Gada laikā paplašinājusies pašvaldību mājaslapu lietojamība, kas veicina aktīvāku sabiedrības līdzdalību vietējās pārvaldes ikdienā. Gandrīz visā Latvijā – 115 pašvaldībās – lēmumu pieņemšanai līdzi var sekot domes sēžu audio vai video ierakstos, elektroniski piedalīties publiskajā apspriešanā var 80% pašvaldību un trešdaļā pašvaldību mājaslapās var pieteikties klātienes vizītē pie domes vadības vai speciālistiem, liecina „Latvijas e-indeksa” mērījums, kas aptver visas 119 Latvijas pašvaldības.

Joprojām 15 pašvaldību interneta vietnēs trūkst tādas pamata funkcijas kā informācijas meklētājs, tikai 12% domes mājaslapu bērnus var elektroniski pieteikt bērnudārzā un 8% – skolā.

“Līdz ar plašāku pašvaldību mājaslapu lietojamību, kas iedzīvotājiem ļauj aktīvāk iesaistīties vietējās pārvaldes darbībā, likumsakarīgi pašvaldībās palielinās arī brīvpieejas datoru skaits un piekļuve WiFi punktiem,” akcentē Latvijas pašvaldību e-indeksa darba grupas vadītājs – Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants. “Tādējādi iedzīvotāji var ātri un ērti iegūt informāciju par būtiskākajām aktualitātēm, apmaksāt rēķinus par precēm un pakalpojumiem, kā arī socializēties un aktīvāk iesaistīties vietējā sabiedrībā,” viņš turpina.

Datoru un interneta pieejamība

Plašākās iespējas piekļūt publiskajam WiFi ir centrālajā administrācijā – 91% pašvaldību šādu iespēju nodrošina vismaz daļēji. Vairāk nekā trešdaļā pašvaldību iedzīvotāji var piekļūt publiskajam WiFi gan pašvaldību centrālajā administrācijā, gan dzimtsarakstu nodaļā un sociālajā dienestā.

Visās pašvaldībās iedzīvotājiem ir brīvi pieejami datori, kopējam datoru skaitam visā Latvijā sasniedzot vairāk nekā 5000. Visvairāk brīvpiekļuves datoru uz 1000 iedzīvotājiem ir Rugāju (15,50), Jēkabpils (11,19), Jaunjelgavas (10,60) un Naukšēnu (9,79) novados.

„Latvijas e-indeksa” e-vides infrastruktūras faktora TOP rezultāti (maksimālais punktu skaits – 25):

E-vides infrastruktūras attīstības līmenis ir viens no četriem pašvaldību digitālās vides novērtējuma faktoriem, kas ļauj izvērtēt vai un kādā apmērā tās saviem iedzīvotājiem nodrošina pieeju mūsdienu tehnoloģijām un e-pakalpojumiem. “Latvijas e-indeksā” 2015. gadā augstāko e-vides infrastruktūras attīstības līmeni republikas nozīmes pilsētu vidū uzrāda Ventspils, lielo novadu kategorijā – Tukums, bet mazo novadu kategorijā – Viļaka.  Savukārt lielāko kāpumu e-vides infrastruktūras attīstības faktorā uzrāda Rēzeknes pilsēta (republikas nozīmes pilsētu vidū), Preiļu, Krāslavas un Ludzas novads (lielie novadi), Alojas, Jēkabpils un Skrīveru novads (mazie novadi).

lv

Klikšķiniet uz tabulas, lai atvērtu lielākā izmērā