Jau desmito reizi notiks profesora Eižena Āriņa balvas pasniegšana, godinot Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares spožākos un inovatīvākos prātus. Finālam izvirzīti septiņi pretendenti, kuru zinātniskā darbībā vai izstrādātie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju. Balvas laureāti tiks nosaukti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 26. maijā.

Profesora Eižena Āriņa balvu datorikā pasniedz uzņēmums “Exigen Services Latvia”, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds. Šogad pretendenti varēja iesniegt pieteikumus divās kategorijās: par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā, kā arī par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņems īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

visi-laureati

“Pretendentu iesniegtie risinājumi un ieguldītais darbs nozares attīstībā ir nozīmīgs un visaptverošs, turklāt tas atklāj gan jaunas pētnieciskās nozares, gan attīsta sabiedrībai ļoti nozīmīgas jomas. Dažkārt cilvēki aizmirst, ka IT profesionāļi un viņu izstrādātās programmatūras sniedz daudz un dažādas priekšrocības ne tikai digitālajā vidē, bet arī ikdienā – praktiskajā dzīvē. Šogad balvai iesniegtie IT risinājumi ir tikai daži no piemēriem, kas parāda tehnoloģiju sniegtos ieguvumus. Šobrīd liela daļa sabiedrības to uztver kā pašsaprotamu lietu, taču aiz katra risinājuma vienmēr stāv cilvēks, viņa ieguldītais darbs, laiks un zināšanas. Mēs nedrīkstam aizmirst pateikt paldies viņiem,” uzsver “Exigen Services Latvia” ģenerāldirektors Ivars Puksts.

Par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā izvirzīti:

  • Dr.habil.math. Aivars Lorencs

Matemātiķis, saistīts ar datorikas pirmsākumiem Latvijā. Neskatoties uz to, ka bērnībā zaudējis redzi, Aivars Lorencs guvis nozīmīgus panākumus Latvijas IT jomā: viņš ir zinātņu doktors matemātiskajā kibernētikā, LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors, savukārt savu zinātņu kandidāta disertāciju aizstāvējis matemātiskajā loģikā un algoritmu teorijā. Strādājot Elektronikas un datorzinātņu institūtā, A. Lorenča darbs bija saistīts ar matemātiskā aparāta izveidošanu konkrētu signālu un attēlu apstrādes pielietojumu uzdevumu risināšanai, un šajā jomā matemātiķis turpina aktīvi darboties joprojām. Devis lielu ieguldījumu datorzinātnes teorijas attīstībai Latvijā, izstrādājot teorētiskos pamatus tēlu pazīšanas, objektu klasifikācijas, kriptogrāfijas, signālu un attēlu apstrādes risināšanai. Viņa izstrādātās pieejas veicina signālu un attēlu apstrādes attīstību, piedāvājot ātrdarbīgas objektu atpazīšanas un klasifikācijas metodes, kas aktuālas, piemēram, medicīnā (ļaundabīgu ādas veidojumu atpazīšanā), pārtikas rūpniecībā (svešķermeņi), mežsaimniecībā (koku sugu identificēšana). Saņēmis Valsts apbalvojumu – Atzinības krustu par sevišķiem nopelniem Latvijas labā.

  • Dr. habil. Sc. ing., Prof. Jurijs Merkurjevs

Zinātniskās skolas sarežģītu sistēmu modelēšanā un simulēšanā Latvijā dibinātājs un vadītājs. Viņa vadībā izstrādāti jauni efektīvi risinājumi modelēšanas un simulēšanas metodoloģijā (tai skaitā simulēšanā sakņotā optimizācijā, simulēšanu atbalstošā vizualizēšanā un modeļu kvalimetrijā), kā arī simulēšanas integrācijā ar sarežģītu sistēmu analīzes, optimizācijas un vadības uzdevumiem, atverot jaunas iespējas sistēmu simulēšanas metodoloģijas praktiskai pielietošanai tautsaimniecībā. Viņa vadībā izstrādātā platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam ir aprobēta Latvijas pašvaldībās, veicot Daugavas plūdu, Lubānas ezera, Madonas pilsētas un novada mežu monitoringu.

