Izrādās, ka pēdējos 140 gados tehnoloģiskā attīstība ir radījusi vairāk darbavietu, nekā iznīcinājusi, secināts audita un konsultāciju firmas “Deloitte” pētījumā. Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka šo pašu tehnoloģiju ietekmē dažas profesijas izzūd, bet citas izveidojas vai iegūst popularitāti.

Konferences “LMT Smart Future” organizatori ir apkopojoši dažādu ekspertu un pētījumu prognozes, kā darba tirgus varētu mainīties tuvākajos gados. Varbūt kādam tas palīdz izvēlēties savu nākotnes profesiju?

„Nozīmīgums varētu mazināties vai mainīties tām profesijām, kas ir saistītas ar administratīviem, datu ievades un apstrādes procesiem, kā arī citām darbībām, kurus var aizvietot programmas vai roboti” atzīst vadītāju atlases uzņēmuma „Pedersen & Partners” Globālā partnere un “LMT Smart Future” diskusijas dalībniece Evita Lune.

# Kurjeri, pastnieki un taksisti

Statistika liecina, ka, piemēram, nodarbināto pastnieku un kurjeru skaits Latvijā desmit gadu laikā samazinājies par aptuveni 36% – 2005.gadā šo darbu vidēji strādāja 8600, bet pērn – vidēji vien 5500 cilvēku.

Iespējams, ka sūtījumu piegādi nākotnē varētu aizstāt droni vai bežsofera automobiļi. Izrādās, jau pērn martā ASV Civilās aviācijas aģentūra ir devusi “zaļo gaismu” interneta tirdzniecības vietnei “Amazon” testēt dronus kā mazo sūtījumu piegādātājus.

Ja tiešām šāda nākotne ir iespējama, tad vienlaikus pieaugs dronu ražošanas apjomi, galu galā kādam vajadzēs tos arī apkalpot un kontrolēt to satiksmi.

# Ceļojumu, tūrisma aģenti

Bloga “Staff.com” autors Robs Rosons prognozē, ka šī profesija varētu izzust aptuveni 2025.gadā. Kāpēc? Ļoti vienkārši – interneta piedāvāto iespēju dēļ cilvēki savu ceļojumu var organizēt paši. “Skyscanner”, “Booking.com”, “Airbnb”, “Trip Advisor” un citas vietnes ļauj iepazīties ar lidojumu, naktsmītņu, tūrisma un citām iespējām attālināti, un cilvēks rezervēšanu var veikt pats.

# Lektori, treneri, profesori

Pedagogi kā profesija būs vajadzīga vienmēr, tomēr tas nenozīmē, ka arī tā nav pakļauta pārmaiņām, kaut vai tādēļ, ka internets piedāvā piekļuvi ļoti lielam zināšanu apjomam. Tīmekļa žurnāls “Huffington Post” vēsta, ka Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts jau tagad tiešsaistē piedāvā piekļuvi 2000 kursiem, kuri ir lejupielādēti 130 miljardus reižu. Arī Khāna akadēmija piedāvā līdzīgu kursu skaitu, kuru lejupielāžu skaits pārsniedz 100 miljardus reižu.

Līdz ar to, pēc futūrista Tomasa Freija paustā, atsevišķās jomās mācībspēku loma to tradicionālajā izpratnē mainīsies. To vietā nāks tiešsaistes kursu izstrādātāji un mācību nometņu organizatori, personības izaugsmes treneri un kouči.

“Ņemot vērā, ka pasaulē ļoti strauji pieaug informācijas un datu apjoms, arvien vairāk būs nepieciešami dažādu nozaru datu analītiķi, kuri ar laiku pārtaps par datu zinātniekiem. Šie speciālisti spēs izpētīt un atrast kopsakarības lielos nestrukturētu datu apjomos, lai cilvēki varētu izdarīt pareizos secinājumus un pieņemt nepieciešamos lēmumus. Šajā jomā liela priekšroka būs matemātiķiem un statistiķiem, kuri spēs pielietot savas zināšanas gan akadēmiskos, gan praktiskos pētījumos. Joprojām pieaug arī mobilo lietotņu popularitāte, un arvien vairāk ir jūtams šīs jomas izstrādātāju trūkums. Arī nākotnē ir paredzama strauja šīs profesijas attīstība” prognozē LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

# Kredītu speciālisti

Interesanti, ka Oksfordas universitātes pētnieki Karls Benedikts Frejs un Maikls Osborns secināja, ka vislielākais automatizācijas risks ir kredītu speciālista darbam.

