Piektdien, 19. februārī Latvijas Universitātē (LU) aizvadītajā 31. ikgadējās Latvijas Programmētāju dienas konferencē tika uzsvērta kvalitatīvas IKT izglītības un digitālo prasmju nozīme tautsaimniecības izaugsmē un starptautiskās konkurētspējas veicināšanā.

Ir nepieciešams skaidrs, tālejošs izglītības attīstības plāns un vienots, saskaņots valsts un privātā sektora atbalsts IKT nozares speciālistu sagatavošanā. Izglītības nenovērtējamā nozīme digitālās sabiedrības veidošanā un konkurētspējas veicināšanā izskanēja kā viens no galvenajiem vēstījumiem šodien notikušajā Latvijas Programmētāju dienas konferencē. Tajā uzstājās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares vadošo uzņēmumu vadītāji un speciālisti un augstskolu mācībspēki.

„Latvijas IKT nozarei ir visi priekšnoteikumi tālākai attīstībai un izaugsmei, ja vien ar savu kvalifikāciju un prasmēm spēsim konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem un, ja mums būs jauni un daudzsološi speciālisti,” konferences svinīgajā atklāšanā norādīja LIKTA asociācijas prezidente Dr. Signe Bāliņa. Viņa uzsvēra ekonomikas pieauguma tiešo saistību ar gudru, izglītotu IKT speciālistu īpatsvaru.

Šodienas pasākumā kā atbalstītāji un organizatori piedalās daudzi dalībnieki, kuri kā studenti bija klāt pirmajā Latvijas Programmētāju dienas pasākumā, kas notika 1986.gadā, ar gandarījumu atzīmēja LU Datorikas fakultātes (DF) dekāns Dr. Juris Borzovs. Tieši ar viņa entuziasmu un rūpēm programmētāju dienas tradicionāli notiek jau trīs gadu desmitus.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukolovskis pauda gandarījumu, ka tradicionālā  Latvijas Programmētāju diena notiek jaunā kvalitātē: “Tas, ka to organizē LIKTA, piesaista spēcīgu uzņēmumu līdzdalību. Šeit universitātes satiekas ar uzņēmumiem. RTU tas notiek arī ikdienā, un mūsu datorizglītības programma ir augstu  novērtēta un pieprasīta no uzņēmumu puses, kas apliecina šīs sadarbība pozitīvo efektu.”

Netālā nākotnē mākslīgā intelekta kā ikdienas darba elementa izmantošana kļūs par izplatītu parādību, savukārt darbaspēks, kas saistīts tikai ar mehāniskām darbībām, palēnām izzudīs. Tā, vērtējot IKT un darba tirgus tendences, prognozēja Accenture industrijas vadītājs Ivo Ālmanis.

Viņš atzīmēja, ka lielās kompānijas jau šodien strādā iesācējuzņēmumu (start-up) kultūrā, kurā katram speciālistam nav šaura, specifiska atbildības sfēra (fiksēts amats). Ar laiku visiem speciālistiem būs jāturpina arvien vairāk apgūt jaunas zināšanas, jo digitālā vide strauji mainās. Cilvēks joprojām būs neaizvietojams darbu veikšanā, kur nepieciešama spēja veikt analīzi un pieņemt lēmumus, pieaugs pieprasījums pēc intelektuāla darba, kā arī mainisies darba attiecibu status no darba ņēmēja uz kontraktoru projektam (freelancings).

Auditorijas uzmanību piesaistīja SQUALIO Cloud Consulting drošības eksperta Aigara Nagļa aizraujošā prezentācija par sociālo inženieriju.

“Digitālās komunikācijas apjoms turpina pieaugt un lai to pasargātu, tiek radīti kompleksi IT drošības risinājumi. Vājākais posms šajos aizsardzības pasākumos joprojām ir cilvēks un “ļaundari” to aktīvi izmanto. Piemērs tam ir dažādi sociālās inženierijas paņēmieni, lai ar viltu piespiestu cilvēkus atklāt konfidenciālu informāciju, par sevi vai savu daba vietu, atdod paroles vai pieeju interneta bankai vai saviem datiem. Šādās lamatās iekrīt pat pieredzējuši IT speciālisti, savukārt tipiskam lietotājam izvairīties ir pavisam sarežģīti.  Tādēļ vēl jo būtiskāka loma ir lietotāju izglītošanai – piemēram īpašu apmācību veidā, kas arī liek pārvērtēt drošības riskus un piesardzības pasākumus ikvienam no mums,” uzsvēra Naglis.