Par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus nominēti:

  • Sergejs Kodors, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lektors

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Valsts Zemes dienesta sadarbības ietvaros izstrādājis IT risinājumu automātiskai lāzerskenēšanas datu apstrādei valsts mērogā, kas palīdz iegūt vektorkartes ar būvju aprisēm. Izstrādātā metode nodrošina pilnīgi automātisku būvju atpazīšanu 3D lāzerskanēšanas mākonī. Šī pieeja atšķiras no klasiskajām metodēm, jo ļauj atpazīt būves arī ar nestandarta jumta formu, kas šobrīd pasaulē kļūst aizvien populārākas. Perspektīvā programmatūra ir paredzēta pilna spektra zemes virsmas objektu pilnīgi automātiskai atpazīšanai, piemēram, veģetācijas, ceļu, iekšzemes ūdeņu u.c., nosakot ģeotelpisko objektu robežas ar augstu precizitāti.

  • Dr.h.c. Valdis Lokenbahs

Viens no Latvijas IT nozares celmlaužiem, aktīvi iesaistoties nozares izveidē Latvijā 90. gadu sākumā, kad vadīja lielāko Latvijas IT uzņēmumu a/s DATI (sākotnēji – Softwarehouse Rīga, vēlāk – SWH Informatīvās sistēmas). Viņa vadībā uzņēmums nepilnu 10 gadu laikā izauga līdz 500 darbinieku korporācijai, kas pildīja ārvalstu pasūtījumus vairākiem desmitiem pasūtītāju no ASV, VFR, Austrijas, Šveices, Lielbritānijas u.c. Viņš radījis simtiem IT nozares darba vietu Latvijā un ar savu profesionālo darbību veicinājis Latvijas eksporta attīstību tostarp, bijis vairāku Latvijā nozīmīgu IT organizāciju dibinātājs – LIKTA, RITI. Pēdējos 5 gados bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs. V. Lokenbahs ir Latvijas patriots un aktīvs IT nozares interešu pārstāvis.

  • Kirils Solovjovs, LR Aizsardzības ministrijas vecākais eksperts

Kirils Solovjovs ir IT drošības pētnieks, viens no CERT.LV Drošības ekspertu grupas dibinātājiem. Viņa vadībā izstrādāts pirmais regulējums Latvijā, kas nosaka vienotus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošības standartus valsts un pašvaldību iestādēm: Ministru kabineta noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta IKT sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”. Šobrīd K. Solovjovs strādā pie atbildīgas ievainojamību atklāšanas politikas ieviešanas, kas nosaka kārtību, kādā sabiedrības locekļi var ziņot par IKT sistēmās atrastajām ievainojamībām

  • Edgars Strods, Lattelecom produktu attīstības daļas direktors

Latvijas iedzīvotāju un tūristu ērtībām Lattelecom ir izveidojis lielāko publiskā WiFi tīklu Latvijā ar vairāk nekā 4 500 piekļuves punktiem kafejnīcās, veikalos, tirdzniecības centros, sabiedriskā transporta pieturās, parkos un citās vietās. Bezmaksas WiFi punkti nodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem un tūristiem iespēju ērti un bezmaksas lietot internetu.

  • Priekuļu tehnikuma IT grupa / Andrejs Rampāns, Aleksandrs Ļubinskis, Juris Joksts

Priekuļu tehnikumā izveidota un attīstīta tehnoloģiskā vide IT jomā, kuru ikdienā izmanto vairāk kā 1000 lietotāju. Izveidotās tehnoloģijas nodrošina praktisko vidi datorsistēmu izglītības programmas īstenošanai mācību procesā, sagatavojot jaunos datorsistēmu tehniķus. Vidzemes reģiona pamatskolu un vidusskolu skolēniem un nozares pedagogiem tiek sniegta iespēja gan iepazīt, gan izmantot mācību procesā modernās informācijas tehnoloģijas. Pateicoties šai videi, tehnikumā tiek rīkoti novada, reģiona un valsts līmeņa IT nozares pasākumi: meistarības konkursi datorsistēmu tehniķiem un programmētājiem.

Eižena Āriņa balvas informatīvie atbalstītāji: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).