetdatoriem un viedtālruņiem) lietotāji izrādījās daudz mazāk noraizējušies — šo ierīču kameras aizlīmē tikai 2 % aptaujāto.

ClfR1BDUsAEMBm2.jpg-large-2-490x490

Vairāk nekā ceturtdaļa interneta lietotāju (27 %) Eiropā glabā konfidenciālo informāciju ierīcēs, kas nav saistītas ar internetu, kļūdaini domājot, ka tas garantēs viņu datu drošību. Lai gan šī teorija ir loģiski pamatota un ir svarīgi nodrošināt rezerves kopijas pret izspiedējvīrusu uzbrukuma sekām, pat bez interneta pieslēguma ir iespējams inficēt ierīci, pievienojot tai viedtālruni vai USB atmiņu.

Neraugoties uz to, ka mūsdienās gandrīz visu tīmekļa vietņu parastā prakse ir izsekot lietotājus un vākt kādus lietotāju datus, 19 % aptaujāto norādīja, ka viņi cenšas izvairīties no populāru tīmekļa vietņu, piemēram, Google un Facebook, izmantošanas, jo tās vāc personīgo informāciju.

Turklāt 8 % paranoisku respondentu atzina, ka slēpj datoru no citiem, lai gan tas nepalīdzēs aizsargāt viņus no apdraudējumiem internetā. 7 % arī sacīja, ka viņi nežēlo laiku, lai ievadītu un pēc tam izdzēstu kredītkartes datus, kad maksā tiešsaistē, tādējādi cenšoties apmānīt vīrusus, lai gan ļaunprogrammatūras, jo īpaši taustiņspiedienu pierakstītājus, šādi piemānīt nevar.

Kaut arī daži izmanto šos galējos, bet neatbilstošos paņēmienus, statistika liecina, ka citiem interneta lietotājiem ļoti trūkst kiberpratības. Tikai 20 % sacīja, ka jūtas apdraudēti internetā, un 21 % teica, ka nesaskata drošības risinājuma nepieciešamību, tādējādi izraisot jautājumu par savu informētību par internetu un spēju aizsargāt sevi no kaitējuma.

Kaspersky Lab galvenais drošības pētnieks Deivids Emms saka: «Šie rezultāti parāda divas galējības — no vienas puses, ir personas, kas domā, ka var parūpēties par datu drošību, piemēram, noslēpjot datoru, bet, no otras puses, joprojām ir tādi, kas vispār neveic nepieciešamos piesardzības pasākumus internetā. Ir jākļūst kiberpratīgākiem — ar modernajiem drošības risinājumiem ir iespējams pasargāt sevi no kiberdraudiem, neveicot tādus galējus pasākumus kā datora slēpšana.»

Jūs varat pārbaudīt savu kiberpratības līmeni https://blog.kaspersky.com/cyber-savvy-quiz/. Lai izlasītu vairāk padomu, kā pasargāt sevi tiešsaistē, noklikšķiniet uz saites https://blog.kaspersky.com/tag/cybersavvy.

Dati ir ņemti no 2015. gada patērētāju drošības risku apsekojuma un testa «Vai jūs esat kiberzinīgi?».

Komentāri 2

Leave a Reply

  • Njirdzeejs
    July 3, 2016, 11:47

    Tagad moderni būs ražot portatīvos ar aizbīdāmu lūciņu kamerai.

  • Smaragds
    July 1, 2016, 11:03

    Atkal taa pati foto, kur it kaa kkas ir uzliimeets uz webkameras, tikai nekaa tur nav, wtf. Karspersky stila bezjeegas raksts, labaak tvnetaa iet..