Finanšu nozarē tehnoloģijas ir attīstījušās sevišķi strauji – mūsdienās cilvēkam banka nav vienīgā iespēja, kur saņemt aizdevumu. Ir izveidojušās neskaitāmas kreditēšanas kompānijas, kuru darbība norit tikai tiešsaistē, un faktiski visa klienta informācijas izvērtēšana un aizdevuma piešķiršanas lēmuma pieņemšana notiek elektroniski ar algoritmu palīdzību.

Vienlaikus tehnoloģiju pieejamība ir radījusi jaunu nozari – finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” nozari, kas nodrošina ne tikai kreditēšanu, bet arī ieguldījumu, rēķinu apmaksas, apdrošināšanas un citus pakalpojumus.

# Uzskaitveži, grāmatveži un kadru speciālisti

Tehnoloģijas spēj pārņemt un automatizēt daudzveidīgus pienākumus, piemēram, dažādu datu ievadi, uzskaiti, atskaišu sagatavošanu. Mūsdienās ir neskaitāmi risinājumi rēķinu elektroniskai izrakstīšanai, reģistrācijai, apstiprināšanai, inventāra uzskaitei, budžeta kontrolei, atskaišu gatavošanai, apstrādei, dokumentu plūsmai un citiem.

Tomēr nav iespējams automatizēt radošu pieeju un kompetentu konsultāciju. Personāla uzskaitē un lietvedībā turpmāk pieaugs informācijas un datu analīzes nozīme prognozēm, un preventīvo aktivitāšu plāniem, tādēļ speciālistiem būs nepieciešams definēt nepieciešamo atskaišu saturu. Arī no uzskaitvežiem un grāmatvežiem tiek drīzāk gaidīta finanšu analītika, datu interpretācija un rekomendācijas turpmākai rīcībai. Kadru speciālisti jau ir pārtapuši par personāla speciālistiem, kuru loma ir kļuvusi daudz nozīmīgāka – sākot no profesionālas personāla atlases līdz darbinieku motivācijas un lojalitātes veicināšanai.

Tehnoloģiju revolūcijas ietekme uz darba tirgu būs viena no tēmām konferencē „LMT Smart Future”, kas veltīta dažādiem nākotnes sabiedrības aspektiem. Konference norisināsies šāgada 23.maijā no plkst. 8:00 līdz 17:00, viesnīcā „Radisson Blu Hotel Latvija”, Elizabetes ielā 55, Rīgā.

Citas pasākumā paredzētās tēmas: ticamākās nākotnes prognozes, Latvijas un Eiropas vieta mainīgajā pasaulē, nākotnes tehnoloģijas, pilsētvide, infrastruktūra un enerģētika. Plānots, ka konferencē uzrunas teiks „MIT Media Lab” sociālais inženieris Agnis Stibe (ASV), vietradis Jānis Ķīnasts, „Fortum” Klientu vadības komandas vadītājs Baltijā Margo Kūlaots (Somija), “Latvijas Mobilais Telefons”, „Telia Latvia”, „AJ Power”, „Latvenergo”, vairāku pašvaldību un ministriju pārstāvji.

Komentāri 1

Leave a Reply

  • wOOt
    May 6, 2016, 10:37

    Tikt vaļā no grāmatvežiem būs grūti, jo īpaši Latvijā, kur notiek aktīva shēmošana. Neviens kompis Tev to neizdomās, ja knapi spēj nosimulēt peles smadzeni, lai tiktu pie siera…