Informācijas sistēmai ir nozīme tikai kontekstā ar tā lietotāju, un cilvēka faktors bieži ir drošības sistēmas vājākais posms, uzsvēra Tieto Latvia IKT direktors Jānis Tupulis. Ne visa informācija prasa nopietnas drošības sistēmas, svarīgi ir apzināties potenciālo informācijas vērtību un iespējamos zaudējumus. Risku pārvaldība iekļaujas organizāciju un IT risku pārvaldības sistēmā, tos vajag novērtēt gan pēc finansiālās ietekmes, gan jāņem vērā ētiska rakstura vērtības.

Lēdijas Adas Lavleisas balvu šogad saņēma LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas maģistra studiju programmas 1. kursa studente Ilze Ošiņa par aktīvu un produktīvu darbu matemātikas popularizēšanā. To pasniedza balvas pirmā laureāte Mārīte Seile.

Čarlza Bebidža balva šogad pasniegta diviem LU DF studentiem: datorzinātnes maģistra studiju programmas 2. kursa studentam Artūram Znotiņam par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un datorzinātnes maģistra studiju programmas 1. kursa studentam Emīlam Sjundjukovam par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un tās popularizēšanā. Bebidža balvas pasniedza tās laureāti Dr. Andris Ambainis un Dr. Leo Seļāvo.

Latvijas Programmētāju diena jau kopš 1986. gada tiek atzīmēta katru gadu, tajā pasniedzot pasaulē pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas (1815-1852) vārdā nosaukto balvu matemātikā, datorzinātnē un to pielietojumos, kuru saņem studente – sieviete. Stipendija paredzēta, lai studentes aktīvāk iesaistītos zinātniskajā darbā un tā popularizēšanā. Pasaulē pirmās programmu rēķinmašīnas konstruktora Čārlza Bebidža vārdā pasniegto balvu kopš 1991. gada saņem students – vīrietis par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnēs un to popularizēšanā.

Kā norādīja “Exigen Services Latvia” valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts, līdzīgi kā virkne citu Latvijas IKT uzņēmumu, arī “Exigen Services Latvia” vēsturiski orientējas uz darbu izpildi ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē, kur mūsu sniegums tiek atzinīgi novērtēts.

Viņa ieskatā, esošā situācija ļauj pozicionēt darbu IKT nozarē kā tādu, kur paliekot dzīvot un strādāt Latvijā, ir iespējams strādāt ikdienas izaicinājumiem pilnu dzīvi gan Latvijas, gan starptautiskos projektos, vienlaicīgi saņemot sevis un savas ģimenes nodrošināšanai pieklājīgu atalgojumu. Šī situācija mums kopīgiem spēkiem ir jāpopularizē, tādejādi aicinot spējīgākos jauniešus studēt informāciju tehnoloģijas un pievienoties IKT profesionāļu saimei.”

“Lai gūtu panākumus karjerā, ir jāmācās, jāstrādā un jāpilnveido savas zināšanas. Informācijas tehnoloģiju uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar nozares izglītības iestādēm, lai studenti zināšanas var gūt ne tikai akadēmiskā ceļā, bet arī mācoties no kolēģiem un kļūt konkurētspējīgi darba tirgū. Nozarei ir svarīgs katrs students! Programmētāju diena būtiski sekmē aktīvāku pieredzes apmaiņu un palīdz uzturēt ciešu saiti starp studentiem, universitātēm un uzņēmumiem.” ZZ Dats mārketinga vadītāja Vita Jekimova

Auditorijas interesi piesaistīja interesantās mācībspēku un nozares pētnieku prezentācijas par jaunākajām tendencēm un pētījumiem datorzinātnē. IKT nozarē pastāvīgi rodas jaunas tehnoloģijas, kuras uzreiz nav iespējams iekļaut augstskolu programmās. Lai studentiem būs praktiska iespēja uzzināt par jauniem rīkiem, programmatūru, jaunākajām tehnoloģijām un to pielietojumu, šogad starp Latvijas Programmētāju dienas pasākumiem bija arī praktiskās programmēšanas un ar to saistītas darbnīcas, kuras vadīja nozares uzņēmumu speciālisti un augstskolu mācībspēki.

Latvijas Programmētāju dienas pasākumu organizators ir LIKTA sadarbībā ar LU, Rīgas Tehnisko universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, bet pasākuma partneri ir informācijas tehnoloģijas uzņēmumi Accenture, Exigen Services Latvia, SQUALIO Cloud Consulting, Tieto Latvia, ZZ Dats. Latvijas Programmētāju diena ietilpst programmā eSkills for Jobs 2016.